Situācija darba tirgū 2014. gadā turpināja uzlaboties, vienmērīgi pieaugot strādājošo atalgojumam. Tāpat arī šajā, 2015. gadā, eksperti prognozē piesardzīgu darba devēju optimismu attiecībā gan uz jaunu darbavietu izveidošanu, gan atalgojuma palielināšanu. Tomēr joprojām pastāv ievērojamas atšķirības atalgojumā dažādos biznesa sektoros un reģionos strādājošajiem, noskaidrots interneta personāla atlases uzņēmuma CV‑Online Latvia veiktajā atalgojuma pētījumā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka augstākais vidējais mēneša neto atalgojums ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, farmācija, bet zemākais – izglītība, veselības aprūpe un sabiedriskā ēdināšana. Šajos biznesa sektoros strādājošo vidējais neto atalgojums atšķiras līdz pat 55%.

Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, jāsecina, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 46%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Pierīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, iespējamais «aplokšņu algas» īpatsvars ir vidēji 30% no kopējās darba samaksas.

«Pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji algas gada laikā ir pieaugušas par 7%, bet atsevišķiem amatiem pieaugums ir pat 20% un vairāk. Lielākās algas starp kvalificētiem speciālistiem joprojām saņem strādājošie IT jomā (īpaši vecākie programmētāji, sistēmu arhitekti), kuru atalgojums nereti pārsniedz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas. Tāpat salīdzinoši augstas algas saņem finanšu kontrolieri, galvenie grāmatveži, celtniecības projektu vadītāji, būvinženieri, lielo klientu menedžeri, produktu vadītāji. Attiecībā par mazāko algu saņēmējiem – tie ir, piemēram, tādi amati kā medmāsas, sanitāri, skolotāji, viesmīļi, apsargi, glābēji, veikala pārdevēji, kā arī mazkvalificētie strādnieki,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Papildu mēneša algai saņemto bonusu vidū populārākie ir: bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana, uzņēmuma neformālie pasākumi, apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ un elastīgs darba laiks. Tomēr gandrīz katrs sestais no aptaujātajiem atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildu labumus.

Komentējot ekonomisko situāciju, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāsta: «Neskatoties uz izaugsmes palēnināšanos, šogad algu kāpums turpināsies, kaut kāpums sagaidāms lēnāks nekā pērn. Izmaiņām darba samaksā ir pietiekami spēcīga inerce, kā dēļ to izmaiņas uz ekonomikā novērojamajiem procesiem reaģē ar zināmu aizturi. Līdz ar to izaugsmes palēnināšanās ietekme uz atalgojuma pieauguma tempu atsauksies pakāpeniski. Līdzīgi kā pērn, algu pieaugums nebūs visaptverošs, bet gan vairāk fokusēts uz svarīgāko darbinieku, vai noteiktu darbinieku grupu atalgojuma palielināšanu. Savukārt pirktspējai par labu nāks nodokļu samazinājums un zemā inflācija.»

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra