Atpūta

Piektdienas intervija ar Mobil Asfalts izpilddirektoru, «asfalta guru» Māri Rozentālu

Lelde Petrāne, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Rozentāls, SIA Mobil Asfalts izpilddirektors. Uzņēmuma pamatdarbība ir karstā un aukstā asfaltbetona maisījuma ražošana, kā arī izejvielu – bitumena un emulsiju - pārdošana. M. Rozentāls «ne tikai iedzinis pirmo naglu uzņēmuma grīdā», bet arī stāvējis klāt asfaltbetona ražošanas sākumam un attīstībai Latvijā kopš PSRS sabrukšanas. Uzņēmumā viņu dēvē par «asfalta guru».

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms vairāk nekā 20 gadiem sāku strādāt uzņēmumā, kurš darbojās ceļu būvniecības nozarē, un līdz šai baltai dienai interese par to, īpaši, asfaltbetona ražošanu, nav zudusi. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt – asfaltbetona ražošana nepārtraukti attīstās, tostarp, tajā ir dažādas inovācijas. Otrkārt - katru gadu ir jauni projekti, kuros tiek izmantoti atšķirīgi materiāli un ir iespējams realizēt dažādas idejas. Darbs asfaltbetona ražošanā ļauj būt nemitīgā attīstībā.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Skatoties uz ceļa būves nozari, jāteic, ka apēdina neprofesionalitātes līmenis gan uzņēmēju, gan valsts līmenī. Dažkārt gribas uzdot jautājumu valsts vadītājiem par to, vai viņi zina, kādā zemē vēlas dzīvot pēc 10 gadiem. Uzskatu, ka atbildes, visticamāk, būs ļoti vājas. Turklāt no valsts puses trūkst plānveidības un konkrētības attiecībā uz nozares attīstību.

Tikmēr iepriecina tas, ka ceļu būves nozarē lēnām, bet konstanti tiek sakārtotas lietas, piemēram, būvniecības prasības, noteikumi u.c.

Turklāt mēs visi varam lepoties, ka dzīvojam šajā skaistajā zemē, mums ir sava valsts un ikviens no mums var ietekmēt tās attīstību, ja vien to vēlas un uzdrošinās.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Mani iepriecina tas, cik veiksmīgi uzņēmums ir attīstījies pēdējo gadu laikā. Iepriecina arī mūsu stabilā produkcija, tostarp, izejvielas, kuras piedāvājam tirgū. Taču nedaudz apbēdina pieaugošais konkurences spiediens. Citi uzņēmumi neguļ un mēģina mūs panākt. Līdz ar to tirgū ir saspringta situācija, ar vēl lielākiem izaicinājumiem.

Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

No valsts puses attiecībā uz ceļu būves nozari gribētos sagaidīt lielāku prognozējamību. Mēs maksājam dažādus nodokļus par ceļu izmantošanu, bet kāpēc nevar paredzēt, ka katru gadu daļa no nodokļu ieņēmumiem tiks novirzīta ceļu infrastruktūras uzturēšanai? Finansējumu var arī laicīgi saplānot gadiem uz priekšu. Ja tas tā tiktu darīts, tad uzņēmēji zinātu, ka katru gadu ir paredzēts konkrēts daudzums līdzekļu ceļu atjaunošanai, visi iepirkumi notiktu decembrī, un mēs varētu zināt, kur lāpstu iedurt maijā.

Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Neskatoties uz sociālo tīklu popularitāti, mēs tajos neesam atrodami, jo pirms neilga laika izveidojām interaktīvu mājas lapu, kurā ir publicēta visa aktuālā informācija par uzņēmumu, tā darbību, piedāvātajiem produktiem u.c.

Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Labākā – iedziļināšanās lietās un spēja tās sakārtot loģiskā secībā. Sliktā – iespējams, pārāk asa reakcija uz jautājumiem, kas kaitina un nepatīk.

Ko Jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Uzņēmuma mērķos ir sasniegt vēl lielākus, bet tajā pašā laikā stabilus ražošanas apjomus. Konkrētus ciparus tagad gan neminēšu, jo, lai piepildītos «vēlēšanās», tās nedrīkst izpaust.

Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Cilvēkam ir jābūt gudrākam par mani. Viens cilvēks nekad nevar zināt visu.

Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mans pirmais amats bija meistars celtniecības uzņēmumā. Tad vairākus gadus organizēju namdaru un krāsotāju brigāžu darbu, tādējādi ieguvu arī pirmās iemaņas darba un cilvēkresursu koordinācijā. Tad pienāca Latvijas neatkarības laiks, biju nomainījis darba vietu un strādāju uzņēmumā, kurš bija saistīts ar ceļu būves nozari. Uzņēmums nolēma investēt asfalta ražošanas iekārtās un man piedāvāja vadīt jaunizveidoto uzņēmumu. Tā jau vairāk nekā divdesmit gadus esmu saistīts ar uzņēmumu kā cimds ar roku.

Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Jāteic, ka uzņēmuma logo un nosaukums ir palicis nemainīgs kopš tā izveidošanas. Uzņēmuma logo ideja radās vienam no mūsu ilggadējiem darbiniekiem. Viņš to vienkārši uzzīmēja uz baltas papīra lapas. Logo iepatikās gan man, gan citiem darbiniekiem un mēs to izmantojam vēl joprojām. Tikmēr uzņēmuma nosaukuma pirmais vārds «mobil» radies tādēļ, ka pirmā asfalta ražošanas iekārta, kas tik iegādāta uzņēmumā, bija mobila jeb pārvietojama. Uzņēmumam attīstoties, mobilitāti pārnesām vairāk uz domāšanu un darīšanu. Joprojām uzskatām, ka esam mobili un atvērti dažādām jaunām lietām.

Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Jebkurš cilvēks ir spējīgs piedot gandrīz visu, jo laiks ārstē brūces. Taču man ļoti nepatīk nenovīdība, lišķība un muļķība. Cilvēks var kļūdīties, var kaut ko nezināt vai nesaprast un, ja viņš grib šo lietu labot, tad viss ir kārtībā.

Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Ir grūti iedomāties lietas, kas nav zināmas par mums, jo mūsu darbi ir redzami visā Latvijā. Uzņēmumā saražotais asfalts gulst uz daudziem kilometriem valsts un reģionālajiem autoceļiem, tiltiem, piemēram, Salu tilta, kā arī starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, un daudz kur citur.

Vai Jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Izkļūt no sarežģītam situācijām palīdz mērķa apzināšanās. Ja cilvēks redz mērķi, tad, visticamāk, atradīsies risinājums, kā to sasniegt. Jūs nevarat kāpt kalnā, ja neredzat kalna spici.

Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Mani pārsteidz tas, kā daži no Latvijas uzņēmējiem ir veidojuši biznesu, dzīvojot ļoti izšķērdīgi, piemēram, iegādājoties dārgas iekārtas, kuras nespēj sevi atpelnīt ne šodien, ne rītdien. Tā zināmā mērā ir neprofesionalitāte vai «spalvu rādīšana». Ir izveidots dārgs bizness, bet netiek domāts par to, kā tas pelnīs un kāda būs tā nākotne. Tajā pašā laikā ir arī prieks par Latvijas uzņēmējiem, kuri, neskatoties uz grūtībām, aug un attīstās.

Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Ar labu vīnu, patīkamu sarunu biedru un jauku atmosfēru.

Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Filma Armagedons. Mani ietekmējušas ne tieši situācijas, kas filmā tiek risinātas, bet gan tas, kādā veidā tajā tiek izteiktas mūsu dzīves patiesības – sarkastiskā un tiešā.

Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Ģimenē es gūstu vislielāko iedvesmu un motivāciju darboties. Taču nedrīkst aizmirst arī par interesi – ja tās nav, tad nav arī jēgas strādāt.

Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

«Noplītēt» – kas viegli nāk, tas viegli iet.

Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Gadiem ilgi es veidoju dienas plānu. Ja būs plāns, tad diena visdrīzāk izdosies. Vakaros, ejot prom no darba, es uzbūvēju nākamās dienas plānu un darbības soļus. Tikmēr, nākamajā dienā atnākot uz darbu, var priecāties, gan par vakar paveikto, gan par jauno sakārtoto dienu.

Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Varbūt te iederētos arī sakāmvārds, kurš, iespējams, nācis no nepareizās vides, bet ir tiešs un konkrēts par dzīvi - «dzīvo pats un ļauj citiem».

Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Tajā brīdī, kad jūs ejat uz vēlēšanām, domājiet, kas jūs sagaida pēc tām. Attiecīgi, vai tie, par kuriem jūs balsojat, domās par jūsu un citu rītdienu un vadīs valsti, atbilstoši tautas interesēm.

Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru būtu vērts apmeklēt.

Iesaku ikvienam noskatīties grupas Mumford & Sons turnejas Live from South Africa: Dust and Thunder koncertfilmu. Tajā atspoguļotie koncertturnejas mirkļi patiesi aizrauj, ir emocionāli un vizuāli baudāmi.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

A.C.B. pievienos sev trīs meitas uzņēmumus

Dienas Bizness, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums AS «A.C.B.» plāno īstenot reorganizāciju, kuras ietvaros sev pievienos trīs meitas uzņēmumus - SIA «Ceļdaris», SIA «Bitumen Logistic» un SIA «Mobil Asfalts», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Ceļdaris» nodarbojas ar autoceļu, ielu un laukumu būvniecību un uzturēšanu. SIA «Mobil Asfalts» nodarbojas ar asfaltbetona mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, kā arī tehnoloģisko iekārtu nomu, savukārt SIA «Bitumen Logistic» pamatdarbības virziens ir bitumena glabāšana un termināla apkalpošana. Visu trīs uzņēmumu 100% kapitāla daļu īpašnieks ir AS «A.C.B.».

Plānots, ka pēc reorganizācijas visas SIA «Ceļdaris», SIA «Bitumen Logistic» un SIA «Mobil Asfalts» tiesības, saistības naudas līdzekļi, kustamā un nekustamā manta, kā arī citi saimnieciskie labumi pāries AS «A.C.B.».

AS «A.C.B.» saglabās savu nosaukumu un statūtus esošajā redakcijā, kā arī tās pamatkapitāls paliks nemainīgs un valde turpinās strādāt līdzšinējā sastāvā, liecina reorganizācijas līguma projekts. Savukārt pievienojamās sabiedrības pēc pievienošanas beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu būves uzņēmuma AS A.C.B. attīstība sadalāma četros nozīmīgos etapos; viens no tiem – ar rūgtu pieredzes garšu.

2009. gadā krīzes sitiens bija sāpīgs, rezultātā uzņēmums nonāca uz izdzīvošanas sliekšņa, atklāj AS A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis. Bija nepieciešami desmit gadi, lai tas atkal sasniegtu pirmskrīzes apgrozījuma apjomu. Uzņēmuma apgrozījums kopš 2016. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes – no 55,9 milj. eiro līdz provizoriski 132 milj. eiro 2018. gadā, tuvu tam slieksnim, kāds bija 2008. gadā, kad apgrozīti 138 milj. eiro. «Kopējā Latvijas ceļu nozares kapacitāte ir aptuveni 400–500 milj. eiro gadā, un mēs nodrošinām apmēram 30% no tās,» viņš vērtē.

Bez ceļiem nekur netiksi

Pie uzņēmuma izveides šūpuļa pirms 27 gadiem atradās Valdis Lejnieks (tagad ir valdes priekšsēdētājs) un Edvīns Tankelsons (šobrīd valdes loceklis). «Viņiem tolaik nekas nepiederēja, tehnika tika nomāta, bet vēlme un degsme bija spēcīga,» teic A. Sviķis. Viņš uzņēmuma līdzšinējo dzīvi iedala četros lielos posmos. Pirmais bija uzņēmuma izveides periods, kad divi azartiski cilvēki sāka darboties ceļu būves jomā. Daudzi citi tolaik dibinātie nozares uzņēmumi šobrīd vairs nepastāv, izņemot SIA Binders, kas darbojas kopš 1993. gada un vēl aizvien ir tuvākais un lielākais A.C.B. konkurents, bet reizē arī partneris, jo lielākos projektos abi Latvijas ceļu būves smagsvari apvieno resursus un strādā plecu pie pleca. Kā pirmo izrāviena laiku, kad A.C.B. sāka audzēt muskuļus, kas pēc tam ļāva no salīdzinoši maza uzņēmuma izaugt par nozares smagsvaru, A. Sviķis min 2003. gadu, kad tika iegādātas daļas Zviedrijas uzņēmumā Mobil Asfalts un vēlāk to kompānija arī pārpirka pilnībā. «Tolaik ieguvām pirmo asfalta rūpnīcu, kas ceļu būvē strādājošam uzņēmumam ir trumpis. Tika iegūts spēks. Pēc tam tika iegādāta vēl viena rūpnīca Saulkalnē, kā arī nopirkti uzņēmumi 8 CBR Smiltenē, Ceļi un tilti Rēzeknē, Ceļdaris Ogrē, SIA Salenieku bloks. No 2003. līdz 2011. gadam būtībā tika izveidota A.C.B. grupa. Gandrīz katru gadu tika nopirkts kāds no uzņēmumiem Latvijā, un šādi izpletām savu darbību valsts robežās, nosedzot aizvien vairāk reģionu,» raksturo A. Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma AS «A.C.B.» grupa 2018. gadā strādājusi ar apgrozījumu 132,232 miljonu eiro apmērā, savukārt grupas peļņa bija 3,151 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, AS «A.C.B.» konsolidētais apgrozījums pērn pieaudzis 31,1% jeb 31,358 miljoniem eiro, bet peļņa pieaugusi par 3,006 miljoniem eiro.

AS «A.C.B.» koncerns, kurā ietilpst vadošais uzņēmums un tā septiņi meitas uzņēmumi, kā arī divi asociētie uzņēmumi, pamatā darbojas Latvijā, taču pēdējo gadu laikā uzsākta arī projektu īstenošana Lietuvā. Uzņēmuma konsolidētais pārskats liecina, ka pērn Latvijā grupas ieņēmumi veidoja 129,108 miljonus eiro, savukārt ieņēmumi Lietuvā bija 3,123 miljoni eiro.

Uzņēmums norāda, ka koncerna vadība pagājušajā gadā turpināja veikt virkni pasākumu, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un ieguldītu uzņēmuma attīstībā. Uzlabota arī visu grupas uzņēmumu savstarpējā sadarbība, kas ļāvusi optimizēt kopējos resursus un stiprināt tirgus pozīcijas gan koncernam, gan katram uzņēmumam atsevišķi, sacīts AS «A.C.B.» konsolidētā gada pārskata vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būvnieks AS "A.C.B." par 16,5 miljoniem eiro rekonstruēs Palangas lidostas skrejceļu, otrdien paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai".

Tiesības rekonstruēt skrejceļu "A.C.B." ieguvis, uzvarot konkursā, kurā piedalījās pavisam seši Lietuvas un ārvalstu uzņēmumi.

Līgumu ar "A.C.B." paredzēts noslēgt līdz aprīlim, jo "A.C.B." atbilstību vēl pārbaudīs Lietuvas valdības komisija, kas uzrauga stratēģisko uzņēmumu darījumus. Starp stratēģiskajiem uzņēmumiem ir arī "Lietuvos oro uostai".

Plānots, ka rekonstrukcijas dēļ Palangas lidosta septembrī un oktobrī būs slēgta 45 dienas.

2017.gadā "A.C.B." rekonstruēja Viļņas lidostas skrejceļu.

"A.C.B." uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis aģentūrai LETA uzvaru iepirkumā skaidroja ar iepriekšējo pieredzi stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu būvniecībā, tostarp Viļņas lidostas skrejceļa atjaunošanā 2017.gadā. "Uzņēmuma rīcībā esošie resursi gan Latvijā, gan Lietuvā ir nodrošinājuši stabilu "A.C.B." uzņēmumu grupas konkurētspēju Baltijas tirgū," piebilda Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Viļņas lidostā nakts stundās sākti sagatavošanās darbi skrejceļa rekonstrukcijai

Zane Atlāce-Bistere, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sagatavotos apjomīgajai Viļņas Starptautiskās lidostas skrejceļa rekonstrukcijai, Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. uzsācis sagatavošanas darbus nakts stundās. Tāpēc laikā no plkst. 2.05 līdz 5.05 rītā lidmašīnas Viļņas lidostā netiek pieņemtas, informē uzņēmumā.

No 14. jūlija līdz 18. augustam lidosta tiks slēgta pilnībā, lidmašīnas novirzot uz blakus esošo Kauņas lidostu.

«Pirms lidostas slēgšanas jūlijā un augustā, patlaban veicam sagatavošanās darbus - atsevišķās zonās noņemam lieko sauszemi, veidojam lidostas lidjoslas konstrukcijas, izbūvējam kabeļkanalizācijas u.c. Šis sagatavošanās darbs mums atvieglos apjomīgo skrejceļa rekonstrukciju īsajā laikā», stāsta A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Dzintars Blumers.

A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veic rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Nozīmīgākos rekonstrukcijas darbus plānots veikt 35 dienas no 14.jūlija līdz 18.augustam, kad plānots pabeigt 70% - 80% no veicamā darba apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīva "Mežsaimnieks" valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Dreija, informē organizācijā.

Paplašināta arī kooperatīva valde. Izmaiņas paredz, ka kooperatīva valde no līdzšinējās pārstāvniecības vienas personas apmērā paplašināta līdz trim - valdes priekšsēdētāja un diviem valdes locekļiem.

Par kooperatīva valdes locekli iecelts Andis Malējs, kurš turpmāk būs "Mežsaimnieks" Biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga nodaļas vadītājs, un Mārcis Saklaurs, kurš turpmāk būs Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs.

Līdz šim kooperatīva valdē strādāja Grigorijs Rozentāls.

2020.gadā kooperatīvs "Mežsaimnieks" strādāja ar 5,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 29,7% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī kooperatīvs cieta zaudējumus 88 601 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru