Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Veicot Liepājas Oskara Kalpaka tilta tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka nolietojies un savas funkcijas pilnvērtīgi neveic tilta labās puses gultnis, kas bojā pārējo tilta izgriešanas mehānismu un rada zināmus riskus, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar pašvaldību un būvniekiem plāno tilta remontdarbus, kurus veiks SIA «Starts-Rīga Pluss» par kopējo summu 92 583 eiro. O. Kalpaka tilta gultņa nomaiņu un izgriešanas mehānisma renovāciju plānots veikt 8 nedēļu laikā un tiltu slēgt šā gada 25. jūnijā. Šobrīd tiek meklēti labākie risinājumi, kā organizēt sabiedriskā transporta plūsmu, lai iedzīvotāji varētu viegli un ātri nokļūt Karostā un no Karostas uz pilsētu.

Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošās informācijas, tilta labā daļa ir remontēta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet nav zināms, kas tieši tika darīts, jo padomju militāristi nav atstājuši ne informāciju, ne dokumentus.

A/S «Jensen Metal Holding» meitas uzņēmums LSEZ SIA «JM Properties» saistītā uzņēmuma LSEZ SIA «Jensen Metal» vajadzībām uzsāk jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecību Karostas Industriālā parka teritorijā, Virssardzes ielā 11, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

«2016. gadā LSEZ SIA «Jensen Metal» paplašināja nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanu un daļu no tās izvietoja blakus jaunuzceltajā ražošanas ēkā. Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» skaidro A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas ir aprīkoti ar apbūvei nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Plānots, ka vieta, pa kuru savulaik soļoja karavīri un kur saimniekoja militāristi, tuvāko gadu laikā kļūs par vidi, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi.

Karostas Industriālais parks ir teritorija Karostā, ko pašvaldība sadarbībā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi attīstījusi projekta «Uzņēmējdarbības teritoriju un tām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā» ietvaros. Projekta teritorija aptver Beverīnas ielu, Burtnieku ielu, Līgas ielu, Manēžas ielu, Trimpus ielu, Vidus ielu, Virssardzes ielu un Zemgales ielu.

Projekts realizēts no vairākiem finansējuma avotiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 84,57% jeb 6 021 678 eiro, valsts budžeta dotācija – 3,75% jeb 267 013 eiro. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums veido 11,68% jeb 831 656 eiro no kopējām projekta izmaksām.

Oskara Kalpaka tiltu Karostā kājāmgājēju un autotransporta satiksmei pēc veiktajiem remontdarbiem atvērs 9.augustā - nedēļu ātrāk, nekā plānots, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Remontdarbu laikā SIA «Kurzemes Būvserviss» nomainīja tilta nesošās koka konstrukcijas un dēļu klājumu, bet Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā dienesta darbinieki veica tilta mehānisko detaļu apkopi un sakārtošanu.

Kā pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs, visi darbi noritējuši pēc plānota darba grafika, nedaudz to apsteidzot. Paralēli tilta koka seguma nomaiņai sakārtoti un atjaunoti arī tilta izgriešanas mehānismi. Sakārtotas arī tilta gala atslēgas, kuru mehānismiem var piekļūt tikai tiltu izgriežot 10 un 20 grādu leņķī. Tāpat notīrītas tilta metāla konstrukcijas un aizkrāsoti nelegālie grafiti zīmējumi.

"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

Investējot 111,4 tūkstošus eiro, plānots nomainīt pirms 10 gadiem izbūvētās O.Kalpaka tilta segumu nesošās koka konstrukcijas un klāja segumu, kas ir nolietojušās un nākotnē var apdraudēt tilta ekspluatāciju, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Pirms 10 gadiem noslēdzās O. Kalpaka tilta rekonstrukcija, saglabājot tā vēsturisko izskatu, tai skaitā koka klāju un nesošās koka konstrukcijas. Darbi notika ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas pievadceļi» ietvaros.10 gadu laikā koka konstrukcijas jūras vēju ietekmē ir bojātas un lai turpmāk arī varētu nodrošināt drošu satiksmi pār tiltu, nepieciešami remontdarbi. Liepājas SEZ pārvalde no sava budžeta tam atvēlējusi 111, 4 tūkstošus eiro un darbus veiks SIA «Kurzemes Būvserviss».

Liepājas SEZ pārvalde norādīja, ka vasara, kad ir skolēnu brīvlaiks, ir labākais laiks, kad veikt remontdarbus un sadarbībā ar pašvaldību tiks pārkārtota sabiedriskā transporta plūsma, lai iedzīvotāji varētu viegli pārvietoties. Remontdarbu laikā mazizmēra autobuss kursēs jaunizveidotajā maršrutā.

Ar pūļa finansējuma palīdzību Karostas cietumā iecerēts izveidot jaunu tūrisma produktu – slēgto istabu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau no februāra sākuma pūļa finansēšanas (crowd funding) interneta vietnē sākusies līdzekļu vākšanas kampaņa jauna tūrisma piedāvājuma Escape Room Karosta jeb Karostas slēgtā istaba izveidošanai. Tā ilgs 33 dienas – līdz 6. martam. Vietnē var apskatīt Escape Room Karosta video, uzzināt par šā piedāvājuma veidotājiem un ziedot savu artavu. Idejas autori cer, ka jau šajā tūrisma sezonā – maijā – pirmie tūristi Karostas cietumā varēs izmēģināt šo ekstrēmo atrakciju.

Izspēlēs «izdzīvošanu»

Slēgtās istabas ideja paredz spēles dalībniekus ieslēgt telpā, un viņu uzdevums ir izkļūt no tās 60 minūšu laikā. Lai to varētu izdarīt, jāveic dažādi uzdevumi, jāatrod kodētas ziņas un slepenas norādes. Optimālais grupas lielums ir divi līdz pieci cilvēki, stāsta viens no idejas autoriem Kristers Krafts. «Grūti pateikt, kā jūs tur nonācāt un kā jūtaties. Tās varētu būt 40. gadu beigas līdz 80. gadu vidum,» teikts spēles izklāstā. Pie sienām ir ekrāni, kuru uzdevums ir ne tikai sniegt norādes, bet arī radīt sajūtu, ka kāds to visu vēro un kontrolē ieslēgto cilvēku likteni. «Varbūt kāds totalitārs režīms?» retoriski jautā spēles organizētāji, nenoliedzot, ka ideju iedvesmojusi Liepājas teātra izrāde pēc Orvela romāna «84». «Nav tā, ka kopēsim Orvelu, bet noskaņu gan gribam aizgūt,» atzīst K. Krafts, norādot, ka šādas slēgtās istabas ir guvušas milzu popularitāti daudzās pasaules metropolēs, jo dod iespēju apmeklētājiem pārbaudīt savu atjautību un loģisko domāšanu, gūt neaizmirstamas emocijas, sajust adrenalīnu, kā arī novērtēt kolektīva saliedētību.

Liepājas SEZ uzņēmums Jensen Metal būvēs jaunu ražotni un attīstīsies Liepājā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mājokļu trūkums speciālistiem un reti avioreisi – šādus divus būtiskus papildu mīnusus no investora skatu punkta Liepājai min SIA Jensen Metal prokūriste Ieva Līmeža.

Uzņēmums bijis dažu soļu attālumā no lēmuma par jaunas ražotnes būvniecību valstī, kur investēt būtu izdevīgāk. Pašvaldībai tā būtu garām palaista iespēja, taču Liepājas SEZ un Jensen Metal izdevās vienoties par sadarbību.

Jūnijā Karostas industriālajā parkā tiks uzsākti celtniecības darbi. Dāņu uzņēmums jau pašlaik metālapstrādes ražotnē Liepājā nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus un 2016. gadu noslēdza ar 2,577 miljonu eiro lielu peļņu, sasniedzot 22 219 507 eiro lielu apgrozījumu. Šāda investora pārvilināšana uz citu valsti būtu daudzu kaimiņvalstu interesēs, tomēr šoreiz tas nav izdevies.

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā jauno ražošanas LSEZ Jensen Metal SIA ēku Karostas Industriālajā parkā, Liepājā.

Jaunā nerūsējošā tērauda ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai Jensen Metal metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13,5 tūkst. m2. Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties. Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti 4 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes būvniecību uzsāka 2021. gada februārī, tā paša gada augustā tika svinēti spāru svētki, bet saskaņā ar būvdarbu laika grafiku ekspluatācijā nodota 2022. gada 4. janvārī. Kā apliecina LSEZ Jensen Metal SIA, tuvāko nedēļu laikā norisināsies ēkas iekārtošanas un aprīkošanas darbi, lai vēl janvārī jaunā ražotne varētu uzsākt ražošanas procesu.

Karostas industriālā parka teritorijā pašlaik top AS Jensen Metal Holding meitas uzņēmuma LSEZ SIA JM Properties saistītā uzņēmuma SIA LSEZ Jensen Metal rūpnīca, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā un plānots, ka ražošanas ēkas tehniskais aprīkojums izmaksās 695 000 eiro. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

«Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» jaunas rūpnīcas nepieciešamību iepriekš skaidroja A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Kā biznesa portālam db.lv norāda LSEZ pārvalde, tad pastāv vēl vairāki rezervācijas līgumi un uzņēmēji šobrīd izstrādā būvprojektus - divi strādā ļoti aktīvi. LSEZ skaidro, ka šobrīd precīzi nevar pateikt, kad šie uzņēmumi varētu uzsākt būvniecību, bet domājams, ka tas varētu būt 2019. gada pavasarī.

Valsts vides dienesta (VVD) reģionālā vides pārvalde (RVP) izsniegusi B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju SIA «Karosta LP». Uzņēmums Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā plāno veikt akmeņogļu, koksnes šķeldas un alternatīvā kurināmā pārkraušanas darbus, izveidojot jaunas darba vietas.

Iecerētās darbības izraisīja satraukumu sabiedrībā, un VVD Liepājas RVP saņēma vēstuli ar 1862 liepājnieku parakstiem, kurā paustas bažas par uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi un Liepājas iedzīvotāju veselību. Ziņots, ka uzņēmums paredz pārkraut 800 000 tonnu ogļu gadā, kas tiks uzglabātas līdz 12 metriem augstās kaudzēs zem klajas debess. Iedzīvotāji baidās, ka, pūšot vējam, ogļu putekļi nokļūs ārpus uzņēmuma teritorijas. Darbību plānots veikt nepilna kilometra attālumā no dzīvojamajām ēkām Turaidas ielā, Liepājā.

Izsniegtajā piesārņojošās darbības atļaujā ir iekļauti visi likumā «Par piesārņojumu» un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie nosacījumi, kas uzņēmumam jāievēro, īstenojot savu saimniecisko darbību. VVD Liepājas RVP tajā ir iestrādājusi arī iedzīvotāju priekšlikumus: piemēram, uzņēmumam pirms darbības uzsākšanas ir jāsaskaņo rīcības plāns darbam nelabvēlīgos meteoroloģiskos laikapstākļos. Šāds nosacījums izvirzīts, lai līdz minimumam samazinātu piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi un apkārtējiem iedzīvotājiem.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

“Liepājas biznesa centra” apsaimniekotājs un attīstītājs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmums SIA “Pumac Liepaja” divu jaunu ražošanas ēku būvniecībā plāno ieguldīt apmēram 3,5 miljonus eiro, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvji.

Katras ražotnes platība būs ap 4100 kvadrātmetriem, un uzņēmums pašlaik turpina iepirkuma procedūru, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko būvniecības piedāvājumu un īstenotu attīstības projektu.

Būvniecību varētu sākt pāris tuvāko mēnešu laikā. Sagatavota platība 1,7 hektāru platībā, par kuru ar Liepājas SEZ pārvaldi 2016. gada augustā noslēgts ilgtermiņa nomas līgumu par nekustamā īpašuma nomu.

Jaunajās, vēl neuzceltajās "Liepājas biznesa centra" telpās par telpu nomu 2000 kvadrātmetru platībā līgumu jau noslēdzis Liepājas SEZ SIA “LPSP”, kas ārvalstu un vietējiem klientiem sniedz dažādus metināšanas un lāzergriešanas pakalpojumus, piemēram, ražojot kravu konteinerus ASV armijas vajadzībām.

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

LSEZ "Jensen Metal" SIA uzsācis jaunas ražotnes būvniecību Karostas Industriālajā parkā blakus jau esošajai metāla un furnitūras ražotnei, kas darbu uzsāka 2019. gada vasarā un bija celmlauzis Karostas industriālā parka attīstīšanā Liepājā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Jaunajā ražošanas ēkā plānots izvietot nerūsējošā tērauda departamentu, un tas ir nopietns solis, lai īstenotu uzņēmuma plānu tuvākajos gados pārcelt visu ražošanu uz Karostu. Būvdarbus veic SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, pasūtītājs – ar LSEZ "Jensen Metal" SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA "JM Properties". Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus plānots ieguldīt 4 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca taps Ģenerāļa Baloža ielā, Liepājā un ļaus uzņēmumam nodrošināt nepieciešamos pasūtījuma apmērus, būtiski kāpināt apgrozījumu, kā arī palielināt strādājošo skaitu, pastāstīja LSEZ "Jensen Metal" SIA prokūriste Ieva Līmeža, norādot, ka jau tagad pamazām tiekot meklēti darbinieki.

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Realizējot unikālu projektu, Liepājā, Karostā pabeigta uzņēmuma “EB Liepāja” ražotnes celtniecība.

Šobrīd tiek kārtotas formalitātes objekta nodošanai ekspluatācijā.

Ražotne tapusi Zemgales ielā, līdzās Karostas vēsturiskajai apbūvei. Jaunais industriālais objekts unikāls ar to, kas tas savieno seno un moderno, integrējot divas 19.gadsimta vēsturiskā mantojuma sarkano ķieģeļu ēku daļas.

FOTO: Topošajā EB Liepāja ražotnē iekļauj vēsturisko Karostas apbūvi 

Spāru svētkus Karostas industriālajā parkā nosvinējusi topošā SIA “EB Liepāja” rūpnīca,...

Projekta autors ir arhitekts Gundars Vīksna, ģenerālbūvnieks – SIA “UPTK”.

Ražotnes platība ir vairāk nekā 5000 m². Kopējās investīcijas lēšamas vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā, daļu sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

SIA “EB Liepāja“ līdz ar jauno rūpnīcu plāno Latvijā ieviest ražošanā jaunu celtniecības tehnoloģiju – nenoņemamo veidņu sistēmu izgatavošanu, kas top sadarbībā ar Austrijas partneri “VST group”.

Viena no senajām ēkām rekonstruēta, paredzot izvietot tajā administrācijas un personāla telpas, bet no otras ēkas saglabātas ārsienas, tās daļēji iekļaujot rūpnīcas būvapjomā.

Liepājas Būvvaldes komisija ekspluatācijā pieņēmusi Liepājas biznesa centra paplašināto teritoriju, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tajā izbūvētas trīs jaunas ražošanas ēkas ar kopējo platību aptuveni 12 300 m2 un viens mazāks ražošanas korpuss 1000 m2 platībā.

Liepājas biznesa centra īpašnieka un nekustamā īpašuma apsaimniekotājs LSEZ SIA Pumac Liepaja pārstāvis Livars Vangovskis uzsver, ka projekts ir veiksmīgi īstenots un jau šobrīd ražošanas uzņēmumiem ir iznomāti 74% no jaunajām telpām, kas liek domāt par industriālā parka tālāku paplašināšanos.

Liepājas biznesa centrs paplašināšanas projektu atbalstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un, kā nosaka noslēgtais līgums, atbalsta intensitāte ir 50% jeb līdz 1,4 miljoniem eiro. Tāpat ar LIAA noslēgtais līgums paredz, ka uzbūvētajās telpās jāizvieto ražošanas uzņēmumi ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā, radot jaunas darbavietas.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde nolēmusi rezervēt zemesgabala Zemgales iela 8/12 nomas tiesības SIA Karosta Terminals uz vienu gadu eļļas un graudu termināla ar ražošanas kompleksu būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei, liecina informācija LIepājas SEZ mājaslapā.

Lēmums pieņemts izvērtējot iesniegtos dokumentus, ieceres pamatotību un ietekmi uz pilsētas kopējo attīstību,

Nepieciešamā zemesgabala Zemgales iela 8/12, Liepājā platība ir aptuveni 76 tūkst. m2, kas tiks precizēta, izstrādājot būvniecības projektu.

Norādīts, ka nekustamais īpašums Zemgales ielā 8/12 atrodas stratēģiski svarīgā vietā Karostas kanāla baseinā un interese no investoru puses bijusi arī iepriekš. Pēdējos gados Liepājas SEZ pārvalde daudz paveikusi teritorijas sakopšanā – tā gan norobežota, lai tajā nevarētu iekļūt nepiederošas personas, gan atbrīvota no krūmiem. «Lai Zemgales ielas 8/12 teritorijā varētu īstenot saimniecisko darbību nepieciešami lieli ieguldījumi, ko bez nopietna investora nevar izdarīt,» skaidro Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.