Šā gada 9. februārī valdība pieņēma grozījumus, kas valsts galvotos studiju un studējošo kredītus turpmāk paredz izsniegt eiro valūtā. Grozījumi attieksies tikai uz tiem kredītiem, kas tiks izsniegti pēc šo grozījumu pieņemšanas. Izmaiņas tika veiktas augstās RIGIBOR likmes dēļ, kas palielināja latos izsniegto kredītu procentu maksājumus, no kuriem daļu sedz valsts.
Protams, šobrīd studentu vidū valda neizpratne, ko īsti ietekmēs noteikumu grozījumi, cik lielā mērā tas attieksies uz topošajiem un jau studējošajiem jauniešiem. Nav veikts grozījumu skaidrošanas darbs, un – kā jau tas nereti Latvijā ir noticis – sabiedrībai nav skaidrs, kāds ir šo grozījumu mērķis un kāds no tiem būs labums. Šobrīd rodas iespaids, ka ikviens lēmums tiek pieņemts, domājot tikai par valsts budžeta izdevumu daļas samazināšanu, nevis par kopējo sabiedrības labklājību un valsts attīstību ilgtermiņā – tā uzskata daļa studentu.
Valdības jaunie grozījumi paredz, ka kredītus vēl joprojām varēs saņemt arī latos, tomēr starpību starp latu un eiro procentu likmēm procentu maksājumu veidā būs jāsedz pašam studentam, tādā veidā kredīts, protams, kļūs dārgāks. Ja šāds lēmums būtu pieņemts pirms ekonomiskās krīzes, droši vien nebūtu tik lielas studentu pretestības, tomēr šobrīd situācija ir tik neskaidra un neprognozējama, ka jebkuras reformas un grozījumi automātiski tiek uztverti kā drauds. Ja pirms diviem gadiem neviens nešaubījās par lata stabilitāti, tad šobrīd cilvēki ir gatavi sagaidīt visu. Ņemot vērā to, ka, pārkāpjot Satversmi, tika samazinātas pensijas, lata devalvācija, kuru pat daži eksperti pat iesaka, vairs nešķiet nereāla. Protams, ka studenti baidās uzņemties atmaksāt kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā valūtā, kurā, iespējams, viņi nesaņems savu algu.
Apsverot šo jautājumu, parādās nākamais aspekts, par kuru 2009. gadā diskutēja ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Eksperti uzskatīja, ka, piemēram, hipotekāros kredītus, drīkst izsniegt tikai tajā valūtā, kurā persona gūst savus ienākumus, lai maksimāli izvairītos no valūtu riskiem. Vadoties pēc veiktajiem grozījumiem, izskatās, ka valdība ir paredzējusi mūsu studentus nodarbināt ārzemēs, kur tie, saņemot algas eiro valūtā, varēs stabili un droši atmaksāt savas saistības Latvijā.
Kopumā vērtējot situāciju, šis lēmums samazinās studentu skaitu, jo tas tikai vairos nedrošību par nākotni. Baidoties no valūtu riskiem, daudzi izvēlēsies studēt ārpus mūsu valsts robežām vai nestudēt vispār. Valstī, kuras visperspektīvākais resurss ir cilvēki, tiks kavēta izglītošanās, kas ir katras personības attīstības pamatā.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvis raidījumā «900 sekundes», debatēs apspriežot šo jautājumu, norādīja uz papildu izdevumiem, kas radīsies studentiem, atmaksājot kredītu. Galvenie papildu izdevumi saistīti ar valūtas konvertāciju. LSA izteica priekšlikumu, ka valsts varētu segt šos izdevumus, tomēr atbalstu šis priekšlikums neguva.
Rīgas Tehniskajā universitātē šobrīd valsts galvoto kredītu saņem vairāk nekā 600 studentu. Tie ir cilvēki, kuriem nepieciešams atbalsts, jo viņiem nav alternatīva galvotāja – jāpaļaujas tikai uz valsts palīdzību. Aptaujājot šos studentus, viedoklis ir viennozīmīgs – katrs no viņiem ļoti rūpīgi pārdomātu kredīta ņemšanu, apsverot visas iespējamās alternatīvas daudz rūpīgāk, ja kredīts būtu jāsaņem eiro valūtā. Daudzi uzsver, ka tieši informācijas trūkums rada šaubas, tāpēc ir atbalstāma LSA ideja izdot informatīvus bukletus, kuros būtu skaidroti šie grozījumi.
Cerēsim, ka sasniegtais ietaupījums tiešām būs tā vērts, jo kārtējo reizi jāšaubās par stabilitāti un mūsu jauniešu un studentu nākotni šajā valstī!
Sekojiet ziņām