Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Vācijā trešo dienu pēc kārtas gaisa temperatūra vietām pārsniegusi +15 grādus. Otrdien pat valsts ziemeļu daļā termometra stabiņš pakāpies līdz +16 grādiem, bet Alpu nogāzēs valsts dienvidos - līdz nepilniem +19 grādiem.

Siltā kalnu vēja fēna ietekmē otrdien vietām Austrijā un Šveicē reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +20 grādiem.

Pēdējās dienās arī Francijā gaisa temperatūra pietuvojusies +20 grādiem, un siltuma rekordi pārspēti arī citviet Eiropā, tai skaitā Ukrainas rietumu daļu piemeklējis siltums līdz +15 grādiem.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi tuvākajā nedēļā Eiropā saglabāsies silts laiks, tādēļ balti Ziemassvētki gaidāmi tikai daļā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Krievijas ziemeļos, Islandē un Eiropas augstkalnu rajonos.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere

2016. gads apliecina, ka tik rāmi un mierīgi kā iepriekšējos gados dzīve vairs nerit, sava nākotne ir jāizcīna tiklab globāli, kā šeit uz vietas – Latvijā

Gads ir praktiski beidzies, un ir laiks savilkt bilanci. Raugoties lokāli, viena no lielākajām nejēdzībām, ko valdošā koalīcija izstrādāja šā gada pēdējā brīdī, bija nesaprotamā raustīšanās ar mikrouzņēmuma nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām, tādējādi sējot pilnīgi nepamatotu nemieru gana lielā daļā Latvijas iedzīvotāju. Arī pastāsti par to, ka šogad beidzot tiks pilnvērtīgi iedarbinātas ES fondu programmas, izrādījās tukšas pasakas – vilcināšanās turpinājās. Toties šis gads iezīmējās ar jaunām, nebijušām normām, kas, iespējams, ievada vēl lielāku nodokļu revolūciju nākamajos gados Latvijā. Žagari ir nopelnīti arī par Junkera plāna neizmantošanu savā labā – tas joprojām mums ir kā mednis kokā, kurš kļūst arvien treknāks, diemžēl – ne Latvijai. Nav vērts izskaistināt situāciju un par šo visu pirmssvētku laikā nerunāt, jo īpaši tāpēc, ka arī ārējie apstākļi gādā par gana lieliem izaicinājumiem un pieaugošu nedrošības sajūtu.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Čeku loterijā šī gada noslēdzošajam ceturksnim kā tematiskās nozares izvēlētas frizieru un skaistumkopšanas pakalpojum un zobārstu pakalpojumi, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību nozarēm ar īpaši augstu ēnu ekonomikas risku, čeku loterijas ietvaros jau kopš šī gada aprīļa notiek nozaru izlozes. Tas nozīmē, ka VID ik ceturksni izraugās konkrētas nozares, ar kuru attaisnojuma dokumentiem var piedalīties īpašā "nozaru izlozē" un katru mēnesi laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā.

VID pārstāvji skaidro, ka gada nogale ir svētku laiks, kad tiek svinēti valsts svētki, Ziemassvētki, arī gadumiju. Jo īpaši svētku laikā cilvēki pievērš pastiprinātu uzmanību savam ārējam izskatam un, ļoti iespējams, ka biežāk kā citkārt tiek izmantoti frizieru, skaistumkopšanas un arī zobārstu pakalpojumi. VID pārstāvji uzsver, ka šie ir arī uzņēmējdarbības sektori, kuros nereti novērojami augstāki ēnu ekonomikas riski nekā citos, tāpēc tieši šīs ir izvēlētas kā tematiskās nozares šī gada ceturtajam ceturksnim.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi.

«Eiropai ir vajadzīgs grūdiens, un [Eiropas] Komisija šodien sagādā trosi lēcienam,» Junkers sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā savā paziņojumā par šo plānu, kas ir pamatā viņa iecerei savas piecu gadu ilgās prezidentūras laikā veicināt ES ekonomikas izaugsmi.

«Mums ir jāsūta vēsts Eiropai un pārējai pasaulei, ka Eiropa ir atgriezusies biznesā,» sacīja Junkers.

Viņš paskaidroja, ka šis plāns, kurš jāapstiprina ES valstu līderiem decembra samitā, saistīs investīciju fondu ar jauniem projektiem par privātā sektora līdzekļiem.

«Es solīju līdz Ziemassvētkiem prezentēt ambiciozu investīciju paketi. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši agrāk,» sacīja Junkers. Viņš bija izteicis šādu solījumu, 1.novembrī stājoties EK prezidenta amatā.

Plānu kalšana par īpašām Ziemassvētku dāvanām sākas jau vasaras pilnbriedā

Savlaicīgi par dāvanu izveidi domā tie, kuri iecerējuši pie kāda ražotāja pasūtīt individuāla risinājuma produktu un tā iesaiņojumu. DB aptaujātie ražotāji gan neslēpj, ka parasti māksliniecisko domu lidojumu apslāpē ierobežotie finanšu līdzekļi.

Prezentreklāmas uzņēmuma SIA Attach līdzīpašniece Maija Bērtiņa DB stāsta, ka gadā ir divi lieli svētki – Līgo un Ziemassvētki –, pirms kuriem uzņēmumi domā par dāvanu pasūtīšanu saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

«Kādreiz uz ārvalstīm veda tikai Melno balzāmu un Laimas šokolādi, bet tagad izvēle ir plašāka un priekšroka tiek dota dažādiem amatnieku darinājumiem – svecēm, bloknotiem, koka virtuves dēlīšiem un citām lietām. Pēdējo gadu modes tendence ir dāvanas ar latvju zīmēm. Ceru, ka gan dāvanas dāvinātājs, gan saņēmējs tās izprot, jo tās simbolizē daudz dažādu lietu,» teic M. Bērtiņa.

13. oktobris ir Kļūdu atzīšanas diena (Day for Failure), kuras mērķis ir izcelt to, ka aiz lieliskiem panākumiem bieži vien slēpjas šādas tādas kļūdas un neveiksmes.

DB aptaujāja Latvijas uzņēmējus, lai noskaidrotu viņu pieredzi. Šīs dienas gaitā publicēsim uzņēmēju pārdomas!

Pagātni nevar iespaidot

Liega Zelgalve, apakšveļas zīmola Lickstarter radītāja:

«Kļūdas ir sāpīgas, bet no tām var mācīties un gūt pieredzi, zināšanas. Tādiem uzņēmumiem kā man, Ziemassvētki sākas jau vasarā. Es tiem sāku gatavoties septembra vidū, tāpēc nevaru paspēt saražot tik, cik gribētos. Šis man ir pirmais gads, mācos balansēt ražošanu, lai nebūtu pārāk ilgstošu caurumu vai tieši otrādi – pārprodukcijas.

Svarīgi ir mācīties no kļūdām un vairs nepieļaut to atkārtošanos. Un nepārdzīvot, jo pagātnes notikumus iespaidot vairs nav iespējams.»

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Šie Ziemassvētki ir ugunskristības zīmola Drink 4U radītājiem; pieprasījums pēc koka termotraukiem ar latviskiem rakstiem un briežiem ir lielāks, nekā plānots.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes students Emīls Arcimovičs kopā ar savu klasesbiedru, Dānijas Biznesa un sociālo zinātņu augstskolas Aarhus Universitet BBS ekonomikas un biznesa administrācijas studentu Markusu Jonānu skolēnu mācību uzņēmumā iegūto pieredzi pārvērtuši uzņēmējdarbībā, izveidojot zīmolu Drink 4U. Lai gan šobrīd produkta latviskums ir iemiesots Āzijā iegūtā materiālā – bambusā, nākotnē puiši cer termosu un termokrūžu apdari izgatavot tepat, Latvijā, no vietējā kokmateriāla, iespējams, ābeles.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Austrijas valdība ceturtdien signalizēja, ka virzās uz "lokdauna" noteikšanu nevakcinētajiem iedzīvotājiem.

"Tas jau ir skaidrs, ka šī ziema un Ziemassvētki nevakcinētajiem nebūs ērti," Brēgencā ceturtdien sacīja kanclers Aleksandrs Šallenbergs.

Ņemot vērā pandēmijas ceturtā viļņa ātrumu, tas varētu būt tikai dienu jautājums, pirms nevakcinētajiem tiek noteikts stingrs komandantstundas režīms, piebilda kanclers.

Tas, ka vakcinējušies vien 65% austriešu, ir "apkaunojoši zems" līmenis, norādīja Šallenbergs, atkārtoti mudinot iedzīvotājus vakcinēties bez kavēšanās.

Diennakts laikā Austrijā apstiprināti 11 975 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir rekordaugsts rādītājs kopš pandēmijas sākuma, liecina oficiālās aplēses.

Inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju septiņu dienu laikā sasniedzis 751, kas ir trīs reizes vairāk nekā kaimiņvalstī Vācijā.

Decembris allaž ir aktīvākais tematisko pasākumu laiks, baļļuki notiek arī janvārī un februārī, tieši tad augstu vilni sit arī tērpu nomas bizness, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Specializēto tērpu nomas uzņēmumu klienti ir gan korporatīvo pasākumu rīkotāji, gan to apmeklētāji. Arī privātpersonas nereti rīkojot tematiskas balles.

«Tērpu nomu izveidoju pirms pieciem gadiem. Nepiedāvāju nedz karnevāla kostīmus, nedz maskas, bet gan īstus XX gadsimta tērpus vai kvalitatīvus to atdarinājumus. Diezgan bieži tērpus nomā vēsturisku filmu veidotāji,» stāsta tērpu nomas Uzvalks un kleita īpašniece un tērpu darinātāja Rūta Kuplā. Konkurence šajā nišā neesot liela, jo īstus vintidža tērpus tikpat kā neviens nepiedāvājot, savukārt pieprasījums ar katru gadu tikai pieaugot.

Savukārt SIA Ammari specializācija kopš 2005. gada – maskas un tērpi bērniem, karnevāla apģērbs. Tērpu pieaugušajiem esot maz. Vienlīdz aktīvs darbības laiks uzņēmumam ir ne tikai Ziemassvētki un gadu mija, bet arī Lieldienas, Mārtiņi un rudens ražas laiks. Ziemassvētkos un gadu mijas laikā visbiežāk tiek meklēti tērpi sniegpārsliņām, sniegbaltītēm un vilkiem, stāsta SIA Ammari direktore Antra Rozīte. Pieprasījums, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, ir aptuveni vienā līmenī, savukārt krīzes gados Ammari jūtami esot samazinājušies masku pārdošanas rādītāji.

Vienā no labākajiem Tallinas restorāniem Farm ceturtdien atklāts Latvijas gastronomijas festivāls Riga. Your flavourite city. Šajā nedēļas nogalē ikviens Tallinas gardēdis aicināts iepazīt labāko Rīgas restorānu piedāvājumu un nobaudīt moderno Latvijas virtuvi, ko restorāna Farm viesiem gatavos un pasniegs viens no Latvijā atzītākajiem šefpavāriem Mārtiņš Sirmais, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

«Tallinas gardēžiem piedāvāsim piecu kursu maltīti no sezonālajiem produktiem, kas vislabāk raksturo Latvijas virtuvi. Īpašo ēdienkarti, ko esam atveduši uz Tallinu, veido rudens un ziemas produkti, katram gadalaikam izvēloties trīs raksturīgākās dabas veltes. Ēdienkartē atradīsiet šosezon Rīgā populāro brieža gaļu, īpaši pagatavotu ķirbi, medus pīrāgu ar krējumu un liepu saldējumu, kā arī citus kulinārijas šedevrus,» stāsta M. Sirmais.

«Gastronomijas festivāls Tallinā ir pamudinājums un aicinājums ikvienam interesentam doties nelielā izbraukumā uz Rīgu kaut uz vienu dienu, lai atklātu garšas ziņā vēl ko pavisam nepieredzētu un jaunu labākajos Rīgas restorānos. Tuvojas Ziemassvētki, kad gastronomisko baudījumu Rīgā tradicionāli papildina arī plašs kultūras un izklaides piedāvājums,» norāda RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča.

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Ienākošo un izejošo zvanu pakalpojumu sniedzējs jeb klientu servisa vēstniecība «Sonido» izveido sociālo projektu «Parunāsim!»

«Sonido» valdes locekle un «Parunāsim!» izveidotāja Inga Muižniece teic, ka uz tālruni 26564564 var zvanīt ikviens, kurš vēlas parunāties un tikt uzklausīts. Tālruni izmantojot arī tie tautieši, kuri dzīvo ārzemēs un kuriem ir vēlme pēc saistības ar Latviju. «Zvanu centrā mēs esam ļoti dažādi cilvēki, bet mūs vieno mērķis – palīdzēt. Mēs klausāmies viens otra dažādajās un bagātajās pieredzēs. Paaudžu informācijas apmaiņa ir ļoti liela vērtība. Zvanu centrā mēs protam pieņemt viens otru bez aizspriedumiem. Mūsu kolēģi vienmēr ieklausās, pieņem sacīto kā vērtīgu, unikālu informāciju un neapšauba to,» saka I. Muižniece.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētki ir gaiši svētki un tajā pašā laikā tiem, kuriem nav ģimenes, draugu un tuvinieku, tie ir gada vientuļākie svētki. Šogad sanāk ļoti garas brīvdienas – no 22. decembra līdz 2. janvārim – un tas ir laiks, kad cilvēkam var nebūt iespēja komunicēt ar citiem. Piemēram, ir cilvēki, kuri zvana tieši vakarpusē, lai parunātos, jo ikdienā ir darbā, bet vakarā mājās ir vieni paši un jūtas vientuļi. Tie ne vienmēr ir vecāka gadagājuma cilvēki, I. Muižniece teic, ka tie bieži vien ir cilvēki vecumā virs 30 gadiem, pārsvarā sievietes. Tāpat Ziemassvētkos cilvēki gaida ciemos radiniekus no ārzemēm, bet bieži vien viņi neatrod laiku apciemojumam un tas ir liels trieciens, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo viņi jūtas atstumti, nenovērtēti un nevajadzīgi. «Šīs sajūtas nevajag atstāt sevī, bet gan izrunāt šo sāpi,» viņa uzsver.

Māsas Inese Freidenfelde un Dace Skuča pandēmijas laikā uzsākušas biznesu un radījušas "pikniKarbu".

Jau kādu laiku iepriekš I.Freidenfeldei bijusi doma uzsākt savu biznesu, bet neviena no idejām nebija tik ļoti pārliecinoša, lai ar to startētu. "Tomēr šā gada maijā uzgāju sociālajos tīklos informāciju par piknikgroziem ASV. Ideja likās tik interesanta, jo pašas bieži saskārāmies ar problēmu, ka nav pārdošanā kārbas, kur vienuviet ir foršas uzkodas, ko ņemt līdzi uz dārza ballīti, vai izbraucienā ar kuģīti, vai atpūtai pie jūras, nav tādu piedāvājumu, lai garšas kārpiņas varētu baudīt un tas viss būtu vienuviet," stāsta I.Freidenfelde.

Veicot tirgus izpēti, viņa sapratusi, ka Latvijā nav nekas līdzīgs, tāpēc uzrunājusi māsu Daci kopīga biznesa uzsākšanai.

Biedrība "Latvijas mājražotāji" ir neizpratnē par valdības lēmumu aizliegt rīkot Ziemassvētku gadatirdziņus, paužot viedokli, ka tas pieņemts bez jebkādām sarunām ar nozares pārstāvjiem un šķietami nedomājot par sekām, kādas šāds lēmums atstāj uz simtiem mājražotāju un to ģimenēm, pauda biedrībā.

Vienlaikus "Latvijas mājražotāji" uzsver, ka tirdziņu organizētāji būtu spējīgi nodrošināt to rīkošanu "zaļajā režīmā" jeb tikai personām ar Covid-19 sertifikātiem, jo Ziemassvētku tirdziņos ir vieglāk kontrolēt apmeklētāju plūsmu to salīdzinoši nelielā izmēra dēļ.

Biedrības valdes loceklis Gundars Nuršajahovs atzīmē, ka tirdziņu rīkotāji būtu gatavi kopā ar sadarbības partneriem un draugiem organizēt atbildīgus, drošus Ziemassvētku tirdziņus, ievērojot pat visstingrākos nosacījumus, kontrolējot plūsmas.

"Esam gatavi strādāt "zaļajā" drošības režīmā. Esam atvērti sarunām," atklāj Nuršajahovs.

"Latvijas mājražotāji" skaidro, ka, atņemot iespēju rīkot atbildīgus Ziemassvētku tirdziņus, liela daļa mājražotāju paliek bez iztikas līdzekļiem, bez atbalsta iespējām, jo nav iespēju realizēt produkciju.

Ziemassvētku periodā īri tērē vairāk naudas nekā lielāko rietumvalstu iedzīvotāji, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Jaunākajā PricewaterhouseCoopers (PwC) pētījumā konstatēts, ka pagājušajos Ziemassvētkos īri pirkumos iztērējuši 965 € uz vienu personu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā izdevuši amerikāņi.

Pircēji Lielbritānijā pagājušajā gadā bija otrie izšķērdīgākie, iztērējot 854 € uz cilvēku, bet eirozonā otrajā vietā ierindojās Francija, iztērējot 459 € uz cilvēku.

Iespējams, tas saistīts ar kultūru un tradīcijām, ka ģimenēm Īrijā un Apvienotajā Karalistē Ziemassvētki ir satikšanās reize.

Tuvojas Ziemassvētki, un drīz visiem sāksies svētku uztraukums – ko uzdāvināt draugiem un mīļotiem cilvēkiem. Tos gribas pārsteigt un palutināt, bet vienas algas var būt nepietiekami. Neļauties panikai! Online kredīts – tas ir ātrākais risinājums, kā iegūt papildus naudas summu. Šī metode ir īpaša ar to, ka kredīts tiek izsniegts pēc dažām minūtēm. Kredīta summa svārstās no 50 līdz 3000 EUR. Kredīti internetā var saņemt kredits24h.lv. Mēs palīdzēsim jums vieglāk orientēties dažādos ātro kredītu priekšlikumus. Dodieties uz sadaļu «Izvēlēties uzņēmumu» un pieprasiet nepieciešamo summu. Ja šis ir jūsu pirmais kredīts, tad jums nebūs jāmaksā procenti par to izmantošanu. Tieši tāpēc ātrais aizdevums līdz 300 EUR ir ļoti izdevīgs. Ja tas ir Jūsu pirmais aizdevums, tad tas ir bezmaksas, ar likmi 0%.

Kāpēc ņemt ātru kredītu?

Lai atrisinātu pašreizējās problēmas, kas prasa steidzamu risinājumu. Šajā gadījumā neparedzētu izdevumu dēļ, vai dāvanu iegādei Ziemassvētkiem. Ja nevēlaties gaidīt algas dienu, tad summa ar mazāko atmaksas termiņu (mazāks par 1 mēnesi) ir ļoti piemērota, lai iegādātos kaut ko vienkāršu, nedārgu.

Kāpēc vajag salīdzināt ātrus kredītus?

Pārbaudot dažādus aizdevējus, var secināt, ka procentu likmes ir ļoti atšķirīgas. Tāpēc mēs apvienojam datus no visiem portāliem un apkopam informāciju, kur kredītu ņemt ir izdevīgāk, nepārmaksājot daudz naudas. Uzsvars ir uz bezprocentu aizdevumiem, lai klienti nepārmaksātu par to, ka ņēma naudu. Ātrie bezmaksas kredīti ar atmaksas termiņu līdz 30 dienām ir pieejami lielos daudzumos, bet tikai tad, ja tas ir pirmais aizdevums no konkrētā aizdevēja. Iesakām nepalaist garām šādu uzņēmumu, jo pateicoties tam jums nebūs jāmaksā par aizdevumu. Ievērojiet arī to, ja jūs veicat pirmo aizdevumu, tad naudas apjoms parasti aprobežojas sakarā ar to, ka uzņēmumām ir nepieciešami pārliecināties, ka jūs esat uzticams aizņēmējs.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.