Atpūta

60% uzticas reklāmai avīzēs

Lelde Petrāne, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par uzticamākajiem reklāmas kanāliem pasaulē liecina - 83% respondentu sešdesmit pasaules valstīs par uzticamāko avotu, kur iegūt informāciju par produktiem un pakalpojumiem, uzskata draugus un ģimeni. Otrajā vietā ar 70% īpatsvaru ir zīmolu mājas lapas un citi kontrolētie kanāli tiešsaistē, savukārt 66% patērētāju uzticas internetā publicētajām citu lietotāju atsauksmēm.

Neraugoties uz interneta mediju pieaugumu, uzticamību nav zaudējuši arī tradicionālie reklāmas kanāli – TV, žurnāli un avīzes. Proti, 63% globālo respondentu atzina, ka viņi uzticas reklāmai televīzijā, 60% - reklāmai avīzēs un 58% - žurnālos. 48% respondentu pasaulē uzsver, ka uzticas video reklāmām tiešsaistē, 47% - reklāmām, kas parādās dažādos meklētājos un 46% - reklāmām sociālajos tīklos. 42% uzticas banneru reklāmām, 43% - mobilajām reklāmām, 36% - reklāmām īsziņās.

Viena no daudziem reklāmdevējiem pievilcīgākajām un, kā izrādās, arī labvēlīgākajām sabiedrības grupām ir tā dēvētā digitālā jeb Millenium paaudze – 21 līdz 34 gadus veci patērētāji, kas lielā mērā izauguši digitālajā laikmetā. Raugoties uz pētījumā iekļautajiem 19 reklāmas kanāliem un veidiem, šī sabiedrības grupa demonstrēja visaugstāko uzticēšanās īpatsvaru 18 reklāmas kategorijās, tai skaitā draugu ieteikumiem (85%), zīmolu mājas lapām (75%), patērētāju atsauksmēm internetā (70%), reklāmai TV (67%), reklāmai avīzēs un žurnālos (62%) u.tml. Digitālo un mobilo reklāmu kā uzticamu avotu minēja vairāk nekā puse – 53% respondentu, kamēr 51% ieklausās reklāmās sociālajos tīklos un 47% - tiešsaistes banneros.

Tikai radio reklāmu segmentā lielākā uzticēšanās vērojama 35-49 gadus vecu patērētāju vidū. Šajā vecuma grupā kā uzticamu radio reklāmu novērtēja 57% respondentu, bet Millenium paaudzes vidū – 55%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panāk darbinieku uzticēšanos savai darba vietai?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums, izaugsmes iespējas, papildus bonusi un saliedēta komanda – tie bieži vien ir pirmie kritēriji, kurus darbinieki novērtē un meklē savās darbavietās. Tomēr dažkārt, pat ja visi minētie faktori tiek nodrošināti, saikne ar darbavietu un tās kultūru var neizveidoties. Kas pietrūkst?

Šodien tikai ar individuāliem darba motivācijas kritērijiem nepietiek. Jāatzīst, ka aizvadītajos gados atalgojumam, izaugsmes iespējām un vēlmei strādāt spēcīgā komandā klāt ir pieplusojušies arī labbūtības aspekti. Tomēr esmu pārliecināta, ka uzņēmums ilgtermiņā iegūs tikai tad, ja tā galveno vērtību kodolā saglabāsies cilvēks un savstarpējā uzticība.

Pēdējā laikā arvien vairāk pārliecinos, ka tieši darbinieku uzticēšanās savai darba vietai rada pozitīvu uzņēmuma kultūru, kurā komandas profesionāli mijiedarbojas un saliedējas, tā darbiniekiem virzot ne tikai savu individuālo karjeras attīstību, bet sniedzot būtisku artavu visa uzņēmuma izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā noskaidrojies aprīlī veiktajā pētījumu centra SKDS un "Mēness aptieka" sabiedriskās domas aptaujā, 92% no Latvijas iedzīvotājiem šobrīd uzticas farmaceitu sniegtajiem ieteikumiem par zāļu izvēli un lietošanu. Vienlaikus pētījuma rezultāti norāda, ka Covid-19 krīzes laikā 71% iedzīvotāju izvēlas izmantot aptiekas pakalpojumus, apmeklējot klātienē.

Saskaņā ar aptaujas datiem 92% Latvijas iedzīvotāju uzticas aptiekā strādājošo farmaceitu ieteikumiem un skaidrojumiem par atbilstošu zāļu lietošanu. Starp uzticību izteikušajiem respondentiem 26% uzticas pilnībā, bet 66% drīzāk uzticas. Vien 5% gadījumu iedzīvotāji ir norādījuši, ka farmaceitiem drīzāk neuzticas vai neuzticas nemaz.

"Ņemot vērā, ka Covid-19 ir jauna pieredze ne vien Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet visai sabiedrībai kopumā, šo realitāti pavada daudzi jauni izaicinājumi. Viens no tiem ir noturēt sabiedrības uzticību ekspertu paustajiem ieteikumiem un norādēm par atbilstošu rīcību vīrusa izplatības mazināšanā un ārstēšanā. Ir skaidri redzams, ka aptiekas Latvijā šo pārbaudījumu ir izturējušas. Krīzes laikā aptiekas ir īpaši svarīgs atbalsta punkts veselības jautājumu risināšanai," norāda "Sentor Farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Seksualitāte vairs nepārdod, tagad topā humors

Iveta Pukše, pētījumu uzņēmuma Nielsen valdes locekle Latvijā, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Seksualitāte, bērni un dzīvnieki – trīsvienība, kuru vēl nesen reklāmas nozarē piesauca kā teju vai veiksmīgas pārdošanas garantu. Laiki mainās un tikumi arī. Nielsen starptautiskais pētījums par to, kāda veida reklāmai patērētāji uzticas visvairāk, atklāj gluži citu ainu. Arī kanālu uzticamības ziņā uzvaras laurus plūc pārbaudītas vērtības.

Humors ir tas elements, ko patērētāji Baltijā un arī Eiropas Savienībā kopumā norāda kā vairāk uzrunājošu no ziņojumu veidiem reklāmās. Interesanti, ka lielākie jokotāji mīt Igaunijā – tur 72% respondentu humoru nosauca kā iespaidīgāko elementu reklāmās, piešķirot tam pārliecinošas līderpozīcijas, salīdzinot ar citiem āķiem. Latvijā šis īpatsvars ir 45%, ES valstīs kopumā – 51%. Lietuvā humors visvairāk uzrunā vien 39% aptaujāto, ierindojoties otrajā vietā.

Lietuvas patērētājus visvairāk uzrunā reklāmas, kur attēlotas reālajai dzīvei pietuvinātas situācijas – 48%. Tādas ir iecienītas arī Latvijā, kur tām uzticas 37%, Igaunijā (45%) un ES kopumā (41%). Likumsakarīgi, ka visai mazu uzmanību izpelnās reklāmas, kur izmantots slavenību vai zināmu sportistu piemērs. Latvijā un ES kopumā reklāmas ar sabiedrībā populāru cilvēku piedalīšanos par uzticamām nodēvējuši vien 7% aptaujāto, Igaunijā – 5%, Lietuvā – 4%. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka pēdējos gados šis bijis ļoti izplatīts piesaistes paņēmiens daudziem zīmoliem, un nu reiz ir gana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

90% Latvijas iedzīvotāju iegādājas svaigu, termiski neapstrādātu cūkgaļu

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 0,4% Latvijas iedzīvotāju uzticas ārvalstīs ražotai cūkgaļai, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas un GfK Custom Research Baltic pētījums.

Pirmo reizi pēc Latvijas Cūku audzētāju asociācijas iniciatīvas pētīti Latvijas iedzīvotāju cūkgaļas pirkšanas paradumi un attieksme pret Latvijā ražotu un importa cūkgaļu. 61% iedzīvotāju uzticas tieši Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitātei un drošumam, bet ārvalstīs ražotai cūkgaļai uzticas tikai 0,4% respondentu.

Divi galvenie cūkgaļas izvēles kritēriji ir gaļas izskats vai smarža (61%) un tās cena (56%). Katram piektajam patērētājam ir svarīga izcelsmes vieta. Latvijā ražotā cūkgaļa tiek vērtēta kā svaiga, tā labi garšo un ir kvalitatīva. Tiesa, vien 13% cūkgaļas pircēju regulāri jautā pārdevējam par tās izcelsmes valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness turpina attīstīties

Jānis Goldbergs, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Nākotnē būs normāli maksāt par kvalitatīvu saturu arī internetā

Anda Asere, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā.

Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā

«Mediji ir interesanta joma. Industrijā nonācu pirms pieciem gadiem un šajā laikā ir bijušas ievērojamas izmaiņas. Ir jābūt spējīgam visu laiku mainīties, jo īpaši virtuālajā vidē – ir jāizmēģina visas jaunās lietas, iespējas, platformas, jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē,» saka Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu), AS Ekspress Grupp valdes priekšsēdētāja. Viņa paredz, ka nākotnē pieaugs uzticamu ziņu nozīme. Tā kā internetā var «saražot» jebko, mediju kompānijām ir iespēja palikt par uzticamu avotu.

Ekspress Grupp pieder vairāki laikraksti, žurnālu un grāmatu izdevniecība, kā arī interneta portāli Delfi. Grupā ietilpst arī poligrāfijas uzņēmums Pritnall, kas drukā avīzes, žurnālus un arī reklāmas materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā ļoti pārliecinoši par 2020. gada Latvijas labāko sportistu atzīts pasaules čempions boksā Mairis Briedis. Šī mūsu valstī kļuvusi par prestižāko aptauju, kas nosaka valsts spēcīgāko atlētu.

Latvijas labākais sportists Sporta Avīzes versijā tika noteikts 25. reizi. Starp 50 ekspertiem, kuri aptaujā vienoti varēja balsot par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, jau tradicionāli bija valsts augstākās amatpersonas, sporta politikas veidotāji, kādreizējās sporta zvaigznes, treneri, sporta žurnālisti un pirmoreiz arī žurnāla uzticamākie lasītāji.

Cīņā par pirmo vietu šoreiz intrigas nebija – 27 no aptaujātajiem ekspertiem par labāko nosauca Mairi Briedi, kurš pērn pēc ilga gatavošanās posma aizvadīja cīņu ar Junieru Dortikosu, savu trofeju klāstu papildinot ar Muhameda Ali trofeju par uzvaru Supersērijas turnīrā, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu, kā arī žurnāla The Ring jostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Datu aizsardzības pārvalde pirmdien paziņoja, ka aizliegs sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" īpašniecei "Meta" izmantot lietotāju personīgo informāciju mērķētai reklāmai, un piedraudēja "Meta" ar 84 400 eiro naudassodu dienā, ja šāda prakse turpināsies.

ASV lielo tehnoloģiju uzņēmumu biznesa prakse ir izpelnījusies pastiprinātu uzmanību Eiropā saistībā ar bažām par privātuma pārkāpšanu, un pēdējos gados tiem ir piespriesti lieli naudassodi.

Norvēģijas Datu aizsardzības pārvalde ("Datatilsynet") paziņoja, ka "Meta" izmanto mārketinga mērķiem lietotāju personīgo informāciju, tostarp viņu atrašanās vietu, viņiem interesējošu saturu un viņu postus.

"Norvēģijas Datu aizsardzības pārvalde uzskata, ka šī "Meta" prakse ir nelikumīga, un tāpēc nosaka pagaidu aizliegumu uz lietotāju uzvedību balstītai reklāmai "Facebook" un "Instagram", teikts tās paziņojumā.

Aizliegums stāsies spēkā 4.augustā un ilgs trīs mēnešus, lai dotu "Meta" laiku veikt koriģējošus pasākumus. Ja kompānija šo aizliegumu neievēros, tai tiks piespriests naudassods - viens miljons norvēģu kronu (88,4 tūkstoši eiro) dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kurš atbild par reklāmu? Un vai atbild?

Zane Skļamina, advokātu biroja “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīgs, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēki visdrošāk personīgu informāciju atklāj bankām, mediķiem un policijai

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu personas datu izmantošanas jomā iedzīvotāji visvairāk uzticas bankām (41%), veselības aprūpes iestādēm (39%), tiesībsargājošām institūcijām (36%) un vietējām pašvaldībām (33%), liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par patērētāju attieksmi pret privātumu un personīgo datu izmantošanu.

Krietni mazāk cilvēki uzticas sociālajiem medijiem (13%), mazumtirdzniecības uzņēmumiem (14%), spēļu industrijai (14%) un lielveikaliem (17%). Kopumā cilvēki daudz labprātāk dalās ar informāciju par dzimumu, izglītību un etnisko izcelsmi, savukārt informāciju par ienākumiem, ārstniecību vai dzīvesvietu sniedz daudz nelabprātāk. Iedzīvotāji daudz brīvāk sniedz savu personīgo informāciju, ja tas viņiem šķiet izdevīgi – ir iespējams pretī saņemt noderīgu vai lētāku pakalpojumu vai preci, tomēr arī šajā jomā cilvēki kļūst zinošāki un piesardzīgāki un ne vienmēr piekrīt savu personas datu apmaiņai pret kādu «labumu» vai pēc savu personas datu nodošanas izsaka iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākais sociālo mediju kanāls, kurā Latvijas iedzīvotāji seko līdzi vienam vai vairākiem influenceriem, ir Youtube, ko izmanto 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas zina, kas ir influenceri.

Savukārt kā otrs populārākais sociālais medijs tiek minēts Facebook, tā liecina sabiedrisko attiecību aģentūras Golin Riga un tirgus izpētes centra Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījums atklāj, ka sociālajā tīklā Facebook influenceru ikdienas gaitām seko līdzi 58% aptaujāto, bet Instagram – 35% respondentu. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā samazinās blogu autoru sekotāju skaits. Tam savu laiku ir gatavi atvēlēt vien 11% sociālo mediju lietotāju. Vēl mazāk cilvēku jeb 7% respondentu ir informēti par saturu, ko influenceri rada sociālajā portālā Twitter.

2018. gadā influenceru aktivitātēm Latvijas iedzīvotāji sekojuši līdzi dažādos sociālo mediju kanālos – YouTube (63%), Facebook (58%), bet Instagram (35%), tā liecina Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēdes tehnoloģijai ir potenciāls mainīt ierasto lietu kārtību un iztikt bez starpniekiem, tādējādi paverot jaunas biznesa iespējas un nodrošinot efektīvākus risinājumus

Vēsturiski cilvēkiem vienmēr bijis nepieciešams veikt grāmatojumus – cik kurš kuram ir parādā, kas kuram pieder utt. Papildus sarežģītība rodas saistībā ar to, ka situācija nav statiska – notiekot darījumiem, kaut kas mainās, un tas viss reģistrā ir atkal jāiegrāmato. Agrāk tam izmantoja kladītes, tad sekoja datu bāzes un tabulas, no kurām vienkāršākais piemērs varētu būt Excel formāts. «Visiem šiem risinājumiem, sākot no veikalnieku pierakstiem par parādniekiem līdz pat tam, kā strādā vērtspapīru tirgus, ir kopīga iezīme – pa vidu ir kāds starpnieks, kuram visi uzticas. Piemēram, mūsu gadījumā akciju īpašnieki vai vērtspapīru potenciālie pircēji uzticas, ka Latvijas Centrālais depozitārijs ir godīgs un krietns starpnieks, kas veic uzskaiti un norēķinus par visiem Latvijā publiskajā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem un finanšu instrumentiem un nodrošina, lai viss ir kārtībā un drošībā. To uzrauga Finanšu kapitāla tirgus komisija, pārrauga Centrālā banka, mums ir iekšējais audits, «četru acu princips», veicot operācijas, – ir vesela sistēma, kas nodrošina to, lai mūs varētu uzskatīt par uzticamiem. Blokķēžu jeb blockchain tehnoloģijas skaistums ir tajā, ka nav nepieciešams viens centrālais aģents, jo pašā tehnoloģijā ir iekodēts algoritms, kas visiem lietotājiem nodrošina vienlaicīgi pieejamu datu reģistru. Un, ja kāds tajā veic izmaiņas, visi to redz, un tās ir neatgriezeniskas. Līdz ar to nav iespējams veikt ierakstus ar atpakaļejošu datumu, un tā ir viena no fundamentālajām problēmām, kas ir jārisina, izmantojot klasiskos datu bāzu reģistrus,» saka Indars Aščuks, Nasdaq Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs. Šī iemesla dēļ finanšu pasaule vienlaikus gan priecājas, gan sajūt bažas šajā risinājumā. Blokķēdes tehnoloģija paver jaunas biznesa iespējas un efektīvākus risinājumus, taču vienlaikus nākotnē varētu samazināt starpnieku nozīmi un līdz ar to arī biznesa apjomus, it īpaši finanšu sektorā. Līdz ar to blokķēde šobrīd ir visai karsts jautājums finanšu tehnoloģiju kompānijām. Skatoties īstermiņā, uzņēmumiem varētu būt visai sarežģīti vai dārgi pārcelt savus pakalpojumus uz blokķēdes tehnoloģiju, taču, kad rodas jauns bizness, to izdarīt ir daudz vienkāršāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptauja: Kurām finanšu institūcijām iedzīvotāji uzticas visvairāk?

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis to iedzīvotāju skaits, kam kopumā ir neitrāla un uzticības pilna attieksme pret finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijas tirgū, sasniedzot vidējo rādītāju 52% (2015. gadā – 50%), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Gada laikā uzticēšanās līmenis ir pieaudzis visām aptaujā iekļautajām institūcijām, norāda aptaujas veicējs SKDS.

Visvairāk Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz apdrošināšanas sabiedrībām – 71% (iepriekš 68%), tad seko komercbankas ar 67% (iepriekš 63%), kas šogad piedzīvojušas visstraujāko kāpumu. Valsts fondētajai pensiju sistēmai uzticas 63% (iepriekš 60%), privātajiem pensiju fondiem – 54% (iepriekš 52%), ieguldījumu sabiedrībām ¬– 40% (iepriekš 39%), brokeru sabiedrībām 38% (iepriekš 36%).

Ieva Upleja, FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste: «Novērojam, ka pēdējos gados arvien uz labo pusi mainās iedzīvotāju attieksme pret pakalpojumu sniedzējiem Latvijas finanšu sektorā, un 2016. gadā 52% iedzīvotāju uzticas finanšu tirgus dalībniekiem. Ja iepriekš šim rādītājam bija būtisks pieaugums (no 44% (2014) līdz 50% (2015)), tad tagad tā vērtējama kā noturīga pozitīva tendence. Turklāt mūs priecē arī FKTK darbības novērtējums, jā, to, kas mūsu darbību pārzina ļoti labi, skaits ir samazinājies, taču uzticēšanās FKTK veikumam ir augusi no 47% (2015) – 54% (2016).Tā ir ļoti laba ziņa, tas nozīmē, ka tie iedzīvotāji, kas zina, ko dara finanšu uzraugs, tie paļaujas uz FKTK darbību finanšu sektorā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu sektora uzraudzības apakškomisija: Jāsāk process attiecībā uz ABLV Bank kreditoru interešu apmierināšanu

LETA, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas deputāti uzticas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas process notiks tiesiski un juridiski korekti, aģentūrai LETA pēc slēgtas apakškomisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Gatis Eglītis (JKP).

Deputāti arī uzsvēruši, ka beidzot ir jāapstiprina metodoloģija un jāvirzās tālāk, teica Eglītis. Viņš norādīja, ka jāsāk arī process attiecībā uz kreditoru interešu apmierināšanu, lai nebūtu tiesvedību risku. Politiķis uzsvēra, ka kopumā šajā procesā kavēties nevajadzētu.

Eglītis arī norādīja, ka deputāti uzticas FKTK kā šī procesa uzraugam, attiecīgi arī tam, ka tiks nodrošināta tiesiski, juridiski korekta un kontrolēta pašlikvidācija.

Kā ziņots, likvidējamās «ABLV Bank» likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa, savukārt darbu atstās Elvijs Vēbers, pavēstīja bankā.

Bankā norādīja, ka «ABLV Bank» akcionāri otrdien nolēma veikt izmaiņas bankas Likvidācijas komitejas sastāvā. Ar informāciju par jaunajiem likvidatoru amata kandidātiem ir iepazīstināta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas dažādu kritēriju vidū vērtē arī Bērziņas un Baloža profesionālo pieredzi, izglītību un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Bafets uzticas saprātam

Didzis Meļķis, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Leģendārais investors uzticas, ka ASV un Ķīnas attiecībās uzvarēs saprāts; pati kompānija ziņo par zaudējumiem.

Gadskārtējā Berkshire Hathaway akcionāru sapulcē Vorens Bafets izteicis šaubas, ka ASV un Ķīna varētu saķerties frontālā tirdzniecības karā un neatturēsies izdarīt kaut ko «sevišķi muļķīgu», citē Reuters.

Ekonomiski un citādā ziņā Savienotās Valstis un Ķīna būs divas pasaules lielvaras «ļoti, ļoti, ļoti ilgu laiku, nedēļas beigās Omahā notikušajā Berkshire Hathaway sapulcē, kas tradicionāli ir ar viņa personīgā šova elementiem, sacīja V. Bafets.

«Tās ir pārāk lielas un redzamas patiesības, ka ieguvums no tā ir pārāk liels un ka pasaules progress ļoti lielā mērā ir no tā atkarīgs, lai divas saprātīgas valstis neizdarītu kaut ko sevišķi muļķīgu,» sacīja V. Bafets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valdība atbalsta Purgaili FKTK vadītājas amatā

LETA, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja līdzšinējās bankas «Citadele» valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā.

Valdības lēmums bija vienbalsīgs, vienīgi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atkārtoja pirms nedēļas teikto, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks «Attīstībai/Par» (AP) joprojām neuzskata Purgaili par atbilstošu kandidāti FKTK vadītājas amatam, tomēr AP kā valdības loceklis uzticas premjeram.

Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka ar šīs dienas valdības lēmumu sperts vēl viens solis finanšu sektora «kapitālajā remontā».

«Latvijai ir svarīga stabila un prognozējama finanšu sistēma, kā arī kompetents, spējīgs un neatkarīgs finanšu sistēmas uzraugs,» uzsvēra premjers. Kariņš pauda cerību, ka Saeima gala lēmumu par Purgailes iecelšanu amatā varētu pieņemt jau šonedēļ, lai pēc iespējas drīzāk būtu skaidrs, kurš turpmāk vadīs FKTK un kuri būs iestādes vadītāja vietnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi, kas nerisina ilgtspējas jautājumus, riskē zaudēt investoru interesi

Db.lv, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi: kāpēc eklēri un macaron nevar būt lēti?

Anda Asere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jums nogādājam Dienas Biznesa 5000. numuru. Mums tā ir nozīmīga jubileja un vienlaikus arī atskaites punkts par paveikto, kā arī vēl veicamo

Avīzes gatavošana ir rituāls. Ļoti atbildīgs rituāls. Rūpīgi izsvērts, pārdomāts rituāls būt interesantiem, aktuāliem, vajadzīgiem. Jo jebkura medija dzīvotspēja ir atkarīga no tā spējas būt vajadzīgam savam lasītājam.

Tieši tik vienkārša un vienlaikus sarežģīta ir ikviena medija veiksmes atslēga.

Mēs, Dienas Biznesa komanda, esam lepni un gandarīti, ka jau vairāk nekā 23 gadus esam lielākais, nozīmīgākais un biznesam vajadzīgākais medijs Latvijā. Mūs ir pēluši, lamājuši, mums ir pārmetuši. Uz mums ir dusmojušies, mums ir teikuši paldies. Lai nu kā būtu, kopš pirmā numura iznākšanas 1992. gada 13. aprīlī mums nav bijis un arī nākotnē nebūs citu virsmērķu, kā runāt par Latvijas biznesam svarīgām lietām, aizstāvēt biznesu un piespiest biznesa vides veidotājus lemt gudri, tālredzīgi un atbildīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru