Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gundars Grieze, AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs. Trasta komercbanka ir senākā privātbanka Latvijā, kura darbojas vietējā tirgū 26. gadu, kā arī pirmā banka Austrumeiropā, kura ieviesa interneta banku (1997. gadā). Trasta komercbanka arī ir pirmā banka Latvijā, kura veica pirmo publisko akciju piedāvājumu Rīgas biržā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā/nozarē?

Tas bija liels izaicinājums, un es to pieņēmu. Šajā amatā jau esmu ilgus gadus, un neviena diena nav bijusi līdzīga. Ir iegūta milzīga pieredze, esot kopā ar daudziem cilvēkiem, uzņēmumiem un biznesa idejām. Darbs man ir devis iespēju pabūt daudzās pasaules valstīs, iepazīt to biznesa kultūru un vidi, tikties ar valstu pirmajām amatpersonām. Tas ir interesanti un man patīk. 

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina tas, ka bankas spēj vienoties kādam svarīgam mērķim, bieži vien sadarbojas viena klienta labā un «neaprunā kolēģus par cehu». Apbēdina, ka tomēr dominē viedoklis par bankām kā par sliktām.

Ja runājam par valsti, tad priecē, ka parādās inovatīvām idejām un panākumiem bagāti jauni uzņēmumi, ka ir mums enerģisks un savā sfērā zinošs Veselības un Ekonomikas ministrs, pragmatisks Finanšu ministrs. Apbēdina, ka politiķi joprojām nav apveltīti ar ilgtermiņa domāšanu, bet ir spējīgi to darīt tikai 4 gadu cikla ietvaros. Droši vien tāpēc arī mums nav valsts stratēģijas! Absurds! Un cilvēki, neredzot gaismu tuneļa galā, dodas prom. 

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto banku?

Priecē bankas darbinieki! Viņu spējas un spēks, arī tad, kad neiet varbūt tik labi.

Apbēdina, protams, situācija Ukrainā, kas atstāj iespaidu ne tikai uz bankas klientiem, bet arī uz tautsaimniecību kopumā.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto banku var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos. Kāpēc – jā vai nē?

Pašlaik bankas profilu var atrast Facebook sociālajā tīklā ar nosaukumu TKB Club – tur mēs liekam svarīgas ziņas mūsu klientiem, vadības un ekspertu intervijas, kā arī citus materiālus, kuri var ieinteresēt mūsu mērķauditoriju. Drīzumā sāks darboties jauna TKB mājas lapa, tad jau būs arī modernizēts Facebook profils, izveidots Twitter profils, kā arī būs iespēja dalīties ar TKB ziņām citos sociālajos tīklos.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Manuprāt, nav konstruktīvi sūdzēties par darbinieku trūkumu, jo jautājums vienmēr ir par darba organizāciju. Kad mēs meklējam darbiniekus, tad atrodam tos, ar kuriem varam ilglaicīgi turpināt veiksmīgu sadarbību. Vadības uzdevums ir izveidot bankā tādu mehānismu, lai darbinieki strādātu maksimāli efektīvi, turklāt būtu apmierināti ar darba vidi un atalgojumu. Tā kā trūkumu neizjūtam, un es lepojos ar tiem cilvēkiem, kuri pie mums strādā, jo viņi ir labākie savās jomās.

-  Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā bankā?

Cilvēkam jābūt profesionālim savā sfērā, ir jābūt gatavam strādāt komandā, kā arī jābūt tieksmei mācīties un pilnveidot savas zināšanas.

- Kādi ir bankas tuvākie un tālākie mērķi?

Tieši tagad TKB ir pārmaiņu laiks, mēs intensīvi maināmies – attīstām interneta projektus (jauna mājas lapa, jauna interneta banka, tehnoloģiskie risinājumi – bankas pakalpojumu un servisu pieejamība mobilajās ierīcēs). Tuvākais mērķis ir atjaunot TKB tēlu (tieši šobrīd mainām logotipu un stilu) un modernizēt mūsu pakalpojumus un produktus. Tālākais mērķis ir uzlabot savu darbu vietējā tirgū private banking sektorā, kā arī veiksmīgi darboties esošajās nišās. Ja nekustēsimies, citi mums aizies garām.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Tas nebija apzināts ceļš un īsi to izstāstīt nevar, taču pamatā tam bija godīga attieksme pret darāmo un apkārtējiem cilvēkiem.
Mans pirmais ieraksts darba grāmatiņā, ja atmiņa neviļ, datēts ar 1977. gadu, un skanēja «meliorācijas strādnieks sovhozā Nītaure». Respektīvi, skolnieku brīvdienās vasarā dzīvoju laukos un piepelnījos, tīrot meliorācijas grāvjus no krūmājiem, saaugušās zāles un citām drazām. Naudu saņēmu ļoti pieklājīgu.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētās bankas nosaukums un logo?

Kad 1995. gadā tika nopirkta Riga-Bank, jaunais īpašnieks Viļņa Vītoliņa personā negribēja darboties ar citu auru un mainīja nosaukumu, liekot uzsvaru uz «uzticību». Tas tika darīts arī, lai nepiesaistītu bankas nosaukumu pie konkrētas pilsētas, lai tas būtu universālāks. Esošais zeltainais logo radies 2000. gadu vidū ar domu uzsvērt mūsu segmentu – private banking nišu. Tagad bankā sācies jauns posms – mainām logo uz atbilstošāku jaunajam laikam, mainām krāsas uz dinamiskākām, no zelta uz bordo un sudrabaini pelēku.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto banku.

TKB ir vienīgā banka no Austrumeiropas, kurai ir pārstāvniecība Honkongā.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Nodokļu atvieglojumus attiecībā uz investīcijām, piem., reinvestētās peļņas neaplikšanu ar ienākumu nodokli. Pastiprināt atbildību valsts amatpersonām par savu lēmumu pieņemšanu, par valsts naudas izsaimniekošanu.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Milzīgs un nepatīkams pārsteigums ir notikumi Ukrainā, ka tas var notikt 21. gadsimtā starp brāļu tautām – domāju, ka šo jēdzienu varam tagad aizmirst uz mūžiem. Neiedomājami...

Citu lielu pārsteigumu nav bijis. Vienīgi – pašreiz bankā veicam pārrunas ar darbiniekiem, un reizēm pārsteidz – gan patīkami, gan ne tik – viņu atklāsmes par darbu, par lietām, par cilvēkiem.

- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Tāda viena ēdiena nav. Vidusjūras maltītes, grilēti ēdieni. Pats reizēm uzvāru uz ugunskura zupu, draugi slavē – pēdējā laikā pat pieprasa, lai aicinu uz pirti ar «ugunskura zupu», piemēram, bograču, šurpu. Savulaik Mārča Bendika viedajā vadībā gājām pavasara un rudens pārgājienos pa Latviju, apmēram 20 km katru reizi, un nobeigumā vārījām auzu pārslu putru ar «tušonku» - savā dzīvē neko gardāku neesmu ēdis!

No dzērieniem nekas nevar būt labāks, īpaši karstā laikā, par nedaudz aprasojušu alus kausu. 

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Katram laikam sava ietekme, taču džentlmeņa komplekts ir nepārspēts vēl šobaltdien – Trīs vīri laivā, 12 krēsli un Šveiks.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Viennozīmīgi mājās, kur es nemēdzu nest darbu un ar to saistīto stresu. Ieiet pirtī. Uzspēlēt bridžu. Mežā pasēņot. Atpūsties ar draugiem, man viņu ir daudz un diemžēl ne vienmēr visiem pietiek laika. Mums, piemēram, ir četru draugu kompānija, un katru ceturksni kaut ko izdomājam. Katram savs pasākums gadā – apbraukājam Latviju, pirts pie Pētera Ciecerē, uzspēlējam zolīti, pasēņojam, pamakšķerējam utt. Bez sievām, pieminēšu. Burvīgi pasākumi! Vasarā plānojam ar plostu pa Daugavas lokiem. Esmu sporta fans, pērn biju uz pasaules čempionātu hokejā Minskā un futbolā Brazīlijā, tur blakus ložā Vācijas spēli skatījās Merkele. Tas stress un slodze kaut kā ir jādabū nost...

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Ar anekdotēm ir problēmas, tās man īsti neturas galvā. Bet dzīve jau piedāvā pati jautrus brīžus un nebūt ne maz! Piemēram, bijām komandējumā uz Vidusāziju. Jau ap pusnakti pa ceļam uz viesnīcu nolēmām vēl brītiņu uzkavēties pie vienas bankas prezidenta privātmājā. Mūs sagaidīja satraukusies sieva, lai viņš tūlīt sameklē un brauc pakaļ veterinārārstam. Prasām: «Kas noticis, kāpēc tāda panika?» Izrādās, kaķim ērce! Tad nu gan... Mēs ar vietnieku Viktoru Ziemeli pārņēmām vadību, pieprasījām pinceti un pašu kaķi, viens to turēja, otrs – izrāva ērci, ko pelnu traukā sadedzinājām. Vietējie skatās lielām acīm, sieva izbīlī jautā: «Un dezinficēt?» Aplējām kaķim to vietu ar viskiju un darīts! Runcis noskurinājās un aizskrēja. Pēc tam vairākus gadus viens no tostiem viņiem bijis «kak latišskije strelki kota prezidenta spasli». 

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

2002. gadam Kaspars Rolšteins taisīja kalendāru, kur katrai dienai bija savs citāts no kāda Latvijas cilvēka domām par baudu. Mans domugrauds bija visīsākais, bet, manuprāt, visaptverošākais – Bauda ir dzīvot. To es arī novēlu!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra