Jaunākais izdevums

Pagājušajā piektdienā mušu mākoņi virs Vērgales kļuva biezāki nekā iepriekš. Vērgales pagasta pirmsskolas izglītības iestādes Kastanītis vadītāja Gaida Akerfelde nolēma slēgt bērnudārzu uz divām dienām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Pie veikaliem Muižkalniņi un Top! krājās kukaiņu kaudzes, bet pirmdienas rītā kaitinošo lidoņu bija vēl vairāk.

Bērnudārza auklītēm un audzinātājām ar mušu pletnēm augustā un septembrī nācies apkarot aizvien uzbrūkošos mušu pūļus. Līdzīgi klājies arī veikalos. «Kamēr bērni ir dārziņā, nav iespējams lietot indes. Pēc katras izšķaidītās mušas uz palodzes vai stikla paliek antisanitārs traips. Bērni nevar gulēt, jo mušas lien visur,» norāda G. Akerfelde.

Bērnudārzs atsāk darbu trešdien, 1. oktobrī, tomēr G. Akerfelde lūdzas, kaut nebūtu pārlieku silts, jo mušas sarodas tieši siltajā un saulainajā laikā. Par uzlidojuma iemesliem G. Akerfeldei esot vien minējumi.

Vērgales veikalā Muižkalniņi turpinās cīņa ar mušām, raksta Kursas Laiks. «Ik dienu tērējam 36 eiro mušu indei. Ik pa laikam apsmidzinām logus, durvis, sētas durvis, pat taciņu veikala priekšā. Iekštelpās nākas iztikt ar pletnēm, jo šeit taču bulciņas un konditorejas izstrādājumi, kā arī maize ir pārdošanā,» stāstījusi veikala vadītāja Velga Vītoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mūsas trasi iegādājušies zviedri; pārdēvē par Musa Raceland

Dienas Bizness, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Leģendārā Mūsas trase, kas atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, labu laiku bija pamesta novārtā, kopš iepriekšējais tās īpašnieks to pārdevis. Vasaras sākumā sporta kompleksu iegādājās divi zviedru uzņēmēji, un pašlaik trase piedzīvo krasas pārmaiņas, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Rosība kompleksā vērojama kopš vasaras sākuma. Mainīts arī trases nosaukums, tagad tā dēvējama par «Musa Raceland» (varētu tulkot kā ‘Mūsas sacīkšu zeme’).

Kompleksu iegādājušies divi zviedru uzņēmēji, kas ražo metāla konstrukcijas un nodarbojas ar transporta biznesu. ««Musa Raceland» īpašnieki vēlas, lai šī vieta ir piemērota ģimenēm, lai cilvēki te solidarizējas – lieliski kopā pavada laiku. Īpašnieki mums dod rīcības brīvību, bet rezultātam jābūt tādam, kādu grib viņi. Zviedrus te var sastapt bieži, viņi seko līdzi trasē notiekošajam,» stāsta trases vadītājs Dāvis Nātriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bauskā par 28 tūkstošiem eiro top veikparks

Dienas Bizness, 18.06.2014

Kristaps Kalniņš stiprina balstu pamatnes. Balsti turēs troses, kas stiepsies pāri upei.

Foto: Ivars Bogdanovs, Bauskas Dzīve

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies Bauskas veikparka iekārtošana. Mūsas krastos top ietaises trošu nostiprināšanai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Veikparks būs Mūsā starp peldvietu un jauno tiltu, skaidrojis biedrības «Par aktīvu un veselu sabiedrību» pārstāvis Modris Lešinskis. Ūdens aktivitātes notiks lejpus pilsētnieku iecienītās peldvietas, tādējādi dažādojot aktīvās atpūtas iespējas un nodrošinot, ka veikotāji netraucēs peldētājus.

M. Lešinskis noliedzis skeptiķu iebildes par Mūsas nepiemērotību ekstrēmā ūdenssporta aktivitātēm: «Ūdens līmenis upē, arī parkam atvēlētā teritorijā, ir pietiekams, lai ar šo sporta veidu varētu pilnvērtīgi nodarboties. Lucavsalā Rīgā ir seklāks. Vietā, kur būs tramplīns, ir nedaudz dziļāks. Arī trošu sistēma pāri upei ir pietiekama garuma.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bauskā plāno sporta un kultūras celtnes

Dienas Bizness, 19.09.2014

Nākotnē: stadionā iecerētās sporta halles makets. To sola būvēt, respektējot apkārtējo vidi un krasta terases.

Foto: No projekta albuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas stadionā pēc pāris gadiem sportotāji varēs izmantot jaunu, modernu kompleksu, ko iecerēts uzbūvēt vairākos līmeņos tagadējās halles vietā un Mūsas krasta nogāzē, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone informējusi, ka nobeigumam tuvojas šī, kā arī citu apjomīgu objektu projektēšana.

Pašlaik notiek Bauskas centrālās bibliotēkas jaunās ēkas, kā arī daudzfunkcionālā sporta un atpūtas centra Salātu ielā jeb peldbaseina tehniskā projekta vērtēšana. Speciālisti gatavo nolikumu baseina būvniecības iepirkumam.

Ekspertīze pabeigta administratīvā korpusa un sporta spēļu halles rekonstrukcijai Pilskalna ielā 26. Top Mūsas gājēju tilta, ielas, gājēju un veloceliņa uz Bērzkalniem tehniskais projekts. Pašvaldība gatavo arī Bauskas mūzikas skolas rekonstrukcijas un Mežotnes pamatskolas renovācijas projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstama dzīvībai, kā arī postoša konstrukcijai ir iedzīvotāju pastaigāšanās pa jaunā tilta nogāzēm, brīdina Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina.

Kā vēstīts, jaunais tilts pār Mūsu Bauskā ir uzbūvēts, oficiālais objekta nodošanas termiņš bija 20. oktobris.

Jaunā tilta nogāzes Mūsas labajā un kreisajā krastā daudzviet ir iedzīvotāju nopēdotas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve. Šāda rīcība ir postoša pagaidām vēl līdz galam nenostiprinātajai konstrukcijai. Vienlaikus šādas riskantas pastaigas var beigties ar nejaušu kritienu, noslīdēšanu pa nogāzi un traumām.

SIA Tilts speciāliste Elīna Rēķe Bauskas Dzīvei pastāstījusi, ka nogāzēs iesēts zāliens, izmantojot īpašu hidrosējas tehniku. Ja nogāzes nobradās, pirms zāle vēl nav paspējusi ieaugties, darbs būs bijis veltīgs. Modernas tehnoloģijas izmantotas, lai nogāzē radītu īpaši izturīgu augsnes virskārtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vēsais laiks kavē kultūraugu attīstību

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti norāda, ka ilgstošā vēsā pavasara dēļ dārzkopjiem šogad jārēķinās ar pusotras līdz divas reizes ilgāku sēklu dīgšanas procesu dārzeņiem, bet gaidāmo augļu ražu var ietekmēt apputeksnētāju zemā aktivitāte. Salnu postījumi pagaidām nav novēroti.

Šis pavasaris ieies vēsturē kā viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē, jo turpinās jau trešo mēnesi. LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie gaisa temperatūras virs +5 grādiem, bet aktīvas augšanas periods sākas virs +10 grādiem. Šopavasar izteikti siltu dienu bijis maz, tāpēc visi augšanas procesi notiek palēnināti. Sēklu sadīgšanas laiks var būt pat 1,5 līdz 2 reizes ilgāks kā normālos apstākļos. «Dārzkopjiem no vēsā laika baidīties nevajadzētu. Šādos apstākļos veidojas spēcīgākas sakņu sistēmas, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu un līdz ar to – potenciālu labām ražām,» norāda M. Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rīgā tiek atklāta Aleksandra Vasiļjeva modes izstāde Pieradinātā daba

Dienas Bizness, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 14.jūlijā sāk darbu izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Pieradinātā daba, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Šī izstāde ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. Ekspozīciju būs iespējams apskatīt līdz 16.oktobrim.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu organizē jau astoto modes izstādi. Jaunā ekspozīcija Pieradinātā daba veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 85 vēl neredzēti tērpi un 500 aksesuāri.

Izstādes ģenerālsponsors ABLV Bank ir zināms mākslas cienītājs un atbalstītājs. Banka atbalsta netikai ikgadējas A.Vasiļjeva modes kolekcijas izstādes, kā arī piedalās vairāku laikmetīgas mākslas izstāžu un kolekciju tapšanas projektos. Par bankas akcionāru un mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa līdzekļiem sadarbībā ar partneriem Borisa un Ināras Teterevu fondu Rīgā tiks celts Laikmetīgas mākslas muzejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Cīņa ar mizgrauzi – kopīga atbildība un tūlītēja rīcība

Dāvis Freimanis, SIA “Ziemeļlatvijas meži” mežu apsaimniekošanas speciālists, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4.augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa tikšanās laikā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu pieņemts lēmums projektā Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā šogad kontrolēto zemsedzes dedzināšanas aktivitāti neveikt, informēja DAP pārstāve Rita Jakovļeva.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā sabiedrības satraukumu un neizpratni attiecībā uz šo plānoto aktivitāti. Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas pasākumu veikšana Gaujas nacionālajā parkā varētu tikt veikta pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka sabiedrības atbalsta iegūšanas šajā jautājumā.

Projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā komanda turpināšot īstenot citas projektā paredzētās aktivitātes. Tāpat tiks turpināts darbs pie kontrolētās meža dedzināšanas jautājuma skaidrošanas dažādām mērķauditorijām - pašvaldību, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrībai, informē R. Jakovļeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Multimiljardu kompānijas Sonoco viceprezidents Uldis Sīpols - par Latvijas uzņēmumu iespējām ASV

Kristīne Stepiņa, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multimiljardu kompānijas Sonoco viceprezidents un preču iepirkuma vadītājs Uldis Sīpols, kurš savos vairāk nekā 35 karjeras gados ir ieņēmis vadošus amatus daudzās globālās korporācijās, piemēram, Procter & Gamble un Ford Motor Company, modri seko notikumiem Latvijā.

Latviju viņš apmeklē reizi gadā, Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju foruma starplaikā paspējis satikties ar ģimenes draugiem un kārtīgi izstaigāt Vecrīgu sestdienas pēcpusdienā, izbaudot labas pusdienas svaigā gaisā.

Forumā Uldis Sīpols piedalījās paneļa diskusijā, kura tēma bija CETA (Brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Kanādu) un TTIP (Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība). Latvijas uzņēmējiem līdz līgumu ratificēšanai ir jāizpilda virkne mājasdarbu un jābūt gataviem uzlūgt uz deju visnotaļ neveiklos nīlzirgus, kas var ne tikai uz kājas uzkāpt, bet arī samīt, viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mārupē top proteīns no circeņiem

Monta Šķupele, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Mārupē, uzsākta produktu ražošana no circeņiem – proteīna pulveris un žāvēti circeņi.

Pavisam drīz uzņēmums Akuna Tribe plāno papildināt savu produktu klāstu ar trīs žāvētu circeņu garšām: sāls, ķiploku un čili.

Ideja par Akuna Tribe Jēkabam Vanagam radās 2017. gada vasarā Mārtiņa Bidiņa uztura kursos. "Apspriežot olbaltumvielas, tika pieminēti kukaiņi – kā ne tikai ļoti labs olbaltumvielu avots, bet arī dzelzs, B12 vitamīnu, omega 3–6 taukskābju avots, taču ar piebildi, ka tie pašreiz vēl īsti nav pieejami Eiropā. Labs produkts, kā vēl nav mūsu tirgū, – tie arī bija galvenie iemesli, lai sāktu šo tēmu pētīt sīkāk. Vēlāk kā papildu motivācija attīstīt šo ideju kalpoja arī fakts, ka kukaiņu audzēšana ir daudz draudzīgāka dabai un ir viens no nākotnes instrumentiem pasaulē, ar kā palīdzību tiek plānots nodrošināt ar uzturu nemitīgi augošo cilvēku skaitu uz mūsu planētas," stāsta J. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) saņēmusi divus īpaši neierastus atlīdzību pieteikumus par zaudējumiem, kas gūti, skudru saimēm iemitinoties kravas konteineros.

Abos gadījumos kravas kuģu maršruts bija Latvija - Ķīna. Neparasts ir fakts, ka neviena no kravām nav bijusi «ēdama», kā arī dīvaina ir skudru izvēle «ceļot» ar kuģi, jo ūdens nebūt nav šo kukaiņu stihija.

Vienā no kravas kuģiem tika vesti polietilēna maisiņi, savukārt otrā – alkoholisko dzērienu pudeles. Abu bojāto kravu kopējā vērtība sasniedza ap 80 400 eiro.

Abi gadījumi tika atklāti, kravas kuģiem nonākot galapunktā. Vienā no šiem atlīdzību gadījumiem skudras bija iemitinājušās polietilēna maisiņu kravā. Šajā gadījumā naskie kukaiņi kravai bija radījuši salīdzinoši mazus bojājumus, par kuru BALTA atlīdzībās izmaksāja aptuveni 400 eiro. Savukārt otrs atlīdzību gadījums bija daudz nopietnāks, jo kravas kuģī tika vestas alkoholisko dzērienu pudeles 80 000 eiro vērtībā. Patlaban Ķīnā vēl tiek veikti dezinfekcijas darbi un analīze, lai noteiktu bojājumu apmēru un nepieciešamo atlīdzības summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Vēlētos, lai klienti biežāk eksperimentē

Anda Asere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Internetā vislabāk pērk gatavos garšvielu maisījumus, sāli un piparus.

SIA Manas garšas īpašnieces Baiba un Rūta Grīnbergas vēlas cilvēkiem pavērt plašo garšvielu pasauli un iedrošināt nebaidīties eksperimentēt ar jaunām garšām

«Man ļoti patīk garšvielas. To pasaule ir tik interesanta!» saka Baiba Grīnberga, SIA Manas garšas līdzīpašniece. Īpaši viņa ir iecienījusi dažādus piparus, jo īpaši Tasmānijas un Madagaskaras piparus. Baiba ir anatomijas, fizioloģijas un uztura mācības lektore Kosmetoloģijas koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kā arī sniedz privātas konsultācijas. Viņai kā uztura speciālistei ir atšķirīgs skatījums uz garšvielām, proti, viņa tās redz ne vien kā ēdiena garšu pastiprinātājas un uzlabotājas, bet arī kā veselību veicinošas piedevas. Augos ir dažādas aktīvās vielas – antioksidanti, polifenoli, ēteriskās eļļas –, ar ko tie sevi dabā pasargā. Tāpēc, piemēram, piparos nekad neiemetīsies tārpi vai kukaiņi, bet mārrutka sakne zemē nesapūst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežos trūkst darbinieku. Visas cerības uz tehnoloģijām

Mārtiņš Gūtmanis, AS “Latvijas valsts meži” Mežkopības izpilddirektors, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas krastā, Lejupes ielā 5, Rīgā, svinīgā ceremonijā tika oficiāli atklāts Latvijā lielākais, privātais sporta komplekss LNK Sporta parks.

Parka pirmās kārtas teritorija, kas šodien tika atklāta, ir 65 000 m2. Tajā ietilpst divi dabīgā zālāja futbola laukumi ar kopējo platību 16 448 m2 un viens iesildīšanās laukums ar dabīgo zālienu 1350 m2 platībā. 4 mūsdienīgi futbola laukumi ar mākslīgo segumu 13 851 m2 platībā, divi pludmales tenisa un volejbola laukumi 678 m2 platībā, kā arī ģērbtuves, stāvlaukums un labiekārtota teritorija.

Jau tagad, pēc pirmās kārtas atklāšanas LNK Sporta parkā varēs notikt dažāda līmeņa futbola sacensības - sākot ar Latvijas futbola virslīgu un beidzot ar nacionālo izlašu spēlēm. Savukārt pēc otrās kārtas izbūves tas būs piemērots arī starptautisko sacensību rīkošanai. Investīcijas parka pirmajā kārtā ir 10 miljoni eiro, vēl 15 plānots ieguldīt kompleksa otrajā un trešajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīnkopības nozare un pieprasījums pēc Latvijā darīta vīna turpina palielināties, atzina aptaujātie vīnkopji.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs stāstīja, ka šogad Vidzemes pusē lielākā daļa vīnogu salā nosala, savukārt Kurzemē un Zemgalē vīnogu raža varētu būt vien trešdaļa no ierastā apjoma. Ivanovs gan uzvēra, ka vīnogu dārzus ļoti ietekmē saimniecību mikroklimats. Arī Kurzemē ir dārzi, kur ogu gandrīz nav.

Ivanovs stāstīja, ka gan vīnogulāju platības, gan nozares perspektīvas Latvijā turpina palielināties. Palielinās arī Latvijas klimatam piemērotu šķirņu dažādība. Arī to, ka vīnogu tiek stādīts katru gadu arvien vairāk, var just, jo stādu trūkst.

Ivanovs skaidroja, ka no kopējā vīnogu apjoma, lielākā daļa ir tehniskās šķirnes vīnogu, kas tiek izmantotas vīna darīšanā. Galda šķirnes veido tikai nelielu daļu no kopapjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir labs vīnogu ražas gads; novāks trīs līdz četras tonnas no gandrīz hektāra plaša lauka.

Ar tādu ražību lepojas viens no Latvijā lielākajiem jaunāko galda šķirņu vīnogu kolekcijas īpašniekiem Gatis Kužums. Kopumā viņa rūpals ir ap 400 galda un vīna vīnogu šķirņu aptuveni divu hektāru lauku platībā. Vēl arī piemājas mātes dārzs paša eksperimentiem un sešus metrus platā, 40 metrus garā siltumnīca.

Atšķirībā no pērnā, kas bija izcils ražas gads, šajā krietna daļa augu pavasarī apsala, kā arī pa dārzu plosījās īstā miltrasa un lapsenes, bites, mušas, putni. Tomēr pagājušās nedēļas beigās jau novākta pirmā tonna vienas šķirnes ogu. Vīnogu kvalitātes rādītāji šķiet labi. Skābes saturam sulā zelta vidusceļš – seši grami litrā.

Vīns – tikai no vīnogām

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bauskas veikparkam jau izmēģinājuma periodā izdevies gūt peļņu

Dienas Bizness, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam kļūstot siltākam, aktivizējušies ūdens prieku mīļotāji. Vasaras sezonai sākuši gatavoties arī Bauskas veikparka darbinieki – pirmie šī sporta veida mīļotāji jau guvuši savu adrenalīna devu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Maija beigās saulītē vairāki šo aktivitāšu cienītāji ar ūdensslēpi jeb veikbordu traucās pa Mūsas upes ūdeņiem. Viņu vidū bija arī Jānis Osis, kuram apritējuši jau 65 gadi. Pats teic, ka esot vecākais no Bauskas veikparka klientiem. Par iespēju izbraukt pa upi viņš priecājās, tomēr bija nedaudz vīlies, ka upes līmenis jau nokrities – varējis būt augstāks.

«Pagaidām tikai iesildāmies. Tie, kas vēlas, var pieteikties uz braukšanu. Tomēr jārēķinās, ka vēl aizvien notiek remontdarbi, lai piemērotu vietu darbam,» informē veikparka vadītājs Kristaps Kalniņš. «Šogad mūsu plāns ir papildināt piedāvājumu ar iespēju paēst. Varēs tepat blakus pasēdēt, baudīt ēdienu, nopirkt saldējumu,» par nākotnes plāniem informē uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskā savu laiku nokalpojušā trošu tiltiņa vietā pār Mūsas upi šogad uzbūvēts jauns tilts, kura ilgstspējība lēsta simts gadu. Svinīgajā atklāšanas pasākumā sanākušos uzrunāja Bauskas novada domes, būvnieku – SIA «Tilts», kā arī būvuzraugu – SIA «Jurēvičs un partneri» pārstāvji.

Pēc svinīgajām uzrunām un uguņošanas ikviens varēja kājām šķērsot jaunuzbūvēto tiltu, to apskatot, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizbūvētais tilts pār Mūsu Bauskā ceturtdien, 14. augustā, tika atklāts satiksmei. Plkst. 15 pirmais par to pārbrauca Raivo Tarvāna vadītais «VW», vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Tilts stabils, drošs, nešūpojas, ir platāks nekā vecais,» pirmās emocijas pēc tilta šķērsošanas atklājis šoferis SIA «Agro vairogs» valdes loceklis R. Tarvāns.

Viņa sieva, kafejnīcas «Krustceles» vadītāja Olga Tarvāne arī paudusi prieku par iespēju šķērsot Mūsu pa jauno tiltu: «Esam bijuši klāt tilta būvniecībai no pirmās dienas līdz šim brīdim. Varu droši apgalvot, celtnieki strādāja rūpīgi, kārtīgi. Vīri bija arī atsaucīgi, informēja par darbiem, kas iecerēti, kas paveikti. Priecājos, ka tilta būve tuvojas beigām, vienlaikus nedaudz skumji, ka nesastapšu daudzus jau labi iepazītus cilvēkus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa jomas regulēšanā no valsts institūciju puses vērojama pilnīga haltūra

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru