Vairāk džeza un komēdijas kantorī

Atpūta
2015. gada 27. jūlijs 09:52

Kas ir lietišķā improvizācija un ko labu tā spēj dot?

Iedomāsimies, ka esam izlēmuši aizbraukt, teiksim, uz Kopenhāgenu. Mājās izveidojam smalku jo smalku plānu, ko redzēt, kur ēst un ko nopirkt. Aizbraucot uz vietas, izrādās – iecerētā ēstuve ir slēgta, plānotais muzejs nav apskates vērts un noskatītais dizaina brīnums ir brīnumainā cenā. Ko nu? Turpināt turēties pie plāna vai «izmest to pa logu» un cerēt uz laimīgām nejaušībām? Tādi alegoriski Kopenhāgenas braucieni sastopami vai ik dienas biznesa vidē, kas gan nenozīmē, ka plāns kā tāds nav vajadzīgs, tomēr tikai ar to, kaut visspožāko, vairs netikt cauri. Kā norāda godalgotās grāmatas Heretic’s guide to best practice autors Kailašs Avati savā emuārā, labi funkcionējošai organizācijai ir nepieciešams ne tikai plāns, bet arī improvizācija: divi komplimentāri pretstati. Un tieši pēdējo var vislabāk mācīties no džeza un komiķiem.

Kas ir improvizācija?

Lietišķā improvizācija jeb applied improv ir starptautisks termins tām tehnikām, kas ir atvasinātas no komiķu uzstāšanām, improvizācijas teātra un džeza, kuras ir izmantojamas darba situācijās. Tās ir īpaši populāras ASV, kur pat slavenākās universitātēs, tādas kā Stenfordas un MTI, rīko speciālus improvizācijas seminārus.

Lietišķās improvizācijas trīs atslēgvārdi ir: akceptēt, ieklausīties un ļaut sev kļūdīties. Tāda reaģēšanas un pielāgošanās māka, bet ne tikai tas – lietišķās improvizācijas eksperti uzstāj, ka tā ir veids, kā iemācīties komunicēt, kā strādāt komandā utt. Kā pie tā visa tikt, ir vairāku tehniku ziņā. To māca speciālos kursos, kas, protams, jau paši par sevi izvērtušies gigantiskā biznesā, bet tos var apgūt arī neklātienē, zinot pamatprincipus. Kaut gan viegli tie nav, un, kā jau pati improvizācija norāda, pilnīgā pretrunā ar to, ko mēs saprotam ar biznesu.

Pirmais likums

Vienmēr jāpiekrīt un jāsaka: jā. Kad improvizē, tas nozīmē akceptēt jebko, ko partneris ir radījis. Tātad, ja komiķis improvizē un saka: «Nekustēties! Man ir ierocis!», bet tu saki: «Tas nav ierocis, tas ir pirksts!», nekāda improvizācija nesanāks. Savukārt atbildot: «Ierocis, ko es tev uzdāvināju Ziemassvētkos?! Tu, cūka!», parāda, ka ir jau sākusies spēle. Reālajā dzīvē tas nozīmē nevis acumirklīgi iebilst, ka «nē, tas nestrādā!» (protams, daudz vieglāk ir kritizēt, nevis radīt), bet gan piekrist un tad vērīgi lūkot, kur visi nonāk. Piekrišana ir sinonīms atvērtam prātam un videi, un tikai tā zeļ idejas un plaukst inovācijas.

Visu rakstu Vairāk džeza un komēdijas kantorī lasiet 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra