Latvijā aizvien populārāks gan pašmāju, gan ārvalstu tūristu vidū kļūst dabas tūrisms. Īpaši iecienīti ir četri Latvijas nacionālie parki - Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālais parks -, kas ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT). Jāteic, ka ĪADT nav nekādu īpašu ierobežojumu tūristiem vai tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Izņēmums ir dabas rezervātu teritorijas, kur drīkst uzturēties tikai ar speciālām atļaujām, piektdien raksta laikraksts Diena.

Nacionālajos parkos tūristi drīkst medīt un makšķerēt, ievērojot vispārējo kārtību, ir pieejamas gan peldvietas, gan telšu vietas, gan ēdināšanas iestādes un naktsmītnes. Svarīgs nacionālo parku attīstības jautājums ir tūrisma infrastruktūra, kas iever ĪADT raksturīgās dabas takas, skatu torņus, velomaršrutus, putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atzīst, ka viena no problēmām ir tā, ka valstij nacionālajos parkos tikpat kā nepieder zemes platības (izņemot mežus), tās pieder pašvaldībām un privātīpašniekiem. Gaujas Nacionālais parks ir DAP Vidzemes reģionālās administrācijas pārziņā. Tās direktors Rolands Auziņš atsaucas uz pasaules praksi, kura «liecina, ka dabas teritoriju aizsardzība visefektīvākā ir tad, ja tās pieder valstij». R. Auziņš stāsta, ka ir bijušas sarežģītas pārrunas ar privātīpašniekiem, piemēram, veidojot dabas takas, jo ir bijuši īpašnieki, kas nav ļāvuši šīm takām šķērsot viņiem piederošo īpašumu, tāpēc takas veidotas, šos īpašumus apejot. Tomēr ir arī daudz privātīpašnieku, kas novērtē dabas vērtības, ierīko dabas takas un skatu torņus tūristiem.

Rāznas Nacionālā parka apsaimniekotāja DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize skaidro, ka valsts zeme šajā parkā ir tikai 3%. Tātad dabas takas būtu jāierīko uz privātas zemes, un to privātīpašniekiem var tikai lūgt piekrišanu. «Privātie zemju īpašnieki ir ieinteresēti dabas taku un skatu torņu veidošanā, taču vēlas valsts atbalstu. Ar to gan iet pagrūti,» norāda A. Zeize. Viņa arī stāsta, ka vietējā pašvaldība esot atpirkusi atsevišķus privātās zemes gabalus pie Rāznas ezera, lai izveidotu publiskās peldvietas.

Vislabākais tūrisma attīstības veids ĪADT, pēc abu amatpersonu teiktā, ir privātīpašnieku un pašvaldības sadarbība. Tieši tā Rāznas Nacionālajā parkā izveidots dabas objekts - Liepu kalns ar dabas taku un lielāko skatu torni Latvijā.

Plašāk lasiet rakstā Bez papildu ierobežojumiem piektdienas, 6. februāra, laikrakstā Diena (7. lpp.)!

 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra