Mēģina neļaut noēsties līdz nāvei

Atpūta
2015. gada 28. aprīlis 11:28

Speciālisti ceļ trauksmi par pieaugošām liekā svara problēmām sabiedrībā; vienlaikus aug arī cilvēku interese par profesionālu palīdzību, kas tiek piedāvāta arvien plašāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Gribētos domāt, ka pieaug sabiedrības izpratne,» saka Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane. Vērtējot pēc tā, cik liela ir interese par uztura speciālistu izglītības iegūšanu, pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir, viņa piebilst, priecājoties, ka profesija kļuvusi atpazīstama. Rīgas Stradiņu universitātē uz šo L. Neimanes izveidoto un vadīto studiju programmu ir liels konkurss, mācīties nāk gan jaunieši tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, gan cilvēki, kuri izglītību un darba pieredzi iepriekš guvuši pavisam nesaistītās nozarēs. «Nāk ar juristu, finanšu izglītību, arī daži ārsti. Ir cilvēki, kuri grib biznesu ar atveseļošanu saistīt. Sāk strādāt un saprot, ka trūkst nepieciešamās izglītības, nāk mācīties,» stāsta L. Neimane. 


Saprot, bet...


«Pēc pieredzes varu teikt, ka interese par uztura speciālistu konsultācijām pieaug ar katru gadu. Šī profesija, salīdzinot ar citām, ir diezgan jauna, tāpēc daži cilvēki nezina un nesaprot, ar ko tieši nodarbojamies,» atzīst arī uztura speciāliste Anna Nikolajeva. Tendence uz aptaukošanos jeb adipozitāti pieaug, un cilvēki sāk aizdomāties par savu veselību, vienlaikus paradumus mainīt ir ļoti grūti. Latvijā cilvēki uzturā uzņem pārāk daudz tauku, «jo mīļākais ēdiens ir trekna cūkgaļa vai/un speķis uz maizes, kā arī minimāli uzņem dārzeņus un gandrīz nedzer ūdeni. To mainot, mūsu veselības rādītāji Eiropā būtu daudz labāki,» tā speciāliste. 


«Jaunākie pētījumi un personīgie novērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nepietiekamā daudzumā patērē svaigus augļus, dārzeņus un pākšaugus. Pārāk daudz tiek ēsti saldumi un patērēta nekvalitatīva pārtika, pusfabrikāti,» norāda arī veselības centra Vivendi direktore Agita Lazdiņa. Vienlaikus ir vērojamas arī pozitīvas tendences – cilvēki sāk vairāk aizdomāties par savu uzturu, pievēršas bioloģiskai pārtikai. «Vairāk tiek patērētas dabas veltes (nātres, piparmētra, pašaudzēti garšaugi). Noteikti savu ietekmi ir radījusi mode piekopt veselīgu dzīvesveidu, daudz vairāk interesējas par zaļajiem kokteiļiem. Šāda sekošana modei ir pozitīva, ja vien netiek pārspīlēta,» tā viņa. Tomēr cilvēku skaits, kuriem būtu nepieciešams padoms uztura un veselīga dzīvesveida jautājumos, ir ievērojami lielāks nekā to, kuri vēršas pēc palīdzības pie profesionāļiem.
Vismaz vārdos cilvēki ir gatavi aktīvi līdzdarboties veselības uzlabošanai. Kā liecina Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par iedzīvotāju veselības paradumiem pasaulē Global Health and Wellness Survey, cīnoties ar lieko svaru, 78% eiropiešu gatavi mainīt ēšanas paradumus, bet 66% - pievērsties fiziskām aktivitātēm. Kā izplatītākais veids uztura uzlabošanai ES minēta atteikšanās no saldumiem (66% respondentu), kam seko treknu ēdienu samazināšana uzturā (60%), veselīgāku un dabiskāku produktu lietošana (56%), mazāk apstrādātu produktu lietošana uzturā (29%). 41% respondentu norādīja, ka neatsakās no ierastā ēdiena, bet cenšas ēst mazākas porcijas. Latvijā vienlīdz liels respondentu īpatsvars - 59% - kā primāro metodi norādīja izvairīšanos no trekna ēdiena un dabisku produktu lietošanu. 57% izvairās no saldumiem, 47% ēd ierastos ēdienus, bet samazina porcijas, kamēr 17% izvēlas mazāk apstrādātus produktus. 


Visu rakstu Mēģina neļaut noēsties līdz nāvei lasiet 28. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra