Atpūta

Par futbolistu pārejām 2014. gadā samaksāti vairāk nekā 3,5 miljardi eiro

BNS/AFP, 28.01.2015

Jaunākais izdevums

Globālais futbolistu tirgus 2014. gadā uzstādījis jaunu rekordu, jo par spēlētāju iegādi klubi samaksājuši vairāk nekā 3,5 miljardus eiro, liecina trešdien publicētais Starptautiskās futbola federāciju asociācijas (FIFA) ziņojums.

Anglija ar tās premjerlīgu ir lielākie investori, bet Brazīlijas futbolisti - visvairāk kārotie.

Gada laikā apmēram 13 000 spēlētāji mainījuši klubus par kopējo pārejas naudu 3,57 miljoniem eiro, kuros nav iekļauta komisijas maksa, ko saņem futbolistu aģenti, kuri savus kontus papildinājuši par 208 miljoniem eiro.

Eiropas klubi sadalījuši 87 procentus no spēlētāju pārejām iegūtās naudas, bet par pārejām starp Eiropas klubiem samaksāti 78 procenti kopējās naudas.

Lielākie tērētāji pasaulē bijuši Anglijas klubi ar vienu miljardu eiro. Savukārt Spānijas klubi ar 587 miljoniem izrādījušies lielākie ieguvēji pārdodot spēlētājus.

Futbolistu tirgū aktīvākie bijuši Brazīlijas klubi ar 646 iegādātiem spēlētājiem un 689 pārdotiem spēlētājiem.

Vidējais pārdotā spēlētāja vecums bijis 25 gadi un seši mēneši.

Brazīlijas spēlētāji bijuši iesaistīti 1493 pārejās. Nākamie ir Argentīnas futbolisti ar 801 pāreju, Anglijas futbolisti ar 596 pārejām un Francijas spēlētāji ar 507 pārejām.

Brazīliešu centra aizsargs Dāvids Luišs izmaksājis Paris Saint-Germain 50 miljonus eiro, ko Francijas klubs samaksāja Londonas Chelsea, tomēr par pasaules dārgāko aizsargu kļuva francūzis Eliakims Mangala par kuru Manchester City samaksāja Porto 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Vērtīgāko futbolistu TOP 10

Zane Atlāce-Bistere, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prestižais Šveices sporta izpētes centrs (CIES, The International Centre for Sports Studies) izveidojis pasaules vērtīgāko futbolistu sarakstu, kurā ārpus labāko desmitnieka palicis pasaulē vislabāk apmaksātais futbolists Krištianu Ronaldu.

Aprēķinot futbolistu vērtību, pētījuma autori ņēmuši vērā sešus faktorus: spēlētāja veiktspēju, sniegumu pārstāvētajā klubā, spēlētāja starptautisko statusu, līgumus (spēlētāji ar ilgtermiņa līgumiem ir dārgāki), sportista vecumu (jaunākiem spēlētājiem augstāka maksa), kā arī pozīciju komandā.

Vērtīgāko futbolistu TOP 10 skatiet galerijā!

LASI ARĪ:

Pasaules pelnošāko sportistu TOP 25

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad 7,253 miljardi eiro, izdevumi - 7,471

BNS, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,471 miljarda eiro apmērā, liecina valdībā iesniegtais likumprojekts par valsts budžetu 2015.gadam.

Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 208,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 283,3 miljonu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 5,153 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 5,534 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2014.gada plānu ir 211,1 miljons eiro jeb 4%. Izdevumu samazinājums 27,1 miljona eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 238,1 miljona eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 0,4 miljonu eiro apmērā transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu, 30,1 miljona eiro apmērā kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 10,3 miljoni eiro subsīdijām un dotācijām, bet 102,8 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāds 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 8,2 miljardi eiro jeb aptuveni 32% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 806,4 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar 2014.gada beigām, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2015.gada pirmajā ceturksnī.

FM ar informatīvo ziņojumu otrdien iepazīstinās valdību.

Valsts parāda apmēru galvenokārt noteica šā gada janvārī veiktā Eiropas Komisijas aizdevuma atmaksa 1,2 miljardu eiro apmērā.

Valsts iekšējais parāds nominālvērtībā 2014.gada beigās bija 1,38 miljardi eiro, 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās - 1,52 miljardi eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 137,6 miljoniem eiro.

Valsts iekšējo parādu galvenokārt veido emitētās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un obligācijas, kuru nominālvērtība 2014.gada 31.decembrī bija 1,04 miljardi eiro. 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās emitēto valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju un obligāciju apjoms bija 1,15 miljardi eiro, veidojot 14% no kopējā valsts parāda apjoma. Valsts iekšējā aizņēmuma apjomam pārsniedzot valsts iekšējā aizņēmuma atmaksāto apjomu, 2015.gada pirmajā ceturksnī emitēto valsts parādzīmju un obligāciju apjoms ir pieaudzis par 110,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2014.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurināmā koksne no kopējā energoresursu patēriņa veido 30,8%

Žanete Hāka, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 30,8%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 2010. gadā (23,5%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Vienlaicīgi dabasgāzes gāzes patēriņš samazinājās par 7,4%, un 2014. gadā tā īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 24,1%. Enerģētiskā atkarība samazinājusies no 43% 2010. gadā līdz 37% 2014. gadā.

2014. gadā Latvijā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,1 petadžouli (PJ), kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies. Salīdzinoši 2004. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,7 PJ, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2014. gadā.

2014. gadā pārveidošanas sektors, kas ietver elektroenerģijas ražošanu un siltumenerģijas ražošanu pārdošanai, patērēja 47,1 PJ energoresursu un saražoja 35,6 PJ enerģijas, no tās 25,7 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas. Pārveidošanas sektorā Latvijā pārsvarā izmanto neatjaunīgo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās (no 81,0% 2010. gadā līdz 64,3% 2014. gadā). Kopš 2010. gada atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars pieauga par 18,6% un 2014. gadā sasniedza 35,1% no patērētājiem energoresursiem pārveidošanas sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz atrašanos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) turnīra tabulas pēdējā vietā, vērtīgākais līgas klubs joprojām ir Ņujorkas «Knicks», liecina finanšu un ekonomikas žurnāla «Forbes» jaunākais rangs.

«Knicks» vērtība ir četri miljardi ASV dolāru (3,51 miljardi eiro), kas to četrus gadus pēc kārtas padara par vērtīgāko asociācijas komandu.

Rangs tiek veidots katru gadu un, pateicoties miljardu dolāru (0,87 miljardi eiro) vērtajai «Madison Square Garden» renovācijai, «Knicks» vērtība ir augusi par 11%, jo pārbūve radījusi virkni jaunu ieņēmumu iespēju komandas mājas spēļu arēnā.

«Knicks», kas nesenajā maiņas darījumā papildināja sastāvu ar trīs jauniem spēlētājiem, taču zaudēja vienu no savām lielākajām zvaigznēm Kristapu Porziņģi, otrdien zaudēja jau 15. spēli pēc kārtas.

«Forbes» rangā otro pozīciju saglabā Losandželosas «Lakers» ar vērtību 3,7 miljardi dolāru (3,25 miljardi eiro), kas no pagājušā gada pieaugusi par 12%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atjaunīgo energoresursu patēriņš desmit gados pieaudzis par 6,2%

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Pasaules pelnošākie futbolisti

Žanete Hāka, 27.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Futbola žurnāls France Football apkopojis informāciju par pelnošākajiem futbolistiem pasaulē pagājušajā gadā.

Žurnāls France Football apkopo informāciju par futbolistu algu pirms nodokļu nomaksas, bonusiem un sponsoru ieņēmumiem 2016./2017.gada sezonā.

Aizvadītajā gadā pelnošākais futbolists bijis Krištianu Ronaldu, kurš apsteidzis iepriekšējā gadā pelnošāko futbolistu Lionelu Mesi.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuri pērn bijuši pelnošākie futbolisti!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kompensēšanai LM piedāvā mainīt pabalstu apmērus un sliekšņus

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn krities pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupa pirmajā ceturksnī nopelnījusi 8,7 miljonus eiro

Dienas Bizness, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2015. gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 8,7 miljonu eiro, par 31% vairāk nekā 2014. pirmajos trīs mēnešos, informē SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2015. gada 31. martā bija 2,1 miljards eiro, jeb par 1% vairāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa beigās. SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 23,7 miljonus eiro, par 3% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Izmaksas salīdzinājumā ar 2014. gada pirmajiem trīs mēnešiem augušas par 1%, veidojot 12,5 miljonus eiro.

Peļņa pirms uzkrājumiem veidoja 11,2 miljonus eiro, par 7% mazāk nekā atbilstošajā 2014. gada periodā. Laika posmā no janvāra līdz marta beigām izveidoti uzkrājumi 1,6 miljonu eiro apmērā - par 70% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Kopējais kredītportfelis 2015. gada marta beigās bija 2,6 miljardi eiro, t.i. par 8% mazāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru