Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. «Apdrošināšana ir uzticības bizness,» uzsver V. Gustsons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Strādāju apdrošināšanas nozarē jau kopš 1991.gada. Sāku strādāt apdrošināšanas akciju sabiedrībā Balta, pēc tam piecus gadus biju Vērtspapīru tirgus komisijas vadītājs. Kopš 2001. gada strādāju Compensa Life. Uzskatu, ka apdrošināšana ir ļoti interesanta biznesa sfēra.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem - Igauniju un Lietuvu - mēs ilgtermiņā uzkrājam mazāk. Cilvēki Latvijā vēl nav pieraduši veidot uzkrājumus. Protams, skatoties uz kaimiņvalstu pieredzi, gribētos, lai arī pie mums cilvēki vairāk domātu par savu nāktones labklājību. Valsts kopumā atbalsta dzīvības apdrošināšanas tirgu Latvijā, bet cilvēku aktivitāte varētu būt lielāka.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Ja mēs salīdzinām dzīvības apdrošināšanas tirgu ar mūsu kaimiņiem, tad jāatzīst, ka tur šī ticība apdrošinātājiem ir lielāka nekā Latvijā. Lietuvieši ir pieraduši krāt naudu, viņi jūtas kā saimnieki savā zemē, un viņi var apdrošinātājiem uzticēt savus naudas līdzekļus ilgtermiņā. Igaunijā ir tas pats. Latvijā mēs ar šo līdzekļu uzkrāšanu atpaliekam. Mums nav tādas drošības un pārliecības par savām finansēm un nākotni kā kaimiņiem, nejūtamies arī kā īsti saimnieki savās mājās. Pēc PSRS sabrukuma mums visiem bija vienādas izejas pozīcijas, bet šobrīd uzkrājumu veidošanas jomā krietni atpaliekam.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Compensa Life nav sociālajos tīklos. Iemesls tam ir tāds, ka dzīvības apdrošināšanas nozare ir konservatīvs bizness, kas vairāk balstīts uz lietišķu attiecību veidošanu.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Godīgi sakot, darbinieku trūkumu izjūtam tieši vadītāju līmenī; tādus darbiniekus ir grūti atrast. Kas attiecas uz ierindas darbiniekiem – datu apstrāde, klientu apkalpošana, informācijas tehnoloģiju izmantošana, tad tādus atrast ir salīdzinoši vienkāršāk. Bieži gadās situācijas, kad uzņēmumam trūkst cilvēku, kas uzreiz var sākt strādāt bez apmācībām.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Mūsu nozarē galvenais ir komunikācijas veidošana ar cilvēkiem. Apdrošināšanas nozare ir pakalpojumu sniegšana, tā ir saistīta ar saskarsmi un komunikāciju. Darbiniekam ir svarīgi pierādīt, ka saskarsme ar klientu notiek ar prieku. Tāpat ir nozīmīgi apgūt jauno, jābūt vēlmei pilnveidoties. Galvenais ir atcerēties, ka mūsdienu tirgus nestāv uz vietas, katru dienu parādās jaunas tehnaloģijas un inovācijas, tāpēc ir svarīgi tam visam sekot līdzi. Uzskatu, ka svarīga ir arī augstākā izglītība, tā vienmēr sniedz plašāku redzējumu, kā arī ļauj ātrāk un sekmīgāk pieņemt izmaiņas.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Mērķis noteikti ir būt starp vadošajiem apdrošināšanas uzņēmumiem Latvijā. Jau ilgus gadus esam nozares augšgalā, un vēlamies tur arī palikt. Mūsu mērķis ir palikt tirgū ilgtermiņā. Nākotnes plāni noteikti ir saistīti ar uzkrājumu kultūras veidošanu Latvijā.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Pēc augstskolas beigšanas ieguvu profesiju radio inženieris. Uzreiz pēc studijām sāku strādāt par pasniedzēju Rīgas industriālajā politehnikumā, kur nostrādāju līdz 1991.gadam. Politehnikumā strādāju arī par direktora vietnieku un mācīju priekšmetus, kas saistīti ar datoriem. 1991.gadā kompānija Gosstrah meklēja cilvēkus, lai veidotu jaunu apdrošināšanas sabiedrību kopā ar Dānijas uzņēmumu. Man tajā laikā bija labas angļu valodas zināšanas un, izturot konkursu, sāku strādāt uzņēmumā. Vēlāk aizbraucu mācīties uz Dāniju, kur apguvu nozarei aktuālās lietas.

Pēc kāda laika Latvijā nodibināja uzņēmumu Balta, kurā tad turpināju savu karjeru.. Strādājot apdrošināšanā, sapratu, ka šī sfēra man ļoti patīk. Sākumā pēc studijām domāju, ka datori un elektronika ir pati interesantākā nozare, bet, iepazīstot apdrošināšanu, sapratu, ka arī šī joma ir ļoti, ļoti interesanta.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Compensa Life savu darbību 1993.gadā uzsāka Igaunijā, kā Seesam Elukindlustuse AS un ir viena no vecākajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām Baltijas valstīs. Savukārt, Latvijā uzņēmums darbojas kopš 1999.gada; iepriekš strādāja ar nosaukumu DAAS Seesam Life Latvija, bet 2009.gadā nosaukums mainījās uz Compensa Life, jo to nopirka Austrijas uzņēmums Vienna Insurance Group. Savukārt, preču zīme bija jau piereģistrēta Polijā.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Mūsu uzņēmuma akcionāri - Vienna Insurance Group - vienmēr publisko jebkuru aktuālo un būtisko informāciju, jo tā ir publiska akciju sabiedrība, kas kotēta divās biržās - Vīnē un Prāgā. Līdz ar to arī mūsu pienākums ir publiskot visus svarīgos jautājumus.
 
- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Dzīvības apdrošināšanas likumdošana Latvijā ir ļoti labi sakārtota. Ja skatāmies no nodokļu puses, tad tie ir labvēlīgi uzkrājumu veidošanai ilgtermiņā. Valsts stimulē un atbalsta ilgtermiņa uzkrāšanu; esošā sistēma ir viena no labākajām Eiropas Savienībā. Mums ir visas iespējas Latvijas tirgū veicināt uzkrājumu veidošanas politiku. Arī valsts interesēs ir sekmēt uzkrājumu veidošanu ilgtermiņā, jo tas mazina sociālo spriedzi sabiedrībā.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Viens no nepatīkamākajiem notikumiem ir saistīts ar Ukrainu. To, kas tur pašlaik notiek, ir grūti pieņemt un saprast, kā var notikt šāds konflikts, izmantojot smagos ieročus, iznīcinot civiliedzīvotājus un infrastruktūru. Tas nav aptverams. Pirms pieciem, desmit gadiem nevarēju to pat iedomāties, ka kaut kas tāds var notikt. Domāju, ka tas pārsteidzis daudzus.

- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Grūti nosaukt vienu īpašu ēdienu, bet zinu, ka labprāt priekšroku dodu jēra gaļai. Esmu iecienījis dažādus jēra gaļas ēdienus. Ļoti garšo arī Latvijas pelēkie zirņi ar speķi, sīpoliem un krējumu. Noteikti nevar arī noliegt, ka mūsu pašu siļķe ar biezpienu un kartupeļiem ir kaut kas unikāls. No dzērieniem priekšroku dodu zaļajai tējai.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Ar grāmatām ir tā, ka es lasu ļoti daudz. Katru dienu vakarā lasu kādu grāmatu, neskatos TV un labāk pievēršos kādai labai literatūrai. Gadā izlasu aptuveni 10-15 grāmatas. Mūsu mājās ir ļoti liela grāmatu bibliotēka, apmēram 4000 grāmatu. Pēdējās iecienītākās grāmatas ir trīs. Kembridžas ekonomista Hadžūna Čanga grāmata Sliktie samarieši, Hadžūna Čanga grāmata 23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu, kas sākas ar teikumu: «Pasaules ekonomika ir drupās». Autors uzsver, ka pie tā ir novedusi pašreizējā kapitālisma ekonomikas sistēma, tomēr vienlaikus tic, ka šo sistēmu var labot. Lai tas notiktu, cilvēkiem ir jāsaprot atbildes uz daudziem jautājumiem, ko autors iztirzā šajā grāmatā. Trešā grāmata ir Džordža Sorosa grāmata Globālā kapitālisma krīze.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Vislabāk enerģiju var smelties fiziskajās nodarbēs. Dabiskākais veids kā saglabāt veselību ir kustības, kustības un kustības. Vasarā parasti cenšos nodarboties ar peldēšanu un riteņbraukšanu. Ziemā katru rītu 25 minūtes veltu vingrojumiem, tā es jūtos iekustējies un možs. Domāju, ka galvenais noslēpums veselībai ir kustības.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Noteikti ieguldītu. Uzskatu, ka labākais ieguldījums ir bērnu izglītībā.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Smieklīgākais notikums ir līdzīgs no mums labi pazīstamās krievu filmas Likteņa ironija jeb Vieglu garu. Padomju laikā laboju televizorus, tādēļ kolēģis kādu dienu man palūdza aizbraukt salabot viņa televizoru. Iedeva adresi, teica, ka mājās būs sievasmāte, viņa mani sagaidīšot. Tā nu es aizbraucu uz Imantu, eju uz konkrēto māju, uzkāpju piektajā stāvā kā kolēģis teica, klauvēju pie durvīm un prasu, vai meistaru gaidījāt? Pretī sievietes balss krieviski atbild, ka jā. Nodomāju pie sevis, ka kolēģa sievasmāte bija latviete, bet, ja jau saka, ka meistaru gaidīja, tad īstā vieta. Sieviete ielaiž mani dzīvoklī, parāda televizoru, es to salaboju, pasaku, cik maksā remonts, un, ejot laukā, sieviete nosaka, pasveiciniet Aleksandru. Es jautāju, kādu Aleksandru? Viņa norāda, ka vīrieti, kas ieteicis meistaru. Beigās pajautāju, kas šī par adresi? Skatos savos pierakstos, ka man piezīmju blociņā ir norādīta cita adrese. Saprotu, ka esmu nokļūdījies par vienu mājas numuru. Pēc pusstundas aizgāju uz īsto adresi, kur sieviete man norādīja – es jau jūs gaidīju, domāju, kur esat. Uz ko atbildēju – laboju televizoru, tikai citā mājā.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Dienas Biznesa lasītājiem novēlu lasīt rubriku Piektdienas intervija. Vienmēr šajos rakstos esmu paņēmis ko noderīgu sev. Uzņēmējiem novēlu būt atklātiem pret žurnālistiem, jo vienmēr, veidojot nozares aktuālos rakstus medijiem, ir svarīgi saņemt kompetentu nozares līderu informāciju.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra