Atpūta

Piektdienas intervija ar Eko Gāze direktoru Andreju Laškovu

Lelde Petrāne, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Eko Gāze direktors Andrejs Laškovs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Auto gāzes jeb sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) nozare Latvijā ir ļoti jauna un, lielā mērā pateicoties mana tēva uzņēmēja garam, mūsu ģimenei ir iespēja piedalīties šī uzņēmējdarbības virziena attīstībā no pašiem pirmsākumiem. Tēva dibinātā uzņēmuma Eko Gāze pamatā ir ideja par zaļo vidi, veselīgu ekoloģiju un ilgtspējīgu biznesu. Tas, manuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc arī es esmu šajā uzņēmumā, proti, alternatīvajai degvielai saskatu reālas perspektīvas nākotnē.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina tas, ka Latvija pamazām atkopjas no ekonomiskās krīzes - jūtami pieaugusi sabiedrības pirktspēja, taču cilvēki ir kļuvuši piesardzīgāki un apdomīgāki savos ikdienas tēriņos, vairāk rēķina līdzi. Priecē tas, ka ir pieaugusi interese par auto gāzi, cilvēki sāk apzināties, ka ikdienas ceļa izdevumus ar automašīnu var krietni samazināt, ietaupot naudas līdzekļus līdz pat 50%, saglabājot to pašu komfortu un pārvietošanās kvalitāti.

Apbēdina neprognozējamā valsts nodokļu politika, daudzi neskaidrie jautājumi, kas gadiem velkas līdzi neatrisināti. Straujas izmaiņas nodokļos negatīvi ietekmē gan nozares uzņēmumus, gan gala patērētāju. Tā pērnā gada vasarā tika steigā apstiprināti grozījumi akcīzes nodoklī, kas radīja pretrunīgu informāciju medijos un apjukumu sabiedrībā. Rezultātā ar šā gada janvāri ir nedaudz palielināts akcīzes nodoklis - no 88 latiem par tonnu uz 113,15 latiem jeb 161 eiro par tonnu, kas gala patērētājam ir sadārdzinājis 1 litru SNG par 0,02 eiro. Pieaugums nav tik liels, cik liels satraukums tika radīts informācijas trūkuma dēļ.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu uzņēmumu?

Atskatoties uz paveikto, iepriecina tas, ka Eko Gāze aug un attīstās, pilnveidojot un uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Iepriecina kolektīva draudzība un saliedētība, kas savu darba ikdienu aizvada atbildīgi un apzinīgi, strādājot kopējo mērķu labā. Esam gandarīti par jaunu gāzes uzpildes staciju atvēršanu, kas ir ļāvis kļūt vēl tuvākiem mūsu produkcijas gala patērētājiem. Pērn pieaudzis klientu skaits, līdz ar to arī uzņēmuma apgrozījums audzis par aptuveni 30%, raugoties pret iepriekšējo gadu. Iepriecina darbinieku azarts un degsme pēc jaunām idejām. Piemēram, pērn Eko Gāze īstenotais labdarības projekts, kad uzņēmums ziedoja naudu Latvijas lielajām ģimenēm, bija mūsu darbinieku iniciatīva.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Apjomiem augot, iespējams, turpmāk piesaistīsim papildu profesionāļus administratīvā darba veikšanai, taču uz doto brīdi tāda nepieciešamība nav un tiekam galā ar esošiem cilvēku resursiem. Runājot par papildus operatoru piesaisti gāzes uzpildes stacijās Eko Gāze, papildu vakances nav plānotas, jo pakāpeniski pārejam uz automatizētu pakalpojumu sniegšanu. Neskatoties uz to vienmēr gaidām savā komandā jaunus un aktīvus cilvēkus ar inovatīvām idejām.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu uzņēmumā?

Uzņēmumam Eko Gāze ir svarīgi, lai darbinieks ir aktīvs un mērķtiecīgs, gatavs pielietot ne tikai uzkrāto pieredzi un zināšanas, bet arī mācīties un pilnveidoties, tādējādi sniedzot ieguldījumu uzņēmuma tālākai attīstībai. Ikdiena uzņēmumā ir pietiekami intensīva, tāpēc tādas prasmes kā laika plānošana, komunikabilitāte un atbildīgums tiek augstu vērtētas. Ņemot vērā mūsu darba specifiku, nepieciešamas vismaz minimālas tehniskās zināšanas, no administrācijā strādājošiem sagaidām iniciatīvu darba kvalitātes uzlabošanā. Uzņēmējdarbību uzsākām idejas vadīti, tāpēc pozitīva attieksme pret vidi joprojām ir svarīgs uzņēmuma vadmotīvs.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Galvenais uzdevums pašreiz ir kļūt vēl pieejamākiem mūsu esošiem un potenciālajiem klientiem, tāpēc tuvāko gadu laikā plānojam atvērt jaunas gāzes uzpildes stacijas ne tikai Rīgā un Rīgas apkārtnē, bet arī citos Latvijas reģionos. Esam saņēmuši arī interesi no investoriem par darbības paplašināšanu ārpus Latvijas robežām.

- Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eirozonai?

Jā, pievienošanos eirozonai vērtēju pozitīvi, jo līdz šim neērtības radīja norēķini divās valūtās. Šodien tas atvieglo un pat ļauj nedaudz samazināt izdevumus, veicot starptautiskos maksājumus.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.

Uzņēmumu dibināja un aizsāka tēvs, pamatā bija ideja, investīcijas tika piesaistītas vēlāk, biznesam jau paplašinoties. Lai izprastu biznesu no pašiem pamatiem, paralēli studijām, sāku strādāt uzņēmumā, sākumā par operatoru gāzes uzpildes stacijā, pēc tam klientu apkalpošanā. Studēju finanses un Eiropas tiesības Lielbritānijā un, atgriežoties Latvijā, man bija skaidrs, ka alternatīvajai degvielai un tehnoloģijām kā tādām ir liels potenciāls nākotnē.

- Kā radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?

Nosaukums savā ziņā simbolizē mūsu produktu. SNG ir ekonomiska un videi draudzīga degviela. Deviņdesmito gadu vidū tēvs ar partneri, ceļojot pa Nīderlandi, ievēroja, ka vairāk nekā 30 procenti automašīnu pārvietojas ar alternatīvo degvielu, kas ir draudzīgāka videi un patērētāju makiem. Ideja iepatikās un, atgriežoties Latvijā, neskatoties uz to, ka daudzi ideju uztvēra skeptiski, tika nodibināts uzņēmums. Sākotnēji uzņēmumam bija cits nosaukums, zīmols Eko Gāze tika izveidots tikai 1998.gadā.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Vēlētos, lai jebkuras izmaiņas likumdošanā tiktu skatītas ilgtermiņā un to ietekme vērtēta plašāk, jo degviela ir valsts ekonomikas pamats, izmaksu postenis, kas veido jebkura pakalpojuma cenu. Ieteicams būtu sekot Eiropas tendencēm, jebkuru lēmumu iepriekš izdiskutējot ar visām iesaistītajām pusēm, uzsākot diskusiju vismaz gadu iepriekš pirms jebkuru izmaiņu stāšanās spēkā.

Pašlaik, protams, ideāli būtu saredzēt kaut nelielu atbalstu nozarei no valsts puses. Beniluksa valstīs, piemēram, valsts atbalsts autovadītājiem un uzņēmumiem, kas izmanto videi draudzīgāku degvielu, ir ļoti plašs – no pašvaldības nodokļu atlaidēm līdz pat auto gāzes iekārtu uzstādīšanas līdzfinansējumam. Atbalsts varētu būt ne tikai valsts, bet arī pašvaldību (piem., NĪN), jo galu galā pilsētnieki ir tie, kas vēlās elpot tīru gaisu un ūdeni, kas ir visas nācijas veselības pamatu pamats.

- Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?

Par veiksminieku uzskatu Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu, kas, neskatoties uz kādreizējām neveiksmēm un kļūdām, diversificējoties svešā nozarē, tomēr turpina strādāt un attīstīt jaunus virzienus tieši ēdināšanas nozarē. Kaut mums būtu vairāk radošu un uzņēmīgu cilvēku mūsu valstī. Mums Latvijā būtu uzņēmējdarbība un finanšu izglītība no bērnības gadiem.

Kā neveiksmīgs sava darba piemērs ir Francijas prezidents F.Olands, man kopumā notikumi franču politikā, kas saistās ar personālijām un biežiem adulter gadījumiem šķiet amizanti, un tie noteikti ir komiskajā izpratnē piemērs, par kuru rakstīt vēstures grāmatās.

- Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Īsta itāļu lazanja un labs itāļu sarkanvīns.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Iesaku izlasīt visiem, kam ir bērni, Tomasa Dž.Stenlija Miljonārs tepat kaimiņos. Grāmatas pamatā ir stāsts par ASV bagātāko cilvēku sarunu, tiekoties pie apaļa galda, un atklāsmēm par to, kas ir pirmās un otrās paaudzes turīgo cilvēku patiesās cilvēku vērtības. Grāmata lauž daudzus stereotipus un mītus. Laime un panākumu atslēga nebūt nav greznas mantas un elitāro klubu biedru kartes, bet gan darīt, kas tev ir tuvu sirdij-ticot tam, laime bieži vien slēpjas vienkāršās sadzīviskās lietās. Labs materiāls iedvesmai par to, kā arī izglītojošs materiāls, kāda viedā audzināt bērniem izpratni par finanšu lietām .

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Enerģiju smeļos aktīvajā atpūtā – uz kalna, slēpojot, skrienot pa Latvijas mežu vai gar jūru, kā arī komunikācijā ar tuvākajiem, draugiem.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Anekdote. Notiek talka Padomju Savienībā: viens talcinieks atrok bedrīti, otrs seko aiz viņa un aizrok. Rietumu žurnālists apstulbis apstājās un ieinteresējoties jautā, ko abi darot. Talcinieki atbild, ka vienkārši trešais biedrs, kura uzdevums ir bedrītēs stādīt kociņus ir apslimis un nav ieradies talkā.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Meklēt vairāk pozitīvā it visā. Sekot līdzi informācijai un interesēties par notikumiem pašiem, saglabāt sevī pozitīvās sajūtas un lepnumu, tādu, kādu, piemēram, mums sagādāja mūsu olimpieši, tad arī ikdienā izdosies panākt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eko Osta piesaka jaunu stratēģiju investīciju piesaistei

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pārvaldības uzņēmums Eko Osta piesaka jaunu attīstības stratēģiju Ekofit:2030. Tā kā Eiropā energoresursu cena palielinās, uzņēmums saredz izaugsmes un konkurences priekšrocības ogļūdeņražu izejvielu (eļļas, degvielas izejvielas) pārstrādes segmentā.

Jaunā stratēģija paredz divu pakāpju izaugsmi: pirmajā posmā tiks paplašināts darbības mērogs atbilstoši inovāciju tendencēm, savukārt otrajā notiks investoru kapitāla piesaiste, neizslēdzot iespēju nākotnē uzņēmumu kotēt biržā.

Komentējot jauno stratēģiju, SIA Eko Osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs norāda, ka jau pašlaik Eko Osta ir pievilcīgs investīciju mērķis, tāpēc netiek izslēgta investīciju piesaistes iespēja.

"Esam spēcīgs un pievilcīgs uzņēmums savā nozarē, kas nodrošina vides pārvaldības pakalpojumus, kā arī Eiropas "zaļā pārkārtošanās" dod impulsu jaunai izaugsmes stratēģijai. Turklāt zaļo tehnoloģiju investīciju objekti kļūst arvien vilinošāki kā Eiropā, tā arī pasaulē, tomēr pieejamo aktīvu skaits pašlaik ir krietni zemāks par pieprasījumu," komentē A.Laškovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP atļauj Latvijas propāna gāze vienoties ar Eko gāze

Dienas Bizness, 19.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 12. maijā pieņēma lēmumu atļaut SIA Latvijas propāna gāze un SIA Eko gāze vienoties par abpusēju klientu apkalpošanu. KP lēmumā secina, ka vienošanās rezultātā netiks ierobežota konkurence autogāzes tirgū, kā arī vienlaikus tiks stiprināta uzņēmumu konkurētspēja un paplašinātas patērētāju izvēles iespējas, informē KP.

Paziņotā vienošanās paredz sadarbību par abpusēju klientu apkalpošanu SIA Latvijas propāna gāze kopumā 41 autogāzes uzpildes stacijās un 11 SIA Eko gāze autogāzes uzpildes stacijās visā Latvijā.

Tā kā vienošanās nosacījumi paredz regulāru informācijas apmaiņu starp konkurentiem, KP izvērtēja šādas sadarbības ietekmi uz konkurenci. Saskaņā ar SIA Latvijas propāna gāze un SIA Eko gāze sniegto informāciju uzņēmumi nodrošinās tikai tādu savstarpēju informācijas apmaiņu, kas ir būtiska konkrētās vienošanās izpildei un kas nesniedz aktuālus vai nesamērīgi detalizētus vēsturiskus datus par to individuālo komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Getliņi EKO saņem balvu Itālijā

Lelde Petrāne, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Getliņi EKO Milānas Pārtikas pakta apbalvošanas ceremonijā, kas notika Romā, Itālijā, saņēmusi balvu kā viena no labākajām praksēm, kuras īsteno pasaules galvaspilsētas un lielpilsētas, informē uzņēmums.

Vērtētas tika iniciatīvas un prakses pārtikas atkritumu samazināšanas, apstrādes un pārstrādes jomā. Getliņi EKO konkursā piedalījās kā Rīgas pilsētas iniciatīva No pārtikas atkritumiem līdz veselīgai, ne-sezonas pārtikai.

Vērtējot Eiropas pilsētu iesniegtās iniciatīvas, vērā tika ņemta gan programmas unikalitāte un efektivitāte, gan arī iespējas šo iniciatīvu adaptēt un nodot pieredzi citām Eiropas lielpilsētām. Milānas Pārtikas pakta konkurss norisinājās 6 kategorijās, un katrā no tām tika izvirzīta viena labākā iniciatīva. Getliņi EKO modelis, kurā no pārtikas atkritumiem tiek iegūta poligona gāze, no kuras ražo elektrību un siltumu, kas savukārt tiek izmantota siltumnīcu tomātu audzēšanai, tika atzīta par veiksmīgāko pieredzi, kuru var pārņemt citas pilsētas, kategorijā Pārtikas atkritumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācija reģistrēta sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājam un gāzes apgādes sistēmu projektētājam, uzstādītājam SIA Latvijas Propāna gāze.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. 15.novembrī uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienota SIA Eko gāze.

2018.gadā pievienotais uzņēmums apgrozīja 1,89 milj.EUR un gadu noslēdza ar 188,70 tūkst.EUR zaudējumiem. Tikmēr iegūstošais uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze 2018.gadā turpināja palielināt savu apgrozījumu un tas sasniedza jau 65,10 milj.EUR, bet peļņa palielinājās teju 3 reizes, pēc nodokļu nomaksas tai 2018.gadā esot 2,75 milj.EUR.

Autogāzes mazumtirgotāju ar 11 autogāzes uzpildes stacijām Rīgas reģionā SIA Latvijas Propāna gāze” 100% apmērā iegādājās pirms gada, 2018.gada 12.novembrī. Līdz tam uzņēmumam šajā kapitālsabiedrībā piederēja 51% kapitāldaļu, atlikušie 49% - Kiprā reģistrētajam Semental Holdings Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad turpināsies aktivitāte apvienošanās un pārņemšanas darījumu tirgū

Žanete Hāka, 17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no 2015.gada, kad Latvijas apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgū vērā ņemama aktivitāte sākās tikai pavasarī, pērn tā visa gada garumā bija salīdzinoši vienmērīga, jaunākajā Murinus Advisers apskatā norāda uzņēmuma eksperti.

Kopumā publiski izziņoti tika aptuveni 50 darījumi - aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš. Augstākā darījumu aktivitāte gada garumā acīmredzami koncentrējās trīs nozarēs. Veselības aprūpes sektorā biržā kotētais farmācijas uzņēmums Olainfarm AS kļuva par gada darbīgāko pircēju, iegādājoties četrus uzņēmumus, tostarp organiskās kosmētikas un medicīnas piederumu ražotājus, kā arī privātu medicīnas klīniku.

Pēdējais no tiem - Klīnika DiaMed SIA - vienlaikus bija arī viena no gada ievērojamākajām privātā kapitāla ieguldījumu realizācijām; 74,98% uzņēmuma kapitāla daļu Olainfarm AS iegādājās no Eko Investors pārvaldītā Otrā Eko Fonda.

Papildus šiem darījumiem, vairāki briļļu, lēcu un optometrijas instrumentu tirgotāja Optometrijas Centrs SIA vadības komandas dalībnieki iegādājās uzņēmuma kontrolpaketi darījumā, ko finansēt palīdzēja mezanīna kapitāla fonds BPM Capital, kas iegulda Baltijas valstīs un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pēc maksātnespējas pieteikuma noraidīšanas saasinās Eko osta un Skonto Būve domstarpības

LETA, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas SIA «Skonto būve» paziņojums par vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs pret atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eko osta» valdi nav pamatota, norāda «Eko ostas» juriste Una Vaičulēna.

«Eko osta» iesniedza tiesā būvfirmas «Skonto būve» maksātnespējas pieteikumu, lai piedzītu parādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1,89 miljonu eiro apmērā. Pieteikums tiesā tika iesniegts atbilstoši normatīviem par uzņēmuma paveikto darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» laikā. Zemgales rajona tiesa noraidīja «Eko ostas» pieteikumu.

Otrdien «Skonto Būve» paziņoja, ka tā vērsīsies tiesībsargājošās instancēs ar iesniegumu par «Eko ostas» rīcību. Būvfirma uzskata, ka, slēpjot tiesai ziņas par savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem «Vēsturiski piesārņoto vietu «Inčukalna sērskābie gudronu dīķi» sanācijas darbi», «Eko osta» nepamatoti prasīja samaksu. Šī samaksa tika prasīta par to darbu, kas ietilpa darbu sadaļā, par ko pasūtītājs - VVD - tā arī nav samaksājis ģenerāluzņēmējam - «Skonto Būvei». Par šīs summas samaksu «Skonto Būve» cēla prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies vērienīga tenisa centra "Lielupe" pārbūve - investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro tas kļuvis par modernāko tenisa centru Baltijā.

Jauna, starptautisko sacensību standartiem atbilstoša slēgtā tenisa laukumu halle, atvērtie tenisa laukumi, mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra ir daļa no uzlabojumiem, kas ļaus gan organizēt starptautiska mēroga tenisa sacensības, gan ikdienā būs pieejama ikvienam veselīga dzīvesveida entuziastam.

Pēc rekonstrukcijas valsts pārvaldībā esošais tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt no 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažāda līmeņa starptautisku turnīru norisi gadā.

Tenisa centra pārbūve veikta četrās kārtās. Otrās un trešās kārtas ietvaros uzbūvēta mūsdienīga slēgtā tenisa laukumu halle, kas savienota ar veco, padomju laikos būvēto, ēku. Jaunuzbūvētajā hallē atrodas 4 tenisa laukumi, 3 skvoša korti, pludmales tenisa laukums un telpas fitnesa un trenažieru zālēm. Rekonstruēta arī 1989. gadā būvētā slēgtā tenisa halle, veicot tās būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūvi, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Pie mums

Joprojām sveču gaismā. Daudziem vakar vakarā, atgriežoties no darba, nepatīkams bija secinājums, ka māja vēl arvien ir bez elektrības padeves. Aizvadītajā naktī AS Sadales tīkls darbiniekiem izdevies atjaunot elektroenerģijas piegādi aptuveni 3000 mājsaimniecībām, līdz ar to šorīt bez elektrības vēl ir ap 7000 mājsaimniecību, liecina plkst.6 apkopotā Sadales tīkla operatīvā informācija. Jāatgādina, ka tajā vainojama īpaši spēcīgā vētra, kas plosīja arī Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekstrēmi augstā maksa par elektroenerģiju ir mūsu pašu neizdarības rezultāts

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Komentāri

Pievienot komentāru