Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Karavelas līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite. Uzņēmums ir lielākais zivju konservu ražotājs Baltijā (pēc saražotās un realizētās produkcijas daudzuma 2014.gadā). Eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmais un galvenais iemesls – no sirds patīk nozare un darbības sfēra, kurā darbojos, tā sagādā pozitīvu «kaifu». Otrais, bet ne mazāk nozīmīgais ir tas, ka nozare ir dinamiska un ļauj nepārtraukti nodarboties ar ko jaunu un izaicinošu. Šāda dinamiska un mainīga vide atbilst manai būtībai.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Tas, kas iepriecina, skatoties uz nozari ir tās saliedētība. Droši varu apgalvot, ka LZS (Latvijas Zivrūpnieku savienība) ir spēcīgākā sabiedriskā organizācija pārtikas nozarē Latvijā. Protams, priecē arī nozares dzīvotspēja, dinamika un spītība, pielāgojoties dažādajiem un ne vienmēr vieglajiem apstākļiem. Zivrūpniecības nozare ir ne tikai izdzīvojusi cauri gadu desmitiem, kuru laikā piedzīvotas krīzes un nepārtrauktas izmaiņas, bet arī spējusi veiksmīgi attīstīties. Jāpiemin arī nozares ambīcijas – kļūt par «brendu» jeb «modes noteicēju» Latvijas ražotāju tradicionālajos zivju konservu tirgos – Austrumeiropā un iekarot savu vietu Rietumu tirgos, jāsaka, ka lielā mērā mūsu uzņēmumam šīs ambīcijas jau ir izdevies piepildīt. Apbēdinošais, ja runājam par visu pārtikas nozari kopumā, ir veselīgu ambīciju un ticības trūkums sev, kas valda uzņēmumu īpašniekos un vadībā. Tikai daži uzņēmumi spēj uzlikt ilgtermiņa mērķus un neatlaidīgi iet uz tiem, lai apgūtu un iekarotu jaunus tirgus.

Raugoties uz valsti kopumā, priecē pavasara iestāšanās! Bet, ja nopietni, tad priecē, tas, ka mums ir iespēja (daļēji jau šis process notiek) kļūt par ražotājvalsti tuvākajām Rietumvalstīm un Skandināvijai. Latvija var kļūt par valsti KUR ražo. Latvijai šobrīd parādās daudz iespējas, tikai jāprot tās pareizi izmantot. Tāpat priecē tas, ka valsts vadība sāk saprast, ka ražošana un eksports ir vitāli svarīgas jomas valsts pastāvēšanai un dzīvotspējai, taču apzinos, ka šī saprašana jāveicina vēl plašāk. Apbēdina tas, ka liela daļa sabiedrības, tajā skaitā, amatpersonas «neredz laukumu». Nav jūtams tas, ka valsts finansiālā sistēma, budžeta labklājība, bezdarbnieku pabalsti un pensijas ir tieši saistītas ar mūsu ražotāju un eksportētāju sekmēm, attīstību, dzīvotspēju un ticību šai sistēmai. Dažreiz rodas priekšstats, ka sabiedrība un valsts pārvalde uzskata, ka nauda budžetā parādās «no zila gaisa».

Pirmsvēlēšanu kampaņās politiķi sabiedrībai sola, ka Latvija sasniegs tādu labklājības līmeni kā Zviedrijā un sabiedrība dzīvo gaidās, ka tas notiks «tepat un tūlīt», taču mums jāsaprot, ka tikai tad, ja šodien visi (uzņēmēji, ierēdņi, iedzīvotāji) strādās «vaiga sviedros», tad tikai pēc 2-3 paaudzēm mēs iespējams sasniegsim šo līmeni.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Viennozīmīgi iepriecina spēcīgā komanda un uzņēmuma perspektīvas nākotnē, ir skaidrs, ka šodien un nākotnē priekšā ir vēl daudzi izaicinājumi, nav jādomā kā aizpildīt dienu! Ikdienā apbēdina tas, ka dažreiz uzņēmuma komandā jūtama atšķirība starp vecās un jaunās paaudzes domāšanu, ambīcijām un spēju pielāgoties pārmaiņām un jauniem izaicinājumiem.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Pats personīgi sociālos tīklos izmantoju, lai sekotu līdzi dažādu personību viedokļiem un notikumiem, kas netiek atspoguļoti citos medijos. Uzņēmumam ir iespēja sekot sociālajos tīklos, bet pagaidām nejūtam nepieciešamību būt agresīvi aktīviem sociālajos tīklos un piesaistīt pēc iespējas vairāk sekotāju.

- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku? 

Pamatā tās saistītas ar darbaspēka kvalitāti. Šobrīd jūtamas iepriekšējos gados pieļautās kļūdas izglītības sistēmā, kad netika veicināta tehnisko un tehnoloģisko zināšanu apguve jauniešos. Jūtama arī liela atšķirība starp jauno un veco paaudzi – uztveri, vajadzībām un ambīcijām.

-  Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā? 

Nozare un uzņēmums ir tik dinamisks un darbojas tik daudzos un dažādos tirgos, ka jābūt gatavam uz strauju plānu un stratēģiju maiņu. Darbiniekam jābūt gatavam pastāvīgi apgūt ko jaunu un sasniegt jaunus mērķus.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Tuvākajos mērķos ietilpst pielāgot iekšējo uzņēmuma darbību pārmaiņām, kas saistītas ar Austrumu tirgu izmaiņām ekonomikā pēdējā gada laikā (valūtas devalvācija, ekonomiskā krīze), kas izjauca līdzšinējo ražošanas un eksporta modeli. Tālākajos mērķos ietilpst tādu tirgu apgūšana kā Amerika, Kanāda, kā arī paplašināšanās un pozīciju nostiprināšana Skandināvijas tirgos.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Karjera esošajā uzņēmumā aizsākās jau studiju gados, kad mācījos Latvijas Universitātes 2. kursā. Mans pirmais amats Kaijā bija tirdzniecības aģents, kad manos pienākumos ietilpa maršrutu plānošana, pasūtījumu izpilde, koordinēšana un atskaišu sniegšana. Savā karjeras laikā strādāju arī par ražošanas un pārdošanas vadītāju.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Uzņēmuma preču zīme Kaija saglabāta vēsturiski, no tā priekšteces – fabrikas Kaija laikiem. Logo pirmsākumi meklējami jau 20.gs. 20. gados, kad par fabrikas preču zīmi kļuva lidojoša kaija ar zivi knābī, savukārt, 1940. gadā uzņēmumu nacionalizēja un pārdēvēja par konservu fabriku Kaija. Tagadējais uzņēmuma juridiskais nosaukums SIA Karavela ir tikai desmit gadus vecs un Karavela (Caravel) apzīmē Portugāļu buru kuģi, kurš 15.gs. ceļoja pa Atlantijas okeāna ūdeņiem.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Reti, kurš apzinās mūsu uzņēmuma seno vēsturi. Tā pirmsākumi meklējami jau 1882.gadā, kad dāņu uzņēmējs Arnolds Serensens Rīgā dibināja konservētu produktu un konservu kārbu ražotni, kas vēlāk pārtapa par fabriku Kaija. Kas interesanti, mēs šo seno vēsturi esam apzinājuši un šobrīd uz Skandināviju tirgojam produktus ar savu preču zīmi Arnold Sørensen, kura šobrīd ļoti veiksmīgi iekarojusi Skandināvu simpātijas. Tāpat mēdzu iepirkt un kolekcionēt visu, kas saistās ar Arnold Serensen fabriku – bundžas, reklāmas posterus, etiķetes utt., neapzināti manā kabinetā jau izveidojusies vesela kolekcija ar šīm vēsturiskajām relikvijām.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Uzskatu, ka esošais nodokļu un noteikumu līmenis ir apmierinošs, izņemot neapliekamo minimumu, kas, manuprāt, būtu jāceļ, lai mazinātu ēnu ekonomiku un motivētu uzņēmumus, kas ir pelēkajā zonā, pāriet uz godīga nodokļa maksātāja statusu. Pārējie noteikumi ir apmierinoši, tikai svarīgi tos nesabojāt, jo mums ir jāpanāk, lai arvien vairāk ražošanas uzņēmumu pārceļas uz Latviju, nedrīkst tos aizbaidīt ar augstiem nodokļiem vai stingriem noteikumiem. Ražošanas piesaistē mums jākonkurē ar Baltijas valstīm un Poliju.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Patīkami pārsteidz komandas ikdienas darbs – kolēģu sadarbība ar klientiem un spēja sadarboties savā starpā. No nepatīkamiem pārsteigumiem jāmin šīs nedēļas tikšanās ar Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas ES lietu politiķiem. Sapratu, ka mēs dzīvojam dažādās valstīs, zemēs, kontinentos.. Rodas sajūta, ka mēs – uzņēmēji dzīvojam uz Zemes jeb realitātē, taču šie pārstāvji no realitātes ir tālu. Bet, jāatzīst, ka ir arī labas sadarbības pieredzes piemēri ar Zemkopības ministriju, Lauku atbalsta dienestu, Pārtikas veterināro dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu, kur ir konstruktīva, ieinteresēta attieksme pret uzņēmumu un nozari. 

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Jāsaka, ka ikdiena mēdz būt tik dinamiska, ka pusdienu alternatīva bieži vien ir zivju konservu degustācija, kuras mūsu uzņēmumā ir ne mazums. Tādēļ, ja kāds spēj mani motivēt ieturēt pusdienas, tās jau varu uzskatīt par ideālām.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Parasti iedvesmu un ietekmi smeļos no reālām personībām un notikumiem, ar kuriem saskaros ikdienā savā profesionālajā un personīgajā dzīvē.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Kad ir tāda iespēja, dodos tuvākās un tālākās bezceļu ekspedīcijās, dodos medībās, makšķerēt. Atslodzi no ikdienas sniedz lidošana, šobrīd kārtoju pilota licenci.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Atdot, noziedot kādam, kurš pats nespēj sev palīdzēt. Personīgi es varu tērēt tikai to, ko jūtu, ka pats ar savu darbu esmu nopelnījis. Skan klišejiski, bet tāda ir mana nostāja.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Vienmēr tiecos pēc tā, lai gan mana personīgā, gan darba dzīve ir interesantu notikumu un atgadījumu pilna, nav iespējams izdalīt kādu konkrētu gadījumu. Tie, kuri kādreiz ir bijuši mūsu nozares vai kolektīva kopīgos pasākumos, sapratīs, par ko es runāju. Man prieks, ka mani apkārt esošie cilvēki ir ar tikpat veselīgu humoru un pozitīvu avantūrismu!

Anekdote, kura raksturo mani:
Tu taču diennaktī guli tikai 2-3 stundas, kā Tu pamanies izgulēties?
Uz kurieni?
Ā, nu skaidrs!..

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Uzstādiet sev drosmīgus mērķus un esiet gatavi smagam darbam un arī kritumiem ceļā uz to..

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra