Patlaban Latvijā populāra kļuvusi bērnu motivēšana labi mācīties, mammām un tētiem maksājot savām atvasēm par labām atzīmēm.
Db.lv apkopoja viedokļus par šādas metodes pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem.
Viedokļi lasāmi raksta galerijā!
#1/4
Jānis Krievāns, biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija valdes priekšsēdētājs:
Savā ziņā šāda sistēma imitē darba attiecību vidi, kas ieaudzina ieradumu savu darbību vērst uz rezultātu, un labi rezultāti rada finansiālu labumu. Jau no mazotnes bērns izprot, kā rodas nauda, kā notiek resursu apmaiņa utt.
Tomēr jāapzinās, ka mācību priekšmeti ir ne tikai atzīmes, bet arī dzīves prasmes, un ne vienmēr atzīmes ataino izaugsmes realitāti, piemēram, bērns var būt talantīgāks vienā jomā, bet mazāk talantīgs citā. Tādēļ ieguldījums attiecībā pret sasniegto rezultātu ne vienmēr ir objektīvs. Svarīgi ir bērnā ieaudzināt ne tikai spēju nopelnīt labu atzīmi, bet zinātkāri kopumā, spēju izvirzīt un sasniegt mācīšanās mērķus, spēju tikt galā ar grūtībām un pašam novērtēt savu sniegumu konkrētajā situācijā. Turklāt ne jau visu lietu vērtību var izmērīt naudā, un, vērtējot tās naudā, tiek nepamatoti izcelta tieši materiālo vērtību nozīme dzīvē. Tāpēc domāju, ka motivēšanas princips «nauda pret atzīmi» ir pārāk vienkāršots — būtu jānovērtē ar apbalvojumu bērna centienus un izaugsmi kopumā. Kādam bērnam tas būs sekmju uzlabojums par 5 % kādā no mācību priekšmetiem, citam nepieciešama papildu motivācija — balva par aktīvu iesaistīšanos ārpusklases aktivitātēs, veicinot viņa komunikāciju un sadarbības prasmju uzlabošanos.
Labāka par naudu būtu iespēja motivēt bērnus labiem sasniegumiem ar attaisnotām stundām, kas tiek veltītas sava hobija attīstīšanai vai savas uzņēmējdarbības veicināšanai.
Diemžēl šobrīd bieži vien skolēns, kurš grib darīt un kuram ir interese, kļūst par savas skolas ķīlnieku — viņam neļauj piedalīties starptautiskos projektos vai vietējos pasākumos, jo, kad tad pelnīs atzīmes? Šāda pieeja nav atbalstāma.
Cita laba ideja ir atbalsts kādas skolēna idejas vai iecerēta pasākuma īstenošanai. Lai pasākumi, kas attīsta dzīvei svarīgas kompetences tiktu integrēti mācību procesā, nevis uzskatīti par traucēkli.
#2/4
Maksims Rapoports, autoskolas «Credo autoprieks» direktors:
Kā Jūs raugāties uz šādu motivēšanas veidu?
Ja maksa par sasniegumiem nav vienīgais motivācijas veids, bet tā tiek izmantota tikai kā papildu stimuls, tad uzskatu - nekā slikta tur nav.
Kādi ir tā pozitīvie un negatīvie aspekti?
Pozitīvie aspekti - bērns sāk saprast, ka nauda nekrīt no debesīm, bet jāpieliek pūles, lai to nopelnītu. Bērnam parādās izpratne par naudas vērtību. Īsi runājot, bērns pakāpeniski mācās dzīvot pieaugušo pasaulē. Negatīvā puse - bērns, pierodot saņemt naudu par sasniegumiem, var uzskatīt, ka nauda ir vissvarīgākais veiksmes mērītājs un tā ir svarīgāka par visu.
Kādas vēl ir iespējas motivēt bērnus labiem sasniegumiem mācībās?
Manuprāt, ja runājam par sākumskolas skolniekiem, vecākiem ir jāiesaistās mācību procesā, jāpārvērš mācības jaukā vai aizraujošā pasākumā, padarot procesu interesantāku, ko līdzīgu spēlei. Papildus, protams, jāpavada vairāk laika ar bērniem, spēlējot viņu izvēlētās spēles, nevis iesaistīties tikai tajās nodarbībās, ko mēs, vecāki, uzskatām par vērtīgām un attīstošām.
Vai arī Jūs savus bērnus motivējat/motivētu, maksājot par atzīmēm - cik daudz un par kādām atzīmēm?
Mani bērni pagaidām nav skolnieki, bet es dažreiz izmantoju naudas motivāciju vienmuļam un laikietilpīgam darbam, kā arī gadījumos, kad bērns pārvar sevi, pildot kādu viņam grūtu uzdevumu un sasniedz labu rezultātu.
#3/4
Jānis Viklis, Failiem.lv / Files.fm vadītājs:
Kā Jūs raugāties uz šādu motivēšanas veidu?
Pirmais iespaids, dzirdot par šādu motivācijas sistēmu - šķiet neierasti un drīzāk noraidoši - nešķiet pareizais veids. Tam cēlonis visdrīzāk ir , spriežot pēc reālas pieredzes, ka darbiniekus ir grūti motivēt tikai ar atalgojumu vai tā samazināšanu / prēmijām (uz dažiem tas strādā, bet vairumā gadījumu prēmijas nestrādā - darbinieks izvēlas vienkārši papildus sevi nenoslogot; maksājot divreiz lielāku algu, nebūs divreiz lielāks rezultāts).
Kādi ir tā pozitīvie un negatīvie aspekti?
Padomājot par būtību, uzreiz pagrūti formulēt īsu, konkrētu viedokli, mans pirmais bērns tikai šogad sāks iet skolā. Domāju, ka tehniski tas kādu brīdi būtu motivējošs faktors, bet tikai neilgu (pusgads?). Neliela nauda tāpat būs jādod, neatkarīgi no rezultātiem - bērns to ātri sapratīs. Negatīvais aspekts: bērns izdomās, ka, ja viņš var pieciest lielākas naudas trūkumu, tad viņš drīkst/var nemācīties - respektīvi, izvēlēsies brīvo laiku / slinkot pret papildnaudas iegūšanu. Domāju, ļoti svarīgs ir arī ģimenes ekonomiskais stāvoklis. Pārtikušās ģimenēs, tas noteikti nebūs ļoti motivējošs, jo bērnam tāpat būs pietiekams sadzīves līmenis un vecāki pamatlīmenī par bērnu rūpēsies, ja vien viņi nebūs īpaši stingri, kas savukārt ir grūti realizējams dzīvē (bērni mēdz lūgties u.t.t)
Kādas vēl ir iespējas motivēt bērnus labiem sasniegumiem mācībās?
Domāju, ka, pirmkārt, ir jāskaidro un jāatgādina, kāda mācībām ir jēga, kā arī jāuzrauga, jāpalīdz izprast materiālu - kas un kāpēc tiek mācīts skolā. No bērnības būtu labi attīstīt interesi par lasīšanu un apkārtējās vides vai lietu uzbūves izpēti.
Klasiska lieta noteikti būtu uzslavu sniegšana par labām atzīmēm, priecāšanās. Vispār, domāju ļoti daudz ir atkarīgs no vecāku iesaistes un intereses izrādīšanas. Praksē, protams ,ne visos apstākļos tas ir iespējams un visiem vecākiem. Sodīšana: varētu būt piemēroti sodīt ar kādu ērtību / izklaides nesaņemšanu.
Vai arī Jūs savus bērnus motivējat/motivētu, maksājot par atzīmēm - cik daudz un par kādām atzīmēm?
Nē, un noteikti centīšos šādu metodi neizmantot, intuitīvi nešķiet pareizi. Drīzāk varētu motivēt ar brīvo laiku vai izklaidēm.
#4/4
Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak), apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs:
Es personīgi šādu motivācijas veidu nekad neesmu izmantojis. Manuprāt, ar šādu rīcību mēs bērniem jau zemapziņā mācām, ka naudas un samaksas aspekts ir nozīmīgākais dzīvē. Piekrītu, ka bērniem ir jāveido izpratne par to, kā pareizi apieties ar naudu, lai viņi saprastu, kā veidojas ienākumi, izdevumi un iekrājumi. Taču ne ar maksāšanu par labām atzīmēm. Nedalītas uzmanības veltīšana bērniem, sarunas, vecāku vēlme izprast viņu rīcību un atbalsts, kad tas ir nepieciešams, manuprāt, ir galvenā motivācija bērniem sasniegt mērķi. Man pašam kā bērnam lielākais novērtējums bija vecāku atzinība un apsveikumi par paveikto, un šo pieredzi pielietoju, audzinot arī savus bērnus.