Zelta cenas pieaugums šī gada otrajā pusē pirmo reizi pasaules vēsturē ļāvis unces cenai pacelties virs 1 000 USD. Turklāt šā gada 3. decembrī zelts uzrādīja jaunu vēsturisko maksimumu – unces cena sasniedza 1 226 USD. Tādēļ no jauna kļuva populāra ideja par investīcijām fiziskajā zeltā. Šīs idejas piekritēji uzskata, ka zelts turpina spēlēt «neoficiālas» pasaules naudas lomu un tādēļ tā cenai ir jāaug, ja vājinās pasaules vadošās valūtas. Turklāt šīs idejas aizstāvji apgalvo, ka zelts ir pasaules safe heaven (drošs patvērums), uz kuru būtu jātiecas kapitālam krīzes periodos.
Mūsuprāt, abas šīs tēzes diemžēl neatbilst īstenībai
Līdz ar pāreju uz Jamaikas valūtas sistēmu pagājušā gadsimta 70. gados, pasaule pilnīgi atteicās no zelta kā naudas ekvivalenta. Spriežot pēc visa, atpakaļceļa vairs nav. Nacionālās centrālās bankas, kas fizisku zeltu uzkrāja savos aktīvos vēl «zelta standarta» laikos, tagad pārsvarā to pārdod. Turklāt, pasaules vadošās centrālās bankas ik pēc 4 gadiem noslēdz speciālas vienošanās, kas ierobežo pārdošanas apjomus, lai neradītu «spiedienu» uz tirgu. Šādu darbību iemesls ir skaidrs – zelts nenes procentu ienākumus. Gluži otrādi, tas prasa izmaksas glabāšanai.
Kas attiecas uz ideju par drošu patvērumu pasaules kapitālam, zelts par tādu nevar kļūt ierobežotā daudzuma dēļ. Tieši tas arī bremzēja pasaules ekonomikas attīstību «zelta standarta» periodā un lika pasaulei pilnībā pāriet uz emisijas naudu.
Ja liels kapitāls patiešam sāks ieplūst zeltā, tad cenu kustības šajā tirgū var iegūt ārkārtīgi volatīlu raksturu. Rezultātā tirgū var rasties haoss, kas kapitālam radīs vairāk zaudējumu, nekā peļņas.
Zelta cenu pieaugums kopš šī gada sākuma veido tikai 34%. Tai pat laikā platīns pieauga par 50%, sudrabs par 54%, bet pallādijs - pat par 95%! Tātad pēc krīzes spēcīgu cenu pieaugumu var novērot visās metālu grupās un it īpaši dārgmetālu grupā. Tiesa, atšķirībā no zelta, pārējie dārgmetāli piedzīvoja spēcīgu cenu kritumu 2008. gadā un cenu pieaugums 2 gadu laikā zeltam tiešam ir maksimāls. Vispār zelta cenas pieaugums kopš 2002. gada bijis 300% apmērā.
Taču, mūsuprāt, tas ir skaidrojams nevis ar tā «īpašo stāvokli» citu aktīvu vidū, bet ar to, ka pēdējos gados zelts kļuva par «izredzēto» spekulatīvai spēlei uz cenu paaugstinājumu. Pagājušajos gados tādi aktīvi bija niķelis, platīns, nafta utt. Tas ir labi redzams arī zemāk pievienotajā grafikā, kurā parādīts zelta un platīna cenu kustības salīdzinājums.
90. gadu sākumā šie abi metāli bija kotēti ap 300 USD - 400 USD par unci. Pēc tam sekoja spēcīgs platīna cenu pieaugums 2004.–2008. gadā, kā rezultātā cenu līmenis sasniedza 2 300 USD …, un tad sekoja kritums līdz 700 USD.
Arī zeltu var piemeklēt līdzīgs liktenis
Attiecīgi, uz virsrakstā uzdoto jautājumu var atbildēt sekojoši:
Spriežot pēc tirgus rakstura, vēl nav par vēlu pirkt zeltu (protams, ne fizisko) ar mērķi veikt īstermiņa un vidēja termiņa spekulatīvas spēles uz cenu paaugstinājumu. Bet ieguldīt naudu fiziskā zeltā kā ilgtermiņa investīciju ir pārāk riskanti. Zaudējumi no cenu krituma nākotnē, pat sekojot iespējamam pieaugumam tagad, var izrādīties būtiski.
Un neaizmirstiet par centrālo banku pieredzi: zelts nenes procentu ienākumus, bet gluži otrādi, prasa izmaksas glabāšanai.
Sekojiet ziņām