Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot «drošas telpas» principu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu kampaņu velosipēdistu drošībai «Tuvāk NĒ!», informē CSDD.

2018. gadā 900 negadījumos ievainoti 620, bet bojā gājuši 9 velosipēdisti. Salīdzinot ar 2017. gadu, ievainoto velosipēdistu skaits ir palielinājies par 13 %. Valsts policija novērojusi, ka viens no negadījumu iemesliem automašīnu un velobraucēju starpā ir nepareizi izvēlēts intervāls, veicot apsteigšanas manevru. Ceļu satiksmes negadījumos velosipēdisti visbiežāk guvuši dažāda rakstura un smaguma traumas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

«Gan autovadītājus, gan velobraucējus mēs aicinām ievērot drošas telpas principu. Automobilim apbraucot velosipēdu, pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, savukārt ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 1,5 metri. Šo rekomendāciju iekļausim arī Ceļu satiksmes noteikumu izdevumā,» piesakot jaunu satiksmes drošības kampaņu «Tuvāk NĒ!»,» skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Visur pasaulē pilsētas aug, bet Rīga pēdējos gados sarūk. Tas ir paradokss, jo pasaules ekonomikas nākotne ir pilsētās

Tieši tajās tiek radīti 80% nodokļu, LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā norādīja sociālantropologs Viesturs Celmiņš. Vēl nemaz ne tik sen pilsētu attīstības kontekstā runāja par vertikāliem akcentiem, betonu un stiklu, tagad dažādos lielos pilsētplānošanas un nekustamā īpašuma attīstībai veltītajos pasākumos tiek spriests par pāreju uz horizontālu attīstību, ar to saprotot zemākas būves, zaļumus, pastaigu iespējas, pārvietošanos ar velosipēdiem.

Visas pilsētas, uzņēmumi šobrīd cīnās par darbiniekiem un iedzīvotājiem. Pasaule ir sapratusi, ka iedzīvotāji, cilvēki ir galvenā vērtība jebkurā ekonomikā, tāpēc tiek ņemtas vērā viņu prasības pret dzīves vidi, viņa labsajūta.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot jaunas ielas, publiski pieejamu parku un citu infrastrukūru, kā arī iestādot ap 1000 koku, informē pašvaldībā.

Projekta "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta" gaitā tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu izbūve un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve. Tāpat projekta gaitā plānots izbūvēt lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu un labiekārtot projekta teritoriju, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Skanstes apkaimē.

"Skanstes revitalizācijas projekts paredz izbūvēt jaunas ielas un inženiertīklu infrastruktūru, kā arī izveidot pilsētniekiem pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu sistēma. Tādā veidā attīstīsim un sakārtosim šo pilsētas tuvējā centra teritoriju, kas patlaban ir visai nolaista un aizaugusi. Infrastruktūras attīstība nesīs sev līdzi privātās investīcijas jaunu biroju projektos un jaunās darbavietās, kas ir iemesls, kādēļ Eiropas Savienība atbalsta šo revitalizācijas projektu. Būvniecības laikā būs nodarbināti vairāk nekā 70 cilvēki, tādā veidā stimulējot Rīgas ekonomiku koronavīrusa izraisītās lejupslīdes apstākļos," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale.

East Capital Real Estate ir uzsācis Baltijā lielākā loģistikas un vieglās rūpniecības parka būvniecību – East Capital Park Rae.

Kopumā plānots izbūvēt 140 000 kvadrātmetru lielu loģistikas un vieglās rūpniecības centru, kas atradīsies uz 30 hektārus plaša zemes gabala netālu no Tallinas.

“Park Rae pirmās ēkas plānojam nodot 2025. gadā, bet visa parka pabeigšana būs atkarīga no kopējā tirgus pieprasījuma. Zemes gabals, ko iegādājāmies loģistikas parka būvniecībai 2021. gadā, atrodas ļoti izdevīgā vietā, tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Tallinas centra, ar lielisku piekļuvi Tallinas apvedceļam un Tartu šosejai. Mūsu mērķis ir ambiciozs – vēlamies izveidot lielāko loģistikas un vieglās rūpniecības parku Igaunijā. Tāpēc jau šogad uzsākām pirmos parka izbūves darbus,” komentē East Capital Real Estate valdes loceklis Martins Otsa.

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Parīzes iedzīvotāji referendumā svētdien nobalsoja par stāvvietu maksu trīskāršošanu pilsētas apvidus automobiļiem.

Referendumā "Vairāk vai mazāk pilsētas apvidus auto Parīzē?" atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem piedalījās nepilni 6% balsstiesīgo vēlētāju

54% atbalstīja priekšlikumu, bet 45,5% bija pret.

Referenduma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu, vai maksa par pilsētas apvidus auto novietošanu stāvvietās Parīzes centrā būtu jāpalielina no sešiem līdz 18 eiro stundā un priekšpilsētās no četriem līdz 12 eiro stundā.

Augstāka maksa attieksies uz iekšdedzes dzinēju auto un hibrīdauto, kas sver vairāk par 1,6 tonnām, kā arī elektroauto, kas sver vairāk par divām tonnām.

Šo normu nav paredzēts attiecināt uz cilvēkiem, kas Parīzē dzīvo vai strādā, uz taksometriem, tirgotājiem un invalīdiem.

Parīze plāno līdz 2022.gadam ievērojami samazināt satiksmi pilsētas centrā.

Parīzes dome trešdien sāka konsultācijas ar iedzīvotājiem par ierobežotas satiksmes zonas ieviešanu pilsētas centrā, līdzīgi kā tas ir izdarīts Lillē, Nantē un citās Eiropas pilsētās.

Mērķis ir līdz 2022.gadam ievērojami samazināt satiksmi četros pilsētas centra apgabalos un daļēji arī 5., 6. un 7.apgabalā.

Plāns paredz, ka šajā zonā būs atļauts pārvietoties ar saviem transporta līdzekļiem tikai vietējiem iedzīvotājiem, būs atļauti taksometri un autobusi, kravu piegādes transporta līdzekļi, kā arī drīkstēs iebraukt dažādi meistari un amatnieki. Precīzākus lēmumus par to, kam šajā zonā būs atļauts iebraukt un pārvietoties ar transporta līdzekļiem, plānots pieņemt konsultāciju laikā.

Jaunajā A klases biznesa centrā "Origo One", kas tika atvērts pirms gada, iznomātas visas biroju telpas. Rudenī jau esošajiem nomniekiem pievienosies arī Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail".

"Pēdējais gads mūsu nozarē bijis izaicinājumiem bagāts. Tā laikā būtiski mainījusies izpratne par to, kādai jābūt mūsdienīgai, uz ilgtspējīgas attīstības principiem balstītai biroju telpai. Pirmkārt, uzņēmumi sagaida videi un darbiniekiem draudzīgus risinājumus. Otrkārt, darbs attālināti ietekmējis ofisa darbinieku paradumus, kas jāparedz biroju plānojumos. Risinājumiem jābūt dinamiskiem, tehniski nevainojamiem un pielāgojamiem. Esam priecīgi, ka izdevies to īstenot un to novērtējuši uzņēmumi. Biznesa centrā mums izdevies izveidot unikālu plānojumu un labiekārtojumu: kopplatībās nodrošināta grafiskā navigācija, noteikts dalījums neitrālās-lietišķās un aktīvās zonās, uzmanību veltot vides pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti. Pavasarī saņemtais BREEAM sertifikāts ļāvis mums piepildīt arī ilgtspējas mērķus, tādēļ esam gandarīti, ka gada laikā izdevies pilnībā iznomāt visas biznesa centrā pieejamās biroju platības, un jau drīzumā ar prieku uzņemsim arī Baltijas valstu kopuzņēmumu "RB Rail"," komentē "Linstow Baltic" un t/c "Origo" komercdirektore Evija Majevska.

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kurš iepriekš deviņus gadus bija Ādažu domes priekšsēdētājs. Viņš vēlas izveidot dialogu starp dažādām varas struktūrām, nevis izteikt ultimatīvus uzstādījumus — mums vajag vai arī mums pienākas nauda, un vēlas, lai novērstu neefektivitāti jau esošajā sistēmā un tādējādi to uzlabotu vai radītu jaunu, vēl labāku un efektīvāku, par to pašu naudu iegūstot motivētākus cilvēkus un paaugstinātu pakalpojuma kvalitāti.

Fragments no intervijas

2010. gadā 21 pašvaldība no 119 tajā laikā esošajām, iemaksāja naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet 2021. gadā – tikai 11, šogad vairs tikai 6, faktiski vairums ir saņēmējas!

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Biroju kompleksa Rīgā “Verde” A ēkai ir piešķirts "Excellent" līmenis saskaņā ar BREEAM International New Construction standartiem.

BREEAM, kas starptautiski pazīstama kā ilgtspējīgas ēkas sertifikācija, nosaka un mēra ēku ilgtspējības rādītājus, apliecinot, ka projekti atbilst ilgtspējības mērķiem. “Excellent” līmenis nozīmē, ka ēkas būvniecībā izmantotas nozares vislabākās prakses.

“”Verde” pirmsākumos mēs uzstādījām ambiciozu mērķi – radīt zaļākos birojus Rīgā. BREEAM sertifikācijas saņemšana pierāda, ka mūsu vārdi raksturo mūsu darbus. Tas ir apliecinājums saliedētam un mērķtiecīgam projekta autoru un realizētāju darbam – viss ar mērķi radīt jaunu standartu apkārtnei, kurā ilgtspējīga attīstība jau ir augstā līmenī,” komentē Andrius Barštis, “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors.

Valsts policija otrdien izplatītā paziņojumā norāda, ka tā joprojām nav mainījusi savu nostāju saistībā ar pasākumu «Kritiskā masa» – «spontāna masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ir būtisks drauds ne tikai pašiem brauciena dalībniekiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem».

Likumsargi aicina ikvienu, it īpaši vecākus ar bērniem, rūpīgi pārdomāt, vai dalība šajā braucienā attaisno tā drošības riskus un sasniedz mērķi.

Valsts policija norāda, ka šis pasākums, «kuram nav nedz oficiāla organizatora, nedz tas ir oficiāli saskaņots, ir risks satiksmes drošībai. Skaidrs, ka ir nepieciešams uzlabot velo infrastruktūru un tā ir būtiska satiksmes jomas problēma, tomēr atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra «Kritiskās masas» laikā diemžēl nav savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiek rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi».

Valsts policija šī brauciena aktīvistiem jau vairākus gadus esot norādījusi par iespēju šo pasākumu organizēt droši – ar konkrētu organizatoru, oficiāli saskaņotu, izveidojot konkrētu maršrutu, kurā slēgt satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Tomēr policijas ieteikumi esot palikuši nesadzirdēti, pretī saņemot argumentu, ka šis brauciens ir stihiska kustība, kā protests ar mērķi pievērst uzmanību velosipēdistiem un velo infrastruktūrai pilsētā.

2019.gada 1.maijā velosipēdisti Rīgā piedalījās braucienā Kritiskā masa, brīžiem aizkavēja auto kustību, bet būtiski konflikti starp satiksmes dalībniekiem neveidojās.

Pārsvarā pasākumā piedalījās gados jauni velobraucēji, kuri, dodoties uz pasākuma sākuma vietu pie Dailes teātra, vismaz pret gājējiem bija salīdzinoši miermīlīgi. Taču sākoties pašam braucienam, tā dalībnieki traucēja automašīnu brīvu plūsmu pa ielām.

Valsts policija pirms nesakcionētā velobrauciena Kritiskā masa pauda viedokli, ka atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra Kritiskās masas laikā neesot savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiekot rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi. «Rodas jautājums, vai klaja Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana - haotiska braukšana pa brauktuves vidu, arī vietās, kur paralēli tai ir izbūvēts velosipēdu ceļš, luksofora aizliedzošā signāla neievērošana un citi noteikumu pārkāpumi, ir veids, kā kultivēt savstarpējo ceļu satiksmes dalībnieku cieņu vienam pret otru, veicināt infrastruktūras uzlabošanu un jaunajai paaudzei radīt izpratni par ceļu satiksmi un tās drošību?» bija teikts policijas paziņojumā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss" sākta parakstu vākšana par šaursliežu tramvaja ieviešanu starp Baložiem un Ziepniekkalnu.

Iniciatīvas pārstāvis Dāvis Bušs skaidro, ka Baložu pilsēta ir 3 kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šosejām kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam, un pa kuru no kūdras fabrikas "Baloži" uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra.

Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē, daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. "Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to," skaidro D.Bušs.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.