Atpūta

Piektdienas intervija ar bankas Citadele valdes locekli Kasparu Cikmaču:

Lelde Petrāne, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Cikmačs, bankas Citadele valdes loceklis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā/nozarē?

Skolas laikā man padevās eksaktās zinības un bija interese par vadības lietām (mācījos sestdienās Rīgas Komercskolā). Nevarēju izlemt, vai studēt IT, vai Vadības zinātni, bet, tā kā IT ir konkrētāka nekā vadības zinības, tad izlēmu par labu IT. Taču dzīve tā ir iegrozījusies, ka jau īsi pēc mācībām strādāju gan IT nozarē, gan vadībā.

Vairāk nekā 12 gadus strādāju starptautiskā uzņēmumā banku nozarē. Šis darbs bija ļoti interesants un aizraujošs, bet tajā pašā laikā ļoti bieži bija jābrauc arī komandējumos ārpus Latvijas. Tā kā man bija jau ģimene un maza meitiņa, vēlējos vairāk laika būt ar savām dāmām, tādēļ pieņēmu izaicinājumu strādāt vietējā Latvijas uzņēmumā. Tas bija laiks, kad valsts bija pārņēmusi Parex banku, bet vēl nebija dibināta Citadele.

- Kas Jūs iepriecina, un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Man ir liels prieks par Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, tai skaitā tiem, kas attīstās, pateicoties banku sniegtajam atbalstam. Šiem uzņēmējiem ir radošas un dzīvotspējīgas idejas, kas vainagojas ar iespaidīgiem rezultātiem, jaunām darbavietām, precēm un pakalpojumiem, kā arī jauniem eksporta tirgiem. Jāpiebilst, ka ikdienā mēs nemaz nedzirdām tik daudz par vietējiem uzņēmumiem, taču, strādājot bankā, man ir iespēja uzzināt par šādiem aktīviem uzņēmējiem vairāk.

Savukārt apbēdina fakts, ka joprojām Latvijā daudz cilvēku dzīvo uz iztikas robežas.

- Kas Jūs iepriecina, un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto banku?

Šis gads iesākās ļoti saspringti un interesanti visā Latvijā, it sevišķi banku nozarē strādājošiem, jo Latvija pievienojās eiro zonai. Eiro projekts bija liels un iespaidīgs, kas sākumā šķita pat neiespējams. Man ir lepnums, ka Citadeles komandai izdevās realizēt 3 lielus un apjomīgus eiro ieviešanas projektus – bankas sistēmu un procesu pielāgošana eiro, latu-eiro skaidras naudas nomaiņas darbi kā vienai no lielākajām Latvijas inkasācijas kompānijām. Arī vissaspringtākajās dienās spējām nodrošināt, ka mūsu inkasācijas klientu kontā nauda bija ieskaitīta jau nākamajā dienā. Iepriecina arī tas, ka tieši no Citadeles bankomāta valsts augstākās amatpersonas īsi pēc pusnakts 1. janvārī svinīgi izņēma savas pirmās eiro banknotes.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Ir pozīcijas, kurās darbinieku trūkumu izjūtam. Ir gadījumi, kad speciālistu nevaram atrast pat pusgadu, piemēram, atsevišķiem amatiem IT daļā vai specializētākos amatos, piemēram, vērstpapīru speciālistus. Tomēr jāpiebilst, ka ir arī vairākas pozīcijas, uz kurām piesakās 50 un vairāk pretendentu.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā bankā?

Vēlme strādāt un sasniegt mērķus, kā arī iniciatīva, profesionalitāte un komandas darbs raksturo galvenās īpašības, kam jāpiemīt kandidātam.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Galvenais mērķis ir turpināt iesākto izaugsmes ceļu, palielinot gan bankas peļņu, gan bankas vērtību. Citadeles vīzija ir kļūt par vērtīgāko vietējo finanšu grupu Baltijas valstīs.

- Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eiro zonai?

Protams, jebkurš, kas ceļo uz eiro zonas valstīm, jau paspējis izbaudīt to, ka vairs nav jāmaina nauda. Savukārt banku līmenī pazuduši arī vairāki riski, piemēram, risks par lata devalvācijas iespēju.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.

Laikā, kad valsts pārņēma banku, es šeit sāku strādāt kā IT daļas vadītājs, un man tika uzticēta arī operacionālā darba koordinēšana bankas sadalīšanas procesā. Tā kā ar šiem uzdevumiem veiksmīgi tiku galā, ko novērtēja ne tikai bankas vadība, bet arī sadarbības partneri un regulators, tad man tika uzticēts valdes locekļa amats, kura pārziņā ir Operacionālās direkcijas darbs.

- Kā radies Jūsu pārstāvētās bankas nosaukums?

Pirms Citadeles dibināšanas bankas darbinieki un sadarbības partneri tika aicināti iesūtīt savus priekšlikumus par jaunās bankas nosaukumu. Tika saņemts ap 4000 dažādu versiju, un kā labākais izvēlēts nosaukums Citadele. Bankas zīmolu izstrādāja viena no pasaulē vadošajām zīmolvedības aģentūrām Wolff Olins. Bankas logotipā atspoguļota „=” zīme, kas nozīmē vienlīdzību un līdzvērtību. Mums nav galvenais būt lielākajiem, stiprākajiem, skaļākajiem, bet svarīgāk ir būt bankai, kam visi ir vienlīdz svarīgi un līdzvērtīgi.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Šobrīd ir skumji noskatīties, ka tirgū ir vairāki uzņēmumi dažādās nozarēs, kas, iespējams, nemaksā valstij nodokļus, tādējādi kropļojot konkurenci. Tas savukārt rada spiedienu uz godīgajiem uzņēmējiem, to darbinieku algām un pakalpojuma vai preču cenām.

Savukārt normatīvo aktu veidotājiem ieteiktu vairāk izanalizēt potenciālo lēmumu sekas, jo nereti gadās, ka rezultātā ir panākts, ka likumi kļūst sarežģītāki, bet problēmu novēršanas mērķis nav sasniegts.

- Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?

Viennozīmīgi šā gada lielākais veiksminieks ir Latvijas eiro, kas apprecējis Mildu.

Savukārt pie neveiksminiekiem šogad var pieskaitīt visus, kas nodarbojas ar ziemas sporta veidiem. Šogad ziema praktiski nemaz nebija. Arī pats biju plānojis piedalīties vairākās ziemas autosporta sacensībās, taču laika apstākļu dēļ vairāki posmi tika atcelti.

- Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Mans iecienītākais ēdiens ir Pasta Carbonara. Interesanti, ka katrā kafejnīcā vai restorānā šo ēdienu gatavo citādāk – esmu ēdis gan ļoti gardi un profesionāli pagatavotu, gan ir bijis gadījums, kad viesmīlis atnes makaronus ar siera un pusjēla šķiņķa čupu.

Jau no bērnības iecienītākais dzēriens ir aroniju sula, kas gatavota pēc īpašās vectēva receptes. Vēl tagad atceros, ka bērnībā ar māsīcām saderēju, ka lielu krūzi aroniju sulas izdzeršu vienā rāvienā, kas arī man toreiz izdevās.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Vairākus gadus manā somā, lai kur es dotos, bija līdzi Jack Welch grāmata Winning, ko mēdzu pārlasīt. Tāpat lielu ietekmi atstājuši vairāki Manager Tools podkāsti, kuros, izmantojot viedtālruni, var smelties idejas par vairāk nekā 300 dažādām vadītājiem aktuālām tēmām, piemēram, kā motivēt darbiniekus, kā tikt galā ar e-pastu daudzumu u.c.

Savukārt personības, kas uz mani ir atstājušas ietekmi, noteikti ir mani esošie un bijušie kolēģi, kā arī vadītāji, ar kuriem ir bijis lemts kopā strādāt un no kuriem mācīties un iedvesmoties.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Ja darbā sanāk strādāt ar cilvēkiem, tad brīvajos brīžos nereti vēlos, tieši pretēji, būt viens. Fotografēšana ir viens no maniem vaļaspriekiem – bieži vien brīvdienās daudz fotografēju, bet bildes paliek tikai savam priekam.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Tā kā esmu saistīts ar IT nozari, tad šobrīd prātā nāk «datoriķu» jociņi, kas ir ļoti specifiski un ne katrs to sapratīs:

Sieva saka vīram (IT speciālistam): «Aizej uz veikalu un nopērc maizi. Ja olas ir, tad paņem 4.»

Vīrs veikalā paņem maizes kukuli, paskatās, ka olas ir, un paņem vēl 3 maizes kukuļus un mājās pārnāk ar 4 maizes kukuļiem.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Ja Jums ir kāds sapnis, tad novēlu, lai Jums pietiek spēka un gudrības to realizēt, jo nekad nav par vēlu sākt darīt ko jaunu un nebijušu! Lai izdodas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs atstājis amatu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Cikmačs darbu "Latvenergo" sāka 2018.gadā valdes locekļa un tehnoloģiju un atbalsta direktora amatā. Vēlāk pildīja arī ražošanas direktora pienākumus, savukārt kopš 2021.gada bija valdes loceklis un attīstības direktors.

LETA iepriekš ziņoja, ka Cikmačs nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām. No oktobra Cikmačs sācis pildīt galvenā tehnoloģiju vadītāja amatu starptautiskā privātā sektora uzņēmumā.

"Latvenergo" pārstāvji informēja, ka Cikmačs uzņēmumā ieguldījis darbu un zināšanas ilgtspējas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomās atbilstoši darbības stratēģijai 2022.-2026.gadam jeb Izaugsmes stratēģijai, kuras izveidē ir aktīvi piedalījies. Viņa vadības laikā ir izveidota spēcīga komanda, kas izbūvējusi elektroauto uzlādes tīklu "Elektrum Drive", sākta atjaunīgās enerģijas jaudu izveide, būvējot jaunus "Latvenergo" saules parkus un uzsākot lieljaudas vēja parku attīstības projektus, kā arī veikta zaļā ūdeņraža ražošanas pētniecība. IT jomā ieviesti ražotņu digitalizācijas risinājumi un darbības nepārtrauktība, kā arī sekmīgi pārvarēti pēdējo gadu lielākie izaicinājumi Covid-19 apstākļos un kiberdrošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un citu valstu klimata neitralitātes mērķi ir viens no būtiskākajiem tehnoloģiju nomaiņas dzinējspēkiem, kura rezultātā pārmaiņas piedzīvos gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji visā pasaulē.

Tādu secinājumu pauž energokompāniju vadītāji. Tiek prognozēts, ka pārmaiņas notiks 30 gadu laikā, turklāt pakāpeniski.

Klimats mainīs Eiropu

“Tehnoloģiju maiņas dzinējspēks pašlaik ir Eiropas Savienības un visas pasaules uzstādītais klimata neitralitātes mērķis, kura sasniegšanai Eiropā ir Zaļais kurss un tam pakārtotās politikas,” uzsver AS Latvenergo valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Viņš norāda, ka laika gaitā atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas kļūst lētākas, tādējādi lētāka kļūs vēja un saules enerģija. “Jaunas tehnoloģijas finansiāli daudz pievilcīgākas padara gan elektroautomašīnas, gan to komponentu, piemēram, enerģijas uzkrājēja, ietilpību, darba mūžu,” tā K. Cikmačs. Viņaprāt, klimata neitralitātes mērķu izpilde mainīs ne tikai energokompānijas un ar tām saistītās nozares, bet ikvienu cilvēku visā pasaulē. “Tas neapšaubāmi notiks nākamo 30 gadu laikā, jo Eiropa ir definējusi, ka līdz 2050. gadam kļūs klimata neitrāla, taču, lai šo mērķi sasniegtu, ir jāizdara daudz dažādu mājasdarbu jau līdz 2030. gadam un ne tikai elektroenerģijas iegūšanas veida kontekstā, bet arī – kā pārvietosimies, kā radīsim siltumu,” stāsta K. Cikmačs. Viņš norāda, ka siltumapgāde un transports ir lieli enerģijas patērētāji un vienlaicīgi izmešu radītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele paātrinās pāreju no kodu kartēm uz virtuālo kodu kalkulatoru MobileSCAN

Dienas Bizness, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iedzīvotājiem atvieglotu pāreju no kodu kartēm uz drošākām internetbankas autorizācijas ierīcēm, banka Citadele no 30. jūnija nodrošina iespēju MobileSCANautorizācijas risinājumu pieslēgt internetbankā. MobileSCANļauj internetbankai pieslēgties, kodu kartes vai kalkulatora vietā izmantojot mobilo telefonu vai planšetdatoru, informē bankā.

No 2017. gada 1. aprīļa kodu karte vairs netiks uzskatīta par pietiekami drošu maksājumu internetbankā autorizācijas rīku, jo uz tās esošie kodi nav unikāli - tie var atkārtoties. Prasības finanšu tirgus dalībniekiem paredz, ka kodu kartēm tiks ierobežots maksājumu limits.

Klientiem, kuriem svarīgs maksājumu veikšanas ērtums, drošība, nepieciešami lielāki maksājumu limiti, banka Citadele jau tagad piedāvā pāriet no kodu kartes uz drošāku maksājumu autorizācijas ierīci MobileSCAN, kas ir bankas Citadele mobilajā aplikācijā iebūvēta autorizācijas ierīce.

«Līdz šim bankas Citadele klienti MobileSCAN varēja pieslēgt tikai bankas filiālē, bet tagad to var izdarīt attālināti, līdz ar to paredzam, ka arvien vairāk cilvēku izmantos šo ērto autorizēšanās ierīci, kas ļauj visus darījumus interneta vidē apstiprināt ar mobilo telefonu vai planšeti un aizmirst par kodu kartiņu vai kalkulatoru,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Tiem, kas maksājumus izvēlas veikt bankas Citadele mobilajā aplikācijā, piekļūšana internetbankai ar jauno autorizēšanās rīku ir īpaši ērta – tikai ievadot lietotāja vārdu, paroli un PIN kodu, turklāt jau tuvākajā laikā tas būs iespējams, ievadot tikai lietotājam zināmo PIN kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PNB Bankas klientiem garantētās atlīdzības sāks izmaksāt 22.augustā

Žanete Hāka, 17.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» padome valdes locekļa amatā apstiprinājusi Kasparu Cikmaču, kurš darbu sāks šā gada 25 septembrī, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un valdes locekļi Uldis Bariss, Māris Kuņickis, Guntars Baļčūns.

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš: «Pieredze pārmaiņu procesa vadībā, dziļas zināšanas digitālās transformācijas procesos un prasme strādāt starptautiskā komandā ir kvalitātes, kas K.Cikmača kandidatūru izvirzīja atlases procesa virsotnē. Vēlu veiksmi jaunajam valdes loceklim, Latvenergo valdei un visam kolektīvam.»

Kaspars Cikmačs no 2010. gada līdz 2018.gadam bija AS «Citadele banka» valdes loceklis un Operacionālās direkcijas vadītājs. Darbības laikā AS «Citadele banka» dažādos laika posmos viņa atbildībā bijušas informācijas tehnoloģiju un operāciju pārvaldību saistītās jomas, tajā skaitā IT uzturēšana un izstrāde, e-komercija, kā arī iepirkumi, nekustamo īpašumu pārvaldība un apsaimniekošana, transporta nodrošinājums, dokumentu pārvaldība, bankas atbalsta struktūrvienības (BackOffice), produktu un projektu attīstība, efektivitātes un procesu pārvaldība, personāla pārvalde, inkasācijas dienests, drošības dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka šovasar ieviesīs ātro maksājumu jeb zibmaksājumu iespēju, kas nozīmē - nauda jebkurā diennakts laikā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā, arī ja tas ir citas kredītiestādes klients, un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami.

Latvijas Bankas valdes loceklis, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs Harijs Ozols informēja, ka zibmaksājumu dalībnieku loks paplašināsies pakāpeniski. Augusta beigās zibmaksājumu infrastruktūra būs pieejama izmantošanai Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmas dalībniekiem. Sistēma izvērtīsies plašāka novembra beigās, kad Latvijas Bankas risinājums tiks savienots ar eirozonas infrastruktūru. Sākotnēji zibmaksājumiem eirozonā gatavas pievienoties 30 kredītiestādes, un to skaits pakāpeniski augs, lēsa Ozols. Viņš atzina, ka zibmaksājumu piedāvātās ērtības maksātājiem būs atkarīgas no kredītiestāžu gatavības izmantot šo maksājumu infrastruktūru un to piedāvātajiem gala risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro.

«Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas Citadele akciju pārdošanas darījums noslēdz būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Pateicoties profesionālai bankas vadībai un darbiniekiem, ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai tagad ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru,» saka PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Līdz 2030.gadam Latvijā būs 36 tūkstoši elektroautomašīnu

Žanete Hāka, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tendences tirgū, Latvijā līdz 2030. gadam būs vairāk nekā 36 000 elektroautomobiļu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" prognozēja AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Lai arī joprojām elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās arvien straujāk. Atbilstoši CSDD datiem 2019. gada sākumā bija reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, savukārt 2020. gada sākumā – jau 658, kas ir par 49% vairāk. Tas gan ir maz, salīdzinot ar kopējo reģistrēto automašīnu skaitu gadā, kas sasniedz 700 tūkstošus, taču vērojams pieaugums.

Iemesli ir vairāki – lejupejošas cenas, automašīnu plašāks piedāvājums un arī iespējamais nobraucamais attālums - pirms pāris gadiem elektroauto varēja bez uzlādes nobraukt vien 100-150 kilometru, bet tagad vairāki modeļi ar vienu uzlādi var veikt 400-500 kilometrus, kas Latvijas mērogos vairums lietotājiem ir vairāk nekā pietiekams attālums, norāda K. Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu valsts kapitālsabiedrību a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži kopuzņēmums SIA Latvijas vēja parki, investējot ap 980 milj. eiro, varētu saražot 2,4 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinātu vairāk nekā 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa pērn.

Elektroenerģijas cenas šogad pārspēj vienu rekordu pēc otra un jaunas, atjaunojamos energoresursus izmantojošas stacijas ir ļoti nepieciešamas, jo īpaši, ja Eiropas Zaļais kurss paredz slēgt elektrības un siltuma stacijas, kurās kā izejvielu izmanto degslānekli un ogles. Tiesa, līdz pirmajai kWh, ko saražotu SIA Latvijas vēja parki, būs vēl pāris gadi jāpagaida.

Jaunizveidotā kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko norādīja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veikt visa veida izpētes darbus, piemēram, izmērīt vēja stiprumu konkrētās potenciālajās vēja parku atrašanas vietās, izpētīt putnu un sikspārņu populācijas un atrast pievilcīgākās – izdevīgākās vēja parku izvietošanas vietas. Un tikai pēc tam varētu sākties reāli vēja parku izveides darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas Citadele pārdošanā panāktie nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010. gadā ieguldīts bankā sniedzot valsts atbalstu, informē VAS Privatziācijas aģentūra (PA).

Pašlaik PA ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka Citadele atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma, savukārt ERAB pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās līdz 2017.gada beigām un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

«Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts. Kopumā banka Citadele saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus,» norāda PA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele: Iedzīvotāji ārvalstu interneta veikalos tērē teju trīs reizes vairāk nekā vietējos

Dienas Bizness, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Summa, ko Latvijas iedzīvotāji tērē ārzemju interneta veikalos, ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā tā, kas tiek izdota pašmāju vietnēs, liecina bankas Citadele apkopotie dati par veiktajiem pirkumiem internetā pēdējo 12 mēnešu laikā.

Dati rāda, ka no kopējās tiešsaistē veikto pirkumu darījumu summas ārzemju interneta veikalos tērēti 73%, kamēr Latvijā – vien 27%. Produkti un pakalpojumi, kam internetā tērētas vislielākās naudas summas, ir aviobiļetes, ceļojumi un izklaide, kā arī mazumtirdzniecība. Latvijas interneta veikalos iedzīvotāji visvairāk naudas izdevuši aviobiļešu iegādei, bet ārzemju – dažādos mazumtirdzniecības veikalos.

Vīrieši interneta veikalos tērē vairāk par sievietēm – no visas tiešsaistē veikto pirkumu kopsummas 55% sastāda vīriešu veikto pirkumu summa un 45% – sieviešu. Atšķirīgas ir arī nozares, kurās abi dzimumi izvēlas tērēt naudu. Vīriešiem aktuālāki ir pirkumi, kas saistīti ar izklaides un finanšu pakalpojumu nozarēm. Piemēram, no kopējās izklaides nozarē veikto pirkumu summas vīrieši tērējuši 71%, bet sievietes – 29%. Savukārt sievietes teju divreiz vairāk (71%) nekā vīrieši (29%) tērē Latvijas mazumtirdzniecības interneta veikalos – tie ir apģērbu, pārtikas u. tml. veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiro ieviešanas laikā bankas lūgušas darbiniekus neizmantot atvaļinājumus; dala augļus veselībai

NOZARE.LV, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju no latiem uz eiro un iespējami raitu papildu klientu pieplūduma apkalpošanu valūtas nomaiņas laikā, bankas uz laiku piesaistījušas eiro palīgus un lūgušas darbiniekus neizmantot atvaļinājumu saspringtākajā pārejas laikā.

Swedbank darbinieki pārejas uz eiro laikā neizmanto atvaļinājumus, un banka arī cenšas stiprināt strādājošo veselību, piemēram, nodrošinot augļus, lai darbinieki šajā saspringtajā laikā neslimotu, žurnālistiem stāstīja Swedbank valdes loceklis Ģirts Bērziņš. Piesaistīti arī pagaidu darbinieki, kas palīdzēs filiāļu apmeklētājiem, piemēram, novirzot pie naudas iemaksas automātiem tos klientus, kas vēlas tikai savā kontā iemaksāt latus. Tiks nodrošināta arī informācija par rindām citās bankas filiālēs, lai klienti var izvēlēties apmeklēt filiāli, kur ir īsāka rinda.

SEB bankā uz eiro ieviešanas laiku darbā pieņemti 30 cilvēki, kas, piemēram, tirgo eiro sākumkomplektus iedzīvotājiem, veic koordinēšanas darbus, šodien žurnālistiem sacīja korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda. Lai pārvaldītu klientu plūsmu, SEB bankas mājaslapā no nākamās nedēļas arī būs redzama informācija par visām rindām filiālēs un gaidīšanas laiku, lai klienti varētu izvēlēties iespēju apmeklēt bankas filiāli, kurā rindā jāgaida īsāks laika sprīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vairums uzņēmumu izmanto ne pārāk sarežģītas internetbankas paroles

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas trešdaļas jeb 72 % Latvijas uzņēmumu ieejai internetbankā izmanto vienkāršas vai vidēji sarežģītas paroles, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums Citadele Index.

21% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka ir nodrošinājušies ar ļoti sarežģītu paroli, piemēram, tādu, kas sastāv no lielajiem un mazajiem burtiem, cipariem un speciālajiem simboliem, un ir vismaz 10 simbolus gara. 7% aptaujāto nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Lai arī datordrošības jautājums kļūst aktuālāks, pētījums rāda, ka pastiprinās tendence izmantot vienkāršākas paroles. Pirms gada 2% vairāk uzņēmēju atzina, ka izmanto ļoti sarežģītas paroles, bet tagad pētījumā par 8% vairāk uzņēmēju atzina, ka izmanto salīdzinoši vienkāršas paroles, piemēram, tādas, kur netiek izmantoti cipari un speciālie simboli vai arī tiek izmantoti tikai cipari un kas ir salīdzinoši īsas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tendence - internetbankas kodu kartiņu vietā nāks mobilie risinājumi

Dienas Bizness, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, kas iedzīvotājus kaitina visvairāk, internetbankas kodu kartiņu lietošanā. Savā ziņā var teikt, ka internetbankas kodu karšu ēra ir beigusies, un bankas tās aizstāj ar modernākiem risinājumiem.

- Kodu karšu lietošanā cilvēkus visvairāk kaitina situācija, kad nekavējoties jāveic maksājums internetbankā, bet kodu karte nav pie rokas. Šāda situācija kaitinoša šķiet 49% aptaujāto iedzīvotāju, kas lieto internetbanku, un 26% tādā situācijā arī ir nokļuvuši.

- Līdzīgi kaitinoša ir situācija, kad ārzemēs nepieciešams veikt maksājumu, bet kodu karte nav paņemta līdzi. Tā atzina 43% internetbankas lietotāji, un 5% minēja, ka ir saskārušies ar šādu situāciju ceļojuma laikā.

- 37% internetbanku lietotājus kaitina situācija, kad cipari kodu kartē vairs nav vairs izlasāmi vai kodu karte ir pārlūzusi. Ar kartes nodilšanu saskārušies 14% internetbanku lietotāji, bet ar pārlūzušu karti – 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas bankas, kas piedāvā uzņēmējiem pieteikties eiro priekšpiegādēm, pagarinājušas termiņus.

Septembra sākumā bankas laikrakstam Dienas Bizness atzina, ka uzņēmēju aktivitāte, piesakoties priekšpiegādēm ir kūtra, un lielākā aktivitāte prognozējama, tuvojoties eiro ieviešanai.

Kā informē bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs, eiro priekšpiegādei bankā Latvijas uzņēmēji līdz šim kopumā ir pasūtījuši 127,3 tonnas eiro monētu, kas ir pielīdzināms 25 kravas automašīnām. Pasūtījumu skaits turpina palielināties, tādēļ

Citadele ir pagarinājusi pieteikšanos eiro priekšpiegādei uz uzņēmumu norādītajām adresēm līdz 25.oktobrim.

Viņš uzsver, ka eiro priekšpiegāde uzņēmumiem ir nepieciešama, lai nākamā gada sākumā būtu eiro, ko izdot klientiem. K. Cikmačs piebilst, ka šobrīd vēl ir iespēja pieteikties uz piegādi decembra padsmitajos datumos, jo decembra otrā puse jau ir pilnībā rezervēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ripplewood Holdings pēc diviem gadiem varēs pārdot bankas Citadele akcijas

LETA, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele Asset Management un Citadele Life maina nosaukumus

BNS, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas Citadele grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Citadele Asset Management plāno paplašināt darbību ārvalstu tirgos un tādējādi ir mainījusi nosaukumu pret CBL Asset Management, tāpat nosaukumu mainījis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības meitasuzņēmums Citadele Life, kas pārtapis par CBL Life, un Citadele atklātais pensiju fonds, kas turpmāk sauksies CBL atklātais pensiju fonds, pavēstīja bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Viņa norādīja, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība mainījusi nosaukumu, lai tas būtu starptautisks un vieglāk uztverams jebkurai kultūrai.

«Nosaukums Citadele ir līdzīgs citu ārvalstu uzņēmumu piedāvāto produktu nosaukumiem. Līdz ar to tas zināmā mērā ierobežo kompānijas attīstību. Jaunais nosaukums CBL Asset Management saglabā saikni ar banku Citadele, jo veidots kā saīsinājums no Citadele Bank Latvia. Plānojam ar šo nosaukumu nostiprināt reputāciju starptautiskajā vidē. Viens no galvenajiem darbības virzieniem nākamgad mums būs paplašināšanās Eiropas tirgū,» sacīja CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kā pasargāt savas finanses elektroniskajā vidē?

Žanete Hāka, 08.04.2015

Sargi savas paroles!

Daudzi vieglprātīgi izturas pret savām parolēm, izvēloties vienkāršus, viegli uzminamus vārdus, skaitļu kombinācijas, turklāt vienu paroli izmanto gan internetbankā, gan sociālajos tīkos. Vēl tipiski, ka, piemēram, naudasmakā vienviet tiek glabātas gan maksājuma kartes, gan pierakstītās paroles un PIN kodi. Ļaundarim, kurš ticis pie naudasmaka ar tik atklātu saturu, daudz laika nevajadzēs, lai iztukšotu tā īpašnieka kontu. Tādēļ internetbankas pieslēgšanās vārdu, paroli un kodu kartes ieteicams glabāt atsevišķi, un pierakstīt šifrētā veidā.

Foto: Freeimages

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērot finanšu drošības principus elektroniskajā vidē ir tikpat svarīgi, cik uzmanīgi sargāt skaidru naudu savā naudasmakā. Tomēr bankas Citadeles novērojumi liecina, ka ikdienā paviršas un neuzmanīgas rīcības dēļ cilvēki ļauj citiem savus datus izmantot ļaunprātīgi.

«Lai arī Latvijā krāpniecības mēģinājumu līmenis e-vidē joprojām ir niecīgs, salīdzinot ar fizisku naudas līdzekļu zādzībām un laupīšanām, tomēr ir būtiski ievērot finanšu drošības principus elektroniskajā vidē, kas ir vienkārši, ja vien atceras dažus noteikumus,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

«Elektroniskajā vidē aptuveni 90% krāpnieciskos mēģinājumus identificējam, pirms tos pamanījuši paši klienti. Lai arī, rūpējoties par klientu finanšu drošību, bankas iegulda lielas investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un IT sistēmās, uzmanīgi jārīkojas arī katram pašam, lai pasargātu savus datus. Finanšu drošības principiem elektroniskajā vidē vajadzētu kļūt pašsaprotamiem un ikdienā aktīvi pielietotiem, pasargājot savu naudu,» rosina K. Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru