«Varbūt citi reģioni apvainosies, tomēr es teiktu, ka mēs Vidzemē esam priekšā, un arī mūsu pieeja ir atšķirīga,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš.
«Latvijā pašvaldības un reģioni ir ļoti sadrumstaloti, tomēr mēs, ja kaut kas neiet uz priekšu, nevis apturam visu «mašīnu», bet skatāmies, kurā virzienā un ar ko kopā mēs tomēr varam ceļu turpināt. Tas varbūt skan dīvaini, bet mēs ViA esam definējuši, ka ir divu ātrumu Vidzeme,» viņš skaidro.
«Tas ir mūsu koncepts, un tad mēs skatāmies, ar kurām pašvaldībām kurās jomās varam sastrādāties. Lielās, stratēģiskās lietas vairāk interesē trīs – Valmieru, Cēsis un Smilteni, bet citiem ir mazākas un konkrētākas intereses. Piemēram, Valka vēlas attīstīt IT jomu, un mēs to virzām kopā. Ne viss pārklājas visur, tomēr kritiskā ekosistēmas masa veidojas – tas, kurš ir gatavs darboties, netiek bremzēts, un citi skatās un pievienojas, kad ir gatavi,» stāsta G. Krūmiņš.
«Otra ViA filozofija ir tāda, ka mēs esam platforma. Proti, pie mums cilvēki var nākt un darboties ar to, kas viņus interesē. Pat Pasaules Banka pētījumā par Latvijas augstskolu pārvaldību ir teikusi, ka šādu formulējumu savos dokumentos nav ierakstījusi neviena augstskola, bet mums tāds ir – ka mēs esam vieta sapņu piepildīšanai. Ja cilvēkam ir kādas intereses un vēlme tās piepildīt, tad viņš nāk pie mums, un mēs dodam iespēju ar saviem pētniecības virzieniem.
Tas pievelk cilvēkus no Rīgas, citiem reģioniem un arī no ārzemēm. ViA aizvien vairāk ir ārvalstu docētāji un studenti, kas pie mums nāk tieši ar pētniecības mērķi. Proti, ne tikai lasīt lekcijas vai iegūt diplomu, bet veikt savus pētījumus šeit, un tā viņi ar savu kapacitāti velk uz priekšu gan augstskolu, gan reģionu,» saka ViA rektors.
«Viens pētniecības līmenis orientējas uz reģionu. Bakalaura līmenī tās ir IT un mehatronika – pa vidu starp mehāniku un programmēšanu, kas interesē reģiona uzņēmumus, piemēram, Valpro, Valmieras stikla šķiedru un arī daudzus mazos uzņēmumus. Mēs šai līmenī pētām konkrētu uzņēmumu konkrētās problēmas, aizsūtot studentu praksē vai arī rakstot par to studiju gala darbu, un uzņēmums šo pētījumu reāli pielieto.
Šādu piemēru mums ir daudz, un reizēm uzņēmums ar mūsu pētījumiem ietaupa lielu naudu. Bija gadījums, ka uzņēmumam cauruļu griešanai bija jāpērk aparatūra par 30 vai pat 50 tūkstošiem eiro, bet mūsu students, izpētījis to vajadzību, izrēķināja, ka, pašiem nopērkot detaļas par trijiem tūkstošiem, viņš prakses laikā to aparatūru var uztaisīt. Visi bija laimīgi,» atceras G. Krūmiņš.
Visu interviju Augstskola kā startup lasiet 25. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.
