Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild viesnīcas Hotel Roma vadītāja Linda Abu-Meri. «Viesnīca, kuru vadu, jau pagājušā gadsimta sākumā bijusi viena no populārākajām Rīgā,» viņa stāsta. Uzņēmums šobrīd nodarbina vidēji 45 darbiniekus.

«Gada laikā vairāk nekā pusmiljonu eiro samaksājam nodokļos,» atklāj viesnīcas vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vadu viesnīcu jau trešo gadu un joprojām neesmu vīlusies savā darbā. Katra diena nes kaut ko jaunu un katra diena liek mācīties.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Viesmīlības nozare valstī attīstās, tūristu kļūst arvien vairāk – ne tikai tradicionālajā tūrisma sezonā. Arī Latvija attīstās un tiem, kuri vēlas, ir iespējas attīstīties pašiem – gan privāti, gan profesionāli. Apbēdina politiskas intrigas, kurām spiesti sekot līdzi visi – vēlas to vai nevēlas un neieklausīšanās uzņēmējos.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Viesnīca kļūst arvien atpazīstamāka, piepildītāka un populārāka. Apbēdina lielais nodokļu slogs un kvalificētu darbinieku trūkums.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Gan mani, gan viesnīcu var atrast galvenajos sociālajos tīklos un portālos. Mans prāvais sekotāju skaits saglabājies no politikas laikiem, kad tādā veidā komunicēju ar cilvēkiem, kuriem bija svarīgs mans kā politiķes viedoklis. Pēc aiziešanas no politikas saglabāju visus savus sekotājus, jo kā publiska persona jūtos atbildīga viņu priekšā par kritiku/atbalstu politikas peripetijās. Kā uzņēmējai klāt nākuši tie, kuri interesējas par mani un manu darbu. Viesnīca tādā veidā komunicē ar saviem klientiem, viesiem un informē par notiekošo.

- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku? 

Tā ir viena no pamatproblēmām. Ļoti izjūtu kvalificētu darbinieku trūkumu, bieži – darbinieku trūkumu vispār, jo cilvēki - man neizprotamu iemeslu dēļ - labprātāk nedara neko nekā strādā viesmīlības jomā. Bieži visdažādākajos veidos meklējam darbiniekus un bieži nākas viņos vilties. Tāpēc tos, kuri strādā no pirmās dienas un ir lojāli, atbildīgi un dara labi savu darbu, ļoti novērtēju.

-  Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā? 

Jāvēlas strādāt un jābūt godīgam. Ir pozīcijas, kurās ar to pietiek, jo pārējo var iemācīties – gan teorijā, gan praksē.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Tuvākie un tālākie mēŗki saskan. Vēlamies būt labi novērtēti no mūsu viesu puses un piedāvāt arvien jaunus pakalpojumus, sekojot viņu vēlmēm.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mans pirmais darbs bija 14 gadu vecumā – vasaras brīvlaikā. Pastā pieņēmu telegrammas. Tādēļ bieži saku, ka man un manas paaudzes cilvēkiem nekas nav neiespējams, ja vēlamies. Esam izauguši laikā, kurš mūs nelutināja.

Pašreizējo amatu ieguvu, pateicoties savam draugam Azerbaidžānā, kurš vēlējās Latvijā attīstīt biznesu. Sākotnēji tikai vadīju šeit Azerbaidžānas uzņēmumu, kas pētīja Latvijas tirgu, šobrīd vadu gan uzņēmumu, gan viesnīcu.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Pārņemot viesnīcu, nosaucām to tā, kā to sauca pagājušā gadsimta sākumā, izrādot cieņu vēsturei.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Domāju, ka daudzi fakti nav zināmi, bet visa informācija ir publiski pieejama.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Izmaiņas, kas atvieglotu investoru ienākšanu mūsu valstī, jo šobrīd nav nekādas pretīmnākšanas, ir tikai milzīgs nodokļu slogs.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Patīkami pārsteidz katra reize, kad cilvēki ir labestīgi un laipni, un tādu kļūst arvien vairāk. Nepatīkami pārsteiguši atsevišķi cilvēki, kuri vēlas izmantot. Bet ne viens, ne otrs nav nekas ārkārtējs. Tā vienkārši ir.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Mani nav grūti pārsteigt un iepriecināt. Ideālas pusdienas man var būt arī pļavas vidū uz dzīvas uguns vārīta zupa, ko turpat, zemē sēžot, apēst. Vai sviestmaize pludmalē. Galvenais ir cilvēki, kuri to dara.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Man nav daudz autoritāšu. Šķiet, iepriekšējā pieredze norūdījusi pret autoritātēm. Bet no Lilitas Zatleres, Elitas Veidemanes un Solvitas Āboltiņas iedvesmojos.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Kopā ar ģimeni. Vislabāk – laukos.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Ieguldot nākotnē.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Anekdotes neatceros. Dzīve ir tik interesanta, ka katru dienu ir kas ievērības cienīgs. Ja par darbu – visiem stāstu gadījumu, kad darbā pieteicās cilvēks, kura CV rakstīts, ka strādājis Austrijā par pavāru. Cerējām, ka esam ieguvuši labu darbinieku, kad viņš nedēļu virtuvē tikai grieza dārzeņus un kā nesāka gatavot, tā nesāka, sapratām, ka CV ir izdomāts. Bet, šķiet, tas pat nav smieklīgi, drīzāk raksturo situāciju, kādā jāstrādā un jātiek galā ar šādiem nepatīkamiem pārsteigumiem.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Nepalaidiet garām iespējas. Nekad nevar zināt, kura no tām ir liktenīga.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra