Jaunākais izdevums

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Tā mums liek ieraudzīt sāpīgu īstenību, kuru negribas redzēt. Jebkura cilvēka nāve šādos apstākļos ir traģēdija. Mums ir jācenšas atskatīties. Kā tas attīstījies un kāpēc tik tālu ir nonācis? Saka, ka tā ir maksātnespējas administratoru mafija, un acīmredzot pamatoti saka. Kas ir tās saknē? Iespēja it kā vieglā veidā un ātri tikt pie lielas naudas. Tā ir pilnīgi nenormāla situācija, ka viens maksātnespējas administrators, pat skatoties uz oficiāliem cipariem, var gadā nopelnīt tik, cik vairumam Latvijas godīgu uzņēmēju neizdodas nopelnīt visā dzīvē. Turklāt visiem ir skaidrs, ka šie oficiālie cipari ir tikai tik lieli, cik izdevās kaut kā legalizēt, bet apakšā vēl ir visa nedek- larētā nauda. Protams, ka tāda ātra nauda, viegla nauda izraisa atkarību. Bet tur, kur ir atkarība, ir līdzatkarīgie. Zināma daļa no mūsu valdības, no mūsu varas ir kļuvuši atkarīgie. Un cik vēl ir daudz tādu, kas ir līdzatkarīgie? Pat veselas politiskās partijas, kuras ir sākušas «baroties» no šiem maksātnespējas administratoriem. Tas ir traģiski visdziļākā izpratnē. Padomājiet vēl par atkarību. Kur atkarība, tur meli. Melo arī politiski līdzatkarīgie, kas redz, ka mafija grābj naudu, taču viņiem arī atlec «labums». Tas ir līdzīgi kā ģimenē, kur atkarīgais vīrs vai tēvs dzēruma dēļ neaiziet uz darbu, bet līdzatkarīgie stāsta, ka viņš ir «saslimis».

Jūs taču zināt, ka atkarīgo spēj glābt tikai pirmais solis – atzīt patiesību par sevi, nevis turpināt melot.

Tas attiecas arī uz līdzatkarīgajiem, kuri tāpat iet bojā. Viņi turpina melot un melo aizvien vairāk, kamēr notiek traģiskas sekas. Katrs varmāka sākumā ir bijis savā ziņā upuris. Cerams, ka policija darīs savu darbu. Bet, turpinot līdzību ar atkarību, ja tie, kas ir pie varas, turpina nodarboties ar mafioziem darbiem, melot un piesegt, valsts kļūst nenormāla. Ja veselas politiskās partijas ir atkarīgie un līdzatkarīgie no maksātnespējas administratoru mafijas, tas ir ne tikai zem jebkādas ētikas, tā ir visīstākā katastrofa mūsu valstij. Vispirms jau mēs gribētu dzīvot valstī, kur nebūtu tik daudz šo maksātnespējas gadījumu. Jo tas parāda, cik patiesībā mūsu ekonomika ir slima. Bet, ja politiķi ir kļuvuši atkarīgi no šiem maksātnespējas gadījumiem, no šīs ātrās naudas, ko viņiem atnes, tad maksātnespējas gadījumi tiek pat speciāli radīti. Kā tas izskatās un par ko nevar nedomāt arī Aizkraukles bankas gadījumā. Ja lauksaimniecībā lielākā peļņa būtu nevis zemniekam, kas smagi strādā, nevis veterinārārstam, kas palīdz pārvarēt krīzes, bet kāvējam, kas prasa vismazāko darbu, zināšanas un atbildību, tad tā būtu nenormāla situācija. Ja ir valsts, kurā vairāk nopelna nevis tie, kuri audzē, bet tie, kas kauj, tad cilvēki sāk negribēt audzēt un veidot, bet kaut un graut. Tā mēs nokausim savu Latviju – ar maksātnespējas administratoriem un viņu partijām.

Kopš februāra beigām garumā tiek vilkta lēmuma pieņemšana par ABLV pašlikvidāciju. Bet zināms, ka tās nepieļaušanā ir ieinteresēta maksātnespējas administratoru mafija, kura bankā vēlas ielikt savus likvidatorus. Tika solīts, ka lēmumu FKTK pieņems līdz maija beigām. Tomēr piektdien FKTK vadītājs Pēters Putniņš paziņoja, ka «banku skars likvidācijas, nevis pašlikvidācijas process». Vai 400 miljonu guvuma dēļ politiskajai mafijai ir nospļauties, ko domā tauta?

Varas un mantas dēļ arvien tiek pastrādāti lieli noziegumi. Protams, ka man kā jebkuram ierindas pilsonim šī situācija, maigi izsakoties, liekas ļoti dīvaina. Tā nopietni liek uzdot jautājumu – kā interesēs bankas darbība vispār tika pārtraukta? Ja jau tas bija tikai bankas pārkāpumu dēļ, tad viss jau ir izdarīts. Banka vairs nedarbojas, un neko nevar vairs pārkāpt. Jo miris bizness vienmēr kļūst pilnībā likumīgs. Tātad var ļaut bankai pašlikvidēties. Kāpēc neļaut? Ir skaidrs, ka banka spēj norēķināties ar saviem kreditoriem, kas taču būtu lielākais risks, par ko no valsts reputācijas viedokļa vajadzētu satraukties. Bet te sāk izskatīties, ka tiek īstenots scenārijs, kuram esmu centies neticēt kā pārāk tumšam. Visticamāk, vadošā motivācija bankas likvidācijai ir cita. Nevis banku apturēt, bet piekļūt tās resursiem. Varbūt vietā būs kāds salīdzinājums. Ja vilki uzbrūk ganāmpulkam un nodara lielus zaudējumus, bet pašus vilkus neizdodas nomedīt, tad ar nelielu pacietību vai uzstādot novērošanas kameras īstos vilkus, kas uzbrukumu veikuši, var notvert. Jo medītāji pie laupījuma atgriežas. Interesanti tomēr nebūtu īstais vārds, bet pavērosim, ko šīs novērošanas kameras rādīs. Drīz mēs laupītājus ieraudzīsim.

Tauta «visu to redz» vai arī cilvēki sev turpina melot tāpat, kā melo politiķi? Vai ir vajadzīga kāda lielāka nelaime, lai cilvēkiem atvērtos acis?

Cerams, ka nē. Taču šī mafija ir sekas tam, ka zaudēta ticība valstij. Varbūt ir grūtāk ieraudzīt šo sakarību politikā, tāpēc centīšos darīt to saprotamāku ar līdzību no sporta pasaules. Ja sportists tic saviem spēkiem, viņš trenējas, iegulda milzīgu darbu, lai uzvarētu. Ja netic saviem panākumiem, viņš vairs nenodarbojas pats ar sportu, lai kaut ko sasniegtu, bet sāk spēlēt totalizatorā. Ko tas pasaka par politisko varu, kas sevi finansē no maksātnespējas procesiem? Tas nozīmē, ka šie cilvēki savā dziļākajā būtībā ir pārstājuši ticēt savai valstij, kaut gan viņu partijas rotā nacionāli nosaukumi. Viņi necer uz tīrām uzvarām, ko varēs svinēt kopā ar tautu. Viņi ir pārstājuši ticēt Latvijai, ticēt valstij, ticēt labajam, cilvēkiem un paši sev. Darbojas loģika: «Vecums nāk. Es vairs nevarēšu piedalīties sacīkstēs un startos. Tad varbūt «sarunāšu» spēles?» Tas ir tas, kas notiek netīrajā politikas ķēķī, par ko var tikai nojaust no tā, ko runā uz ielas vai kas ir uzrakstīts kādā laikrakstā, kas vēl uzdrošinās rakstīt to, kā ir. Ko tas pasaka tautai, kad tā redz, ka maksātnespējas administratori brauc ar Bentley un Aston Martin? Kāpēc arī traģiski bojā gājušais ir upuris? Talantīgākajiem cilvēkiem Latvijā vajadzētu būvēt godīgu biznesu un ar to celt Latviju, nevis būt par biznesa kāvējiem. Kāvēji varētu būt netalantīgie, kas paši neko radīt nespēj. Godīgi salikt iekšā ciparus maksātnespējas lietā – to varētu darīt gandrīz jebkurš, un par to nevajadzētu maksāt lielu naudu. Lielu naudu vajadzētu maksāt, ja kāds spētu ieiet iekšā un izglābt uzņēmumu, kas ir nonācis grūtībās, sanēt un atgriezt to dzīvē. Mūsu tauta ir pārdzīvojusi nacionalizāciju, kad visu, kas ar cilvēku smagu darbu bija izveidots, vienkārši atņēma. Tauta ir pārdzīvojusi privatizāciju, kas nereti bija «prihvatizācija», kad bieži vien to, kas pat padomju kroplīgajā sistēmā bija kaut kā izveidots un uzturēts, vienkārši sagrāva un izlaupīja. Nacionalizācija tagad nav iespējama, «prihvatizācija» ir beigusies, nāk nākamais vilnis – maksātnespēja. Tiek meklētas iespējas, nevis kā celt biznesu, bet kā to iznīcināt un izlaupīt – valsts līmenī. Kauti vairs netiek tikai slimie dzīvnieki, bet arī veselie tiek padarīti slimi, lai viņus varētu nokaut. Tās ir beigas, ja jūs atbalstāt šādus politiķus. Tas pats Liepājas metalurgs – vai tas nevarēja turpināt darbu? Tauta nevar saprast, kā šie «investīciju baņķieri» un «prudentijas» saņem milzīgu naudu par darījumiem, kas beidzas ar zaudējumiem. Pat cilvēks, kurš vēlas izīrēt divistabu dzīvokli, nepiekritīs samaksāt krietnu žūksni māklerim, kurš paņems naudu un teiks – nu, es varbūt tev kaut ko sarunāšu, bet, ja nē, tu man būsi samaksājis, ka es centos vai labi izlikos, ka centos. Bet mūsu valsts tam piekrīt un maksā. Kāpēc? Ja salīdzinām ar cilvēku, tad Liepājai vajadzēja aiziet pie zobārsta, lai salabotu sāpošo Metalurga zobu, tā vietā zobi tika izsisti, bet nauda – paņemta. Atnāk maksātnespējas administrators, atnāk «investīciju baņķieri», neko neatrisina, bet savu naudu ir paņēmuši. Turklāt ne mazu naudu.

Cilvēkiem bieži met acīs – paši vainīgi, ka tādus ievēlējāt, kas to visu pieļauj...

Ar visu šo emigrāciju tauta ir tā «noasiņojusi», ka nav pat kam ielās iziet, jo daudzi drosmīgākie jau ir aizbraukuši. Tomēr tas nav iemesls, lai nolaistu rokas. Ir kāds brīdis, kad jāsaķer galva šausmās, bet pēc tam jāskatās, ko varam darīt. Kā pats Jēzus ir sacījis – jūs atzīsiet patiesību, un patiesība jūs darīs brīvus. Tas ir princips, kas attiecas uz visu sabiedrību. Ja mēs atzīsim puspatiesības, tad būsim pa pusei brīvi un pa pusei ieslodzīti. Jo puspatiesības ir tās, kas izraisa atkarības un līdzatkarības. Treneris Bobs Hārtlijs stāstīja, kāda viņam bija pirmā iepazīšanās ar Latvijas hokeju U20 izlases izskatā: «Nepatika spēlētāju ķermeņa valoda, sķita, ka viņi netic paši sev.» Tas ir tas, kā šodien izskatās Latvijas politiķi – ķermeņa valoda izskatās ļoti neiepriecinoši. Mums ir jāmeklē nākamais solis ārā no šī visa, cerībā, ka kaut kāds kritiskais punkts ir sasniegts. Nekad nebūs tā, ka ir tikai labi. Vienmēr būs kaut kādas problēmas un darbs gan policijai, gan KNAB. Taču kaut kāda kritiskā robeža jau ir pārsniegta.

Katru dienu satieku cilvēkus, kuri ar skaudību skatās uz Lielbritāniju un ASV. Kāpēc? Dažādi var skatīties uz Brexit un Donaldu Trampu, bet ir noticis sabiedrības balsojums par pārmaiņām, kuras ir kardinālas. Vai Latvijā nav šāds noskaņojums, vai cilvēki negrib kardinālas pārmaiņas?

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Par daudz ko var diskutēt, bet tas ir tikai godīgi, ka Valsts prezidents pirmā vietā liek savu valsti. Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara. Tāds prezidents, premjers un valdība. Ne tikai amerikāņi, arī mūsu tauta to sagaida. Latvija ir cilvēku sirdīs. Cilvēki grib iet, darīt, strādāt. Domāju, ir daudz jaunu cilvēku, kuri politikā mirdzošām acīm rautos aizstāvēt Latvijas intereses, nevis luncinātu astes kārtējā pamācītāja un starptautiskā inspektora priekšā. Pazemošanās nav pazemība. Mēs maldāmies, ja domājam, ka, pazemojot sevi, varam iegūt Latvijai drošību, pārticību un labumu. Mūs cienīs tikai tad, ja mēs ar pašcieņu pateiksim, kādas ir Latvijas nacionālās intereses, un par tām iestāsimies.

Turklāt pasaule vairs nedarbojas pēc the West and the rest (rietumi un visi pārējie – red.) sadalījuma. Angļu diplomāts un starptautiskās politikas analītiķis Pedijs Ešdauns (Paddy Ashdown) runā par zīmīgām varas centru nobīdēm, kurās dzīvojam XXI gadsimtā. Ja nemainīgs varas centrs nozīmē nemainīgu aliansi, tad vairāki globālie varas centri nozīmē, ka alianses būs kustīgas. Mēs dzīvojam kustīgā pasaulē, kurā mums ir jāspēlē pašiem sava spēle. Aizvien lielāku lomu pasaulē spēlē Ķīna, Krievija, Indija un arī Brazīlija. Pat Turcija, Irāna un Saūda Arābija spēlē savu spēli, tāpat arī Izraēla. Šajā apstāklī, kuru nevaram ietekmēt, varam saskatīt bīstamību, ka veidojas vairāki centri, bet varam saskatīt arī iespējas. Tas nozīmē, ka mūsu valsts ārpolitikai ir jākļūst daudz radošākai, drosmīgākai un konkrētākai, pārstāvot mūsu nacionālās intereses. Nepietiks tikai ar uzslavu pelnīšanu vienas alianses ietvaros. Uzslava par kārtējo regulu un sankciju īstenošanu nav nekāds sasniegums, gluži kā skolniekam nav sasniegums dabūt uzslavu, ka viņš klasē klusi uzvedas. Sasniegums skolniekam ir iegūt sev derīgas zināšanas un pieredzi, kas palīdzēs dzīvē virzīties un priekšu. Ir labi, ka varam piederēt un būt stipri ES un NATO dalībnieki, un tādiem mums jāturpina būt. Bet savas valsts interešu nodrošināšanā mums jābūt ar plašāku redzējumu. Nav noslēpums, ka, par spīti sankcijām, Vācija, Francija, Somija un citas Eiropas valstis nopietni sadarbojas ar Krieviju savstarpējā tirdzniecībā un investīciju projektos. Kaut kādas mūsu vērtības var būt atšķirīgas, lai gan pat sociālisma laikā un Aukstā kara laikā Stings dziedāja Russians love their children too (krievi arī mīl savus bērnus – red.), un cilvēciskās vērtības visiem ir kopīgas. Taču, pat ja mums ir kādas atšķirīgas vērtības, tas nenozīmē, ka nevaram ar krieviem strādāt kopā tur, kur mums ir kopīgas intereses. Ja lielas, gudras un vecas Eiropas valstis to saprot, tad vēl jo vairāk mums vajadzētu saprast savu kaimiņu un praktizēt attiecību uzlabošanu, nevis bojāšanu.

Varbūt nekas nav zaudēts un mēs joprojām varam būt gan «Baltijas tīģeris», gan «tilts starp Austrumiem un Rietumiem», gan «otra Šveice», bet par «mazo Parīzi» neviens laikam pat negrib vairs būt?

Mēs varam būt pirmie un labākie. Mums tikai ir jāatsakās no tās korupcijas, ko par korupciju pie mums neviens nesauc. Tā ir, kad cilvēki augstos valsts amatos atsakās aizstāvēt Latvijas intereses, bet pieņem lēmumus, domājot par savu nākamo amatu Eiropas Savienībā vai ar Briseli un Vašingtonu saistītā struktūrā. Tas jau ir labi, ja mūsu cilvēki ieņem amatus Eiropas Savienībā vai kādā pārnacionālā struktūrā, bet jautājums ir, vai konkrētais ministrs vai pat Latvijas premjers primāri aizstāv Latvijas intereses? Varbūt mūsu politiķi no visām šīm jūsu pieminētājām ambīcijām, kuras joprojām ir pilnīgi reālas, ir atteikušies tikai tādēļ, ka tas ir kādu citu valstu, globālo struktūru vai transnacionālo korporāciju interesēs? Un tikai tādēļ, ka viņi vairāk domā par saviem krēsliem un amatiem, nevis par Latvijas valsti un tās cilvēkiem. Šādi politiķi, kas jau ir «atstājuši Latviju», vēl joprojām būdami Latvijas valsts amatos, patiesībā ir posts mūsu valstij, nevis tie cilvēki, kuri dodas strādāt uz Īriju vajadzības spiesti, un viņiem vēl kāds par to kaut ko pārmet. Ja politiķi ļaunprātīgi izmanto Latvijas valsts amatu kā tramplīnu savās egoistiskās interesēs, lai atrisinātu tikai savas dzīves personiskās intereses. Mēs esam piekrituši maksāt NATO 2% no IKP, tas ir saprātīgi, ja jau mēs esam šīs alianses daļa. Taču šajā ABLV problēmu gadījumā kāds ministrs, kuram rūp savas valsts intereses, varēja braukt uz Ameriku un sacīt – mēs nevarēsim maksāt šos 2%, ja mūs spiedīs aizvērt bankas, kuras mūsu ekonomikai dod aptuveni šo pašu 2% no IKP pienesumu gadā. Mēs maksāsim kaut vai 2,1%, bet dodiet mums laiku, lai mēs sakārtotu savas lietas, jo tās ir mūsu nacionālās intereses! Vai jūs esat dzirdējuši šādu valodu no ārlietu ministra, finanšu ministra, ekonomikas ministra vai premjera? Vai Valsts prezidents runāja par Latvijas nacionālajām interesēm, kad tikās ar Trampu? Izskatās, ka tie ir cilvēki, kuriem svarīgāk dabūt uzslavu no kāda rietumu politiķa. Iespējams, ka pat neviena cita valsts pasaulē nav tā cietusi no sankcijām kā mēs. Ģeopolitiskajiem partneriem to vajadzētu saprast un mūsu politiķiem būtu pienākumus viņiem uz to norādīt, ja mūsu kopīgās vērtībās ietilpst demokrātija. Ekonomiste Dembisa Moijo (Dambisa Moyo) norāda uz pētījumu, kas apliecina, ka tomēr cilvēku ienākumi ir nozīmīgākais faktors, kas nosaka, cik «ilgdzīvotspējīga» būs konkrētā demokrātija. Ja vidējie ienākumi uz vienu cilvēku ir 1000 dolāru, tad šīs valsts demokrātija pastāvēs tikai astoņus gadus. Līdz ar ienākumu pieaugumu pieaug arī demokrātijas dzīvotspēja. To ir svarīgi apzināties, ka nepietiekama iestāšanās par mūsu nacionālām interesēm dziļākā būtībā apdraud mūsu demokrātijas pamatus.

Vai nebūs tā, ka šajās vēlēšanās atkal konkurēs nevis idejas par cilvēku ienākumu pieaugumu un ekonomikas izaugsmi, bet tiks drillēta tā pati vecā plate par latviešiem un krieviem?

Tik tālu, cik mūsu valsts ikdiena iespaido mūsu dzīvi, mums visiem šeit ir viens liktenis. Un tas mums ir jāsaprot. Mēs dzīvojam kopā, esam vienā laivā, un mums kopā jāairē. Sanaidošana un pretstatīšana ir jābeidz. Jau padomju laikā bija teiciens, ka «nevar piespiest mīlēt Raini». Nevajag reformēt tikai krievu skolas, bet visas skolas. Ja gribam sagatavot nākamo paaudzi, kas pratīs strādāt pasaules biznesa vidē un negaidīs, ka kāds klāt pienesīs labi apmaksātas darba vietas, tad meklēsim drosmīgus risinājumus izglītības sistēmai. Varbūt mācīsim visās skolās 60% valsts valodā un, domājot par visu mūsu bērnu nākotni, pārejos 40% dažādās stratēģiski svarīgās svešvalodās? Angļu valoda būtu pašsaprotami, bet, ja negribam tikai gatavot iespējamos menedžerus ārzemju uzņēmumiem Latvijā, bet pašu uzņēmējus un investīciju piesaistītājus, tad dosim iespēju mācīties arī ķīniešu, arābu, hindi, japāņu un citas pieaugošās biznesa valodas. Pirms 150 gadiem Krišjānis Valdemārs meklēja mūsu tautai izaugsmes iespējas un, dibinot jūrskolas, aicināja – «brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā». Šodien mēs saviem bērniem varam atvērt pasauli un palīdzēt saskatīt jaunas izaugsmes iespējas ar svešvalodu zināšanām. Sabiedrības sašķeltība divās kopienās ir Latvijas politikas brāķis. Tas nopietni vājina mūsu valsts izaugsmes iespējas. Tas ir jānovērš. Ir jāsāk jauna dzīve.

Jo mēs varam pamodināt mūsu tautā īstu uzvaras cerību, ka varam gūt gandarījumu un uzvaras no godīgām un drosmīgām cīņām par Latviju, nevis meklēt izdevīgumu no spēļu sarunāšanas un totalizatoriem. Mums apkārt netrūkst iedvesmojošu piemēru. Ir daudzi, kas atkarībās iet bojā, bet ir daudzi, kas ar pārdabisku spēku, Dieva palīdzību un jaunas dzīves cerību atkarības uzvar. Ticu, ka Latvijā uzvara ir iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos Tet grupas apgrozījums bijis 162,8 miljoni eiro, saglabājot pagājušā gada līmeni attiecīgajā periodā, un valsts budžetā nodokļos iemaksāti 40,3 miljoni eiro, liecina grupas neauditētie finanšu rezultāti.

“Neskatoties uz šogad piedzīvoto ekonomisko spriedzi, Tet grupas uzņēmumiem ir izdevies saglabāt labus rezultātus. Sagaidāms, ka noslēdzošie mēneši būs tikpat izaicinoši kā līdzšinējais gads, tādēļ Tet fokusā arī turpmāk būs kritiski nozīmīgās interneta un televīzijas infrastruktūras nodrošināšana sabiedrībai un uzņēmējiem,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Savu vietu izklaides nozarē ar vietējo oriģinālsaturu un jaunākajām pasaules filmām un seriāliem nostiprina Shortcut, apgrozījumam augot par 35%.

Lielākais apgrozījuma pieaugums vērojams datortehnikas apkalpošanas un datu pakalpojumos, kā arī tehnikas mazumtirdzniecībā. Par 35% pieaudzis eksporta apgrozījums, lielā mērā pateicoties optisko tīklu izbūvei Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti

Māris Ķirsons, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.

Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup kredītportfelis palielinājies par 62%

Db.lv, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares uzņēmuma DelfinGroup ieņēmumi otrajā ceturksnī sasniedza 8,6 miljonus eiro, kas ir kāpums par 46% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Peļņa pirms nodokļiem palielinājās par 30%, sasniedzot 1,96 miljonus eiro, bet neto peļņas kāpums bija 47%, pieaugot līdz 1,22 miljoniem eiro. Uzņēmuma neto kredītportfelis pret pagājušā gada pirmo pusgadu palielinājies par 62%, sasniedzot 53,8 miljonus eiro.

"Esam aizvadījuši veiksmīgu ceturksni. Visstraujākā izaugsme šī gada sākumā ir sasniegta ikvienas veselīgas ekonomikas funkcionēšanai tik nepieciešamajos patēriņa un lombarda aizdevumu segmentos. Jauni patēriņa aizdevumi otrajā ceturksnī izsniegti 15,4 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 90% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni. Savukārt Banknote lombarda aizdevumi piedzīvoja kāpumu par 65%. Jāmin, ka DelfinGroup turpina pilnveidot savu tehnoloģisko rīku komplektu, lai uzlabotu uz datiem balstītu klientu maksātspējas novērtēšanu. Tas rezultējas ar labu aizdevumu atmaksāšanas kultūru un stabili zemu aizdevumu ar kavētu atmaksu līmeni – 1,6%," komentē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai turpināt rakt bedri, ja tā iesākta nepareizā vietā?

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Somija atradusi enkuru, kas varētu būt sabojājis gāzesvadu Balticconnector

LETA--AFP, 25.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas policija otrdien paziņoja, ka ir atradusi enkuru, kas varētu būt no Ķīnas kuģa, par kuru pastāv aizdomas Somijas-Igaunijas gāzesvada "Balticconnector" sabojāšanā.

Policija otrdien publiskoja fotogrāfijas ar zemūdens pēdām, kuras radušās, sešas tonnas smagajam enkuram velkoties pa jūras gultni un pēc tam ietriecoties cauruļvadā, kā rezultātā radies "Balticconnector" bojājums un enkurs norāvies.

"Karaflote to atrada šorīt agri no rīta," preses konferencē sacīja kriminālpolicijas pārstāvis Risto Lohi.

Varasiestādes arī apstiprināja iepriekšējos secinājumus, kas norādīja uz Ķīnas kravas kuģa "Newnew Polar Bear" iespējamo saistību ar bojājumiem.

"Ar Honkongas karogu peldošais kravas kuģis, spriežot pēc laika ietvara, šķiet, bija notikuma vietā," sacīja Lohi.

Policija centusies sazināties ar kuģa kapteini, bet nav saņēmusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekšējais patēriņš – spēcīgs ierocis cīņai ar vīrusa seku novēršanu

Agris Kamenders, Ekodoma SIA, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 simptomi Latvijas uzņēmējdarbībā

Ilva Valeika, Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā, 06.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnisko elastīgo un kompresijas izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast”, kas ietilpst farmācijas uzņēmuma AS “Olainfarm” grupā, valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Vjačeslavs Ļifics.

“Mana profesionālā pieredze veidojusies dažādu nozaru uzņēmumos, taču vienmēr manā atbildībā un uzmanības fokusā bijusi biznesa attīstība un procesu sakārtošana. “Tonus Elast” ir Latvijā novērtēts un nozīmīgs ražotājs, kas jau tagad tirgū piedāvā kvalitatīvus un eksportspējīgus produktus, tāpēc mana prioritāte ir kopā ar kolēģiem izstrādāt un īstenot spēcīgu stratēģiju eksporta apjomu paplašināšanā un arī jaunu tirgu iekarošanā. Tāpat turpināsim strādāt pie produktu portfeļa attīstības un ražošanas turpmākas modernizācijas,” norāda “Tonus Elast” valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Ļifics.

V.Ļifics ir pieredzējis biznesa attīstības un vadības profesionālis, kurš specializējies uzņēmējdarbības procesu digitalizācijā un optimizācijā, e-komercijā, efektivitātes celšanā un inovāciju vadībā. Iepriekš strādājis IT, vairum un mazumtirdzniecības, vides pakalpojumu nozaru uzņēmumos vadošās pozīcijās, atbildot par biznesa attīstību, pārdošanu un e-komercijas rīku attīstību. Viņam ir Rīgas Tehniskajā universitātē iegūts maģistra grāds radiotehnikā un telekomunikācijā, kā arī regulāri Latvijā un ārvalstīs papildinājis zināšanas dažādos profesionālajos kursos un apmācībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. maijā notiks biznesa forums "CexitBiz". Forums ir loģisks turpinājums aprīļa beigās notikušajam sabiedrības forumam "Pietura: Cexit", tikai šoreiz pasākuma fokusā būs tieši uzņēmējdarbības sektors, tā specifiskā situācija pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Foruma mērķis ir sniegt praktisku informāciju, metodes, paņēmienus, lai uzņēmumiem palīdzētu paredzēt mainīgo situāciju, radīt produktus un pakalpojumus, lai spētu finansiāli un arī konceptuāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Forumā uzstāsies tādi lektori un viedokļu līderi kā Martins Gauss, Ieva Tetere, Jānis Ošlejs, Zane Čulkstēna, Andrejs Vasiļjevs, Andris Rubīns, Māris Jansons u.c.

"Foruma saturs būs organizēts trīs blokos – nākotnes procesi, izaicinājumi darbiniekiem un jauna pieredze klientiem. Esam saplānojuši forumu tā, lai sešu stundu laikā uzņēmēji varētu gan gūt ieskatu tendencēs, iespējams, pat futūriskos nākotnes modeļos, gan gūt idejas tam, kā vadīt uzņēmuma būtiskāko resursu – darbiniekus, kuri šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas gan individuāli, gan arī organizācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Turbulence, vietējais ražotājs un greizā investīciju vide

Andrejs Ždans, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" valdes loceklis, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ekonomika piedzīvo turbulenci pandēmijas atnesto izaicinājumu dēļ, valsts līmenī izgaismojas ne tikai akūtās problēmas, kas tūlītēji jārisina, bieži vien pieņemot nepopulārus lēmumus.

Krīzes ir neērtas un nepateicīgas arī citu iemeslu dēļ - kā uz delnas redzami lēmumpieņēmēju atliktie stratēģiskie lēmumi, kuri "iegūluši" atvilktnēs, paliekot bez konkrētas rīcības. Viens no tiem - kāda ir valsts politika, lai stiprinātu vietējo ražošanu?

Šā brīža ekonomiskā situācija nav vienkārša. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi saruka par 2,7%. Šobrīd ikviens izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un ikviens uzņēmējs apzinās, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras, jo varam saskarties ar pieprasījuma ierobežojumiem gan vietējā tirgū, gan arī ārējos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot lombardu biznesu Latvijas reģionos, finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup noslēdzis līgumu ar Latvijas ceturtā lielākā lombardu tīkla īpašnieku AS Moda Kapitāls par Moda lombardu biznesa pārņemšanu līdz 2021. gada beigām.

AS Moda Kapitāls pieder 25 lombardu filiāles visā Latvijā. Cita starpā līgums paredz AS Moda Kapitāls lombarda aizdevuma portfeļa pārdošanu; turpmāk AS Moda Kapitāls specializēsies hipotekārās kreditēšanas un patēriņa aizdevumu segmentos. Aptuvenā darījuma summa ir 950 000 eiro, bet precīzā līguma summa būs zināma tikai pēc darījuma noslēgšanās 2021. gada nogalē.

"Paplašināšanās reģionos šobrīd ir viena no mūsu uzņēmuma fokusa jomām, jo modernu finanšu pakalpojumu pieejamība daudzviet ārpus Rīgas ir ļoti ierobežota. AS Moda Kapitāls ir bijis spēcīgs reģionālais spēlētājs ar plašu filiāļu tīklu un labu investīciju potenciālu. Pirms Moda lombardu biznesa iegādes līguma noslēgšanas rūpīgi iepazināmies ar šo uzņēmumu un secinājām, ka tas ir labi pārvaldīts un ar lielu lombarda klientu bāzi. Labu pārvaldību apliecina arī AS Moda Kapitāls ilgstošā klātbūtne Nasdaq Riga biržā, kurā kopš 2010. gada tiek kotētas AS Moda Kapitāls obligācijas," komentē AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Join Up Baltic maina vadību

Db.lv, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūrisma operatora "Join Up" Baltijas biroju "Join Up Baltic” turpmāk vadīs Sabīna Saikovska. Vadības maiņa ir saistīta ar uzņēmuma stratēģiskā fokusa maiņu.

“Pandēmija atkāpjas, un tirgus pakāpeniski atsāk augšupeju. 2021.gadā ceļojumos devās 629 000 Latvijas iedzīvotāji, kopā iztērējot 355,5 miljonus eiro. Šī un nākamā gada prognozes ir vēl optimistiskākas. Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu, koncentrēsimies uz intensīvāku darbu ar tūrisma aģentūrām. Pērn Latvijā darbojās aptuveni 300 tūrisma operatori un aģentūras (kas ir reģistrēti arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā), tādējādi mūs gaida daudzas jaunas partnerības. Turklāt mēs vēlamies ciešāk sadarboties ar mācību iestādēm,” komentē S.Saikovska.

“Savu misiju Baltijas valstu tirgū redzam kā jaunu pieeju ieviešanu tūrismā un tūrisma nozares attīstības sekmēšanu. Mēs turpināsim strādāt ar tūrisma aģentu tirgu un attīstīsim tūrisma aģentu iespējas, piedāvājot apmācības, lojalitātes programmas, atbalstu un palīdzību viesnīcu izvēlē,” norāda Aleksandrs Alba, “Join Up!” un “SkyUp Airlines” līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu tradicionālais uzdevums – parādīt savu produktu un pakalpojumu – iet rokrokā ar tīklošanu un jaunu kontaktu veidošanu.

«Izstāde ir lielisks formāts tīklošanai, jo gan apmeklētāji, gan dalībnieki ir ieradušies, lai veidotu jaunus kontaktus, un ir labvēlīgi noskaņoti un ieinteresēti aprunāties, sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem. Turklāt izstādē parasti ir tīklošanai piemērota vide – neviens nesēž, visi nepārtraukti pārvietojas, ir daudz uzskates materiālu, par kuriem ir iespēja uzdot jautājumus vai tos izmēģināt, notiek dažādi pasākumi un konkursi,» raksturo Aiga Veckalne, SIA Personīgās zīmolvedības akadēmija līdzīpašniece. Viņa uzsver, ka tīklošana ir ilgtermiņa stratēģija, tā nav pārdošana, bet pēc iespējas lielāka cilvēku daudzuma uzrunāšana pasākumā, lai iedotu savu vizītkarti un reklamētu uzņēmumu, produktu vai pakalpojumu. Tā ir attiecību veidošana, tādēļ uzmanīgi jāklausās un jāuzdod jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot inovāciju attīstību kā uzņēmuma stratēģisko prioritāti, Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup valdē iecelts finanšu tehnoloģiju un inovāciju eksperts Nauris Bloks, kurš šobrīd pilda uzņēmuma inovāciju vadītāja pienākumus. Izmaiņas valdē atbilst DelfinGroup stratēģijai turpināt tālāku izaugsmi, to stiprinot ar jaunu inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumiem.

Līdz ar izmaiņām valdes sastāvā, DelfinGroup valdē šobrīd ir Didzis Ādmīdiņš, valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes locekļi Aldis Umblejs, Sanita Pudnika un Nauris Bloks.

Nauris Bloks ir DelfinGroup inovāciju vadītājs kopš 2022. gada septembra. Naura fokusi ir fintech tehnoloģiju risinājumu ieviešana un jaunas klientu pieredzes veidošana.

“Mūsu mērķis ir stiprināt DelfinGroup pozīcijas kā inovatīvam finanšu pakalpojumu sniedzējam, mērķtiecīgi ieviešot arvien jaunus, vienkāršus, klientiem pielāgotus un uz tehnoloģijām balstītus finanšu pakalpojumus. Izmaiņas valdē, piesaistot Nauri Bloku – spēcīgu nozares profesionāli ar starptautisku pieredzi, ir ieguvums gan uzņēmumam, gan akcionāriem, jo ilgtermiņā varēsim kopā sasniegt arvien ambiciozākus biznesa attīstības mērķus. Jau šobrīd Nauris Bloks uzņēmumā ir uzlabojis daudzus procesus inovāciju un tehnoloģiju jomā, bet mums ir arī lieli plāni nākotnei. Vēlos piebilst, ka pēc Naura iniciatīvas tika uzsākta arī cieša DelfinGroup sadarbība ar Banku augstskolu un Rīgas Tehnisko universitāti studiju un pētniecības jomā, strādājot pie tā, lai Latvijas izglītības kvalitāte iet roku rokā ar darba tirgus prasībām,” skaidro Didzis Ādmīdiņš, DelfinGroup valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Situācija autobūves nozarē norāda uz sarežģījumiem ilgtermiņā

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru