Šis jautājums, šķiet, ir interesējis un interesēs akciju investorus vienmēr. Kā teicis slavenais dāņu fiziķis Nils Bors: «Prognozēšana ir ļoti sarežģīta, sevišķi par nākotni». Un, lai cik triviāli tas arī neskanētu, diemžēl tā arī ir. Neviens nekad 100% nevarēs noprognozēt, kas notiks nākotnē. Ir daudz vieglāk prognozēt krīzes un akciju cenu kritumus, kad tie jau ir aiz muguras. Un pat tad, ja izdevies vienreiz trāpīt desmitniekā, nekad jau nevar zināt, vai tas tāpēc, ka vienkārši paveicās, vai tāpēc, ka esi apveltīts ar pārdabiskām spējām un sevišķu gudrību (paši veiksminieki tradicionāli nosliecas uz otro variantu, kamēr neveiksminieki atsaucas vienkārši uz neveiksmi).
Taču, neskatoties uz to, jautājums ir un būs vienmēr aktuāls. Atzīstot to, ka 100% pareizi noprognozēt nevar neviens, mēs vismaz varam mēģināt prognozēt, izmantojot mūsu rīcībā esošo informāciju un veselo saprātu. Un labā ziņa ir tā, ka ilgtermiņa prognozes, t.i., prognozes par 10, 20, 30 gadu laika periodu finanšu tirgos, ir precīzākas par īstermiņa prognozēm. Līdz ar to pamēģināt ir vērts.
Visa sākums parasti ir vēsturiskais akciju ienesīgums, kas ir pieejams pat par vairākiem gadsimtiem. Te gan svarīgi atcerēties vairākās lietas. Kvalitatīvi, daudz maz uzticami dati, kas ietver arī uzņēmumu izmaksātās dividendes, kā likums, ir pieejami tikai par ASV tirgu. Otrkārt, pēdējo 2 gadsimtu laikā ASV ir no jaunattīstības valsts pārvērtusies par pasaules lielvaru, kurai izdevies sevi pasargāt no vairākiem postošiem kariem savā teritorijā un radikālām politiskām izmaiņām. Treškārt, jāatceras tas, ko paši finansisti raksta uz saviem reklāmas materiāliem - vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. Līdz ar to vēsturiskais ienesīgums ir noderīgs tikai tik daudz, cik mēs spējam to izskaidrot un izprast, velkot iespējamas paralēles ar notikumiem pagātnē un iespējamiem notikumiem nākotnē. Paņemot, piemēram, pēdējo 5 vai 10 gadu ienesīgumu un pieņemot, ka tāds būs arī nākamos 5 vai 10 gadus ir drošs ceļš uz lielu un sāpīgu vilšanos.
ASV akciju ienesīgums pēdējo 80 gadu laikā ir bijis tuvu 10%, kamēr jau ilgākā laika periodā – pēdējo 200 gadu laika – vidēji 8%. Ja kādam tas šķiet maz, varat parēķināt kā mainās viena dolāra vērtība, kas ieguldīta akciju tirgū, piemēram, 1927. gadā uz šodienu (ja vien mana tante Berta Singer šujmašīnas vietā visu naudu būtu ielikusi akcijās, šodien varbūt jau būtu miljonārs …)
Kā veidojas šie 8 vai 10%? Galvenokārt tos nosaka 2 lietas – uzņēmumu izmaksātās dividendes un uzņēmuma ienākumu pieaugums. Ilgā laika periodā akciju cenu pieaugumu nenosaka akciju tirgus spekulācijas, bet gan tas, cik uzņēmumi ir reāli pelnījuši. Uzņēmu ienākumiem augt par 10% gadā, bet to akciju cenām kāpt par 50% iespējams tikai īsu brīdi. Laiks nostāda visu savās vietās.
Taču bieži vien tam tomēr ir nepieciešams ļoti ilgs laiks un ne visi mēs gribam, varam un spējam gaidīt tik ilgi. Lai arī vidējais akciju ienesīgums pēdējos 80 gadus ir bijis tuvāk 10%, ir bijuši 20-30 gadu periodi, kad akciju cenu pieaugums ASV bijis tuvu nullei vai tikai mazos plusos (ja mēs skatāmies ārpus ASV, var atrast arī negatīvākus gadījumus).
Šeit jau mēs nonākam pie nākamās svarīgās lietas, ka akciju cenas īsākā laika periodā nosaka gan racionāli faktori, kā, piemēram, uzņēmuma peļņa, gan tīri spekulatīvi faktori – mode, baumas, bailes, naudas plūsmas valstī, centrālo banku politikas utt. Dažkārt pat ļoti ilgs laiks nav pietiekams, lai saņemtu šos vidējos 8 vai 10%.
Kā ietvert neracionālos faktorus savās prognozēs? Viens piedāvājums ir sekot J. Bogle ieteikumam (skat. viņa publikācijas Journal of Portfolio Management sākot ar 1991. gadu), kur akciju ienesīgums nākotnē ir atkarīgs no 3 lietām:
- Izmaksātajām dividendēm (dividendes pret akcijas iegādes cenu)
- Uzņēmuma sagaidāmo ienākumu pieauguma (ienākumu pieaugums %)
- Spekulatīvā uzcenojuma vai diskonta (P/E vērtība pret vēsturisko vidējo P/E)
Ja, piemēram, izmaksāto dividenžu ienesīgums pret iegādes cenu sastāda 4%, ienākumu pieaugums ir 4%, kamēr spekulatīvais uzcenojums dod papildus 2%, kopējais ienesīgums veidojas tuvāk 10%.
Spekulatīvo uzcenojumu vai diskontu var iekļaut ar P/E jeb cenas un ienākumu attiecības izmaiņām un šeit svarīgākais ir pieņēmums, ka ilgā laika periodā, P/E rādītājs tuvojas uz savu vēsturiski vidējo rādītāji, kas ir aptuveni 15. Piemēram laikā, kad P/E rādītājs ir 40, nākotnē tam atgriežoties 15 līmenī akciju tirgi varētu ciest pamatīgus zaudējumus. Savukārt P/E rādītājam atgūstoties no 10 uz 15, varētu sagaidīt spekulatīvu uzcenojumu un attiecīgi arī augstāko kopējo akciju ienesīgumu.
Kā ir pašlaik?
Pašlaik ASV dividenžu ienesīgums sastāda aptuveni 2%. Sagaidāmais ienākumu pieaugums ir tuvāk 6%, kas kopā ar dividenžu ienesīgumu jau sastāda 8%. Pašlaik P/E rādītājs ASV ir ap 15, kas ir ļoti tuvs vēsturiskajam P/E vidējam rādītājam, līdz ar ko vēsturiskā kontekstā pašlaik akciju tirgos nav ne sevišķi lēts, ne arī dārgs, kas nozīmē, ka nākotnes prognozēs varam pašlaik neiekļaut spekulatīvu akciju uzcenojumu vai diskontu (tas gan nenozīmē, ka nebūs vairs krīzes vai akciju cenu burbuļi, bet gan vairāk to, ka varbūtība tos piedzīvot ir sadalīta vienmērīgi). Ko no tā visa varam secināt? Tuvāko 20-30 gadu laikā sagaidāmais akciju ienesīgums varētu būt tuvs 8%. Ja uzņēmumu ienākumu pieaugums būs zemāks, piemēram, tikai 4%, akciju tirgus ienesīgums varētu tuvoties 6%. Ja ienākumi augs straujāk, piemēram, 8%, akciju ienesīgums būs jau tuvāk 10%. Lai vai kā, pašlaik 8% sagaidāmais akciju ienesīgums nākotnē izskatās ticams.
Ko varam sagaidīt Eiropā? Patiesībā jau to pašu. Vācijā, piemēram, dividenžu ienesīgums ir ap 3%, sagaidāmais pieaugums nākotnē varbūt tuvāk 5%, kamēr P/E rādītājs 14, kas arī nav tālu no vēsturiskā vidējā. Pašlaik pasaules attīstīto valstu finanšu tirgi nav ne īsti dārgi, ne lēti. Tie ir tuvu tiem līmeņiem, kas novēroti vidēji vēsturiski, līdz ar ko arī akciju ienesīgums nākotnē 8% šķiet ticams. Īsā laika periodā, dažu gadu kontekstā, akciju cenas var protams iespaidīgi lēkāt abos virzienos un tas būs tikai normāli.
Sekojiet ziņām