Atpūta

Piektdienas intervija ar Failiem.lv/Files.fm vadītāju Jāni Vikli

Lelde Petrāne, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Viklis, Failiem.lv / Files.fm vadītājs. Failiem.lv nodrošina failu glabāšanu un apmaiņu internetā gan uzņēmumiem, gan privātajiem lietotājiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ar elektroniku, datorsistēmām un to uzbūvi esmu aizrāvies kopš deviņdesmito gadu vidus un kopš tā brīža neesmu zaudējis interesi. Datorzinātņu studijas Latvijas Universitātē nostiprināja šo aizraušanos, ne tikai pielietošanas veidos, bet arī jaunradē.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Noteikti iepriecina IT&T nozares potenciāls - iespējas jaunu produktu radīšanā un virzīšanā ārpus Latvijas robežām. Šī ir ļoti laba nozare produktu eksportam – nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi programmatūras produktu radīšanai - ir nepieciešami tikai zinoši speciālisti un datori. Nekas apbēdinošs prātā nenāk.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Priecē mūsu izstrādāto datu glabāšanas un publicēšanas risinājumu potenciāls pasaulē. Respektīvi, tas, ka varam izstrādātos risinājumus virzīt pasaulē – un tos lieto jau ievērojams skaits lietotāju.

- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Vispārīgas failu bibliotēkas izstrāde un digitālā satura pārdošanas platformas pielietojumu virzīšana. Par bibliotēku, iecere ir līdzīga kā wikipēdijai – tiek glabāti un brīvi pieejami dažādi, sabiedrībai noderīgi faili. Tam gan ir nepieciešami tehniskie resursi. Pašlaik strādājam pie digitālā satura savstarpējas izplatīšanas tehnoloģijas, kas ļauj ielādēt paralēli saturu arī no citiem lietotājiem – paātrinot datu lejupielādi un nodrošinot slodzes dalījumu. Tas ir veids, ko izmanto Peer-to-peer tīklos, piemēram, torrentos.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, komunicējam, izmantojot Facebook lapu – latviešu un angļu versijā, arī Twitter kontā ievietojam aktuālās ziņas. Mērķis ir veicināt zīmola klātbūtni digitālajā telpā, jo tā ir vide, kas tieši saistīta ar mūsu failu apmaiņas produktiem. Citus sociālos tīklus komunikācijai neizmantojam, jo uzskatu, ka ar to pietiek. Neuzskatu, ka uzņēmumam ir nepieciešams pārpludināt sociālo tīklu kontus ar pavirša satura informāciju ik dienu. Labāk retāk, taču par lietu.

- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Ir teikuši, ka esmu neatlaidīgs, kopumā draudzīgs un atvērts cilvēks, ekstraverts. Negatīvā puse būtu emociju nepārvaldīšana, spontanitāte.

- Ko jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Mērķis ir sasniegt zīmola Files.fm daudz lielāku pieprasījumu eksporta tirgos un piesaistīt 10 milj. lietotāju. Es vēlos sasniegt, lai Files.fm lieto ne tikai Eirāzijā, bet arī otrpus okeānam - amerikās, Austrālijā un Āfrikā. Uz to mēs ļoti koncentrējamies, paralēli ikdienas darbiem. Digitālā satura pārdošanas platforma, failu bibliotēka, failu publiskie katalogi ir produkti, ar kuriem uz to ejam.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Jāspēj strādāt dinamiski, ar attieksmi, ka «darbs kaulus nelauž», iesaistīties, būt gatavam nepārtraukti apgūt jaunas lietas, strādāt ar piņķerīgiem izaicinājumiem. Nevēlos dzirdēt atbildi: «Es nevaru».

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Pirmais darbs bija nelielā maketēšanas uzņēmumā deviņdesmito beigās – taisīju datorgrafiku, zīmogus, uzlīmes, ar algu 20 Ls. Pāris mēnešu laikā pārgāju strādāt uz Jāņa sētu, kur pēc gada no maketēšanas pārgāju uz IT sistēmu uzturēšanas daļu. Jāņa sētā iemācījos strādāt ātri. Laika gaitā studējot, sanāca vairāk strādāt pie IT produktu izstrādes un tad arī vadības. Taisījām komandā seko.lv, balticmaps.eu, mappost.eu u.c. ģeogrāfiskai vietai piesaistītus IT risinājumus. Paralēli darbam, brīvajā laikā, eksperimentālā kārtā kopā ar draugu un kolēģi Didzi, salidzini.lv autoru, uzsākām taisīt Failiem.lv. Pēdējos gados, es esmu pārkārtojis ikdienas pienākumus, lai 100% pievērstos Files.fm risinājumu izstrādei un virzīšanai – uzņēmuma un produkta vadībai, lai iekarotu pasaules tirgu.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Failiem.lv radās 2008. gadā – nosaukums šķita ļoti piemērots un saprotams Latvijas auditorijai, kā arī precīzi ataino produkta būtību – risinājumi darbībām ar failiem. Laika gaitā tika atrasts arī piemērots starptautiskais domēna vārds «Files.fm» (.FM ir Mikronēzijas domēns) .

Logo ataino apmaiņu, lietu mijiedarbību un komplementaritātes principu (analoģija ar Iņ-Jaņ)

- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Nē, kļūdīties ir cilvēcīgi. IT sistēmās visriskantākais ir cilvēciskais faktors.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Dati neglabājas mākoņos, bet serveros, kas atrodas drošos datucentros ar noteiktiem industrijas standartiem :) Visa sāls ir programmatūrā, kas nodrošina lietotājam vajadzīgās iespējas.

- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Cenšos domāt, ka rīts gudrāks par vakaru – un parasti tā arī ir.

- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Bērni :)

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Nepiespiestā atmosfērā, brīvā dabā, saulainā laikā. Ēdienam nav liela nozīme, kompānijai ir.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Bērnībā daudz lasīju un pārlasīju visus Žila Verna romānus, kas pieejami latviešu valodā. Novērtēju cilvēkus un vadītājus, ar kuriem ir nācies strādāt kopā darba gaitās – no visiem ir, ko mācities. Interesants vīrs ir Aivars Zvirbulis jeb «Čiris» – neesmu līdz šim sapratis, kā viņam izdodas :)

- Iesakiet kādu kultūras pasākumu (teātris, koncerts, izstāde utt.), kuru pēdējā laikā esat apmeklējis (vai plānojat doties, vai vēlētos apmeklēt), un kuru ieteiktu arī citiem?

Mysteria.lv izlaušanās istabu (Escape room) «Ilūzija». Jūs ar partneriem ieslēdz speciāli izveidotā telpā, no kuras ir jātiek ārā stundas laikā – jāatrod atslēga, risinot mīklainus uzdevumus.

- Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Iedvesmo radoša un enerģiska vide, motivē – dziņa pēc atklājumiem un inovācijām šajā nozarē, kā arī lietotāju un klientu pozitīvās atsauksmes.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Ieguldot kādas savas idejas realizācijā, nevis iztērējot patēriņa produktos.

- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Visas dienas garumā īpašu uzmanību pievēršu, lai visi tehnoloģiskie procesi strādātu atbilstoši un nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojumu. Darba dienu sāku ar kafiju, e-pastu pārbaudi un dienas plānošanu. Realitātē diena sanāk ļoti dinamiska - produkta izstrādes un attīstības lietas, platformas uzturēšanas jautājumi, pielāgoti risinājumi klientiem, tirgvedība.

- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Finanšu vadītājs jautā firmas vadītājam: «Kas notiks, ja mēs pašlaik apmācām darbiniekus un investējam viņos, bet ar laiku viņi izdomās mūs pamest?»

Vadītājs: «Kas notiks, ja mēs neapmācīsim un viņi paliks?»

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Nebaidīties pavirzīt horizontu 100 reizes tālāk, nekā sākotnēji šķiet.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Failiem.lv attīstījis video konferenču pakalpojumu

Db.lv, 26.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" attīstījis jaunu un Latvijā bāzētu video konferenču pakalpojumu, informē "Failiem.lv" vadītājs Jānis Viklis.

Izmēģinājuma versijā tas pieejams kopš pagājušā gada aprīļa, bet nesen veikti uzlabojumi un paplašināšanas darbi - uzlabota skaņas kvalitāte, palielināts vienlaicīgo klausītāju skaits līdz pieciem simtiem, pievienota iespēja iegūt dalībnieku atskaites, uzstādīt patstāvīgu prezentāciju uz tāfeles un citas opcijas. Bezmaksas versijā nav garuma ierobežojuma sapulcēm.

Visi digitālie rīki un pamācības pieejamas latviešu valodā un lietotāju dati glabājas Latvijā. Lietotājiem nodrošināta palīdzības un tehniskā atbalsta sistēma. Iespējams izveidot arī pastāvīgu virtuālo istabu - vidi, kurā notiek sapulces vai apmācības.

"Tas nozīmē, ka rīks piemērots atkārtotai izmantošanai, piemēram, regulārām mācībām vai atkārtotām sapulcēm," piebilst "Failiem.lv" vadītājs J.Viklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nozares eksperti: Notiekošais ap ss.lv radījis sašutuma vētru IT nozarē

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiekošais ap sludinājumu portālu ss.lv radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT), kas ir neizpratnē - «kā var ienākt prātā apturēt veiksmīgi strādājošu, priekšzīmīgu nodokļu maksātāju», šodien žurnālistiem sacīja augsto tehnoloģiju uzņēmuma SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis, uzsverot, ka šādā situācijā IT uzņēmumi var aiziet no Latvijas jurisdikcijas, lai pasargātu savu biznesu.

Viņš norādīja, ka IT nozare ir ārkārtīgi sensitīva, pasaulē ir vērojamas milzīgas rūpes par šādām kompānijām, bet Latvijā valdības klusēšana par notiekošo ap ss.lv izraisa neizpratni. «Sajūtot šādu valsts attieksmi, Latviju pametīs pēdējie strādājošie IT uzņēmumi,» uzsvēra Griķis.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja lielu daļu datu bāzes, taču SIA Internet to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, uzskatot to par administratīvo aktu. Šādā situācijā apturēt portāla darbību ir nepieņemami. VID rīcība ir visneiedomājamākais signāls, ko valsts var sūtīt saviem IT uzņēmējiem,» sacīja Griķis.

Savukārt SIA TV net valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka VID no Internet pieprasīja pietiekami lielu lietotāju datu bāzes daļu, taču likumā Par nodokļiem un nodevām teikts, ka jāsniedz informācija tikai un vienīgi par pašu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" ieviesusi iespēju parakstīt saglabātos dokumentus ar e-ID karti vai "eParaksts mobile" lietotni, informē uzņēmuma vadītājs Jānis Viklis.

Ieviesta arī iespēja pārbaudīt un apskatīt jau esošu un parakstītu dokumentu parakstus visiem populārākajiem formātiem. "Lietotājs saglabā dokumentus platformā, izvēlas gala formātu, paraksta ar drošu laika zīmogu un var iedot privātu piekļuvi citiem ar epastu identificētiem lietotājiem, lai parakstītu, vai vienkāršākajā gadījumā - pārsūta piekļuves saiti," skaidro J. Viklis.

Failiem.lv attīstījis video konferenču pakalpojumu 

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" attīstījis jaunu un Latvijā bāzētu video...

Parakstīt iespējams gan vienu, gan vairākus failus vienlaicīgi.

"Failiem.lv" uzturētājs "Files.fm" 2019.gadā strādāja ar 886 633 eiro apgrozījumu, bet kompānijas zaudējumi bija 106 250 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Kompānija "Files.fm" reģistrēta 2007.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir miljons eiro. Kompānijas kapitālā 65% pieder Viklim, 24% - SIA "Nule 18", 5% - Madarai Paeglei, bet 3% - Paulam Sondoram un Mārtiņam Lāmam. "Failiem.lv" nodrošina bezmaksas un maksas failu apmaiņas un glabāšanas risinājumus interneta lietotājiem. Sistēmās tiek uzturēti un apstrādāti desmitiem miljoni failu un tai pašlaik ir divi miljoni apmeklētāju mēnesī, no kuriem aptuveni ceturtā daļa ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Failiem.lv saņem 50 000 eiro blokķēdes tehnoloģijas ieviešanai

Zane Atlāce - Bistere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Failiem.lv datu glabāšanas platforma izturējusi atlasi un ir saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu blokķēdes risinājumu praktiskai ieviešanai.

Janvāra pēdējā nedēļā uzņēmums piedalījās inovāciju konkursa "Block.IS" otrajā kārtā Stambulā un iekļuva 23 Eiropas uzņēmumu finālistu vidū, iegūstot 50 000 eiro līdzfinansējumu blokķēdes risinājumu ieviešanai..

Eiropas Savienības inovāciju projekta "Horizon 2020" ietvaros saņemtais finansējums tiks izmantots Failiem.lv blokķēdes un failu tirdzniecības platformas pilnveidei un attīstīšanai, integrējot un papildinot datu glabāšanas platformu ar blokķēdes elementiem. Plānots, ka interneta lietotājiem sistēma būs pieejama kā atvērts failu katalogs - dokumentu bibliotēka un ļaus lietotājiem publicēt un dalīties ar dažādiem brīvpieejas un maksas failiem, izmantojot Ethereum blokķēdē saglabājamus Files.fm tokenus jeb digitālos žetonus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SAKRET OU Igaunijā kāpinājis ražošanas jaudu, pieņemot papildu darbaspēku un pārejot vasaras sezonā uz darbu divās maiņās. Darbs divās maiņās ļauj SAKRET nodrošināt augošo pieprasījumu un būt elastīgam jaunu materiālu ražošanā un pielāgošanā pēc pieprasījuma. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos SKARET OU realizētās produkcijas apjoms Igaunijā audzis par 13 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā, skaidro, ka kaimiņvalstī pieprasījums vienlīdz audzis gan pēc produktiem, kas paredzēti iekšdarbu veikšanai, gan ārējās apdares darbiem. «Tas saistīts ar to, ka pavasara un vasaras sezonā iedzīvotāji arvien aktīvāk veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Turklāt Igaunijā strauji noris arī jaunu dzīvojamo un biroju ēku projektu attīstīšana. Iedzīvotāji plaši apgūst arī ēku siltināšanas programmu, par ko liecina pārdošanas apjomu pieaugums restaurācijas un fasāžu apdares materiāliem.»

SAKRET OU ir AS SAKRET HOLDINGS filiāle Igaunijā, kas dibināta 2005. gadā, drīz pēc tam uzsākta arī ražotnes celtniecība, kas tolaik bija visnozīmīgākā Latvijas uzņēmuma kapitāla investīcija Igaunijā. Rūpnīca tika atvērta 2007. gadā ar ražošanas jaudu 150 tūkst. tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piedāvās picas un vīnu

Lelde Petrāne, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Pica Rīga, kas ilgstoši bija pazīstams kā e-picērija, nupat ir vēris vaļā arī restorānu Rīgā, Strēlnieku ielā, kur piedāvās jaunu recepšu picas ar vīniem. Uzņēmums nodrošināšot arī picas ar strausa un brieža gaļu.

Plānots, ka restorāna apmeklētājus sagaidīs paši vietas saimnieki – Eva un Normunds.

Zīmola mērķauditorija ir «cilvēki gardēži, kas novērtē no augstvērtīgām izejvielām gatavotu kvalitatīvu ēdienu», viņi skaidro.

Precīza investīciju summa pašlaik tiek apkopota, bet domājams, ka tās atpelnīt varētu būt iespējams 3 gadu laikā.

«Sākotnēji picas bija iespējams pasūtīt tikai internetā, bet restorāna atvēršana vienmēr bijusi plānā. Iespējams, ka sākotnēji kā pārdrošs sapnis, kas nu pārtapis realitātē. Ikviens dizaina elements telpās ir īpaši pārdomāts,» saka restorāna līdzīpašniece Eva Broda-Bērziņa.

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieks: Ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tā ir tikai valsts vaina!

Uldis Andersons, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka

DB, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Zīmola Failiem.lv ietvaros atvērti failu tirdzniecības veikali

Lelde Petrāne, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Failiem.lv paplašinājis savu produktu portfeli, radot jaunu pakalpojumu – fotogrāfiju un failu tirdzniecības veikalu. Darbu autoriem iespējams veidot savus elektroniskos katalogus jeb e-veikalus failu tirdzniecībai, pašiem nosakot sava darba pārdošanas cenu un darba izmantošanas nosacījumus.

Jānis Viklis, Failiem.lv veidotājs un vadītājs, skaidro: «Tā ir platforma drošai un patstāvīgai savu failu veikalu izmitināšanai, to darbības nodrošināšanai un pārvaldībai. Mūsu jaunais produkts radīts kā alternatīva darbu autoriem masu failu pirkšanas risinājumiem jeb stock vietnēm. Tagad autori paši ir noteicēji par saviem darbiem. Tādējādi esam radījuši iespēju fotogrāfiem, mūziķiem un citiem autoriem veidot elektroniskos katalogus ar saviem darbiem un, izmantojot platformu Failiem.lv, pilnībā pārvaldīt savu veikalu. Drīzumā, tiks ieviesta iespēja integrēt failu veikalus savās majāslapās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru - Baltkrievijas un Krievijas - ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš sacīja, ka lauksaimniekiem neizpratni raisījuši zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi piektdienas, 18.marta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma". Ministrs intervijā paudis, ka nozarē pamatā nav problēmu ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

"Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ka pašlaik no ministrijas nav konkrētas atbildes par turpmāko situāciju.

Cita starpā zemnieku saimniecības īpašnieks Oļegs Hincenbergs pauda neizpratni par to, ka ministrs aicinājis mazināt mēslojuma lietojumu un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Hincenbergs uzsvēra, ka samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiešām ir superprodukts, tam tirgu var atrast. Ja neizdodas, tad ir jautājums, vai produkts nav tā pārcenots, ka uzņēmums otrā pusē nevar izveidot biznesu - tā intervijā Dienas Biznesam saka eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmuma GatewayBaltic līdzīpašniece Inese Andersone.

Pirms 12 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, viņa saskatīja iespēju piedāvāt eksporta konsultācijas sadarbības veicināšanai ar Zviedriju. Šī ideja ir attaisnojusies, un šobrīd uzņēmuma pakalpojumus izmantojuši ne vien daudzi Latvijas, bet arī ārzemju uzņēmumi. Plašāk par to, kādi ir Latvijas eksportētāji un kā šo gadu gaitā mainījušies, viņa stāsta intervijā.

Fragments no intervijas

Tu jau vairāk nekā desmit gadus palīdzi mūsu uzņēmējiem eksportēt. Kāpēc tev ir svarīgi to darīt?

Man liekas, ka eksportējošie uzņēmumi ir daudz stiprāki, ar ilgtspējīgāku pieeju, rada labāk apmaksātas darbavietas, ievieš inovācijas un attīstās. Tāpēc mums ir svarīgi viņiem palīdzēt, lai attīstība notiktu ātrāk. GatewayBaltic radās pirms 12 gadiem. Pusotru gadu es ar savu draugu un tagadējo vīru Kimu dzīvoju Zviedrijā, taču mēs izdomājām pārcelties uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Apzinājāmies, ka visas robežas ir vaļā, bet nebija zināms, kā ieiet tepat blakus esošā tirgū. Izmantojām to, ka mums bija latviešu un zviedru valodas zināšanas, sākām ar Latviju un Zviedriju. Katru gadu sapratām, ka klienti prasa ne vien palīdzēt ieiet Zviedrijas tirgū, bet visā Skandināvijā. Tāpat parādījās interese no skandināviem un ne vien par Latviju, bet arī par Baltiju un Poliju. Tā mēs visu laiku esam likuši klāt jaunus tirgus, ir bijuši projekti arī Paragvajā, Meksikā un Honkongā. Robežas izzūd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Universal Music Baltics direktors: Jaunie digitālie pakalpojumi Baltijā ir izaugsmes sākumposmā

Anda Asere, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mūzikas nozarē nes straumēšanas vietnes, kas to padara ērti pieejamu, vienlaikus paverot iespējas par zvaigzni kļūt kādam sešpadsmitgadīgam dīdžejam no Latvijas vai jebkuras citas vietas pasaulē

Tā intervijā uzsver Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens (Petri Mannonen). Un šādi piemēri ir – tieši internetā tika pamanīts Džastins Bībers, un arī Gangnam Style savu uzvaras gājienu piedzīvoja tieši virutālo iespēju dēļ. Vairāk par mūzikas klausīšanās paradumiem un izmaiņām industrijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā šobrīd mainās mūzikas industrija?

Ir lielas izmaiņas patēriņa paradumos – kā cilvēki klausās mūziku. To redzam globāli un arī Latvijā – mūzikas patēriņš virzās digitālajā virzienā un ir pamanāma tādu kanālu kā Spotify, Deezer, Apple Music izaugsme. Protams, joprojām radio klausās ļoti liela daļa – 43%. Tam seko telefons ar tikai 12%, bet tas ir plaši izplatīts tieši gados jaunā auditorijā starp 15 līdz 29 gadiem. Šo cilvēku mūzikas patēriņš virzās uz digitālo pusi. To var redzēt notiekam it visur – vispirms kaut ko lieto jaunā paaudze, kam vēlāk seko masas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labam šefpavāram jāmāk ne tikai gatavot ēst, bet jābūt lieliskam vadītājam.

Latvijas restorānu apmeklētāji ir izlutināti – viņiem vajag personīgu apkalpošanu un ātri pagatavotu, bet svaigu ēdienu, turklāt par salīdzinoši zemu cenu, kas bieži vien ir nesavienojamas lietas, intervijā stāsta restorāna Kasha Gourmet šefpavārs Deniss Ivankovs. Viņš iesaka iet garām restorāniem, kuru ēdienkartē ir neskaitāmi piedāvājumi.

D. Ivanovs jau ilgus gadus strādā Mančestrā un ir viens no Manchester United stadiona un komandas šefpavāriem, kur strādājis kopā ar pasaulē slaveniem pavāriem. Tāpat viņš strādājis restorānā Juniper, kas saņēmis Michelin Star un uzkrājis pieredzi citos ārvalstu restorānos. Latvijā D. Ivankovs izveidojis restorānu Kasha Gourmet, kas piedāvā izsmalcinātus ēdienus, kas pagatavoti no vienkāršām sastāvdaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību, intervijā Dienas Biznesam piektdien norāda ABLV Bank valdes loceklis Māris Kannenieks.

Fragments no intervijas

Vai Latvijas ekonomika var augt bez ES fondiem?

ES fondi pēdējos gados ir ieplūduši Latvijā un virzījuši IKP izaugsmi, taču nevajag aizmirst, ka ES līdzekļi ir vienreizējs pasākums. Tiklīdz uz pusotru gadu finansējums apstājas, bremzējas arī ekonomika, piemēram, apstājas būvniecības nozare, celtnieki sēž bez darba un domā, kā lai izdzīvo līdz brīdim, kad ieplūdīs jauni līdzekļi un varēs plānot attīstību. Man vairāk rada bažas, kas notiks pēc 4-5 gadiem, kad šīs dāvanas būs beigušās.

Kas notiks, kad šo līdzekļu vairs nebūs?

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES donoru skaits samazinās. Iepējams, ka Lielbritānija kā donors vēl paliks, tikai nav zināms uz cik ilgu laiku un uz kādiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā arī donoru ekonomikās nav tie spožākie laiki, un, ja šajās ekonomikās ar augšupeju klāsies švaki, tad agri vai vēlu tām nāksies pārskatīt savus maksājumus un ieguldījumus “kopējā katlā”. Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību. Tas, kā un kur labāk ieguldīt, ir miljonu vērts jautājums bet cilvēkiem, kas izvērtē projektus, kuros investēt, kā vienam no galvenajiem izvērtēšanas kritērijiem jābūt dabiskās konkurētspējas priekšrocībām, orientējoties uz šo nozaru atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru