Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas Irlavā, kur uzņēmumā SIA «Immerman Woodworks» top ziemas braucamrīks WiU.

Db.lv vēroja koka braucamrīka tapšanas procesu.

WiU ir bērnu skrejriteņu ziemas versija – tam riteņu vietā ir slēpes. «Immerman Woodworks» ražo braucamrīkus, kas paredzēti vecuma grupām 2-4 un 4-6 gadiem. Tapšanas stadijā ir arī risinājums vecākiem bērniem, kurš izturēs pat pieauguša cilvēka svaru. Tāpat Artūrs Immermanis strādā pie «divi vienā» versijas – braucamrīka, kuram slēpes varēs nomainīt pret riteņiem. Vizuāli gan tas vēl ir noslēpums.

Sākotnēji, lai noskaidrotu cilvēku viedokli par produktu un saprastu, kas cilvēkiem patīk labāk – tīrs bērzs vai ozols, Artūrs devās uz Kalnciema ielas tirdziņu. Taču ar savu produktu tirdziņos vairs nepiedalās un Latvijā vienīgā WiU iegādes vieta, izņemot internetu, ir pati ražotne. Jautāts par dalību amatnieku tirdziņos, Artūrs saka: «Nejūtu īsti piederību amatniekiem, pats es arī nejūtos īsti ērti šajos tirdziņos. Pie tam Latvija ir tikai testa tirgus. Tagad, kad produkts ir pieslīpēts līdz ideālam un izmēģināts vietējā tirgū, esam gatavi būtiski palielināt ražošanas apjomus un sākt aktīvi strādāt uz eksportu,» viņš stāsta. Tādēļ šogad iecerēta globāla tirdzniecības aģentu tīkla un pārdošanas kanālu veidošana, kur arī plānots realizēt 90% saražotā.

#Šai vietai tradicionālo slēpju dizains nav mainījies gadsimtiem ilgi.

Gada lielāko daļu slēpošana ir vienīgais ātrais un ērtais veids, kā pārvietoties Khomā, Ķīnas ciematā, kur koka mājiņas tiek apsildītas, izmantojot māla krāsnis. Tas atrodas piecu stundu brauciena attālumā no tuvākās lielpilsētas.

Šai vietai tradicionālo slēpju dizains nav mainījies gadsimtiem ilgi. Slēpju apakšdaļa pārklāta ar zirga ādu, bet apavi un slēpes sastiprina ar ādas virvi.

Kažokāda slēpēm piestiprināta tā, lai atvieglotu slēpošanu uz priekšu, bet novērstu slīdēšanu atpakaļ, dodoties augšup.

Interesanti, ka netālās alās atklātie gleznojumi rāda cilvēku figūras, kas stāv uz kaut kā līdzīga slēpēm. Arheologi lēš, ka gleznojumi ir 10 000 - 30 000 gadus seni.

Pašmāju kāzu modes zīmols Ingrida Bridal nācis klajā ar līdz šim apjomīgāko kāzu kleitu kolekciju Inspiration, ko veido 21 kāzu kleita un trīs vakarkleitas, informē zīmola pārstāvji.

2018. gada kāzu sezonai veltītā kolekcija tapusi, iedvesmojoties no lielpilsētas dinamiskā dzīves ritma un vispasaules aktuālākajām kāzu modes tendencēm, kas šobrīd svin savu uzvaras gājienu.

Jaunās kolekcijas kāzu kleitu galvenie vienojošie elementi šosezon ir grezni ar rokām darinātu mežģīņu izšuvumi, smalki pērļu, fliteru un kristālu rotājumi, dekoratīvas ziedu aplikācijas, izteikti kupli maksi garuma svārki, pagarinātas šlepes, divtoņu salikumi, puscaurspīdīgi auduma elementi, paaugstinātas apkakles, plecus atsedzošas piedurknes, stilizēti apmetņi, padziļināti V-veida dekoltē izgriezumi un jutekliskas korsetes. Līdzās klasiski baltas krāsas tērpiem pārstāvētas ir arī izmeklētas bēšo, maigi rozā un miesas krāsas toņu kleitas līgavām, kuras vēlas izcelt savu individuālo stilu.

1926. gada vasarā Gaismas prospektā ielika sanatorijas Ogre (tolaik – Mālkalne) pamatakmeni. Rīgas centrālās slimokases darbinieki, meklējot vietu trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijai, par piemērotāko atzina Ogri. Ēkas projektu uzticēja izstrādāt pazīstamajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (1859.-1928.), vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

«Uzsākot strādāt muzejā un apzinot vēsturisko apbūvi, manu uzmanību piesaistīja šī Jaunogres pērle, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošajiem Anša Cīruļa sienu gleznojumiem noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss,» saka Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Muzeja kolektīvs 2013.gadā organizēja pirmo sarīkojumu, atzīmējot Anša Cīruļa 130.jubileju. Sanatorijas ēdamzālē, kur ir lieliska akustika, gaisma, visiem pat nepieticis vietas, tik liela bijusi ieinteresētība.

«Pēc pirmā publiskā pasākuma izstaigājām ēku. Uzmanību piesaistīja kāpņu telpā nolupusī krāsa. Uzmanīgi paskrubinot, sapratu, ka zem krāsas slāņa slēpjas vēl kādi zīmējumi. 1954.gadā sanatorijas ēkā bija remonts. Tolaik valdīja nelatvisks gars, un ēkā esošos zīmējumus nosedza ar eļļas krāsas slāni. Uzaicinājām mākslas zinātnieku Ilmāru Dirveiku veikt ēkas padziļinātu izpēti. Uzrakstījām projektu Kultūrkapitāla fondam, pusgada laikā tapa pētījums, kas tagad ir mūsu īpašumā. Ēkā ir saglabājusies oriģinālā grīda, logi, durvis, to profili un konstrukcijas ļoti raksturīgi tā laika arhitektūrai. Tieši K.Pēkšēna un A.Cīruļa ieguldījums sanatorijas ēku padara īpaši vērtīgu Latvijas kultūras vēsturē,» uzsver I. Ruskule.

Augi ziemu pārcietuši labi vai pat izcili, bet labas ražas prognozes bremzē bažas par laikapstākļu «atriebību» pavasarī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā augļkopji un lauksaimnieki maigo ziemu vērtē ar dalītām jūtām. «Nopirku slēpes, bet sniega nav jau otro gadu! Bet augļkokiem – ziema kā paradīzē,» atzīst augļkopības saimniecības Akmentiņi Lietuvas pierobežā saimnieks Jānis Baltiņš, kurš saimnieko kopā ar Daci Drošprāti, saimniecības Gaidas īpašnieci. Pēc šādas ziemas arī raža sagaidāma laba, norāda J. Baltiņš. Latvijas Augļkopju asociācijas, kas apvieno 400 lielāko Latvijas augļkopju, konsultants par jautājumiem ābolu audzēšanā Guntis Ofkants vērtē, ka ziema parasti nepaiet pilnīgi bez sekām, tāpēc daba vēl varot paņemt savu daļu.

Mūsdienās sapnis par savu mājokli vairs nav nesasniedzams. Iedzīvotāju labklājības līmenis arvien uzlabojas, radot vēlmi ieguldīt savā nekustamajā īpašumā.

Ņemot vērā pieaugušo interesi un pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Kalnina 1 piedāvā pārdomātus dzīvokļus ar privātu pagalmu Rīgas tuvajā centrā blakus parkam, Alfrēda Kalniņa ielā 1.

Park Residence ir mūsdienīgs projekts, kurā kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu, estētisku dzīvojamo platību mūsdienīgiem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, dāvājot pagātnes vērtības mūsdienu ērtībās..

Park Residence namā ir iespējams iegādāties funkcionālus augstas klases dzīvokļus ar pilnu iekšējo apdari platībās no 13 kvm līdz 36 kvm; studijas tipa dzīvokļus vai studijas tipa dzīvokļus ar vienu guļamistabu. Līdz detaļām pārdomāti dzīvokļu plānojumi, optimālas istabu un dzīvokļu zonu proporcijas dod iespēju pilnvērtīgi izmantot telpu. Apdarē un dizainā izmantoti tikai laika pārbaudi izturējuši, kvalitatīvi materiāli un elementi, pasaulē atzīti zīmoli – VILLEROY & BOCH akmens masas flīzes, HANSGROHE santehnika, Itālijā ražoti CORDIVARI radiatori, divslāņu ozola parketa dēļi PARKY un MEISTER, dušas izbūvētas ar VILLEROY & BOCH jaunās paaudzes materiāla dušas paliktņiem ARCHITECTURA vai flīzētas ar kritumu uz lineāru TECE trapu ar flīzes apdares nosegvāku, JUNG rozetes un slēdži. Namā ir izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas – ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma ar ūdens skaitītājiem dzīvoklī, apkures sistēma ar iespēju skaitītāju rādījumus nolasīt attālināti, kā arī elektroapgādes sistēma. Šī gada aprīlī tiek uzsākta dzīvokļu tirdzniecība.

Jau otro gadu ekstrēmās atpūtas un izklaides kompleksā Baldones Waterjump norisinājās divu dienu garais festivāls Waterfest 2015, kas sevi pieteicis kā bezrūpīgākais un slapjākais festivāls Latvijā. Šogad festivāla apmeklētāju skaits sasniedza teju tūkstoti un Waterfest piedāvāja vēl neredzētas aktivitātes, informē pasākuma organozatori.

Kā viens no festivāla centrālajiem notikumiem bija sacensības nobraucienos no Waterjump ieskrējiena estakādes. Lielākajā šāda veida konstrukcijā Baltijā, plaši tika pārstāvētas visas četras nobraucienu disciplīnas – snovbords, slēpes, velosipēds un visplašāk iecienītais slip’n’slide.

Pasākuma organizatori atzīmē, ka Waterfest norisinājās otro gadu, taču apjomus savus šogad iezīmēja četrkārtīgi. Bez attīstītās un labiekārtotās teritorijas, paplašinājies arī festivāla aktivitāšu saraksts. Tostarp festivāla ietvaros norisinājās līdz šim lielākais Beer Pong turnīrs Latvijā. To rīkoja organizācija KK Life kā atskaites punktu savam drīzumā plānotajam 10 000 kilometru ceļojumam pa Eiropu, kura laikā plānots organizēt Beer Pong turnīrus visā Eiropā.

Ogres nekustamo īpašumu tirgū jau vairākus gadus nebija parādījušies jaunu dzīvokļu projekti, kas sniegtu iespēju Ogres un Ikšķiles, kā arī citu novadu iedzīvotājiem iegādāties mūsdienīgu mājokli un kļūt par tā pirmo īpašnieku, kā arī baudīt mazpilsētas dzīvi ar lielisku infrastruktūru un dabas tuvumu netālu no galvaspilsētas.

Ņemot vērā arvien pieaugušo pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem par pieejamu cenu, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Ikšķiles ielas Nams pilnībā renovēja namu Ikšķiles ielā 2, Ogrē, izbūvējot pārdomātus un mūsdienīgus augstas kvalitātes dzīvokļus un apartamentus, un šī gada jūnijā tiek uzsākta jauno dzīvokļu un apartamentu tirdzniecība.

Namā Ogres Apartamenti ir iespējams iegādāties studio tipa, vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļus un apartamentus ar pilnu iekšējo apdari platībās no 22 kvm līdz 79 kvm. Projektā izmantoti moderni tehniskie risinājumi, kvalitatīvi un ilgtspējīgi materiāli un santehnikas iekārtas, lai sniegtu iedzīvotājiem klasiskās mājokļa vērtības – komfortu, energoefektivitāti un drošu vidi. Sanitārajos mezglos ir ierīkotas apsildāmās grīdas. Pārdomātais telpu plānojums ar optimāliem izmēriem, ērtu funkcionalitāti un saprātīgām cenām ļaus katram atrast sev vispiemērotāko dzīves vietu. Visi dzīvokļi un apartamenti ir gaiši, no katra loga paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu, mežu vai pilsētu. Nama gaiteņos ir izvietoti telpaugi un atpūtas krēsli, radot mājīgu vidi arī atjaunotajās koptelpās. Nekustamā īpašuma attīstītājs ir ņēmis vērā mūsdienu cilvēku vajadzības pēc papildu telpām, kurās iespējams uzglabāt ratus, slēpes, riteņus u.c. lietas, tāpēc nama iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties mantu glabātavas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Sporta ekipējuma novietnes ražojošais skolēnu mācību uzņēmums Wheelift Latvia atzīts par šajā mācību gadā labāko skolēnu kompāniju Latvijā

Ideja par šādu novietni radās Alisei Šneibahai, kura dzīvoja nelielā dzīvoklītī un saskārās ar problēmu, ka velosipēds mājās vienmēr maisījās pa kājām – aizņēma vietu koridorā, apgāzās. Viņa to nevēlējās atstāt kāpņutelpā, jo itin bieži divriteņi tiek nozagti. Mēģinot saprast, kā atrast vietu dzīvoklī velosipēdam, viņa meklēja risinājumu. Nespējot tirgū atrast piemērotu variantu, kas nodrošinātu visas nepieciešamās funkcijas, skolasbiedrenes sanāca kopā un izdomāja izveidot novietni un skolēnu mācību uzņēmumu.

Kitija Koroševska teic, ka ceļš līdz pirmajam produktam bija ilgs. Izaicinājums bija atrast ražotāju, kas būtu gatavs sadarboties ar skolēnu mācību uzņēmumu. Pirmais prototips radās no aizkaru stangas, kas bija gana labs risinājums, lai to attīstītu tālāk un meklētu iespējas to uzlabot. Attīstot produktu, bijis daudz amizantu momentu, bet šobrīd viņām pašām šķiet, ka produkts ir tik labs, ka nav kauns to pārdot.

SIA VTU Valmiera informē, ka drošības apsvērumu dēļ no 1.jūlija uzņēmuma autobusos vairs netiks pārvadāta bagāža bez pasažiera, informē uzņēmuma pārstāve Zane Bulmeistare.

«Primārais ir pasažieru pārvadāšana un viņu drošība. Savukārt paciņu pārvadāšanai un sūtījumiem iespējams izmantot citu uzņēmumu šim mērķim radītos pakalpojumus, piemēram, Valmieras autoostā ir pieejams Autopasts, kas veic paciņu pārvadāšanu,» skaidro SIA VTU Valmiera Pārvadājumu daļas vadītāja Anda Liepiņa.

Izmaiņas attiecas uz bagāžas pārvadāšanu bez pasažiera. Noteikumi par cita veida bagāžas pārvadājumiem paliek spēkā līdzšinējie, tostarp - pasažieris ir atbildīgs, lai viņa bagāža ir pārvadāšanai un saglabāšanai drošā iepakojumā. Par salonā esošo bagāžu ir atbildīgs pasažieris. Savukārt, tā kā par bagāžas nodalījumā novietoto preci ir atbildīgs pārvadātājs, pasažierim šī bagāža ir jāiesaiņo tā, lai tā nebojātu citas bagāžas nodalījumā esošās vienības, kā arī būtu iesaiņota drošai pārvadāšanai, ņemot vērā, ka iespējama strauja bremzēšana vai pārvietošanās pa slikta seguma ceļiem.

Edgars Staune kopā ar tēvu un brāli radījuši funkcionālu sporta inventāra uzglabāšanas risinājumu – plauktu. Zīmols "Akurat Racks" atrisina problēmu, kā pārskatāmi un estētiski uzglabāt tādus sporta inventārus kā velosipēdus, slēpes, sup dēļus, sniega, sērfa, veika, kaita un skrituļdēļus.

"Akurat Racks" ideja nāk no ASV, Kalifornijas. "ASV tiek izmantots bambuss. Latvijā mums ir finieris, kas ir mūsu zaļā nafta," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta E. Staune.

""Akurat Racks" ir 100% Latvijas produkts, lai gan Eiropa un pasaule vēl mūs īsti nezina. Tāpēc uz produktiem norādām, ka ražots Eiropā, Latvijā. Ja mēs norādām, ka tikai Latvijā, tad šķiet, ka tas varētu būt arī Āfrikā. Tas ir skumīgi, jo mēs esam patrioti un vēlamies teikt, ka tas nāk no Latvijas, bet, kā rāda citu uzņēmumu pieredze, tad uzsvērt Latviju sākotnēji šādos produktos vēl nevaram," skaidro E. Staune.

Lielākais un, iespējams, ļoti ambiciozs uzņēmuma sapnis ir četru gadu laikā tikt Eiropas tirgū, nostabilizēties kā vienam no TOP funkcionālo plauktu ražotājiem.

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.