Valmierā velo infrastruktūra organizēta veidojot gājēju-velosipēdistu ceļus, nevis iezīmējot velo joslas brauktuvē.

Šobrīd Valmierā velo satiksme ir nodrošināta vairāk nekā 11 kilometru garumā. «Valmiera ir izvēlējusies velo infrastruktūras attīstības ceļu kompleksā risinājumā ar maģistrālo ielu rekonstrukcijas projektiem. Uzsākot maģistrālo pilsētas ielu rekonstrukcijas projektus 2009. gadā, velo infrastruktūras attīstība vietās, kur to atļauj ielu parametri, notiek izveidojot vienvirziena vai abu virzienu gājēju - velosipēdistu ceļus,» db.lv pastāstīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Toms Treimanis, kurš Valmierā pārvietojas ar velosipēdu, klāstīja, ka dažviet veloceliņi Valmierā negaidīti beidzas, tomēr kopumā izveidotā sistēma viņu apmierina. «Tas, kas ir iesākts, tas ir ļoti labi, bet kaut kā nav pabeigts līdz galam. Nav izveidots kopīgs tīklojums,» sacīja T. Treimanis.

K. Melece norādīja, ka iedzīvotāji veloceliņus izmanto, bet vienmēr var runāt par to, kāda ir gājēju un velosipēdistu savstarpējā saskarsme: «Vietās, kur ir izveidoti veloceliņi, ir noņemta riska slodze no ielām. Kā saka paši velobraucēji, pārvietošanās viņiem pa šiem velo celiņiem ir kļuvusi mazliet sarežģītāka, jo vieglāk ir braukt pa ielām. Valmierā nav tik intensīva satiksme un mazāk noslogotās vietās pat nav nepieciešams izbūvēt velo celiņus, pietiek vieta gan autobraucējiem, gan velobraucējiem.»

«Lielākoties gan velobraucēji autobraucējus un gājējus, gan otrādi savstarpēji mēģina respektēt. Ir bijusi arī rūgta pieredze, kad gājējs pasaka - jums ir lielais ceļš un varat doties braukt tur. Katrā ziņa, ja tā salīdzina - tur, kur ir veloceliņš un gājēju celiņš blakus, gājēji to tomēr ievēro. Ar autobraucējiem gan ir nedaudz citādāk,» pieredzē dalījās T. Treimanis.

Runājot par velo novietnēm, T. Treimanis atzina, ka Valmierā to ir pietiekami, tomēr viņš novērojis dažas specifiskas problēmas: «Ir velo novietnes, kurās, piemēram, nemaz nevar velosipēdu ielikt, jo ir pārāk platas riepas, pārāk liela diametra rats. Ir vietas, kur tu ieliec savu velosipēdu, bet tas krīt uz sāniem un rati tiek lauzti. Ir ļoti dažādas šīs velo stāvvietas.»

«Šobrīd velo novietņu situācija ir atkarīga no iestāžu attieksmes un pretimnākšanas pret velobraucējiem,» norāda K. Melece. Šobrīd pilsētā tiek plānots izstrādāt vienota dizaina velo novietnes, kā arī noteikt prioritārās sabiedriskās vietas, ko apmeklē velobraucēji, velo statīvu izvietošanai nākotnē. Tāpat pašvaldība plāno veikt riteņbraucēju uzskaiti un turpināt praksi veidot veloceliņus vienoti ar autoceļu rekonstrukciju. Konkrēti 2015. gadā plānota apgaismota gājēju velosipēdistu ceļa izveide Raiņa ielā, posmā no Valkas ielas līdz apvedceļam, aptuveni 400 metru garumā.

«Braukt ar skaistiem velosipēdiem kļūst par modes lietu, piemēram, senie velosipēdi - ja tev tāds ir, tu esi modīgs un vari forši pabraukt pa pilsētu. Otrs - tas ir lētāk. Cilvēki ir sapratuši, ja viņi dzīvo pilsētā, var neizmantot automašīnu, lai pabrauktu pāris kilometrus, bet gan uzkāpt uz riteņa un aizbraukt. Tas ir lētāk, ērtāk un ietaupās nauda,» kā galvenos faktorus riteņbraucēju skaita pieaugumam pilsētas ielās min T. Treimanis.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra