Atpūta

Piektdienas intervija ar NP Properties valdes priekšsēdētāju Elitu Moiseju

Lelde Petrāne, 05.06.2015

Elita jaunu uzrāvienu spēj sevī rast, aktīvi atpūšoties pie dabas, pirtī un esot kopā ar savējiem.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. NP Properties ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram pieder industriālo parku tīkls. Industriālie parki top bijušo rūpnīcu atjaunotajās teritorijās. NP Properties galvenie un lielākie klienti ir ražošanas uzņēmumi. «Tas šajā darbā man personīgi un mūsu komandai sniedz vislielāko gandarījumu - redzēt kā mūsu parkos top un tiek radīts,» atzīst Elita Moiseja.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad sāku strādāt šajā nozarē (2003. gads), par to faktiski nezināju neko, jo Latvijā šī nozare vēl tikai sāka attīstīties.

Toreiz sāku strādāt Latvijā pirmajā industriālajā parkā NIP (Nordic Industrial Park) par Pārdošanas vadītāju, bet ļoti drīz sapratu, ka uzņēmumam vajadzīgs mārketinga vadītājs, tāpēc uzņēmos papildu pienākumus.

Pēc kāda laika sapratu, ka ar šo amatu nav iespējams tikt iekšā «pa visām durvīm», tāpēc teicu īpašniekiem, ka man vajag «svarīgāku amata nosaukumu». Rezultātā kļuvu par uzņēmuma prezidenti.

Vērtējot, kā veidojusies mana karjera, vienmēr esmu smējusies, ka visus amatus, kurus sākotnēji esmu ieņēmusi, var salīdzināt ar kurpēm, kuras ir divus izmērus pa lielu. Pakāpeniski es izaugu līdz īstajam izmēram un tad atkal – jākāpj lielākās kurpēs. Līdz ar to varu droši apgalvot, ka šajā uzņēmumā izaicinājumu vienmēr pietiek.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, redzot uzņēmumus, kas Latvijā sākuši darboties, un vietējos, kas izauguši un attīstījušies, ka tie ir stabili un strādā. Tie ir pārdzīvojuši un izturējuši krīzes periodus un paplašinās. Skatoties uz lielo bildi kopumā, ir skaidrs, ka nedz Latvija, nedz Baltija neatrodas lielo investoru un arī loģistikas kompāniju kartē. Mēs faktiski neesam nevienā kartē.

Jāteic, ka ražošanas un loģistikas nozaru attīstība mūsu valstī ir apgrūtināta. Domāju, ka tieši Latvijas politiķiem daudz aktīvāk jāiesaistās investoru piesaistē, tiekoties un prezentējot tiem Latvijas iespējas, kā arī piedāvājot īpaši vilinošus nosacījumus investīciju ieguldīšanā, nevis jāatstāj viss pašu uzņēmēju rokās.

Diemžēl mums katastrofāli pietrūkst lielo, globālo ražotāju filiāļu šeit, Latvijā un šādu zīmolu piesaistei vajadzētu kļūt par politiskās dienaskārtības prioritāto jautājumu. Ražotāju, kas pulcētu ap sevi desmitiem vietējo ražotāju, radot darbavietas, infrastruktūru utt. Šādu ražotāju piesaiste būtu ātrākais veids, kā attīstīt jaunu ražošanas platformu Latvijā, kas, savukārt, veicinātu jaunu ražotāju attīstību.

Jāatzīst, ka šobrīd esam «apakšuzņēmēju» ražotāji - ražojot, kādam globālam uzņēmumam, kurš dienas beigās uzliek savu zīmolu un savu pievienoto vērtību. Šādi mēs nodrošinām uzņēmumu iespēju izdzīvot un pat dzīvot, taču, vai spēsim pierādīt, ka arī Latvija pasauli var pārsteigt ar savu Skype? Šaubos...

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Apbēdina, ka mēs varētu un ļoti gribētu paplašināties, bet tirgus kapacitāte mums to neļauj dotajā brīdī.

Iepriecina profesionālā komanda. Jo profesionālāki un personīgajā attīstībā ieinteresētāki cilvēki ir uzņēmumā, jo labāki ir rezultāti. Un mūsu uzņēmumā strādā zelta vērta komanda.

Man ir gandarījums, ikdienā redzot, kā rodas un attīstās ražošanas uzņēmumi. Mēs, ar savu darbu industriālo parku attīstībā, reāli palīdzam attīstīties daudziem ražošanas uzņēmumiem. Šis darbs sniedz milzīgu gandarījumu un dienas beigās katrs mūsu uzņēmumā apzinās savu pienesumu. Regulāri sanākam visi kopā, lai pārspriestu iepriekšējā perioda rezultātus un redzētu, kas jāmaina, kas jāuzlabo, kuram pienākas milzīgi aplausi un pateicība. Manuprāt, cilvēkiem nav jānāk uz darbu tikai, lai radītu uzņēmumam peļņu vai nopelnītu sev algu. Tas, protams, ir svarīgi, bet ilgtermiņā uzņēmuma veiksmīgas darbības pamatā ir pašpietiekami un apmierināti uzņēmuma darbinieki, kuri spēj šajā vidē realizēt savu potenciālu. Šķiet, mēs esam tāds uzņēmums, jo kadru mainība mums ir ārkārtīgi zema.

Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Kopš neseniem laikiem mūs var atrast facebook.com. Jāteic, ka mūsu klients ir ļoti specifisks, līdz ar to mūsu esamība kādā no sociālajiem tīkliem ir vairāk kopējās uzņēmuma reputācijas, nevis klientu piesaistes jautājums. Sociālajos tīklos vairāk stāstam par tiem īpašajiem notikumiem, kas varētu interesēt plašāku lasītāju loku – piem., Latvijā līdz šim nebijis Muzeju nakts pasākums NP Jelgava Business Park ar tautā iemīļotu mākslinieku līdzdalību, Andra Dambja RAF busiņu izstāde mūsu telpās utt.

Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

Nē, mums šādu problēmu nav, jo esam salīdzinoši neliela komanda (20 cilvēki) un faktiski mums ir tikai menedžmenta pozīcijas. Taču ražotājiem šī problēma ir ļoti aktuāla un domāju, kamēr Latvijas valsts nesakārtos problēmu, kas saistīta ar cilvēku aizbraukšanu no valsts, situācija neuzlabosies. Tikai pretēji.

Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Viņam, pirmkārt, ir jābūt ļoti sakarīgam cilvēkam, kam piemīt augsta atbildības sajūta par saviem darba rezultātiem. Neapšaubāma profesionalitāte un stingra pašdisciplīna padara mūsu komandu īpašu, jo tā spēj strādāt ārkārtīgi neatkarīgi, vienmēr nākot ar savām idejām un iniciatīvu. Lai sasniegtu šādu līmeni, cilvēkam ir jābūt vēlmei strādāt pie savas personīgās attīstības, ne tikai profesionālās. Mēs savā uzņēmumā nesacenšamies un nekonkurējam viens ar otru, bet katrs sacenšas pats ar sevi. Ar mērķi sasniegt pēc iespējas augstāku savu potenciālu.

Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Tuvākie – līdz gada beigām ir jāpabeidz NP Jelgava Business Park un jāpiepilda jaunās telpas ar nomniekiem.

Savukārt, nākotnē plānojam uzsākt Granīta ielas industriālā parka attīstību un, iespējams, paskatīties kādā citā nekustamo īpašumu attīstības virzienā. Piemēram, mums interesanta šķiet biroju vai dzīvokļu nekustamo īpašumu projektu attīstība.

Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Nosaukums Nordic Partners Properties radās 2005. gadā, un tolaik radās arī logo. Tas notika tieši pirms 10 gadiem.

Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Katrā no mūsu parkiem ir saglabāts vēsturiskais stūrītis, jo parki tiek attīstīti un tiek rekonstruēti vietās ar vēsturi. Piemēram, bijušajā RAF, kas tagad ir NP Jelgava Business Park, izveidots RAF busiņu muzejs, bet Nordic Industrial Park Olainē ir saglabāta pat tur savulaik izbūvētā bumbu patvertne. Pret pagātni mēs izturamies ar pietāti, jo ticam, ka tā mūs sagatavo labākai rītdienai.

Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Izmaiņas ir nepieciešamas cilvēku galvās un likumu pielietošanā, nevis likumdošanā kā tādā.

Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Jelgavas pilsētas 750. jubilejas atklāšanas pasākums tika rīkots mūsu telpās, un šis notikums man šķita ne tikai vēsturiski nozīmīgs. Tie ir 750 gadi! Vai spējat iedomāties šī skaitļa patieso dziļumu un vērtību?

Svinības notika neierastā vidē – vietā, kur vēsture sasaucas ar mūsdienām – bijušās mikroautobusu ražotnes telpās, kur šobrīd darbojas biznesa parks «NP Properties». Svinību vieta izvēlēta apzināti, ļaujot Jelgavas 750. jubilejas reizē viesiem izjust vēstures elpu, reizē sajust vakardienu un šodienu.

Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Jautrs pasākums ar ģimeni un ģimenes draugiem, kur noteikti skanētu smiekli, sarunas par dzīvi un dziesmas.

Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Es nenodalu profesionālo un personīgo dzīvi, jo profesionālais man vienlaikus ir ļoti personīgi. Man ļoti patīk skatīties filmas un lasīt grāmatas. Var teikt, ka labu filmu vai labu grāmatu es baudu kā laba cilvēka sabiedrību.

Piemēram, filma par patiesām dzīves vērtībām Labs gads, ko iesaku noskatīties.

Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Pārsvarā tur, kur tā enerģija ir, un kopā ar tiem cilvēkiem, kuriem šī enerģija ir pozitīva. Man bieži vien tā ir pirts.

Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Es negribētu vinnēt 10 tūkstošus eiro, jo negribētu tērēt savu laiku, lai domātu, kur tos tērēt. Man arī šķiet, ka naudai, kas nāk tik viegli, nav tās īpašās naudas enerģijas, kas pelnītajam sniedz gandarījumu.

Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Man ir ļoti daudz smieklīgu atgadījumu, jo smejos daudz, runāju daudz, daru daudz un tāpēc visādi notikumi atgadās ik uz soļa. Cilvēki, kas mani pazīst nereti dzird mani sakām: «Man ir drusku tāds virpulis pašlaik!»

Pagājušajā sestdienā biju Cēsu dārzniecības siltumnīcās, lai izvēlētos ziedu stādus savam piemājas dārzam. Cilāju puķu podus, skaitīju stādus, nesu kastes, kamēr cilvēki sāka domāt, ka es tur strādāju un sāka uzdot jautājumus. Īstās darbinieces tobrīd atradās blakus siltumnīcā. Sākumā skaidroju, ka es te nestrādāju, bet tad… kāda starpība, es taču zināju, kā uz tiem jautājumiem atbildēt. Cik maksā šis stāds? Kur ir tomāti? Kuras ir begonijas? Manas atbildes bija ļoti pārliecinošas, pircēji bija ļoti apmierināti, un es pati lieliski pavadīju laiku.

Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Es vēlu visiem būt priecīgiem, prast un nebaidīties skaļi un garšīgi smieties, būt sirsnīgiem un nespēlēt dzīves teātri, būt patiesiem pret sevi un pārējiem. Atcerēties fundamentālu pamatvērtību milzu nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Jelgavu jaunus ražotājus aicina gan pašvaldība, gan industriālo teritoriju saimnieki, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz novembrim plānots pabeigt NP Jelgavas biznesa parka rekonstrukciju. Šobrīd daļa telpu jau rekonstruētas, bet pārējās būvniecības darbi vēl turpinās. Paralēli tam NP Properties pārdošanas komanda pilsētai piesaista jaunus ražotājus, DB norāda SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

8,2 miljoni eiro

Līdz šim projektā ieguldīti jau 2,9 milj. eiro, bet kopējās investīcijas paredzētas 8,7 milj. eiro lielas. No tām Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 3,9 milj, eiro, kas gan tiks saņemts, izpildot projekta nosacījumus – vismaz trīs jauni ražošanas uzņēmumi un 20 jaunas darbavietas katrā kārtā, stāsta E. Moiseja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

NP Properties valdes priekšsēdētāja: Mūsu valstī turpinās ekonomiskā stagnācija

Daiga Laukšteina, 06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre 2015. gadu izceļ kā veiksmīgu, taču industriālo parku apsaimniekotāju novērojumi nav Latvijas ekonomikai cerīgi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr situācija industriālo parku apsaimniekošanas nozarē samērā precīzi atspoguļo Latvijas ekonomiku kopumā, jo galvenie klienti ir ražošanas uzņēmumi, norāda NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Viņa teic: «Mūsu valstī turpinās ekonomiskā stagnācija. Šo pieņēmumu apliecina arī fakts, ka pērn ražotāji bija ļoti kūtri jaunu vai lielāku ražošanas telpu meklējumos. Lēmumus un ražošanas procesus bremzēja akūta nestabilitātes sajūta, ierobežota pieeja finansēm un noieta tirgiem, kā arī ārkārtīgi mainīgie ekonomiskie un politiskie apstākļi gan Latvijā, gan ārpus tās. Novērojām, ka pērn nav pieaugusi arī ārvalstu investoru interese par Latviju kā valsti, kurā būtu vērts investēt biznesa attīstībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā Sporta 2 kvartālā Skanstes apkaimē Rīgā tiks rīkoti Slow Food tirdziņi, informē idejas autors, pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš.

Viņš stāsta, ka jau atbraucot uz Latviju, bija bioloģisko zemnieku meklējumos, un kopā ar Ieva Laukers nodibināja Slow Food tirdziņu Berga Bazārā. Tas bija sākums pārējiem zemnieku tirdziņiem, kuri tiek tagad rīkoti Latvijā. «Mūsu tirdziņi atšķiras ar to, ka zemnieks neizmanto nekādas ķīmijas, audzējot savu produkciju. Mēs vēlamies nostiprināt vietējo un tālāko zemju pārtikas produktus, kurus mūsu apmeklētāji viegli var iekļaut savas ikdienas maltītē,» norāda M.Rītiņš.

«Mēs ticam, ka kvalitatīvs un labs ēdiens ir viens no priekšnosacījumiem cilvēka labsajūtai. Un Sporta 2 kvartālu mēs veidojam par tādu vidi, kurā visiem justies labi, kopā radīt un strādāt, dzīvot un atpūsties,» teic NP Properties valdes priekšsēdētāja un Sporta 2 kvartāla attīstītāja Elita Moiseja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties attīstīt ražošanu Rīgā, uzņēmējiem nākas krietni pasvīst, meklējot savam biznesam atbilstošu nekustamo īpašumu, ko iegādāties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šī dziesma ir par nesatikšanos,» nāk prātā rindas no latviešu estrādes klasikas, aptaujājot nekustamā īpašuma tirgus speciālistus un ražotājus. Proti, piedāvājums industriālo platību tirgus segmentā bieži nesakrīt ar tām vajadzībām un prasībām, kas ir uzņēmējiem. Rīgā nenoliedzami ir saglabājies apjomīgs un iespaidīgs industriālais mantojums, taču nereti tas ir novecojis gan morāli, gan tehniski. Turklāt pa vidu tam visam vēl ir īpašumtiesību «putra», kas ievārīta deviņdesmitajos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi pārceļas uz Pierīgu.

Nepienācīgi apsaimniekoti

Industriālo telpu segmentā ietilpst gan ražošanas, gan noliktavu telpas, taču tās būtiski atšķiras. Ražošanas telpām ir nepieciešamas lielas elektrojaudas, gāzes pieslēgums, lielāka grīdu kravnesība, pārsvarā zemāks griestu augstums, salīdzinot ar noliktavu telpām. Savukārt noliktavu telpām ir nepieciešams, piemēram, lielāks griestu augstums, apkure var būt mazāk efektīva. Turklāt noliktavās tā pati telpu platība tiek izmantota vairākkārtīgi, jo preces tiek novietotas vairākos līmeņos. Tas arī ir iemesls, kādēļ noliktavu telpu nomnieki ir maksātspējīgāki salīdzinājumā ar ražotājiem, atgādina industriālo parku attīstītāja un pārvaldnieka SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Rīgā šobrīd attīstība faktiski notiek noliktavu telpu jomā, taču, salīdzinot ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, – ļoti mazos apjomos. Modernu industriālo telpu segmentā brīvo platību īpatsvars faktiski ir nulle. Pēc viņas teiktā, jaunienācēji tirgū, kuri lūkojas pēc telpām, primāri vēlas nomāt tās Rīgas robežās. Tam par iemeslu pārsvarā ir demogrāfiskā situācija un uzņēmēju bažas par to, ka jaunais bizness nespēs piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien oficiālā vizītē apmeklēja NP Jelgavas Biznesa parku.

Raimonds Vējonis apmeklēja NP Jelgavas Biznesa parks nesen rekonstruēto 22 tūkstošus kvadrātmetru lielo ražošanas ēku, kuras rekonstrukcijā piesaistīti Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļi. Jelgavas Biznesa parks šobrīd investēti 8, 6 miljoni eiro, no kuriem, pēc ERAF programmas kritēriju izpildes, uzņēmums saņems ERAF līdzfinansējumu 45% apmērā no kopējām projekta izmaksām.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja komentē: «Mums nereti uzdod jautājumu, kāpēc nolēmām rekonstruēt vecos RAF korpusus. Protams, šis bija ļoti sarežģīts darbs, jo rekonstruēt industriālu mantojumu, to pielāgojot ražošanas vajadzībām, ir daudz sarežģītāk kā uzbūvēt jaunu ēku. Taču konkrēti šī rūpnīcas ēka bija celta 70. gados, ievērojot augstus kvalitātes standartus. Līdz ar to tādi ēkas funkcionālie elementi kā pamati un nesošās konstrukcijas bija labi saglabājušās. Tāpēc, izvērtējot ekspertu atzinumus, secinājām, ka mums ir būtiski maksimāli saglabāt vēstures stīgas šai objektā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nordic Partners Properties saņem 18 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 18 miljonu eiro apmērā industriālo teritoriju attīstīšanas kompānijai Nordic Partners Properties, informē bankas pārstāvji.

Aizdevuma mērķis ir refinansēt uzņēmuma saistības un uzņēmuma akcionāru ieguldījumus, kā arī investēt NP Jelgavas biznesa parka ražošanas un noliktavu telpu paplašināšanā un citos biznesa attīstības projektos.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja: «Nordic Partners grupai jau iepriekš ir bijusi pozitīva pieredze sadarbībā ar SEB banku, kura sevi ir apliecinājusi kā ļoti profesionālu un stabilu sadarbības partneri. Ņemot vērā arī to, ka SEB bankai ir būtiska pieredze un zināšanas komerciālo nekustamo īpašumu darījumu finansēšanā, vienojāmies par sadarbību NP Properties esošo industriālo parku tālākā attīstībā. NP Properties arī turpmāk plāno jaunu komercīpašumu attīstīšanu, līdz ar to sagaidām, ka arī nākotnē SEB banka varētu būt viens no sadarbības partneriem, kas sekmētu un veicinātu jauno projektu īstenošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru