Uzņēmējdarbības iespējas Centrālāzijas reģionā  2

Reģionā ir specifiska biznesa un sadzīves vide, kura, šķiet, dažbrīd rada nepārvaramus šķēršļus biznesa kontaktu dibināšanai. Tomēr prakse rāda, ka ir radīti nepieciešamie priekšnoteikumi veiksmīgai un ilglaicīgai ekonomiskai sadarbībai.

Pēdējo trīs gados, kopš Eiropas Savienības (ES) stratēģijas Centrālāzijas reģionā pieņemšanas, ES dalībvalstis ir uzsākušas jaunu politisko un ekonomisko attiecību posmu ar Centrālāzijas reģiona valstīm. Tāpēc var uzskatīt, ka Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Tadžikistānā jūlijā ir loģisks turpinājums pērn oktobrī notikušajai prezidenta valsts vizītei Centrālāzijas reģiona valstīs – Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, un nozīmīgs politisks stimuls un atbalsts divpusējo ekonomisko sakaru veicināšanai. Jāatzīst, ka tieši politiskais atbalsts augstā līmenī ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās sadarbības katalizatoriem Centrālāzijas reģionā. Latvijas prezidents ir pirmais ES dalībvalstu prezidents, kurš apmeklējis Centrālāzijas valstis valsts vizītes ietvaros.

Par Latvijas uzņēmēju interesi Centrālāzijā liecina pavadošo uzņēmēju delegācija Valsts prezidenta vizītē pērn, kur piedalījās 90 uzņēmumu pārstāvji, un tā ir bijusi lielākā delegācija visā valsts vizīšu vēsturē. Savukārt Valsts prezidenta vizītē šogad Tadžikistānā Latvijas uzņēmēju delegāciju veidoja 27 uzņēmumu pārstāvji, no kuriem vairāki ir atzinuši, ka vizīte ir devusi iestrādes kopīga biznesa veidošanā ar vietējiem uzņēmējiem.

Biznesa politikas pozitīvs rādītājs ir Latvijas – Uzbekistānas ekonomiskās attiecības un tieši tāpēc, ka Uzbekistāna no Centrālāzijas reģiona valstīm pašreiz ir nozīmīgākais Latvijas biznesa partneris, vēlētos vērst uzmanību uz ievērojamo tirdzniecības apgrozījuma kāpumu 2008.gadā, īpaši gada nogalē. Latvijas preču eksports uz Uzbekistānu 2008.gadā ir palielinājies vairāk nekā divas reizes – no 13 miljoniem USD uz 26 miljoniem USD, salīdzinot ar 2007.gadu. Jāpiebilst, ka Latvija Uzbekistānai ir ceturtais lielākais ekonomiskais partneris starp ES dalībvalstīm. Uzbekistānā ir reģistrēti ap 30 abu valstu kopuzņēmumi. Taškentā aktīvi darbojas vairāki Latvijas uzņēmumi, tostarp airBaltic, Olainfarm, Grindeks, Aizkraukles banka, Profi Logistiks, Belam Rīga, Eko Investors, W.E.E.S.A.; veikalos Uzbekistānā ir nopērkama Latvijā ražotās pārtikas preces. Latvijas kompānija Blasko Taškentā ir izveidojusi kopuzņēmumu, kurš izgatavo dažādus konditorejas izstrādājumus, kā arī cep rupjmaizi.

Pašlaik gan Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Tadžikistānu un Turkmenistānu ir sākuma stadijā un nav sasniegusi atbilstošo līmeni. Tirdzniecības apgrozījums ir salīdzinoši neliels, bet tam piemīt kāpuma tendence.

Kā vienu no pozitīviem piemēriem iespējai attīstīt biznesu Centrālāzijas valstīs var minēt Latvijas kompāniju Rišon – Inter, kura Turkmenistānas valsts koncerna Turkmenneftegazstroj tenderī ir ieguvusi tiesības būvēt rūpnīcu, kas nodarbosies ar celtniecības materiālu ražošanu. Kopējā līguma summa sasniedz ap 66.5 miljoniem EUR. Kompānija uzsāk aktīvu darbību arī Tadžikistānā Aktīvu biznesa sadarbību ar partneriem Turkmenistānā un Tadžikistānā veic loģistikas kompānija W.E.E.S.A. Tradicionāli veiksmīgi Tadžikistānas un Turkmenistānas banku sektorā darbojas atsevišķas Latvijas bankas.

2008.gada nogalē un 2009.gada sākumā bija novērojama turpmākā pozitīvā dinamika Latvijas un Centrālāzijas reģiona valstu ekonomiskajā sadarbībā. Starp Latvijas kompānijām tika noslēgti divpusējie līgumi, kuru darījumu summu var vērtēt ap miljardu USD.

Pašreiz, pasaules ekonomiskās krīzes laikā, kas Centrālāzijas reģiona valstis nav skārusi tik plaši kā Eiropas valstis, jo Uzbekistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna nav bijušas lielā mērā iesaistītas pasaules globālajos ekonomiskajos procesos un nav integrēta attīstīto valstu finanšu tirgos, kā arī valstīs ir pieejami pietiekami dabas un cilvēku resursi, lai finansētu savu ekonomisko politiku, pieaug Eiropas valstu, tai skaitā Latvijas uzņēmēju interese par sadarbības iespējām reģionā. Tomēr jāpiebilst, ka reģiona specifiskās uzņēmējdarbības vides dēļ ne visas kompānijas ir gatavas ienākt šajos tirgos, tāpēc svarīgi ir aicināt un palīdzēt sakārtot investīciju vidi Centrālāzijas valstīs. Liela nozīme reģionā ir izveidot personīgās attiecības, kā arī jāņem vērā vietējās tradīcijas un kultūra.

Latvijas transporta infrastruktūra ir ļoti pievilcīga un perspektīva Centrālāzijas valstīm, jo lielākā daļa eksporta uz Eiropu tradicionāli notiek izmantojot Latvijas neaizsalstošās ostas, kurās ir ne tikai labvēlīgi dabas apstākļi, bet arī tehniskais aprīkojums un industriālie parki ar stabili augstu, mūsdienu prasībām atbilstošu apkalpošanas kvalitāti. Ir izteikta vēlme termināļu būvei Latvijas ostās, kas sniegs nepieciešamo impulsu ne tikai Latvijas pusei izdevīgas regulāra konteineru vilciena satiksmes nodrošināšanai no Latvijas uz Centrālāzijas reģionu, bet arī iespēju piedāvāt sadarbības partneriem labākus nosacījumus svarīgāko eksporta preču – primārā alumīnija un kokvilnas eksportam uz Latviju vai tranzītam caur Latvijas ostām.

Papildus ir jāievēro vēl joprojām savu attīstību kāpinošās Latvijas un Centrālāzijas valstu loģistikas iespējas starp Latviju un Centrālāzijas valstīm. Ja 2004.gadā ar aktīvu vēstniecības līdzdalību bija atklāts transkontinentālais avioreiss Taškenta-Rīga-Ņujorka, tad 2007.gada nogalē airBaltic, uzsākot savu biznesa plānu realizāciju, atklāja tiešo reisu Rīga - Taškenta, kuram šobrīd ir pievienojies airBaltic reiss Rīga-Dušanbe, kas šobrīd ir vienīgais tiešais avio maršruts, kas savieno Tadžikistānu un Eiropu, tādejādi radot konkurenci Turcijas aviolīnijām. Pašreiz tiek turpinātas sarunas par avioreisa Rīga-Ašhabada atklāšanu.

Pat šajā pasaules valstīm ekonomiski sarežģītajā situācijā ir iespēja attīstīt biznesa kontaktus, kuros ir ieinteresēta ne tikai Latvijas puse, bet arī Centrālāzijas valstis. Banku jomā Centrālāzijas valstīs veiksmīgi strādā Aizkraukles banka, Baltic International Banka, Rietumu banka, Trasta komercbanka, bet, ievērojot lielo pieprasījumu banku sektorā, iespējas ne gluži nav izsmeltas, radot iespēju tālākai attīstībai. Runājot par izglītību, daudzi Centrālāzijas reģiona valstu jaunieši labprāt studētu Latvijas augstākajās mācību iestādēs, kuras piedāvā kvalitatīvu izglītību. Šādu viedokli veido arī vecākās paaudzes atmiņas par viesmīlīgo Latviju un iespējām ikdienā vēl joprojām sazināties abām pusēm saprotamā valodā. Godprātīgu un spējīgu jauniešu piesaistīšana rada abpusēju izdevīgumu gan pašam studentam, gan Latvijai. Latvijas vēstniecība ir gatava iesaistīties gan studiju popularizēšanā, gan studentu eksaminēšanā, tādā veidā nodrošinot, ka Latvijas augstskolās tiek uzņemti paši spējīgākie studenti, kuri godprātīgi pabeigs savas studijas un ar savu klātbūtni bagātinās mācību procesu. Tāpat būtu jāuzsver, ka mācību eksports neietver tikai studijas augstākajās mācību iestādēs, bet arī dažādus kvalifikācijas celšanas kursus, jo dažādu jomu speciālistus Centrālāzijas reģionā interesē Latvijas kolēģu vērtīgā pieredze. IT  tehnoloģiju jomā biznesa niša ir ļoti plaša un neapgūta. Ir jārēķinās ar nepieciešamo investīciju ieguldījumu, jo Centrālāzijas valstīs pieejamo tehnoloģiju parametri neatbilst mūsdienu prasībām. Minētā reģiona valstīs ir nepilnīga bezskaidras naudas norēķinu sistēma, bet, ievērojot reģiona izaugsmes dinamiku pēdējos trīs gados, ir skaidrs, ka šādi pakalpojumi jau tuvākajā nākotnē tiks attīstīti, radot lielu potenciālu Latvijas uzņēmējiem. Latvijas uzņēmumi, kuri pārstāv gan savu, gan Rietumu valstu ražotāju produkcijas un tehnoloģiju izplatīšanu ārvalstīs, var attīstīt sadarbības virzienu Uzbekistānā, Kirgizstānā Turkmenistānā un Tadžikistānā, ievērojot, ka pašiem produkcijas ražotājiem vēl joprojām valstu specifikas dēļ nav tik lielas iespējas strādāt Centrālāzijas reģiona valstu tirgos. Tas rada Latvijas uzņēmējiem priekšrocības darboties kā starpniekiem Rietumeiropas valstu produktu un pakalpojumu noieta realizēšanā.

Centrālāzijas valstu tirgus ir ļoti plašs un ar daudzām ekonomiskās sadarbības iespējām pārpilns. Piecās reģiona valstīs, kurās dzīvo aptuveni 60 miljoni iedzīvotāju, uzņēmējdarbības iespējas ir plašas. Šeit ir gan piedāvājums, gan pieprasījums pēc dažādiem produktiem un pakalpojumiem. Vienlaikus ir nedaudz jākliedē ilūzija par to, ka reģions ir neapgūta teritorija, kur tikai ar labām saskarsmes spējām un krievu valodas zināšanām pietiek birokrātisko procedūru pārvarēšanai, lai no dažādiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem gūtu ievērojamu peļņu. Ir jāpatur prātā, ka šajā reģionā jau aktīvi darbojas Ķīnas, Dienvidkorejas, Krievijas, Vācijas, Francijas, Itālijas un citu valstu uzņēmēji. Tomēr tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri ir norūdīti konkurences cīņās Latvijas un Eiropas Savienības tirgos, kā arī spējuši pārdzīvot esošo krīzi, ir lielas iespējas ar pacietīgu darbu, nedaudz veiksmes un  Latvijas vēstniecības atbalstu gūt labus panākumus šajā perspektīvajā reģionā.

Latvijas vēstniecība Uzbekistānā vienmēr sniedz informatīvu un komunikatīvu atbalstu Latvijas uzņēmējiem, realizē viņu interešu aizsardzību. Savukārt daudz ir atkarīgs no uzņēmēju kapacitātes un spējas realizēt biznesa mērķus: maksimāla rezultāta sasniegšanai uzņēmējiem ir jābūt gataviem aktīvi prezentēt un piedāvāt savas preces un pakalpojumus, ir jābūt elastīgiem un pacietīgiem darbam specifiskos apstākļos, ievērojot vietējās tradīcijas un mentalitāti maksimālu rezultātu sasniegšanai. Reģiona valstīs veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai īpaši svarīgi ir izveidot tiešus kontaktus un panākt savstarpēju uzticību ar drošiem partneriem.

Nobeigumā vēlos novēlēt visiem Latvijas uzņēmējiem pacietību un veiksmi.

Igors Apokins

Latvijas vēstnieks Uzbekistānā