Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nevar teikt, ka nozares izvēle ir bijusi sākotnēji apzināta un mēŗktiecīga. Pat būtu grūti pateikt, kas pirmais kuru uzrunāja, es uzņēmumu vai uzņēmums mani :-) . Taču par savu izvēli varu teikt - tā ir bijusi trāpīga un pareiza. Katrs savas nozares cienīgs aizstāvis parasti stāsta, ka pārstāvētajā nozarē viss ir dinamisks un uz attīstību vērsts. Es būtu gatavs krist par apgalvojumu - ka IKT ir visu nozaru mainīgo mainīgais un visa interesantā interesantākais.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Nosaukšu vienu prieku un vienu bēdu.

Mani Latvijas IKT nozarē iepriecina tas, ka no patērētāju viedokļa šeit vienkārši ir paradīze: zemākās cenas sarunām un internetam, lielākie datu pārraides ātrumi, ļoti labi elektronisko sakaru pārklājumi un ļoti kvalitatīvi pakalpojumi. Turklāt daudzi šie labumi ir notikuši vienkārši tāpat, paldies sakot konkurējoša tirgus virzībai – bez mokošas tirgus dalībnieku bikstīšanas, kā tas notiek citos tirgos.

Latvijas IKT nozarē ir vāji centralizācijas elementi. Mūsu ekonomikā valsts kā kopums ir absolūti lielākais IKT pasūtītājs, tādēļ arī valsts ar savu IKT politiku un faktisko rīcību nosaka un var noteikt ļoti daudz šajā nozarē. Tādēļ pietiekami bēdīgi ir redzēt, ka pat pēc 20 gadiem nav izveidojies viens vai divi nopietni IKT zināšanu kompetences centri valsts pārvaldē. Nepamatoti ilgi ir radīti apstākļi viensētu saglabāšanai, kam nav nekādas ilgtermiņa perspektīvas. Tās sauc par strukturālām reformām, ko no iekšpuses pašiem nozares cilvēkiem ir acīmredzami neiespējami izdarīt. Ļoti lielā mērā par šo ir atbildīga visa IKT nozare, t.sk.privātais sektors.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Mani iepriecina tas rezultāts, ko kopīgiem spēkiem esam paveikuši. Liels panākums ir tas, ka uzņēmumama ar 90 gadu pieredzi un ļoti izteiktu nišas produktu – radio un televīzijas virszemes apraides nodrošināšana – ir izdevies ļoti veiksmīgi dažādot sniegto pakalpojumu klāstu un sākotnējo pakalpojuma groza īpatsvaru samazināt no 90% uz 45% no kopējā apgrozījuma īpatsvara. Proti, radio un televīzija vairs nav vienīgie pakalpojumi, ko nodrošinām, klāt ir nākuši sertifikācijas pakalpojumi (eParaksts), optiskās škiedras noma, datu centrs, datu pārraide, IKT drošības risinājumi u.c.

Es neteikšu, ka tas mani apbēdina, bet nomierināties neļauj fakts, ka ES augstākais tornis šobrīd nav gatavs iziet tautās tā, lai gadā sagaidītu un uzņemtu 200 000 viesu.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, LVRTC var atrast interneta sociālajos tīklos, tāpat kā arī atsevišķi LVRTC produkti, piemēram, eParaksts, tajos aktīvi darbojas.

IKT nozarē ļoti daudz kas balstās uz pēdējā laikā pietiekami bieži piesauktiem 3 pīlāriem – SoMoClo (Social, Mobile and Cloud) jeb sociāls, mobils un mākonī. Tādejādi, ja gribi būt zirgā, tad šīs 3 dimensijas šodien ir obligātas ne tikai IKT uzņēmumiem, bet arī visiem citiem.
 
- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku? 

Jā, pilnīgi noteikti! Domāju, ka tā ar izteiktu pārsvaru vajadzētu atbildēt visiem darba devējiem, kam nepieciešams kvalificēts darbaspēks, turklāt ar inženiertehniskām zināšanām.

-  Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā? 

Mēs prasām, bet domāju, ka LVRTC darbiniekiem arī ļoti daudz dod. Es uzskatu, ka Latvijā vispār ir tikai 2 resursi: koks un cilvēks. Tādēļ abi ir zelta vērtē, un investīcija darbiniekos ir lielākā pozīcija LVRTC izdevumos. Ir tāda sajūta darba tirgū, ka tie, kas strādā, tie tiešām strādā un tie, kas gurķojas, tie gurķojas. Visiem patīk pirmie, taču tur ir pietiekami šaura taciņa, jāspēj rast kāds kompromiss - līdzsvars, jo šodienas ritmā un dzīves spriedzē pārdegšanas sindroms pietuvojas nemanot. Šogad un nākošgad šim jautājumam pievēršamies un pievērsīsim pastiprinātu uzmanību.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Plašai auditorijai pamanāmākais būs projekts ar nosaukuma TVtornis 2.0. Domāju tur nevar būt jautājums - būs vai nebūs, jo ir skaidrs, ka būs. Jautājums te drīzāk ir, ko paspēsim izdarīt līdz 2018.gadam un ko izdarīsim līdz 2020.gadam. Domāju, ka pirmā skatījumā rodas jautājumi, kas tur tik ilgi darāms, bet šī unikālā būve ir pilna ar arhitektoniskiem un inženiertehnisko risinājumu izaicinājumiem.

Skaidri mēŗki mums ir attiecībā arī uz infrastruktūras jautājumiem. LVRTC kā vienīgā 100% piederošā valsts kapitālsabiedrība, kurai ir sava fiziskā IKT infrastruktūra, skaidri sevi pozicionē kritiskās IKT infrastruktūras nodrošināšanā.

Arī uz priekšu, LVRTC būs garants brīvai informācijas piekļuvei visiem valsts iedzīvotājiem.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Esmu dzimis, visu savu bērnību pavadījis un viduskolu pabeidzis Ērgļos. Pēc tam esmu studējis Latvijas Universitātē Ekonomikas un vadības fakultātē, pēc tam arī Juridiskajā fakultātē. Pa vidu sanāca studēt un praktizēt gan Beļģijā, gan arī ASV. Tāds pirmais nopietnais darbs Latvijā bija saistīts ar enerģētikas jomu, proti mans uzdevums bija sekmēt Japānas korporācijas Mitsui darbību Baltijā. Neko labāku droši vien tajā laikā pēc studijām nevarēja iedomāties, lieli projekti, pārrobežu sadarbība, pilnīgi atšķirīgas nācijas biznesa kultūras iepazīšana.

Pēc aptuveni  3 gadiem studijas juridiskajā fakultātē tuvojās beigām, tādēļ izšķīros par pietiekami krasām pārmaiņām, un savas prasmes iemēģināju aktīvā tiesvedībā, pārstāvot Valsts ieņēmuma dienesta intereses. Ja nemaldos, apmēram 2 gadu laikā piedalījos kādās 200 tiesvedībās. Nevaru pateikt, vai VID šodien būtu tā mīlētākā organizācija sabiedrībā, taču skaidri zinu, ka cilvēki tur dara ļoti svarīgu un atbildīgu darbu. Galvenā atziņa no turienes ir tāda, ka nedrīkst lietas ņemt personīgi. Iespējams, tā arī ir lielākā nesapratne, jo, ja fiziskai personai uzrēķina kādu soda naudu, tā to uztver personīgi – jo citādāk nemaz nevar. Pārstāvot VID intereses tiesā, tiek saņemts pietieami daudz personīgu pārmetumu, ko nedrīkst uztvert personīgi. Pēc darba VID,  26 gadu vecumā sāku strādāt LVRTC.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

LVRTC nosaukums ir pietiekami liels izaicinājums dažādos aspektos. Tā bija viena no pirmajām lietām, ko ierosināju mainīt, sākot darbu LVRTC valdē. Jo tas neder komunikācijai ne ar gala klientu, ne arī ar ārvalstu uzņēmumiem. Radies tas ir pavisam vienkārši, ar dažādām nelielām transformācijām vairāku gadu desmitu garumā raksturojis uzņēmuma pamatdarbības jomas – radio un televīzija. Šobrīd iekšēji esam apņēmušies pie šī jautājuma atgriezties, līdz tautās iesim ar mūsu pamanāmāko simbolu – TV torni Zaķusalā. Starp citu, tieši TV tornis ir stilizēti attēlots mūsu logo. Citi gan saka, ka tā esot «ieplēsta ola». Mēs par to neapvainojamies, atbildam – kas kuram tuvāks :-) !

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Daudzi zina faktu, ka LVRTC ir dibinājis Latvijas Mobilo Telefonu, bet maz zina to, ka pirmos mobilos sakarus Latvijā nodoršināja tieši LVRTC, jo tajā laikā tieši LVRTC bija atbilstoša infrastruktūra, kas arī izskaidro mūsu līdzdalību LMT. Ja vien būtu ļāvuši ieguldīt arī naudas līdzekļus, LVRTC, visticamāk, turētu kontrolpaketi.

Vēl ir viens būtisks fakts - mūsu karogmasts TV tornī, iespējams, ir vienīgais, kurā nekad nav bijis citas krāsas karogs kā sarkanbaltsarkanais!

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Pat nezinu - tas ir labi vai slikti, bet Latvijā valda ļoti izteikts normatīvisms. Proti, esam ļoti lieli burta kalpi un vēl neesam efektīvi iemācījušies piemērot likumus. Tādēļ es vairāk ticu tam faktam, ka mums jāmācās efektīvāk piemērot likumus, nevis tos radīt no jauna.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Gribas teikt, ka katru dienu ir kāds pozitīvs un negatīvs pārsteigums, bet droši vien tie ir tie rutīnas pārsteigumi, kurus te nav vērts pieminēt. Tos personīgos paturēšu pie sevis.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Šodien es gribētu pusdienas savā labāko draugu kompānijā pie dabas. Domāju, mēs tās pusdienas gatavotu uz vietas dabā, tās būtu vairāku stundu garumā, man pat ir padomā vieta, kur to darīt.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Man elku būšana īsti nekad nav bijusi aktuāla. Lai arī lasu un informāciju uzņemu ļoti daudz, par grāmatu tārpu arī nevaru šobrīd sevi nosaukt. Ja es kādu grāmatu izlasu, tad pietiekami ilgi to «atgremoju». Piemēram, kad izlasīju Dzīvnieku fermu, tad vēl vismaz gadu aktīvi pēc tam dzīves personāžus salīdzināju ar grāmatas personāžiem.

Ērgļu vidusskolā bija ļoti labi matemātikas skolotāji, man šķiet esmu daudz paņēmis no viņiem, tuklāt ne tikai formulas, bet arī no izpratnes.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Man ir vairākas receptes, bet, visticamāk, tās strādā ļoti individuāli. Teiktu, ka man ir 4 tādas grupas – sports, mūzika, draugi un ģimene.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Tas būtu atkarīgs no brīža, kad tie ir laimēti. Būtu bijis laiks, kad iztērētu bezjēdzīgās mantās, atceros, ka citā laikā to noteikti ieguldītu izglītībā, ir bijis dzīves periods, kad šādu naudu labprāt vienkārši ieguldītu ceļojumos.

Šodien droši vien nav tāda portāla, kas pamācītu, ka vislabāk ieguldīt naudu ir piedzīvojumā. Lai arī pietiekami banāli skan, es tam šobrīd varu piekrist.

Varu teikt, ka mani ik pa brīdim uzrunā palīdzības aicinājumi, īpaši tādi, kuros tiek lūgta palīdzība slimiem bērniem. Nevaru teikt, ka katru reizi atsaucos, bet periodiski - noteikti. Šāda laimesta gadījumā vismaz daļu šādi izlietotu.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Prātā ataust viena ārvalstu mākslinieka asociācija ar Zaķusalas TV torni. Pirms pāris gadiem TV tornī notika Momentum pasākums – tajā sanāk dažādi mākslinieki un taisa performances visas nakts garumā. Organizatori aplenca vienu mākslinieku, ja nemaldos viņš bija no Holandes, kurš nebija izlēmis par dalību. Uzzinot, ka varēs uzdziedāt «raķetē» (tā viņš vizuāli noraksturoja televīzijas torni), ātri piekritis dalībai.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Garie rudens/ziemas vakari ir paredzēti tieši tam, lai atrastu sev domu biedru un izdomātu kaut ko jaunu. Domāju db.lv lasītāji ir tieši tā auditorija, kas varētu šādas domas spridzināt un pēc tam arī realizēt.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra