Kompānijas kultūra sākas ar tās īpašniekiem un saistās ar visiem procesiem, kā un kādi darbinieki tiek pieņemti, kā tie savstarpēji komunicē, kādi ir saskarsmē ar klientiem

Tā DB pauž aptautājie uzņēmēji. «Uzņēmuma kultūra sākas ar dibinātājiem, un viņi ir atbildīgi par to – tā ir viņu kompānija. Kultūra ir visas organizācijas pamats – kā kompānija darbojas, kā pieņem darbā cilvēkus, kā novērtē rezultātus utt. Tas saistās ar pilnīgi visu. Bez labi definētas kultūras ir grūti saprotams uzņēmuma darbības un attīstības virziens,» skaidro Deivids Bizers (David Bizer), personāla atlases kompānijas Talent Fountain partneris.

Optikas salonu tīkls Metropole ir attīstījies kā ģimenes uzņēmums. Tāpēc sākotnēji īpašnieki pulcēja ap sevi cilvēkus ar līdzīgām vērtībām. «Šobrīd redzam, ka neesam kļūdījušies, un tās vērtības, ko mūsu ģimene bija tikai domās definējusi, sākot biznesu, joprojām ir noteicošās. Ir prieks, ka tās ir kļuvušas vēl dziļākas, vēl izteiktākas,» saka Jānis Kossovičs, optikas salonu tīkla Metropole direktors. Pieredze viņam ir iemācījusi, ka stiprus pamatus uzņēmējdarbībai var uzbūvēt kopā ar uzticamiem cilvēkiem, un tieši tobrīd veidoajs uzņēmuma kultūra. J. Kossovičam šķiet svarīgi to radīt dabiski, bez jebkādiem mākslīgiem teorētiskiem pamatprincipiem, jo tie var «neiesakņoties», radīt neizpratni darbiniekos, pārpratumus vai pat neveiksmīgus blakusefektus.

Metropole recepte sākumā bija darīt lietas, kas pašiem patīk, neko nesamākslojot. Tikai vēlāk, kad uzņēmums attīstījās, darbinieku skaits būtiski palielinājās, radusies nepieciešamība piesaistīt personālvadības speciālistus, iekšējās un ārējās komunikācijas speciālistus, kuri spēj šīs vērtības izvērtēt, «iesaiņot» un padarīt spilgtākas, un nodot darbiniekiem.

«Korporatīvās kultūras mērķis ir apvienot nozīmīgākās uzņēmuma vērtības un padarīt tās redzamas citiem – uzņēmuma darbiniekiem, esošajiem un potenciālajiem klientiem. Var vienkārši tirgot brilles, kā primāro mērķi izvirzot pārdot pēc iespējas vairāk. Šo pašu darbu var darīt arī ar citu mērķi, piemēram, palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt. Darot lietas citādi, darbinieki izjūt pavisam citu darba «garšu». Šīs nerakstītās lietas sajūt arī klienti, kuri gala rezultātā arī piepilda briļļu tirgotāju virsmērķi – pārdot pēc iespējas vairāk,» stāsta J. Kossovičs.

«Uzņēmuma kultūra sākas augstākā vadības līmenī, kam seko darbinieki, kuri tai tic. Svarīga ir pati uzņēmuma ideja, tā vīzija un veidi, kā kultūra tiek komunicēta darbiniekiem. Uzņēmuma kultūrai ir jābūt konkrētai, skaidrai un bez nepieciešamības to interpretēt,» norāda Raimonds Krampāns, a/s Spodrība direktors.

Visu rakstu Uzņēmuma psiholoģiskais mugurkauls lasiet 25. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra