Latviešu radītā filma «Mammu es tevi mīlu» patlaban jau izrādīta vairāk nekā 70 festivālos, ir noslēgti veiksmīgi darījumi Āzijā par kino un DVD izplatīšanu, patlaban notiek pārrunas arī par lielāku televīzijas darījumu, stāstīja studijas Tasse Film producente Alise Ģelze.

«Mammu, es tevi mīlu» pasaulē soļus sper, sadarbojoties ar New Europe Film Sales.

Liela nozīme veiksmīgai sadarbībai ir personīgiem kontaktiem, kas rodas dažādos pasākumos un vietās, kur pulcējas nozares profesionāļi. «Kannas ir ikgadēja tikšanās vieta ar nozares kolēģiem un vienlaikus atskaites punkts – gan uz mūsu studijas paveikto, gan manas paaudzes kolēģu šajā laikā sasniegto,» stāsta studijas Tasse Film producente Alise Ģelze.

Viņa pirmo reizi Kannu tirgū piedalījās 2008. gadā jauno producentu seminārā «Producers on the Move». Producente norāda, ka tas ir bijis sākums profesionālo kontaktu veidošanai. Tieši šādā un līdzīgos semināros iegūtie kontakti bijuši noturīgākie un rezultatīvākie.

Vēlme apvienot skaisto ar praktisko ir bērnu apģērbu zīmola Wuf Kids stūrakmens.

Wuf Kids radītāji un veidotāji Madara un Toms Langes ģimenes uzņēmuma attīstībai pievērsās pirms aptuveni divarpus gadiem, kad radusies vēlme uzšūt kādu skaistu apģērba gabalu savai pirmdzimtajai meitiņai. Madara ir ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs, bet Toms Rīgas Tehniskajā universitātē studējis uzņēmējdarbību, līdzšinējā darba pieredze viņam bija saistīta ar tirdzniecības jomu. Abiem līdz šim nav bijis pieredzes apģērbu ražošanā un dizaina veidošanā, bet plecu pie pleca viņi saviem spēkiem attīsta savu uzņēmumu.

«Biznesa ideja radās ļoti spontāni. Kopā ar mammu, kura savulaik bija profesionāla šuvēja, aizbraucām uz auduma veikalu, vēlējāmies uzšūt kādas smukumlietiņas meitiņai. Rezultātā no veikala atbraucām gan ar audumiem, gan ar hobija klases šujmašīnu, lai gan pašām mums mājās jau bija padomju laika «taisnās vīles» šujmašīna. Tā tapa pirmās lietiņas pašu meitiņai, vēlāk nolēmu tās arī nobildēt un parādīt citiem savos facebook un instagram kontos. Uzreiz radās pieprasījums, un nekas cits neatlika kā kopā ar mammu censties to apmierināt. Pavisam drīz jau attapāmies – pieprasījums ir tik liels, ka jau jādomā kaut kas nopietnāks, jāiegādājas profesionāla tehnika un jāpiesaista papildu darba rokas. Patlaban kopā ar mammu ik dienas drēbes šuj vēl divas darbinieces,» stāsta Wuf Kids idejas autore Madara. Viņa atzīst, ka biznesu sāka, jūtu vadīta, neizpētot tirgus situāciju, nerakstot biznesa plānu. Tagad gan viņa jau apzinājusi vietējos ražotājus un to veikumu vērtē kā kvalitatīvu.

Noslēgusies Eiropas Padomes fonda Eurimages kārtējā sesija, kurā EUR 150 000 atbalstu saņēmusi Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām, kas ar Nacionālā Kino centra atbalstu top studijā Tasse Film, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente.

Filmas uzņemšana sākusies 2016. gada februārī, pirmizrāde gaidāma 2017. gadā, galvenajās lomās – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe.

Eiropas Padomes fonds Eurimages finansiāli atbalsta filmu projektus, kas top kā kopražojumi starp vairākām Eiropas valstīm, konkursa kārtībā projekti tiek izskatīti četras reizes gadā. Šobrīd fondā apvienojušās 37 dalībvalstis, Latvija tām pievienojās 2001. gadā. Kopš tā laika fondā Eurimages finansējumu izcīnījušas sešas ar Latvijas dalību veidotas pilnmetrāžas spēlfilmas (piemēram, Modris 2012. gadā un Jāņu nakts 2005. gadā), četras pilnmetrāžas animācijas filmas (starp tām Lote no Izgudrotāju ciema un Trīs musketieri, abas atbalstītas 2004. gadā), viena dokumentālā filma (Friči un blondīnes, atbalstīta 2007. gadā). Latvijas pārstāvis fondā Eurimages ir Nacionālā Kino centra vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis.

Pēc vairākiem gadiem Anglijā un ASV Zane Gusta izvēlējusies Latvijas laukus un attīsta ģimenes uzņēmumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No darba ārzemēs Z. Gusta pierunājusi atgriezties arī savu mammu Gintu Timbru, un abas radījušas zīmolu Lavandertoys – lina auduma dzīvnieciņus, kas pildīti ar lavandas ziediem. Trīs mēnešu laikā jancīgie, smaržīgie zvēriņi iekārtojušies vairāku Latvijas veikaliņu un salonu plauktos, tiem ir sekotāju pulciņš sociālajos tīklos un pat pirmie vairumpircēji. Taču Zanei galvā jau rosās jaunas idejas par daudzveidīgu lavandu saimniecību.

Atgriežas mājās

«Es ļoti agri kļuvu pieaugusi, jo mamma aizbrauca strādāt uz ārzemēm,» saka Z. Gusta. Viņa mācījusies Bulduru dārzkopības vidusskolā, taču nav pabeigusi, jo 17 gadu vecumā aizbrauca uz Angliju strādāt. Vidusskola pabeigta tālmācībā, pēc tam sekoja tūrisma vadības studijas Londonas koledžā. Aptuveni divus gadus viņa nodzīvojusi ASV, Maiami, kur strādājusi grīdas segumu tirdzniecības salonā. «Kad atgriezos Latvijā, mani daudzi nesaprata. Jā, Maiami ir daudz saules, laba alga, arī draugi… Taču es pat lāgā nevarēju sazvanīties ar mammu un tēti, jo man bija nakts, kad viņiem – diena. Tur draugi nesaprot jēdzienu – zelta rudens, kas ir tik izteiksmīgs Latvijā,» lēmumu atgriezties mājās pamato Zane. Jau Londonā viņai nav paticis, ka ceļā uz koledžu jāpavada pusotra stunda turp un tikpat – atpakaļ. Tie visi bija iemesli, lai atgrieztos. Sākumā bijis darbs kādā tūrisma aģentūrā, taču apnicis strādāt citiem. Pirms diviem gadiem kopā ar vīru pārvācās uz laukiem netālu no Liepājas. Pašu spēkiem izremontēja telpas dzīvnieku viesnīcai. Reģistrēja mazkapitāla sabiedrību Zoovilla. «Tas ir tikai hobijs, jo dzīvnieku viesnīcā nav tik daudz, lai to sauktu par biznesu,» viņa atzīst.

Pabeigts darbs pie režisora Jāņa Norda jaunās spēlfilmas Ar putām uz lūpām, kas no šā gada 10. novembra būs skatāma Latvijas kinoteātros. Filmas galveno lomu atveidotāji ir aktieri – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe, bet radošā kolektīva kodolu veido komanda, kas strādājusi pie filmas Mammu, es Tevi mīlu.

Ar putām uz lūpām ir attiecību trilleris. Tas stāsta par aktiera Viļa Daudziņa atveidoto Didzi - bijušo policistu un kaujas suņu treneri, kurš dažu dienu laikā nonāk neapskaužamā situācijā. Viņš tur aizdomās sievu (aktrise – Ieva Puķe) par neuzticību, kamēr viņa mīļotie suņi inficējas ar kādu bīstamu slimību.

Līdzās labi zināmiem un pieredzējušiem aktieriem, kino debijā sevi piesaka arī jaunā Nacionālā teātra zvaigzne Raimonds Celms.

«Sabiedrībā par mīlu un attiecībām nereti tiek runāts caur rozā brillēm. Taču manā jaunajā filmā Ar Putām un Lūpām mīla un trakums iet roku rokā. Filma sniegs skatītājiem aizraujošu un neparedzamu notikumu virpuli, kurā varoņi, nonākuši mīlas krustcelēs, nereti uzvedas tā, kā saka par trakiem suņiem – «ar putām uz lūpām»,» tā par filmu stāsta režisors Jānis Nords.

Režisora Jāņa Norda spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (2013) atzīta par Eiropas labāko bērnu filmu 2014. gadā. Eiropas Bērnu filmu asociācijas (ECFA) piešķirto balvu filmas producente Alise Ģelze saņēma šonedēļ, Berlīnes kinofestivāla ietvaros rīkotā ceremonijā, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Eiropas Bērnu filmu asociācija (European Children’s Film Association) šādu balvu piešķir jau ceturto gadu – visa gada laikā ECFA žūrija strādā deviņos dažādos bērnu filmu festivālos dažādās Eiropas valstīs, katrā no šiem festivāliem izvēloties vienu filmu savam nomināciju sarakstam. Gada beigās par žūrijas izveidotā saraksta filmām balso vairāk nekā 80 asociācijas biedri, nosakot gada labāko bērnu filmu. Balvas pasniegšana notiek Berlīnes starptautiskā kinofestivāla laikā.

Eiropas Bērnu filmu asociācija ir dibināta 1988. gadā un šobrīd tajā ietilpst vairāk nekā 80 biedru no 30 valstīm Eiropā un ārpus tās. Asociācija apvieno profesionāļus un organizācijas, kas strādā, veidojot filmas bērniem un jaunatnei.

Šogad apritēs pieci gadi, kopš Kristīne Baranovska kļuva par Kalvenes kafejnīcas un viesnīcas «Spāres» īpašnieci. Viņas vadītā kafejnīca ne tikai kļuvusi populāra vietējo iedzīvotāju, garāmbraucēju un tūristu vidū, ēdināšanas pakalpojumi pieprasīti arī izbraukumos, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

K. Baranovska par kalvenieci sevi sauc 18 gadus, kad uz Kalveni pārcēlās no Gramzdas. «Nebiju vietējā, bet te ātri visus pieņem,» dzīvesvietu raksturo K. Baranovska. Pēc Kalvenes pamatskolas beigšanas mācījusies par reklāmas speciālisti, tad apguvusi transporta loģistikas zinības, vēl pēc tam izmācījusies par ekonomisti. Pilnīgi ar ēdināšanu nesaistītas jomas, taču tas viss noder uzņēmuma sadzīves organizēšanā. «Pa vasarām Kalvenē vienmēr atradu darbu, lai nopelnītu. Vienu gadu vasarā tiku pastrādāt šajā pašā kafejnīcā, kura tolaik piederēja Ilzei Jansonei, ar ko man bija labi kontakti saglabājušies vēl ilgi pēc tam. Kad mācījos, gāju praksē, man bija Liepājas posms. Arī pēc tās vasaras atgriezos pilsētā, kur pēc mācībām strādāju algotu darbu. Taču, kad mana meitiņa paaugās, sapratu, ka negribu vairs kādam citam naudu pelnīt, bet pati būt sev noteicēja. Atcerējos, ka Ilze jau agrāk man piedāvāja, vai negribu palikt šeit uz vietas par galveno, jo viņai lielākā daļa kolektīva brauca no Liepājas. Pēc gadiem sazinājāmies, un tā arī pārņēmu, vienojoties par sadarbību ilgtermiņā,» nonākšanu uzņēmējdarbības vidē atminas K. Baranovska, kurai tobrīd bija 23 gadi.

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Līgatnes dabas takās dzīvojošie lāči Mikus un Puika ap Ziemassvētkiem varēs izmēģināt jaunu 3000 m2 lielu pastaigu laukumu, bet apmeklētājiem būs iespējams tos daudz labāk apskatīt, vēsta laikraksts Diena.

Pašlaik vēl tiekot betonēti pamati, bet līdz decembra beigām jābūt gatavam dubultajam nožogojumam ap dzīvniekiem atvēlēto teritoriju. Savukārt nākamajā gadā šai vietai Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) plāno meklēt jaunu apsaimniekotāju, informē laikraksts.

Mikus un Puika dzimuši Rīgas zooloģiskajā dārzā, bet kopš 1995. gada tie mīt Līgatnē. Lāčiem jauns mājoklis ir kopš pagājušā gada novembra, taču tam apkārt līdz šim nebija āra pastaigu laukuma, tāpēc apmeklētājiem no attāluma caur režģi pagaidām redzami vienīgi dzīvnieku silueti. Pašlaik labi apskatīt var Ilzīti, kas mīt blakus iežogojumā. Šo dzīvnieku kopēja, par lāču mammu dēvētā Velga Vītola atzinusi, ka viņai ir patiess prieks par topošo pastaigām domāto teritoriju, jo rezultātā daudzreiz pieaugs lāču puikām pieejamā platība.

Svinīgā atmosfērā noslēdzies starptautiskā labdarības projekta TOYP Latvia pirmais posms un apbalvoti Latvijas 10 jauni un izcili cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri ir sasnieguši izcilus panākumus savā izvēlētajā darbības jomā un veicinājuši pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.

TOYP ir starptautisks labdarības projekts, ko Latvijā organizē biedrības Junior Chamber International Latvia (JCI Latvia) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ar mērķi veicināt jauniešu izglītošanos un iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā, iedvesmojot tos uz sasniegumiem savā izvēlētajā darbības jomā, būt labākiem līderiem un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Balvas šajā gadā saņēma Vita Brakovska - uzdrīkstēšanās un radošas darbības veicinātāja - pa visu Latviju ceļojošais «zināšanu eņģelis», Liene Dambiņa - Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, Raimonds Elbakjans - Lielākās ielu sporta un kultūras kustības Latvijā – projekta Ghetto Games idejas autors un vadītājs, Ratiņbasketbola federācijas prezidents, Latvijas jauniešu elks un autoritāte, Jānis Iklāvs - skolotājs, Latvijas skautu priekšnieks, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) valdes priekšsēdētājs, Ogresgala 5. Skautu un gaidu vienības priekšnieks, Ināra Kehre - aktīva jaunatnes organizāciju brīvprātīgā un vairāku sociālo un labdarības projektu vadītāja, apbalvojuma Laiks Ziedonim vadītāja un fonda Viegli idejas līdzdibinātāja, Dana Narvaiša - aktīva alternatīvās izglītības veicinātāja, Cēsu Jaunās sākumskolas vadītāja un viena no tās veidotājām, Andris Rubīns - viens no spilgtākajiem radošās industrijas pārstāvjiem Latvijā, reklāmas aģentūras DDB Latvija izpilddirektors, līdzdibinātājs Latvijas pirmajam sociālajam uzņēmumam MAMMU, Ģirts Majors - lielākā mūzikas un mākslas festivāla Baltijā Positivus rīkotājs, koncertaģentūras Positivus Music vadītājs, koncertzāles Palladium līdzīpašnieks, Aminata Savadogo - viena no talantīgākajām jaunajām Latvijas dziedātājām, komponiste un dziesmu autore un Mārtiņš Sirmais - viens no izcilākajiem un radošākajiem latviešu pavāriem, 3 pavāru restorāns, restorāna 3 un kafejnīcas - veikala Sirmais un Dreibants līdzīpašnieks.

Kidday – tas ir divu uzņēmīgu sieviešu – Zanes Edules sākts un Lienes Apšvalkas piepildīts – bērnistabas aksesuāru interneta veikals

Sēžot mājās ar bērnu, Zanes Edules ideja bija «paspēlēties» ar digitālo mārketingu, tādējādi attaisnojot iegūtos divus maģistra grādus programmēšanā: «Tehnoloģijas «iet» uz priekšu, nevar sēdēt mājās un to visu laist garām.» No sākuma tika radīts veikals, un tikai pēc tam tas piepildīts ar saturu.

Veikala izkārtnei vajag preci

«Nevar spēlēties tikai teorijas līmenī, vajag to darīt praktiski, tātad vajag preci, ko pārdot,» pragmatiski nosaka Zane. «Kad sēž ar zīdaini, pats neko uztaisīt īsti nevar, un tad ir lieliski, ja ir labākā draudzene Liene, kura prot visu ko un arī sēž mājās ar bērnu.»

Par abu uzņēmuma partneru realizēto pirmo produktu, spēlējoties ar idejām, kļuva ziedu burti – pirmie Lienes aplīmētie mēneša laikā bija pārdoti, nākamajā mēnesī bija vēl vairāk burtu, un tad jau, kopā turpinot sadarbību, abu bērni bija tie, kuri noteica katru nākamo produktu. Meitene un puika – ar savām vēlmēm un vajadzībām, kuras mammām jārisina. Tā, piemēram, kad Lienei vajadzēja dēlu «dabūt laukā no vecāku guļamistabas», tika radīta Montessori tipa gulta–māja, kurā bērns jūtas droši. Vēlāk tika radīti jaukie plauktiņi–mājiņas – uz spicītes var uzlikt atvērtu vakara pasaku grāmatu, bet plauktiņš ir mājiņa mīļlietai. Katram priekšmetam ir gan stāsts, gan funkcionalitāte. Kidday nepretendē uz oriģinālu, jaunradītu dizainu un autorību. Abas dāmas atzīst, ka idejas nav tikai viņu: «Sekojam Instagram un Pinterest mammām un savu klientu vēlmēm – vai to varat?» «Nu ko mēs nevaram?» nosmej Zane. Ja ir pieprasījums, tad jārada piedāvājums. Tā ir radīta kombinēta bērnu gulta ar izvelkamu otru gultu. Zane dalās iegūtajā interneta tirdzniecības pieredzē: «Amerikā ir modē, ka bērni nakšņo pie draugiem, tāpēc ir nepieciešamība pēc šādām viesu gultiņām. Nu vairākas tādas gultas ir tapušas un jau varam likt Kidday katalogā!»

Dienas Biznesa TOP500 elektronikas un elektrotehnikas nozares trešais lielākais uzņēmums Latvijā SIA AE Partner šo gadu uzsāk ar paplašināšanās plāniem Liepājas ražotnē un sadarbību ar jauniem un ilgtspējīgiem partneriem.

Tā stāstā par uzņēmumu atklāj AE Partner prokūriste Jolanta Pavītola. 2003. gadā uzņēmums Plus Process Liepaja (šodien AE Partner ) izveidojās kā Dānijas uzņēmuma Plus Proces Controls meitas uzņēmums, kura vadībā stājās Klauss Ravns (Claus Ravn). 2007. gadā organizatoriskā struktūra mainījās.

Latvijas uzņēmuma līdzšinējais vadītājs Klauss Ravns un viņa kolēģis no Dānijas Mihaēls Holms (Michael Holm), divi entuziasti, apvienojās un atpirka Latvijas uzņēmuma daļu, neilgi pēc tam iegādājoties arī pašu mātes uzņēmumu Dānijā. Iepriekšējie uzņēmuma īpašnieki bija nolēmuši savu nākotni veltīt kam citam, kā rezultātā meita kļuva par mammu. K. Ravns un M.Holms kā vienlīdzīgi īpašnieki vadīja AE Partner līdz 2018.gada vidum, kad Mihaēls Holms nolēma pievērsties pavisam citādam dzīves stilam un izvēlēties citus izaicinājumus. K. Ravnam šodien pieder 89% uzņēmuma daļu, kas joprojām atrodas gan Latvijā, gan Dānijā.

Fotoaģentūras Reuters fotogrāfs Vinsents Keslers Vitoriju (Vittoria) un viņas mammu Eiropas Parlamenta deputāti, Itālijas pārstāvi Līciju Ronzulli (Licia Ronzulli) pirmoreiz EP sēdes laikā fotografējis 2010. gada 22. septembrī.

Toreiz bērns bijis tikai dažas nedēļas vecs. Šīs fotogrāfijas plaši izmantotas gan dažādos laikrakstos, gan tiešsaistes vietnēs.

Jau pēc diviem gadiem un vairākkārtējas viesošanās Eiropas Parlamenta balsošanas sesijās Vitorija bija ieguvusi iesauku - parlamenta mazulis. Balsošanā piedalījies pat mazās meitenes rotaļu lācītis.

Daži uzskata, ka Ronzulli veido savu karjeru uz bērna rēķina, taču viņa pati apgalvo, ka tādējādi pievērš uzmanību strādājošajām mātēm.

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Sociālajā tīklā «Facebook» ievietots sludinājums, kas liecina, ka par 12 000 eiro tiek pārdots uzņēmums «Madagaskara» Rīgā, kas nodarbojas ar bērnu ballīšu organizēšanu.

«Saistībā ar pārmaiņām mūsu dzīvēs, un pārvākšanos ārpus Rīgas, tiek pārdots divu draudzeņu, mammu kopīgi izveidots un funkcionējošs bizness - «Madagaskara», kurš funkcionē 1,5 gadus un ir «izslimojis» visas bērna slimības un ieguldījumus neprasa. «Madagaskara» ir 85m2 plašas, saulainas telpas, kuras iekārtotas un pielāgotas bērnu ballītēm,» rakstīts sludinājumā.

Sludinājumā informēts, ka uzņēmuma pārdošanas cenā ietilpst: mājaslapa ar domēnu, «Facebook» lapa, kalendārs ar telpu rezervācijām, «Annels» atrakcija divos stāvos ar bumbu baseinu (3 000 bumbiņas), «IGLU Soft Blocks» bumbu baseins, trepes ar slīdkalnu, kluču komplekts «māja», rotaļlietas, mēbeles un visi kontakti ar ēdinātājiem, animatoriem, dekorētājiem un apkopējiem.

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Z/s Vilciņi, kas atrodas Saukas pagastā, Viesītes novadā saimnieko Sabīne Zupa ar vīru. Viņu saimniecībā iespējams iegādāties dažādu sugu un šķirņu inkubācijas olas, cālēnus, pīlēnus, zoslēnus, jaunputnus un trušus.

Šajās brīvdienās no 4. līdz 6. maijam Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz Latvijas laukiem, kad notiks akcija Atvērtās dienas laukos. Šajā akcijā, kurā piedalīsies 130 dalībnieku (gan saimniecības, gan ražotāji) savas durvis atvērs arī z/s Vilciņi, kuru sētā ikvienam viesim būs iespēja noskaidrot, kas ir olu inkubācija, kā notiek olu savākšana, inkubēšana un kas notiek tad, kad no olas izšķiļas cālis. «Uz dzīvi savā dzimtajā pusē pārcēlos pirms aptuveni septiņiem gadiem, jo pēc Viesītes vidusskolas beigšanas kopā ar mammu un viņas māsu pārcēlāmies uz Liepāju, kur ģimenei piederēja ēdināšanas uzņēmums. Nolēmu atgriezties mājās, bet pie putnkopības pievērsos pamazām. Sākumā sākām pašu patēriņam audzēt trušus un arī tagad mūsu saimniecībā ir desmit garauši. Pēc tam sākām audzēt arī dažādu šķirņu putnus ne tikai savām, bet arī citu vajadzībām. Kopumā saimniecībā ir 15 h zemes un vīrs paralēli algotajam darbam audzē arī graudus, bet manai mammai blakus saimniecībā ir ķiploku audzēšanas lauki,» portālam db.lv teic S. Zupa, kura ar aizrautību stāsta par ikvienu lauku sētas iemītnieku un zina vārdā nosaukt teju ikvienu no 130 putniem. Tiesa reizēm gadās arī nelaime, kad purnus iekāro meža zvēri.

Kuldīgā top sociālā biznesa uzņēmums, kura produkts būs unikāla dizaina mājas tekstila izstrādājumi no eikaliptu šķiedras auduma.

Zigzag Factory ideja ir kļūt par sociālu uzņēmumu, kas atvērts ikvienam, kurš vēlas izmēģināt roku mājas tekstila šūšanā un kaut ko ar to nopelnīt. Reizē tā būs dizaina jaunrades platforma, kas vienuviet pulcēs Latvijas tekstila dizainerus, Kuldīgas iedzīvotājus, kā arī potenciālos pircējus, kuriem būs iespēja pasūtīt tieši tādu izstrādājumu, par kādu jau sen sapņojuši, stāsta Zigzag Factory dibinātājs Dāvids Grāveris. Telpas jau iekārtotas, uz Latviju no Singapūras ceļo īpašs audums, kura aušanā izmantotas eikaliptu šķiedras. Sašūts arī pirmais gultasveļas komplekts. Aktīva darbība sāksies februāra beigās, līdzko būs klāt audumi.

Šajā piektdienā par godu Latvijas svētkiem portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavotas Lielvārdes jostas.

«Par aušanu sāku interesēties jau 10 gadu vecumā, kad sāku iet aušanas pulciņā,» stāsta Lielvārdes jostu izgatavotāja Dace Grīnberga.

«Mana mamma tajā laikā gāja uz aušanas studiju. Tad likām kopā savas zināšanas un par savām izvēlējāmies jostu stelles. Arī mana mamma auž Lielvārdes jostas, bet vīrs ir apmācīts aust ziedainās jostas. Jostas aust iemācījām arī mūsu vecmāmiņai. Parasti šķiet, ka aušanas māka ir pārmantota no vecmāmiņas, bet mums bija otrādi, sākumā iemācījāmies mēs ar mammu un tad iemācījām omītei,» stāsta D. Grīnberga.

«Tas ir absolūts sirds darbs un katru dienu to daru ar prieku, viņa uzsver. Ar katru dienu šis darbs arvien vairāk iepatīkas, un jo sarežģītāks aužamais un ilgāk sanāk aust, jo interesantāk,» viņa piebilst.

Tuvāko divu gadu mērķis ir atvērt vēl vienu kebabnīcu, šoreiz - tuvāk Rīgas centram, biznesa portālam db.lv pastāstīja Bolderājas slavenās kebabnīcas, kas pieder ģimenes uzņēmumam SIA «Gvatar», saimnieks Agasifs Ibragimovs. Viņš sagaida ar smaidu sejā un tikko ceptu kebabu.

Ģimenes uzņēmums - A. Ibragimovs kebabnīcā saimnieko kopā ar mammu - izveidots 2013. gadā, un tā biznesa modelis ir vienkāršs - gatavot kebabus, izmantojot pašceptu maizi. Pārējie ģimenes locekļi esot piedalījušies kebabnīcas izveidē ar idejām, ierosinājumiem un iesaistījušies finansiālā veidā.

Bolderājas kebabnīcas popularitāte ir sava veida fenomens, to atzīst arī citi uzņēmēji. Savukārt, A. Ibragimovs to saista ar piedāvājuma kvalitāti: «Galvenais ir uzturēt labu kvalitātes kontroli, tad cilvēki brauks kaut vai 20 un 50 kilometrus pie tevis.»

SIA «Gvatar» sākotnēji plānoja atvērt picēriju, bet darba gaitā tomēr tapa kebabnīca. Ģimenes, kurai pieder uzņēmums, saknes meklējamas Azerbaidžānā un Gruzijā, bet tā jau 22 gadus dzīvo Latvijā.

Labam šefpavāram jāmāk ne tikai gatavot ēst, bet jābūt lieliskam vadītājam.

Latvijas restorānu apmeklētāji ir izlutināti – viņiem vajag personīgu apkalpošanu un ātri pagatavotu, bet svaigu ēdienu, turklāt par salīdzinoši zemu cenu, kas bieži vien ir nesavienojamas lietas, intervijā stāsta restorāna Kasha Gourmet šefpavārs Deniss Ivankovs. Viņš iesaka iet garām restorāniem, kuru ēdienkartē ir neskaitāmi piedāvājumi.

D. Ivanovs jau ilgus gadus strādā Mančestrā un ir viens no Manchester United stadiona un komandas šefpavāriem, kur strādājis kopā ar pasaulē slaveniem pavāriem. Tāpat viņš strādājis restorānā Juniper, kas saņēmis Michelin Star un uzkrājis pieredzi citos ārvalstu restorānos. Latvijā D. Ivankovs izveidojis restorānu Kasha Gourmet, kas piedāvā izsmalcinātus ēdienus, kas pagatavoti no vienkāršām sastāvdaļām.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.