Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas un restorāna Aparjods vadītāju Edmundu Siksni

Lelde Petrāne, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tā vienkārši dzīvē notika, bija 1991.gads un Latvijā bija mums apkārtnē vien pāris krodziņi, ēdinātāji. Pašiem šķita, ka ēdināšanas joma ir saprotama, skaidra un vienkārša. Protams, pēc laika sapratām, ka ne nu vienkārša, ne nu tik saprotama. Domājām, ka būs daudz vieglāks ceļš.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Vispār esmu pozitīvs cilvēks, spēju ieraudzīt labās lietas arī sīkumos, ko citi nepamana. Ēdināšanas nozare ir ļoti attīstījusies, neiedomājami augusi – Latvijā ir lieliski restorāni. Jauni, talantīgi cilvēki, kas izvēlas iepriecināt citu cilvēku garšas kārpiņas. Mums Latvijā ir iespējams atrast gan vienkāršas kafejnīcas autoostās, kur jāēd maizīte, stāvot kājās, gan smalkus restorānus, kur daudzi nezina, kā uzvesties – katrai gaumei un iespējām. Ar lepnumu varu teikt, ka latviešu virtuve garšo ārzemju viesiem un mēs esam iemācījušies citu valstu tradicionālos ēdienus pasniegt «savā mērcē», ko apmeklētāji novērtē.

Mani apbēdina cilvēku maksātspēja un algas kopumā, ne visi var atļauties vakariņas restorānā un kārotās lietas, bet es novēlu, lai cilvēki saņemtu lielākas algas un varētu.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Mani no sirds iepriecina mani darbinieki, ir bārmeņi, kas strādā no 1991.gada, pavāre, kas ir mūsu komandā no 1993.gada. Tas ir pat lepnums, ne prieks, tas ir mirklis, kad kolēģi jau ir kā otrā ģimene.

Apbēdina – pāris mērķi un vīzijas, kas vēl nav sasniegtas. Tas saistīts ar finansiālo stabilitāti. Domājām, ka vajadzēja lielu, mūsdienīgu SPA centru būvēt, bet tas nav tapis.

- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Restorāna un viesnīcas Aparjods 25 gadu jubileja – plānojam svētku pasākumu, balli 23.jūlijā, īpašos piedāvājumus apmeklētājiem. Labās lietas dzīvē ir jāsvin.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, mums ir gan mājas lapa, gan esam aktīvi sociālajā portālā Facebook.com. Mainās vide un mainās cilvēki, šī ir platforma, kur iespējams iegūt informāciju, dalīties ar draugiem, saņemt viedokļus un ieteikumus. Izvēloties kādu atpūtas vietu, mēs ikviens, bieži savu izvēli balstām uz draugu vai kolēģu ieteikumiem, viņu pieredzi.

- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Uzskatu, ka man ir laba humora izjūta, tas bieži palīdz atrisināt arī sasāpējušas problēmas. Esmu diezgan slinks, mēs katrs varētu daudz vairāk sasniegt, ja nedaudz mazāk slinkotu.

- Ko jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Ja ir ģimenes uzņēmums, tad kā mūkam diezgan skaidrs, ko darīsi pēc 3 un 5 gadiem – strādāsi, attīstīsi, ieguldīsi sevi visu, lai tikai visu uzlabotu.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Viņam ir jābūt godīgam, atklātam. Esam pieraduši izrunāties, ja gribas samelot par slimību vai izdomāt kādu attaisnojumu – pie mums tas nestrādās, ātri meli atklājas un to mēs necienām.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mans pirmais kārtīgais darbs, kur maksāja algu bija ceļu būvē, jauni puiši, spēks pietiekami – jāstrādā fizisks darbs. Mans ceļš ēdināšanas un viesmīlības jomā bija nejaušs, 1991.gadā bija jādomā, ko darīsim, un te nu esam, 25 gadu jubileja.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Aparjods ir uzvārds. Stāsts ir tāds: Drustos, laukos, draugam bija māja, kur mēs kā jaunieši bohēmiski dzīvojām – tīra senlatviešu saimniecība – bez elektrības un telefona. Petrolejas lampas, greznas kokgriezumu mēbeles un gultas matrači no salmiem. Tā mēs tur vasarās dzīvojām. Blakus mājā dzīvoja Pēteris Aparjods, kam bija gan elektrība, gan telefons, tāds filozofiski noskaņots, labsirdīgs kaimiņš. Kad sēdējām drauga mājā un domājām, kā lai nosauc šo uzņēmumu, skatāmies, pa logu nāk Pēteris, un kāda draudzene iesaucās: «Aparjods.» Joks pa jokam un Pēterim sakām, ka sauksim krogu viņa vārdā, nenoticēja, domāja, ka ākstāmies, bet tā arī radās šis nosaukums, par godu labsirdīgajam kaimiņam.

- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Nedrīkst otru «čakarēt» - pat nezinu vai tam ir kāds sinonīms, bet šo vismaz visi saprot. Neciešu izlikšanos, nodevību un norunu nepildīšanu.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Mums patiesi ir ģimenes uzņēmums – sieva Ginta vada viesnīcu, es pārraugu kopumā, dēls, nu jau ir pilngadīgs un arī iesaistījies uzņēmumā. Vienīgi meita vēl tā mazāk, viņai ir tikai 13 gadu, bet tāpat jau šo to palīdz.

- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Mani stress virza uz priekšu, sarežģītās situācijās gan cenšos to no citiem noslēpt. Nav man nepieciešamības, ja es jūtos slikti, lai arī citi tā justos. Man šķiet tieši otrādi, censties pēc iespējas pasargāt visus no manas nelabās omas, jo nekas pozitīvs jau tas nav un ikdienā nepalīdz.

- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Mana pilsēta, Sigulda, mums te ir kā dāņu karaļvalstī – lielpilsēta tuvu, bet lauki visapkārt, savas pļavas un kalni. Gūtmaņa ala, sakārtota, sakopta un inteliģenta pilsēta. Tas gan šķiet vairāk ir, nevis pārsteigums, bet kopīga sabiedrības darba rezultāts, bet pārsteigums bija, kad nostājies tā nomaļus, padomā, kā izskatījās pirms gadiem 15 un ir prieks.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Kārtīgas latviešu virtuves pusdienas:

Skābo kāpostu zupa, tāda, ko smalkā restorānā nevar saņemt, bet kāda ir pie mums– skābena, ar gaļu, tāda, kuru gribas vēl. Pamatēdienā – lasis saldā krējuma mērcē, bet saldajā ēdienā rupjmaizes kārtojums.

Ja nu tajā mirklī negribētos latvisko virtuvi - zivju zupu ar jūras veltēm – mīdījām un kalmāriem. Pamatēdienā steiku vai kādu grilētu gaļu un saldajā ēdienā pašceptu kūku Toskāna.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Šobrīd esmu nonācis tādā dzīves posmā, kad ļoti daudz lasu grāmatas, īpaši tās, kam jaunībā nebija nedz laika, nedz vēlēšanās – Idiots krievu valodā, Karš un miers. Iesaku palasīt japāņu rakstnieka Murakami Haruki darbus, var gūt sev interesantas atziņas.

- Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Ģimene, draugi, kopīgi svētki, arī vakariņas un kopīgi joki, vispār kopā būšana.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Ja tas ir gados jauns cilvēks – noteikti izglītība, piemēram, Stockholm School of Economics in Riga manuprāt, ir viena no labākajām augstskolām. Pat ja jaunībā tā nešķiet, labai izglītībai ir liela nozīme.

Ja cilvēks ir pusmūžā – tikai un vienīgi ceļojumi – lētas aviobiļetes tagad ir plaši pieejamas, saplāno un brauc, skaties, iepazīsti citu kultūru, izbaudi to, kas līdz šim nav sanācis.

- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Pēc tik daudziem gadiem smejos – «man ir piešauta acs», eju un redzu – tur vajag pabīdīt solu, tur vajag apliet puķi, tur salūzis kaut kas, nedeg lampiņa. Darbs jau ir kļuvis par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Nekādu īpašu eksotisku personīgo rituālu man nav, dienu uzsākot noskaņoju sevi uz pozitīvas nots, manuprāt, arī tas ir rituāls.

- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Mums pagalmā bija strūklaka. Reiz atbrauca skandināvi, mēs jau zinājām – somi daudz lietos alkoholu un zinājām arī - kamēr mēs neredzēsim, viņi ielīdīs strūklakā. Protams, atlika tikai nedaudz novērst uzmanību un viņi jau atveldzējas.

Pirms vairākiem gadiem lidmašīnā iepazinos ar ASV pilsoni, jauns vīrietis, pirmo reizi apciemos draugus Latvijā un sapņo par skaistu sētu, ar latvisku virtuvi. Nosmējos un teicu, ka gan jau tiksimies un draugi atvedīs Tevi uz Aparjodu, viņam nezinot Latvijas attālumus, tas šķita neiespējami. Pēc trim dienām sēžu restorānā un skatos, mans ceļabiedrs nāk. Viņš joprojām nespēja noticēt, ka šāda tikšanās ir iespējama.

Ja Rīgā kādam mazāk zināmam cilvēkam jautā: vai zini, kas ir Aparjods, un saņem apstiprinošu atbildi – 70% cilvēks ir no Vidzemes vai Latgales, lielākoties kurzemnieki par mums neko nezina.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Skatīties uz Latviju pozitīvi, tā čīkstēšana un gānīšanās neko pozitīvu nedod un nav virzītājspēks. Paskatieties bildes un video, kāda izskatās Latvija pirms 25 gadiem un kāda izskatās Vācija pirms 25 gadiem – mēs esam izdarījuši apbrīnojamu darbu un strauji auguši. Salīdziniet ar Moldāviju, Gruziju un sāciet paši uzņemties atbildību par lēmumiem, darīt vairāk nekā no Jums prasa, neesiet slinki. Katrs pats individuāli rada Latviju kopā.

- Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru pēdējā laikā esat apmeklējis (vai plānojat doties, vai vēlētos apmeklēt), un kuru ieteiktu arī citiem?

Siguldas Opermūzikas svētki, pēc tam gardas vakariņas Aparjodā. Brauciet uz Siguldu, ne tikai rudenī – izbaudiet velo maršrutus, lieliskās pastaigu vietas, izbaudiet mūsu pakalnus. Sigulda ir ļoti skaista pilsēta.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 25 gadiem dibinātais Siguldas restorāns un viesnīca Aparjods šo gadu laikā audzis un paplašinājies, spējot cīnīties ar krīzi un konkurenci. Biznesā var izjust Krievijas tūristu skaita kritumu un valsts institūciju atturību no pasākumu rīkošanas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aparjods Siguldā darbojas jau kopš 1991. gada, kad netālu no šosejas tika atvērts neliels krodziņš, kas sastāvēja no divām guļbūvēm, kuras tika atvestas no Drustiem un Latgales, stāsta viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks Edmunds Siksne. Toreiz telpu platība bija aptuveni 110-120 kvadrātmetri. Laika gaitā krodziņš tapa par restorānu un tagad no toreizējās ēkas palikusi tikai priekšējā daļa. 1999. gada tika uzbūvēta pirmā viesnīcas ēka, kurā bija 15 viesu numuriņi. Tagad Aparjods apmeklētājiem piedāvā vairāk nekā 30 viesu istabas, restorānu, divas semināru zāles, Mūzikas kluba telpas svinībām un pirts māju ar saunu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos

LETA, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Olimpiskajā sporta centrā norisinājās Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas prezentācijas pasākums, kura laikā jaunieši viens ar otru iepazinās, uzzināja praktisku informāciju, kas būs jāņem vērā Olimpisko spēļu laikā, noklausījās semināru par dopingu un kontroles procedūrām, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis nosauca Latvijas delegācijas karognesēju Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Latvija tiks pārstāvēta 7 sporta veidos – daiļslidošanā, šorttrekā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, skeletonā un biatlonā.

Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas karognesējs II Pasaules Jaunatnes ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā būs Pasaules vicečempions junioriem, Pasaules kausa kopvērtējuma otrās vietas īpašnieks un Eiropas junioru čempionāta bronzas godalgas ieguvējs – kamaniņu braucējs Kristers Aparjods”, tā prezentācijas pasākumā paziņoja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Šīs spēles jaunos sportistus ieved Olimpiskajā saimē un viņiem ir iespēja sajust Olimpisko gaisotni,» tā prezentācijas pasākumā un pirms došanās ceļā atzina Latvijas jaunatnes Olimpiskās delegācijas vadītājs Einars Fogelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Siguldā cienās ar bebra gaļas ruleti, sama steiku un murķeļiem

Lelde Petrāne, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot 2017.gadu, kad Siguldā, Rīgā un Gaujas reģionā tiks īstenotas Eiropas Gastronomijas reģiona aktivitātes, no 18. līdz 24.aprīlim Siguldā un tās apkārtnē pirmo reizi tiek organizēta Siguldas Restorānu nedēļa.

Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros viesi aicināti baudīt trīs ēdienu maltītes astoņos Siguldas novada un apkaimes restorānos. Katrā restorānā tiks piedāvātas ēdienkartes par divām cenām – 15 un 20 eiro. Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros būs iespēja nobaudīt grilētu brieža karbonādi, pīles karpačo, putotu trušu aknu pastēti, Latvijas ogu parfē, bebra gaļas ruleti, sama steiku un murķeļus ar paipalu olu, redīsiem un zaķskābenēm.

Gardēžus visas nedēļas ietvaros gaidīs četri Siguldas restorāni: Aparjods, Kropotkins, Garšas frekvence un Gadalaiki, kā arī četri Siguldas apkārtnes restorāni: Kungu rija, Bīriņu pils restorāns, Mālpils muižas restorāns un Rāmkalnu restorāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērzu sulu tirgū konkurence nav īpaši asa, jo konkurēts tiek nevis ar «pliku» bērzu sulu lielos apjomos un par zemām cenām, bet gan ar produktiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, DB teic divi lielākie bērzu sulu ražotāji un pārstrādātāji – uzņēmumi Kainaiži un Sula.

Uzņēmuma Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis teic, ka viņa īpašie produkti ir dzirkstošā bērzu sula un bērzu sulas sīrups, bet uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts bilst, ka orientējas uz bērzu sulas šampanieša ražošanu. Līdz ar to starp uzņēmumiem nav savstarpējas konkurences, jo katrs ražo savu unikālo produktu, kam ir savs pircēju loks. Tāpat nedz Kainaiži, nedz Sula nekonkurē ar tiem tirgotājiem, kas pārdod tikai bērzu sulu kā izejmateriālu.

«Svaigas bērzu sulas ir plaša patēriņa produkts, un es pārdodu arī tādas gan lielveikalam Stockmann, gan veikalam Klēts, kas atrodas Rimi lielveikalos. Tomēr mans pamatprodukts ir dzirkstošās bērzu sulas un bērzu sulu sīrups. Dzirkstošās bērzu sulas piegādāju arī restorāniem», savu biznesu raksturo E. Labanovskis. Jāpiebilst, ka Kainaižu dzirkstošās sulas var nogaršot gan restorānos Neiburgs, gan Aparjods, kur par 0,75 ml pudeli jāšķiras attiecīgi no 9 un 8 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī viesmīlības bizness Siguldā ir sezonāls, atkarīgs no laika apstākļiem un apkārtnē notiekošajiem pasākumiem, SIA Kaķītis vēlas paplašināt viesnīcu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Kaķīškalnā apsaimnieko viesnīcu, piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, Gaujas senlejas nogāzē ir izveidojis slēpošanas trasi, kā arī tam ir piedzīvojumu parki Mežakaķis – Siguldā un arī Mežaparkā, Rīgā. Tā kā galvenais uzsvars ir uz sporta aktivitātēm, lielāko daļu apgrozījuma – aptuveni 60% – nodrošina piedzīvojumu parki Mažakaķis un slēpošanas trase.

Vasarā SIA Kaķītis bizness sokas labāk nekā ziemā – par slēpošanu ienesīgākas ir atrakcijas piedzīvojumu parkā, atzīst SIA Kaķītis līdzīpašnieks un valdes loceklis Rolands Rapa. Uzņēmums ir iecerējis paplašināt viesnīcu, pārbūvējot Kaķītim blakus esošo ēku, kurā šobrīd atrodas krodziņš. Viesnīcā Kaķītis pašlaik ir tikai seši numuriņi, bet plānots izveidot vēl 20. «Gribētos šo ieceri īstenot tuvākajos piecos gados. Tam nepieciešams atrast naudu – vai nu jāpaņem kredīts, vai jāpiesaista investors. Viesnīcas būvniecībai būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro,» lēš uzņēmējs. Viņš gan atzīst, ka viesnīcas apsaimniekošanu par biznesu uzskatīt nevar. «Tas ir tāds hobijs vai pensiju fonds,» viņš spriež. Līdz šim SIA Kaķītis viesmīlība nav bijis galvenais biznesa veids, bet papildu serviss. «Arī šeit, Siguldā, viesnīcu bizness ir sezonāls. Lielākais noslogojums viesnīcai ir bijis 75%, un tas ir bijis jūlijā. Vidējā noslodze gadā ir aptuveni 30%. Sliktākajos jeb starpsezonas mēnešos – martā un aprīlī – ir bijuši vien 3%. Ja šeit uz burvju mājiena uztaisītu jaunu viesnīcu, pieprasījums, protams, būtu liels, taču nezinu, vai mēs spētu atdot kredītu,» secina R. Rapa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group janvāra pirmajās dienās pārņēma četrzvaigžņu viesnīcu Latvijas kūrortpilsētā Siguldā.

Rixwell Segevold Hotel piedāvā 43 numurus, SPA zonu ar baseinu un saunu, restorānu un divas konferenču zāles.

Viesnīca atrodas divu kilometru attālumā no pilsētas centra un dažu minūšu brauciena attālumā no Siguldas pils. Rixwell Segevold Hotel ir 12.viesnīca Latvijā, kuru pārvalda uzņēmums Mogotel.

Rixwell Segevold Hotel būs otrais reģionālais objekts Mogotel portfelī pēc viesnīcās Jūrmalā. Tieši Siguldu mazāk ietekmē sezonalitāte, ja salīdzina, piemēram, ar Jūrmalu. Te ir pārdomāta tūrisma, kultūras, sporta un lietišķā programma visa gada garumā, tādēļ Mogotel eksperti prognozē augstu pieprasījumu pēc komfortablām naktsmītnēm. Siguldu nereti dēvē par ziemas aktivitāšu centru – pilsētā un tās apkaimē atrodas vairāki slēpošanas centri, kā arī bobsleja trase, kas atrodas piecu minūšu gājiena attālumā no viesnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Dobeles novadā atklās 4,6 miljonus eiro vērtu Dabaszinātņu mācību centru

Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobelē atklās jauno Dobeles novada izglītības iestāžu Dabaszinātņu mācību centru, kas tapis ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.

Jaunajā Dabaszinātņu mācību centrā atrodas 10 ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un informātikas klases, kā arī Dobeles Valsts ģimnāzijas reģionālais mācību centrs ar kopējo platību vairāk nekā 1700 kvadrātmetru. Klašu telpās pieejami informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi un aprīkojums, ergonomiskas mēbeles un laboratorijas iekārtas. Dabaszinātņu mācību centrs paredzēts gan Dobeles Valsts ģimnāzijas, gan arī Dobeles 1. vidusskolas skolēniem.

“Zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomu attīstība ir viena no jaunā mācību satura prioritātēm. Lai vairotu skolēnu interesi un zināšanas par eksaktajām zinātnēm, tiek palielināts šo priekšmetu īpatsvars skolas un ārpusskolas nodarbībās, kā arī piesaistīts finansējums to attīstībai. Jaunais projekts sekmīgi papildina jau līdzīgus mācību centrus Siguldā un citviet Latvijā,” norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SPA pakalpojums ārpus Rīgas iet kopsolī ar tūrismu un atpūtu laukos; reģionos vilina ar iespēju aizmukt no pilsētas burzmas un nokļūt tuvāk dabai un mieram, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms trīs gadiem Amatciemā durvis vēra SPA viesnīca Jonathan SPA Estate. Tās vadītāja Darja Trubicina teic, ka SPA pakalpojumiem reģionos pavisam noteikti ir pieprasījums, jo cilvēki izvēlas viesnīcas laukos, lai baudītu ne tikai procedūras, bet arī dabu un atpūtu, bet SPA pakalpojums ir kā pievienotā vērtība.

SPA Hotel Ezeri Siguldā darbojas kopš 2006. gada. Iepriekš ēkā atradās viesu nams, taču tas tika pārveidots par SPA viesnīcu. «Tolaik SPA procedūras Latvijā kļuva aizvien populārākas. Mēs paši braucām uz ārvalstīm mācīties un nolēmām, ka gribam sākt darboties šajā nozarē,» stāsta SPA Hotel Ezeri direktore Ieva Igaune. Viņa piekrīt viedoklim, ka reģionos esošajiem SPA krietni rūpīgāk un mērķtiecīgāk nekā lielpilsētas specializētajiem saloniem ir jāstrādā pie mārketinga un pakalpojumu kvalitātes, lai rīdzinieki vēlētos mērot ceļu līdz kādai no reģiona pilsētām vai apdzīvotām vietām atkārtoti.

Komentāri

Pievienot komentāru