Itālietis Stefano un rīdziniece Laila pametuši saulaino Itāliju un par savu turpmāko dzīvesvietu izvēlējušies Rucavu. Izvēlējušies pēc aprakstiem un globālajā tīmeklī atrodamās informācijas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tagad 10 gadus vecais Djego apmeklē Rucavas pamatskolu, bet divgadīgais Kristjans drīzumā dosies uz bērnudārzu Zvaniņš.

Laila un Stefano jau ilgāku laiku meklējuši iespēju pārcelties uz dzīvi Latvijā. «Rucava mūs piesaistīja ar ziņām par tradicionālajiem tērpiem, tautiskiem pasākumiem, klasiskām vērtībām, mieru un klusumu ikdienā un dinamiku svētkos,» stāsta Laila Moska.

Pēc mājas iegādes Rucavas centrā sākušies remontdarbi dzīvesvietā un ikdienas kārtošana. Par Rucavas skolu ir sajūsmā ne tikai vecāki. «Man patīk, un man te ir daudz draugu,» latviski saka Djego. «Šejienes skolas būtiski atšķiras no Itālijas. Tur mums bija jāpērk ļoti daudz grāmatu un bērniem nebija nekādu ārpusklases nodarbību. Vienos stundas beidzās un skola ir slēgta,» atklāj Laila.

Mosku ģimenes galva Stefano uzsver, ka būtisks ir arī drošības aspekts. Itālijā līdz ar pastiprināto migrāciju no Āfrikas sabiedrības mikroklimats pēdējos piecos gados pasliktinājies. Senegālas, Alžīrijas un Tunisijas iedzīvotāji nav gatavi Itālijas darba tirgum, tādēļ pārsvarā pārtiek no pabalstiem, zog un rada nekārtības. «Šeit Latvijā nebaidos bērnu aizsūtīt vienu uz netālo veikalu. Itālijā par to neviena māte nevarēja sapņot. Bērni mēdza vienkārši pazust,» saka Laila.

Ģimenē itāļu valoda pagaidām skan vairāk, tomēr arī Stefano jau kaut ko saprot un saka latviski. Latviešu valodu atcerēties nākas arī Lailai, jo vairāk nekā 14 gadi pavadīti Itālijā.

Nākotnes plānos ietilpst nelielas picērijas vai bāriņa atvēršana, tomēr par savu lietu pagaidām domāt pāragri, jo jāuzzina viss par likumiem un iespējām. «Ja kaut ko darīsim šeit, tad gribam, lai viss būtu likumīgi un pēc pastāvošās kārtības. Tā vēl jāuzzina. Jaunībā strādāju Rīgā par bārmeni, darbs man nav svešs, bet Stefano prot labi gatavot un vārīt gardu itāļu kafiju. Mums nevajag traku peļņu, ne tādēļ esam atbraukuši uz Latviju. Vienkārši redzu, ka cilvēki sēž uz ielas pie veikala, arī jaunieši. Noteikti foršāk būtu telpās, kur var padziedāt karaoke, pasēdēt pie galda un siltumā. To, ka klientu nebūtu daudz, saprotam,» stāsta Laila.

Plašāk - 9. marta laikrakstā Kursas Laiks.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra