Atpūta

Piektdienas intervija ar Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētāju Mareku Mamaju

Lelde Petrāne, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Varbūt tas skanēs mazliet patētiski, taču man šķiet valstiski svarīgi saglabāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu gan mums pašiem, gan arī nākamajām paaudzēm. Protams, kad tikko sāku strādāt nozarē, šādas domas man vēl nebija. Taču ir ļoti daudz arhitektūras pieminekļu visā Latvijas teritorijā (un it sevišķi Rīgā), kurus būtu vērts atjaunot un saglabāt. Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, kino «Splendid Palace», Rundāles pils, Latviešu biedrības nams, Saeimas ēku komplekss, Latvijas Banka, Alberta ielas nami, Rīgas pils, VEF rūpnīcas fasāde, Kolonādes kiosks un Melngalvju nams – tie ir tikai daži no projektiem, pie kuru atjaunošanas ir strādājuši mūsu uzņēmuma speciālisti.

Man šķiet, ka tāpēc vien, lai redzētu, kā šie brīnišķīgie objekti pamazām atdzimst, ir vērts strādāt restaurācijas nozarē. Un vēl šī nozare vismaz man liek pa Rīgu pārvietoties ar augsti paceltu galvu, jo, lai redzētu visus skaistos Jūgendstila un citu ēku stilu dekorus, tomēr ir jāskatās uz augšu.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Jau minēju, ka mums ir ļoti daudz skaistu vēsturisku ēku, fasāžu, kā arī dažnedažādu arhitektūras pieminekļu, pie kuriem darba netrūks vēl daudzus gadu desmitus. Tajā skaitā arī mūsu meistariem un speciālistiem. Apbēdina tādas situācijas, kad tu redzi, kā jūgendstila dzīvoklī ar augstajiem griestiem un grezniem orķeļiem pie griestiem tiek uztaisīts parasts eiroremonts. Es saprotu, ka bieži vien ir žēl naudas, bet, ja reiz tu sev vari atļauties dzīvokli vēsturiskā ēkā, tad varbūt ir vērts padomāt un ieguldīt vēl mazliet naudas, lai ne tikai iepriecinātu sevi un savus viesus, bet arī paceltu sava nekustamā īpašuma vērtību? Tas ir tāds pieejas un domāšanas jautājums.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Priecē tas, ka mēs kā uzņēmums esam ne tikai spējuši dzīvot un strādāt ekonomiski pietiekami sarežģītos apstākļos, bet arī ievērojami restrukturizēties un attīstīties, pielāgojoties jaunajām būvniecības nozares tirgus tendencēm. Sevišķi pēdējo divu gadu laikā. Protams, ne viss un ne vienmēr iet tik spoži kā gribētos, tomēr tādu lielu sarūgtinājumu saistībā ar AS Būvuzņēmums Restaurators darbu man nav. Tāpēc jau mēs strādājam, lai ļautos jauniem izaicinājumiem un uzkāptu vēl neatklātās virsotnēs.

Vēl iepriecina tāds fakts, ka pēdējos divos gados mums ir izdevies izveidot sevišķi jauku un saliedētu kolektīvu.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Mēs aktīvi darbojamies Facebook profilā. Taču atšķirībā no citiem uzņēmumiem mums šī lapa ir ne tik daudz instruments klientu meklēšanai, cik attiecību veidošanas platforma ar cilvēkiem un uzņēmumiem. Galvenokārt tiem, kas nonākuši tādā vai citādākā saskarē ar mūsu darbu un citām publiskajām aktivitātēm. Protams, mēs ievietojam arī galerijas ar paveiktajiem darbiem, rādot gan pabeigtos projektus, gan darba procesu. Lielākajai daļai cilvēku taču ikdienā nav iespējas redzēt to, kā norit restaurācijas process. Tāpēc caur savām Facebook aktivitātēm mēs mēģinām viņiem piedāvāt šo iespēju ieskatīties pa «atslēgas caurumu» restaurācijas darbu procesā. Par to, kā mums veicas, katram jāspriež pašam, taču mēs ļoti piedomājam pie tā, lai lapas sekotājiem un draugiem būtu interesanti tie materiāli, kurus tur ievietojam.

Vēl ir tāda lieta, ka AS Būvuzņēmums Restaurators strādā vairāk nekā 70 darbinieku, kuri atrodas dažādos objektos. Bieži vien ir tā, ka vienīgā iespēja šiem cilvēkiem redzēt to, ko dara viņu kolēģi citos objektos, ir tikai un vienīgi caur Facebook lapu.

- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

Sāksim ar to, ka mūsu darbaspēks ir augsti kvalificēts. Negribu noniecināt nevienu profesiju, taču ir liela atšķirība – ko darbinieks prot darīt. Ja viņš ir augstas klases tēlnieks, kurš var izveidot skulptūru, vai labs daiļkrāsotājs, kurš spēj uz sienas atjaunot vēsturisko gleznojumu vai, piemēram, uzzīmēt marmoru, tad tās jau ir nopietnas zināšanas. Paiet ievērojams laika sprīdis, kamēr cilvēks apgūst šīs prasmes. Arī profesionālā izglītība neapšaubāmi ir vajadzīga, bet bez tās vēl ir jāiemācās kārtīgi strādāt objektā. Un tas nav viens un tas pats, jo prakse vienmēr maksā dārgi.

Ar šo es vēlos pateikt, ka par restauratoriem nekļūst vienas dienas laikā. Un arī tad, kad cilvēks par tādu kļūst, ir tikai loģiski, ka viņš vēlas strādāt uzņēmumā, kas ir ilgtspējīgs spēlētājs restaurācijas nozares tirgū. Mēs ieguldām lielu darbu, lai varētu strādāt labākajos restaurācijas objektos Latvijā. Turklāt ne katrs uzņēmums var palepoties, ka ir dibināts 1951.gadā. Un, kas nav mazsvarīgi, mēs patiešām esam strādājuši visus šos gadus, nepārtraucot darbību ne uz mirkli.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Šādam cilvēkam ir vajadzīga pacietība un atbildības sajūta par to, kas tiek darīts. Jo, kā jau minēju iepriekš, mēs strādājam ar kultūras mantojumu. Pats svarīgākais, kas restauratoram jāapzinās, ir tas, ka, uzsākot darbu, viņš kā minimums nedrīkst neko sabojāt. Pēc tam, kad restaurators ir pabeidzis savu darbu, rezultātam ir jābūt izcilam. Tieši tādam, kādu to cits mākslinieks ir radījis sākumā.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Mums šobrīd ir divas lietas, par kurām domājam. Pirmā ir jauniešu ieinteresēšana restaurācijas jomā. Otra ir skatiens Skandināvijas virzienā restaurācijas darbu veikšanas jomā.

Ar jauniešiem mēs jau šobrīd strādājam un cenšamies nodrošināt maksimāli pilnvērtīgu praksi ar atalgojumu, lai paralēli akadēmiskajām zināšanām nostiprinās arī praktiskās iemaņas.

Savukārt, ar Skandināvijas tirgu ir tā, ka pirms dažiem gadiem Stokholmas centrā esam restaurējuši dzīvojamās mājas kāpņu telpu. Taču tolaik Latvijā mums sākās vairāki nozīmīgi objekti un nevarējām atļauties kādu sūtīt ārpus valsts. Šobrīd pie krietni lielāka darbinieku skaita varam atkal atsākt skatīties pāri jūrai.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu, un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Augstskolā studēju uzņēmējdarbības vadību un pirms restauratora biju neliela valsts uzņēmuma vadošā amatā. Kad aizgāju no šī darba, pateicoties viena laba cilvēka rekomendācijai, AS Būvuzņēmums Restaurators akcionāru pārstāvis piedāvāja izmēģināt savus spēkus te, palīdzot pārņemt uzņēmumu un veikt reorganizāciju. Kad sāku strādāt, sapratu, ka runa ir ne tikai par finansēm, bet pieeju biznesam kā tādam. Bija jāpielāgojas jauniem tirgus apstākļiem, jāmaina un jāsakārto procesi uzņēmumā, jāveicina pārdošana un jāsaved kārtībā mārketinga lietas. Kad pirmās grūtības bija pārvarētas, darbs kļuva par izaicinājumu un pēc tam arī par aizraušanos. Visbeidzot attapos tad, kad AS Būvuzņēmums Restaurators jau bija kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Turklāt šis darbs ir saistošs ar to, ka katrs projekts ir savā ziņā unikāls, bet rezultāts ir vienkārši skaists!

Pirmais algotais darbs bija tāds, ka vajadzēja palīdzēt tēvam, kurš strādāja Popova radio rūpnīcas Kandavas filiālē par virpotāju, locīt ar pavisam maziņu rokas presi kaut kādas stieplītes. Ja nemaldos, tās bija paredzētas radioaparātiem.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Laikam tādēļ, ka šis gadskaitlis mums ir svarīgs, nu jau trešo reizi mūsu sarunas laikā minu, ka uzņēmums ir dibināts 1951.gadā. Tolaik tika izveidotas pirmās zinātniskās darbnīcas Padomju sociālistisko republiku (PSR) kultūras pieminekļu saglabāšanai. Un, lai arī ir bijuši vēl vairāki nosaukumi, tomēr vēsturiskā saikne ar 1951.gada dibinātajām zinātniskajām darbnīcām ir nepārprotama.

Pirmo ievērojamo paplašināšanos uzņēmums piedzīvoja 1975.gadā, kļūstot par «Zinātniskās restaurēšanas pārvaldi» (ZRP). Jāatzīst, ka tad projekti bija visnotaļ vērienīgi.

Savu tagadējo nosaukumu mēs ieguvām 1993.gadā. Trīs gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, darbinieku kopsapulcei nobalsojot, tika dibināta akciju sabiedrība Būvuzņēmums Restaurators. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī pēc 1993.gada pa vidu bija vēl vairāki nosaukumi, taču tie nav tik būtiski. Galvenie uzņēmuma vēsturē ir šie trīs gadskaitļi, ar kuriem saistīti attiecīgie attīstības posmi.

Par logotipu arī ir interesants stāsts. 1960.gadā uzņēmums veica restaurācijas darbus Rīgas Doma baznīcā. Par godu šim notikumam un restauratora profesijai kā tādai – arhitekts Valdis Šmits piedāvāja par uzņēmuma logo izvēlēties Burbonu dinastijas liliju, kura ir atrodama starp baznīcas dekoriem. Nezinu gan, kā uz to raudzījās Padomju Latvijas vara un kā tas tika pamatots augstākstāvošajai vadībai (ja vispār tika pamatots), bet šādi mēs tikām pie Burbonu lilijas zieda savā logotipā.

Savu pēdējo «reinkarnāciju» logotips piedzīvoja ap 2010.gadu, kad tas tika pārzīmēts vektorgrafikā. Logo tika padarīts mūsdienīgāks, turklāt tam tika nomainīta arī krāsu gamma, par pamatu ņemot divus krāsu toņus, kas simbolizē zeltu. Vienīgais nosacījums pie izmaiņu veikšanas bija saglabāt lilijas zieda simbolu, atstājot to maksimāli pietuvinātu oriģinālam. Gluži kā īstā restaurācijas procesā. Manuprāt, Jānim Riņķim, kurš ir ne tikai atjaunotā logotipa autors, bet reizē arī mūsu sabiedrisko attiecību veidotājs, tas izdevies lieliski.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Ja reiz mēs sākām par logo, tad es vēlētos mazliet paturpināt šī jautājuma kontekstā. Parasti uzņēmumi nezina, kā apkārtējie reaģē uz viņu logotipu. Kādam tas patīk, bet kādam atkal nē. Taču lielākoties ikdienas sarunās logo netiek apspriests. Izņemot, protams, tos gadījumus, kad ir sanācis kaut kas izcili bezgaumīgs. Mums šajā ziņā ir ļoti paveicies, jo ne reizi vien ir nācies dzirdēt no citu uzņēmumu darbiniekiem, ka pie mums būtu vērts nākt strādāt kaut vai tāpēc vien, lai iegūtu formas tērpu ar šādu logo. Personīgi man šis ir vislabākais apliecinājums tam, ka neesam kļūdījušies logotipa izvēlē.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Neviens likums nepiespiedīs būvniekus celt labākas vai sliktākas mājas, tāpat kā neviens normatīvais akts nepasargās no kļūdām, kas var tikt pielaistas būvniecības procesā. Kvalitatīva būvniecība un kvalitatīva restaurācija ir tikai un vienīgi individuālas morālās atbildības jautājums. Man šķiet, ka dažkārt likumdevēji pārsteidzas, cenšoties izgudrot no jauna velosipēdu. Es, savukārt, gluži otrādi – vēlētos redzēt, ka valsts pārvalde pārstāj ražot bezgalīgas normatīvo aktu izmaiņas un plānus plānu galā.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Patīkami pārsteidza jaunatnes dziesmu un deju svētku sirsnīgie koncerti. Sevišķi aizkustinoši tie šķita tādēļ, ka mani bērni arī piedalījās. Tas, protams, ir iespaidīgi.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Pie jūras – bez gaļas, zivīm un olām :)

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Man nav elku. Nav arī mīļākās grupas. Katrs no mums savā būtībā ir unikāls. Mums katram ir sava, unikāla pieredze un dzīves laikā uzkrātas zināšanas, kuras izmantojam tam, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk nodzīvotu savu dzīvi. Nevar savu dzīvi veidot, balstoties uz svešu pieredzi, jo tā ir cita cilvēka pieredze. Protams, ir gan labas grāmatas, gan saistošas filmas, gan interesanti cilvēki, no kā mēs visi varam mācīties. Taču tam visam manā izpratnē var būt tikai rekomendējoša loma. Lēmumus mēs pieņemam paši, un paši arī atbildam to radītajām sekām. Līdz ar to es teiktu tā – mani visvairāk ietekmē mana ikdiena.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Tas emocionālais un enerģētiskais lādiņš, ko cilvēkam spēj dot ģimene, nav atrodams nekur citur uz pasaules.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Ir teiciens, kas ātri nāk, tas ātri aiziet, līdz ar ko šāda nauda ir jāiztērē ātri. Šo summu visdrīzāk varētu izmantot kādam ceļojumam (lai paplašinātu savu redzesloku) vai arī – lai iepriecinātu apkārtējos. Piemēram, uzrīkojot kādu ballīti kolēģiem vai draugiem.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Ir tāda paruna: «Pats nevarēdams būt visur un vienlaikus – Dievs šim nolūkam radīja sievieti.» Kas man te šķiet interesants? Nu nevaram mēs nekādi iztikt bez čaklām, zinošām un talantīgām dāmām mūsu ikdienas darbā. Tāpēc vēl jo lielāks prieks ir par to, ka mūsu kolektīvā tādu netrūkst.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Uz pasaules nav tādas lietas, par ko savā starpā nevarētu vienoties divi cilvēki. Pie nosacījuma, ka viņi abi to vēlas. Līdz ar ko viss ir iespējams!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: KM telpās atjaunoti unikāli Jūlija Madernieka dekoratīvā krāsojuma fragmenti

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) telpās atjaunoti unikāli Jūlija Madernieka dekoratīvā krāsojuma fragmenti, kas nejauši atklāti restaurācijas darbu laikā, informē AS Būvuzņēmums Restaurators pārstāvis Jānis Riņķis.

Nacionālā romantisma stilā darinātais polihromais sienu krāsojums, kas tapis ap pagājušā gadsimta 20. gados, atklāts izpētes laikā, kuru saskaņā ar VAS Valsts nekustamie īpašumi pasūtījumu ministrijas kamīnzālē veica AS Būvuzņēmums Restaurators speciālisti. Unikālā krāsojuma fragmenti tika atrasti pēc iebūvēto krēslu un atsevišķu koka paneļu demontāžas.

Tagadējās Kultūras ministrijas ēkā padomju gados atradās sadraudzības biedrība ar tautiešiem ārzemēs, kuras darbība bija Valsts drošības komitejas (VDK) uzmanības centrā. Šajā laika periodā kamīnzāles sienas tika vairākkārtīgi pārkrāsotas un vēsturiskie dekoratīvie krāsojumi palika apslēpti zem divām (vietām pat trijām) kaļķa un eļļas krāsu kārtām. Pēc restauratores Ineses Ozoliņas veiktās izpētes atklājās, ka zem šīm vietām nevīžīgi uzklātajām krāsu kārtām ir saglabājušies Jūlija Madernieka sevišķi smalkajā tehnikā darinātie polihromie krāsojumi, kas restaurācijas procesa laikā tika daļēji atjaunoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kā tiek radīti Rīgas pils atjaunotie dekori - fotogrāfijās, video

Lelde Petrāne, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Būvuzņēmums Restaurators tēlnieks Oskars Žuks ir viens no tiem meistariem, kurš šobrīd piedalās Rīgas pils Priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veikšanā. Uzsāktos darbus plānots pabeigt līdz šā gada novembrim.

Darbnīcā uz galdiem rindojas ģipša atlējumi. Tie ir jaunie dekori, kas tiks izmantoti zāles restaurācijas darbos. «Vispirms mēs no pils saņemam oriģinālo detaļu, un visbiežāk ir tā, ka tai ir dažādi bojājumi. Citreiz gadās, ka noplīsusi vien kāda lapiņa, reizēm trūkst gandrīz puse no oriģinālās detaļas,» stāsta O. Žuks. Tēlnieks uzsver, ka pats svarīgākais ir atgriezt oriģinālajām detaļām to sākotnējo izskatu. Ja tā ir tikai nolūzusi lapiņa, tad tā tiek izgatavota no jauna un pielīmēta atpakaļ. Ja no dekora ir saglabājušies tikai daži fragmenti (trūkst, piemēram, puse), tad restauratoru komanda no jauna izgatavo otru pusi – gluži kā spoguļattēlu. Pie šī procesa lielu darbu ir ieguldījuši vēl divi O. Žuka kolēģi – dekoratīvi monumentālās tēlniecības restaurators-vecmeistars Gunārs Grīnfelds un restauratore-speciāliste Inese Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: 86 kilogramus smagais Rīgas Doma gailis nocelts apzeltīšanai

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu sava priekšteča, 1595. g. dzimušā, 1666. g. uzpostā, 1776. g. ugunī apzeltītā Doma Gaiļa kopija,» vēsta uzraksts uz Rīgas Doma gaiļa sekstes. Krāšņais putns nesen noņemts apzeltīšanai un šobrīd atrodas a/s Būvuzņēmums Restaurators telpās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Gaiļa un lodes apzeltīšanu finansē būvuzņēmums Arčers, kas ir Doma baznīcas rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs. Uzņēmuma sagatavotajā informācijā citēts tā valdes loceklis Kaspars Garkanis: «Nebūtu pareizi neizmantot lielisku iespēju, lai šobrīd Domā notiekošo rekonstrukcijas procesu ietvaros ar šeit koncentrētiem profesionāliem resursiem netiktu pienācīgi sakopts arī viens no Rīgas atpazīstamākajiem simboliem.» Savukārt a/s Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs Dienai stāsta, ka šī uzņēmuma zeltītāji jau strādājuši Doma baznīcas iekštelpās, kā arī nesen pabeiguši darbus Rīgas pils Baltajā zālē. Septembra beigās gailim un lodei jābūt gataviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atjaunota vēsturiskā VEF fasāde

Lelde Petrāne, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpat vai pēc vairāk nekā gadu ilgušiem restaurācijas darbiem un 117 gadus kopš pašas ēkas uzcelšanas brīža savu sākotnējo vēsturisko izskatu atguvusi VEF fasāde. Šajā 1899. gadā celtajā eklektikas stila ēkā, kas atrodas Brīvības gatvē 214, izdarīti liela apjoma fasādes atjaunošanas darbi, kuru veikšana tika uzticēta AS Būvuzņēmums Restaurators.

AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede stāsta, ka uzņēmuma speciālistiem vispirms bija jāveic nesaderīgu celtņu un konstrukciju demontāžu. Tam sekoja restaurācijas darbi.

Fasādes atjaunošanas procesā tika pārmūrētas nestspēju zaudējušās būvkonstrukcijas un atbilstoši oriģinālajam izskatam savestas kārtībā arī sienas.

«Visvairāk bija cietusi Ūnijas ielas fasāde, kura pēc ugunsgrēka padomju okupācijas pēdējos gados tika pārmūrēta ar nekvalitatīviem, sala neizturīgiem ķieģeļiem. Vairāki pilastri pie vārtiem bija gandrīz pilnībā zaudējuši noturību un draudēja sabrukt. Šajās vietās arhitekti izstrādāja speciālus pastiprināšanas risinājumus. Visas fasādes mūrējuma šuvju vietas tika renovētas, izmantojot gludi izvilkto šuvju tehniku. Tāpat tika atjaunotas oriģinālās jumta dzegas,» skaidro AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Torņa smailē atgriezīsies Cēsu Svētā Jāņa baznīcas krusts un lode

Monta Glumane, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas 80 metrus augstajā torņa smailē atgriezīsies dievnama vēsturiskais krusts un lode, kā arī ar tiem saistītie dekoratīvie elementi, kas tika demontēti un nodoti restaurācijai pirms četriem mēnešiem.

Kopā ar restaurēto vara krustu un citiem elementiem torņa smailē pacels arī atjaunoto un nozeltīto lodi, kurā tiks ievietota laika kapsula ar trīs vēstījumiem – no Cēsu pilsētas, no baznīcas draudzes, kā arī no AS «Būvuzņēmums Restaurators», kas pašlaik veic dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbus.

Arī demontējot krustu, tā 67 vietās cauršautajā lodē tika uzieta laika kapsula, kurā tika atrasti trīs 19. gadsimta vidū pierakstīti papīra ruļļi. Ņemot vērā, ka pati kapsula divās vietās arī cauršauta, bija bažas par tās satura stāvokli. Taču meistars, kas kapsulu izgatavojis, to bija aizvalcējis pamatīgi, lai rakstītās liecības saglabātos, tādēļ vēsturniekiem izdevās rakstīto atšifrēt, informē AS «Būvuzņēmums Restaurators».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī uzsākti Kurzemes rajona tiesas ēkas paplašināšanas un modernizēšanas darbi, lai izveidotu mūsdienu prasībām un tehnoloģijām atbilstošas tiesu sēžu zāles, nodalot tiesnešu darba zonu no publiski pieejamās zonas. Būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, bet būvniecības kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 2,4 milj. eiro apmērā.

Pēc esošo telpu pārbūves un jaunas ēkas būvniecības kopējā tiesas vajadzībām paredzētā platība palielināsies no aptuveni 650 m2 līdz pat 1422 m2. Jaunajā piebūvē atradīsies sešas tiesu sēžu zāles un darba kabineti sešiem tiesnešu sastāviem.

Arī konvojēšanas process tiks nodrošināts ar atsevišķu ieeju un nodalītām telpām, lai uz tiesas zāli konvojētās personas tiktu nogādātas speciāli šim mērķim paredzētajās telpās, nenokļūstot publiskajā zonā. Esošā ēka pēc tās pārbūves un rekonstrukcijas tiks pielāgota tikai tiesu darbinieku un tiesnešu darba vajadzībām.

«Šobrīd Kurzemes rajona tiesa Ventspilī atrodas divos īpašumos, kuros nav nodrošināts nepieciešamais tiesas sēžu zāļu skaits un darba telpas tiesas darba nodrošināšanai,» atzīst tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas nami” ir parakstījusi līgumu ar AS “Būvuzņēmums restaurators” par pērn spēcīgo vēja brāzmu laikā cietušā paviljona jumta seguma nomaiņu.

Remontdarbu veicējs tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 571 120 eiro bez PVN.

Remontdarbu ietvaros tiks mainīts viss jumta segums un darbus, labvēlīgu laikapstākļu gadījumā, plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Šobrīd Rīgas pašvaldības būvvaldē iesniegti nepieciešamie dokumenti būvatļaujas saņemšanai.

“Esam gandarīti, ka beidzot sakārtots gan saimnieciskais, gan juridiskais process, lai varam uzsākt jumta nomaiņu, kas bija iekavējusies jau vairāk kā gadu. Lai arī paviljona bojātā jumta segums bija nostiprināts, lai novērstu kopējo ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, tagad tiks veikta pilnīga jumta nomaiņa atbilstošā kvalitātē,” stāsta SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže. Jumta seguma maiņu nu ir iespējams uzsākt, jo mainīts juridiskais ietvars starp SIA “Rīgas Nami” un Rīgas domi, kas regulē šī īpašuma pārvaldīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pagaidu memoriālu Zolitūdes traģēdijas vietā par 41 300 eiro būvēs AS Būvuzņēmums restaurators

LETA, 17.09.2015

Rīgas domes Īpašuma departaments bija sagatavojis četrus pagaidu piemiņas vietas ideju skiču variantus.

Foto: Vladislavs Prošķins F/64

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, par 41 322 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), izbūvēs AS Būvuzņēmums restaurators, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamais paziņojums par noslēgto līgumu.

Kompānija konkursā uzvarējusi kā vienīgais pretendents.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji pauž pateicību biedrībai Zolitūde 21.11., kuras pārstāvji operatīvi un vienbalsīgi spēja vienoties par memoriāla konceptu, kā arī māksliniecei Artai Goldbergai par ieguldīto darbu, izstrādājot pagaidu memoriāla skices.

Būvuzņēmums restaurators ir lielākais un vecākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, reģistrēts 1993.gadā. Kā liecina Firmas.lv informācija, tā pamatkapitāls ir 369 420 eiro un 2014.gadu uzņēmums noslēdzis ar 227 250 eiro peļņu, neto apgrozījums - 1,8 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mareks Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms 20 gadiem un vienas dienas, 1995. gada 29. septembrī, pēc vairākus gadus ilgušiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, tika atklāta Latvijas Nacionālās operas (LNO) atjaunotā ēka, informē AS Būvuzņēmums Restaurators pārstāvis Jānis Riņķis.

Vērienīgie darbi tika uzsākti pēc Operas kolektīva kopsapulces 1990. gada 3. septembrī, kas tolaik vēl notika Baltajā namā.

Ģenerāluzņēmējs projekta realizācijas laikā bija Kultūras ministrijas dibinātā Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkcija (kas 1996. gadā, pēc darbu pabeigšanas, tika likvidēta), bet nozīmīgākos nama rekonstrukcijas un restaurācijas darbus paveica AS Būvuzņēmums Restaurators.

Uzņēmuma valdes loceklis un operas nama restaurācijas darbu vadītājs Valdis Uzariņš stāsta, ka sākums bijis visai ekstremāls: «Restaurācija iesākās ar to, ka ēkai daļēji tika demontēts jumts. To noņēma, lai varētu iecelt metāla konstrukcijas, kuras vajadzēja mainīt skatuvei. Vasarā un rudenī tas īpaši netraucēja, taču ziemā lielo skatītāju zāli nācās sildīt ar speciāliem gāzes aparātiem, jo jumta jau nebija. Līdz ar to var teikt, ka vienu brīdi strādājām samērā ekstremālos apstākļos.» Skatuves daļa ir augstāka. Tāpēc rekonstrukcijas darbu laikā pa to tecēja lietus ūdens un sniegs. Tā tas turpinājies, līdz no jauna tika uzbūvēts jumts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 1,5 miljoniem eiro atjaunos Padomju Savienības laika arhitektūras pērli

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar A/S «Būvuzņēmums Restaurators» par projektēšanas un būvniecības darbiem Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēkas atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Kopumā projektam piešķirti aptuveni 1,5 miljoni eiro.

«Projekta iecere bija jau 2016. gadā. Neskatoties uz vēsturiski sarežģīto un laikietilpīgo projekta virzību un finansējuma piesaisti, esam panākuši iespēju Daugavpils kultūras dzīvei un jaunajai paaudzei radīt sakārtotāku vidi un jaunu elpu turpmākiem sasniegumiem un mākslas pasākumiem,» stāsta Kitija Gruškevica, VNĪ valdes locekle.

Darbā pie objekta paredzēts izmantot modernās BIM (būves informācijas modelēšanas) sistēmas elementus. «Sākumā veiksim pilnus ēkas fasādes un jumta plakņu uzmērījumus. Lai ātri un precīzi varētu ēku uzmērīt, fasādes tiks skenētas, izmantojot dronu, uz kura uzstādīta lāzera skenēšanas iekārta – uz iegūto punktu mākoņa pamata tiks izstrādāts ēkas fasādes 3D modelis,» komentē Didzis Dumbris, A/S «Būvuzņēmums Restaurators» atbildīgais projekta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Foto: Rīgas Doma torņa smailē atgriežas restaurētais gailis

Žanete Hāka, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rakstniecības un mūzikas muzeja topošās mājvietas atjaunošanai pieteikušies seši pretendenti

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) topošās ekspozīcijas mājvietas – vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atjaunošanai muzeja ekspozīcijas vajadzībām pieteikušies seši pretendenti, informē VNĪ.

VNĪ uzsāk iepirkuma izvērtēšanu un par tā rezultātiem ziņos tuvākā mēneša laikā.

Ēka Mārstaļu ielā 6, Rīgā kļūs par RMM pārstāvētajām abām radošajām nozarēm – latviešu rakstniecībai un mūzikai – veltītas ekspozīcijas mājvietu, kur saistošus stāstus un aizraujošas leģendas atradīs gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie, gan profesionāļi, gan vienkārši garāmgājēji un tūristi. Plānots, ka 2022. gada nogalē nams vērs durvis ar jaunu, unikālu ekspozīciju, kas stāstīs par rakstnieku un mūziķu personībām, liekot akcentu uz pašu radīšanas procesu.

Piedāvājumus iepirkumā iesnieguši būvuzņēmēji: AS "BŪVUZŅĒMUMS RESTAURATORS", SIA "Delta Construction", SIA "Ostas celtnieks", SIA "RERE MEISTARI", "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"" AS "UPB" – sākot no 2,9 līdz 3,8 miljoniem eiro (bez PVN). Ēkas atjaunošana un pielāgošana muzeja vajadzībām tiks finansēta no Kultūras ministrijas piesaistītajiem valsts budžeta līdzekļiem, plānotajiem muzeja nomas maksājumiem. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lēnām atdzimst Virsnieku saieta nams Liepājā

Monta Glumane, 18.04.2018

Imperatora Aleksandra III vārdā nosauktais Krievijas flotes bāzes virsnieku saieta nams būvēts no 1898. - 1907.gadam pēc krievu arhitekta S.P. Gaļenzovska projekta, kas tika apstiprināts jau 1896.gadā.

Foto:Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsnieku saieta nams Karostā, Liepājā kalpojis kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kara flotes bāzes, slimnīcas, degradācijas līdz pat lēnai atdzimšanai. Lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu ēkas izmantošanu, ēkas restaurācijai būtu nepieciešams piesaistīt aptuveni 12 miljonu eiro, taču pašlaik Aizsardzības ministrijas budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana, kuru veic AS «Būvuzņēmums Restaurators». Kā arī šovasar plānots uzsākt ēkas Dienvidu terases un fasādes restaurāciju.

Aizsardzības ministrija ir izteikusi piedāvājumu Liepājas pilsētas pašvaldībai uzņemties nama tālāku atjaunošanu un izmantošanu. Ņemot vērā pašvaldības intereses trūkumu pārņemt ēkas apsaimniekošanu, sarunas patlaban neturpinās, un Aizsardzības ministrija, tāpat kā līdz šim, turpinās rūpēties par objekta tehnisko stāvokli un pakāpeniski atvēlēt līdzekļus objekta atjaunošanai, portālu db.lv informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Vita Briže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrijas ēkai Krišjāņa Valdemārā ielā Rīgā tapusi jauna fasādes apgaismojuma sistēma.

Tā izveidota, izmantojot energoefektīvus risinājumus, un dos iespēju par godu nozīmīgiem notikumiem izgaismot fasādi organizāciju ANO un NATO, kā arī Latvijas un arī citu Eiropas Savienības un NATO valstu karogu krāsās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jauno gaismas sistēmas izbūvi veicis SIA “Smart Energy”, tās būvniecības ieceres autors un autoruzraugs ir SIA “Livland Group”.

“Esam pateicīgi par vērtīgo sadarbību un augstu novērtējam šī projekta īstenošanu. Esam pārliecināti, ka to pamanīs arī mūsu sadarbības partneri ārvalstīs. Tagad mums būs iespēja pastāvīgi izgaismot vēsturisko namu, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa un atbilstoši starptautiskajai praksei atbalstīt sabiedrotos nozīmīgos svētku vai piemiņas brīžos. Starpvalstu attiecībās tas ir spilgts, simbolisks un solidārs žests. Vienlaikus šis ir arī starptautiskas nozīmes projekts, jo sekmēs Latvijas Ārlietu ministrijas nama atpazīstamību ārvalstīs, ko jau kādu laiku cenšamies panākt ar nama iekļaušanu vizuālos, video un reprezentācijas materiālos,” saka Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts pirmais posms Tetera nama, Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotajos fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbos, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Tetera nama fasādes atjaunošanas darbus, kuros ietilpst arī ēkas skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu, VNĪ uzdevumā kopš šī gada 20. jūlija veic AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu pirmajā posmā tika atjaunota nama Brīvības ielas fasāde, bet otrajā posmā, kas turpināsies līdz šī gada beigām, notiks fasādes atjaunošana Stabu ielas posmā, kā arī turpināsies ēkas jumta nomaiņa.

Pirms darbu uzsākšanas VNĪ veica Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un šobrīd nama fasāde ieguvusi iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Alūksnes viduslaiku pilī atjaunots Dienvidu tornis

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstrīd 5 miljonus eiro vērto Jelgavas pils fasādes renovācijas iepirkumu

Žanete Hāka, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību iepirkumā par Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšanu un fasādes renovāciju, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība – būvuzņēmums Restaurators un AB Build. IUB sūdzību izskatīs 21.jūnijā.

Db.lv jau rakstīja, ka maija beigās noslēdzās Latvijas Lauksaimniecības universitātes izsludinātais iepirkums par Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšanu un fasādes renovāciju.

Konkursā saņemti sešu pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu. Iepirkumā uzvarējusi personu apvienība PST un AKS.

Iepirkuma paredzamā līgumcena bija 5,3 miljoni eiro, bet uzvarētāja piedāvātā līgumcena bija 4,96 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija

Db.lv, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka uzsākti Tetera nama jeb tā dēvētās Stūra mājas (bijusī VDK ēka) Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotie fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbi.

Atjaunošanas darbus VNĪ uzdevumā veiks AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu apjomā ir iekļauta arī skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu.

Pirms darbu uzsākšanas ir veikta Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Nama fasāde iegūs iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Fasādes atjaunošanas darbi ietver fasāžu attīrīšanu, izmantojot paņēmienus, kas saudzēs un nebojās oriģinālo materiālu. Virsmu tīrīšanai izmantos gan rokas instrumentus, gan attīrīšanu ar saspiestu gaisu; trūkstošo un bojāto profilējumu un dekoratīvo elementu izgatavošanu un atjaunošanu pēc uz vietas esošajiem analogiem paraugiem; granīta elementu tīrīšanu un nestabilo detaļu nostiprināšanu; dzegu un to reljefu dekoru restaurēšanu, vienlaicīgi pārbaudot to noturību un enkuru stiprinājumu atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – atjaunotais VEF ražošanas korpuss

Zane Atlāce - Bistere, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts Elektrotehniskās fabrikas Ražošanas korpusa fasāžu restaurācijā un korpusa pārbūvē Brīvības gatvē 214I.

Žūrijas komisijas pārstāvis, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka atjaunotais ražošanas ir veiksme visiem iesaistītajiem – pilsētai, arhitektiem un arī pasūtītājam.

«Pilsētai – kā atgūta slavenas vēstures daļa, kas turklāt ir saglabājusi savu rūpniecisko raksturu un pat specifiku. VEFa teritorija ir piedzīvojusi daudz kvalitātes un stila ziņā raibu pārbūvju, kas, iespējams, mazina tās stilistisko veselumu un pilsētbūvniecisko kvalitāti. Pienesums ir arī daļēji saglabātā substance un eksponētās autentiskās detaļas. Arhitektiem – kā neapcirpta ideja, ko ir izdevies iegrozīt starp visiem parastajiem ierobežojumiem, iegūstot pasūtītāja uzticību un iespēju turpināt darbu vēl neizbūvētajās kārtās ar lielu iespēju to veikt tikpat kvalitatīvi. Pasūtītājam – kā vajadzībām atbilstošs, kārtībā savests īpašums, kurš kopdarba gaitā noteikti ir kļuvis vērtīgāks. Daudz kas no redzētā ir bijis pieejams tikai bildēs, taču arī no ārpuses ikdienā vērojamais objektā pārliecina ar kvalitāti un neuzbāzīgu smalkumu. Arhitektu darbs pasūtītāja pārliecināšanā ir vainagojies panākumiem, nav sadragāta arī ēkas patina, lietojot ķieģeļu atjaunošanas metodes, kas tos nebojā un atklāj vēsturiskos slāņus. Iepriecina arī jaunā stiklojuma izvēle, kas tuvināta vēsturiskajam, saglabājot dalījuma smalkumu,» savā vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru