Kopībā ir spēks – to novērtē arvien vairāk uzņēmēju, apvienojoties dažādās asociācijās, biedrībās, klubos, turklāt ne vienmēr viņus vada tikai racionāli apsvērumi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu jauno biedru skaita dinamika ir ļoti strauja. Uzņēmēji arvien vairāk saprot, ka kopīgiem spēkiem var vairāk izdarīt. Lai gan latviešiem viensētu princips ir diezgan dziļi iespiedies mentalitātē, ir vērojamas izmaiņas,» DB pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pozitīvu efektu devusi ekonomiskā krīze – lai novērstu problēmas, nekas cits neatlika kā kopīgi meklēt risinājumu.

«Nevar teikt, ka visi latvieši ir vienpatņi, kuri labprātāk dzīvo, strādā un cīnās vieni paši, nekā apvieno spēkus ar citiem,» saka arī psiholoģijas profesors Ivars Austers.

Dažādos līmeņos

Pēdējos 25 gados uzņēmēju organizāciju Latvijā ir saradies daudz – ir gan nozaru asociācijas, kas apvieno vienas nozares speciālistus, lai dažādos līmeņos aizstāvētu savas intereses, audzētu konkurētspēju, eksporta apjomus, stiprinātu konkrēto uzņēmējdarbības vidi, gan reģionālas uzņēmēju biedrības, kas apvieno viena novada, reģiona aktīvos komersantus. «Katrā reģionā ir sava specifika, viena lieta ir valsts definēti spēles noteikumi, taču liela ietekme ir lokālajai videi, pašvaldību lēmumiem, infrastruktūras attīstības līmenim,» uzskaita J. Endziņš. Reģionos darbojas arī uzņēmēju klubi. Nozīmīgi spēlētāji uzņēmēju interešu aizstāvībā un tautsaimniecības vides sakārtošanā kopumā ir LTRK, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), ārvalstu kapitāla kompāniju intereses sargā Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀJPL). Šīs trīs organizācijas, tāpat kā Zemnieku saeima, kā DB jau iepriekš (27.03.) ziņojis, tiek dēvētas par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām Latvijā. Tās var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. Par ietekmīgu tiek dēvēta arī Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī cīņā par nolikto atslēgu principa ieviešanu. Arī Zemnieku saeimas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP), Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu, par ko tiek lemts varas gaiteņos. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, metālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad tikai top dokumenti. Arvien svarīgāka kļūst arī uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs.

LTRK, kas pati sevi dēvē par pārnozaru organizāciju, kurā darbojas gan mikrouzņēmumii, gan Latvijas lielākās kompānijas, tomēr vairāk nekā 50% biedru ir mazie un vidējie uzņēmēji, savu ietekmi apzinās.

«2013. gadā mūsu individuālo biedru naudas apgrozījums bija 13,5 miljardi eiro. Tie ir divi valsts budžeti. Organizācijā, kas apvieno šādu tautsaimniecības daļu, ierēdņiem un politiķiem tomēr vajadzētu ieklausīties. Jo uzņēmēji aktīvāk iesaistās biedrībās, jo mūsu kopējā jauda kļūst lielāka. Vari sēdēt mājās un burkšķēt, ka visi politiķi ir idioti un ierēdņi – vēl lielāki, bet no tā nekas nemainās. Ir kopīgiem spēkiem jāvērš lietas par labu. Arvien vairāk cilvēku šai idejai tic un redz rezultātus. Mēs gribam konsolidēt vēl vairāk uzņēmēju, tad mūsu jauda gan resursu, gan kompetences ziņā būs vēl lielāka. Nav runas par kādu konkrētu uzņēmēju interešu lobēšanu, mēs rūpējamies par vidi kopumā. Un sakarība ir gaužām vienkārša – ja uzņēmēju būs vairāk un viņiem lietas ies labāk, tad valstij kopumā būs vairāk naudas un to jutīs katrs iedzīvotājs. Un pretēji – ja zāģēsim biznesa zaru, būs arvien vairāk jākonsolidē valsts izdevumi. Attīstītās valstis to ir sapratušas,» DB uzsver J. Endziņš. Šobrīd, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, pret biznesa ierosinājumiem un kritiku politiķu ausis kļuvušas kurlas un, kā saka J. Endziņš, ar Finanšu ministriju briest nopietns konflikts.

Maldīgi iedomāties, ka ĀIPL strādā viena vai otra konkrēta uzņēmuma interesēs – tā nekad nav bijis, saka arī kādreizējā ĀIPL valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Visu rakstu Ietekmēt un socializēties lasiet 25. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra