Augstākās tiesas Senāta 2020. gada 18. jūnija spriedums atcelt pilnībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīt civillietu pilnsabiedrības "Nacionālā Būvkompāniju apvienība" (Būvuzņēmējs) prasībā pret Kultūras ministriju (Pasūtītājs) par parāda, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektā atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē ir likumsakarīgs.
Galvenais secinājums pēc Senāta sprieduma - arī situācijā, kur pasūtītājs ir Latvijas valsts, pasūtītājam ir saistoši Latvijas Republikā spēkā esošie tiesību akti, un noslēgtie līgumi ir jāpilda atbilstoši tajos noteiktajai kārtībai. Pretēji apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesā nospriestajam, Senāts atzinis, ka būvnieka prasījumiem saņemt samaksu par izpildītajiem darbiem, nav iestājies noilgums.
Lai arī pēc Senāta sprieduma jautājums par summas apmēru, kas piedzenams par labu NBA, sakarā ar pušu atšķirīgo viedokli par piemērojamajiem būvniecības izmaksu indeksiem, paliek atklāts, tomēr kopumā Senāta spriedums ir likumsakarīgs.
Savā sākotnējā spriedumā apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesa, noraidot NBA prasību pilnībā, nav pareizi piemērojusi Latvijas Republikā spēkā esošās tiesību normas, kas attiecīgi novedis pie visas lietas nepareizas izspriešanas, ko apliecina Senāta pasludinātais spriedums.