Atskatoties uz valdības padarīto gada laikā, premjers Valdis Dombrovskis (JL) īpaši uzteicis Finanšu ministrijas, kā arī izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) darbu.
Pirmajai uzslavai dažādu iemeslu dēļ varētu nepiekrist, taču to var saprast. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) ir Dombrovska partijas biedrs, turklāt abi šie politiķi lielā mērā ir veikuši ļoti līdzīgas funkcijas, strādājot roku rokā. Tādējādi, pasakot, ka Repše ir strādājis slikti, Dombrovskis negatīvu vērtējumu dotu pats sev, kas īsi pirms vēlēšanām nu nekam neder. Savukārt attiecībā uz Koķi stāsts ir nedaudz cits.
Kas tad šajā laikā ir noticis viņas pārvaldītajā sfērā? Pirmkārt, daļā augstskolu vairs nav iespējams iestāties tā saucamajās budžeta grupās, jo tādu vienkārši nav. Tādējādi Latvija faktiski ir kļuvusi par valsti, kam diez ko nav vajadzīga izglītota sabiedrība. Turklāt šādā veidā tiek stimulēta jauniešu aizbraukšana no Latvijas un tām Rietumeiropas valstīm, kur dažādu programmu ietvaros ir iespējams iegūt augstāko izglītību bez maksas. Var tikai minēt, cik liela būs šo cilvēku motivācija pēc studiju pabeigšanas atgriezties dzimtajā zemē. Otrkārt, finansējums zinātnei nu ir tik graujoši mazs, ka nav iespējams turpināt pat unikālu medicīnisku preparātu turpmāku izstrādi, kas nākotnē šai valstij varētu atnest miljardus latu lielus ienākumus. Runa ir par jauno Mildronāta projektu, ko šobrīd izstrādā Organiskās sintēzes institūts. Turpinot tādā garā, Latvija riskē nonākt situācijā, kad tai nav ne izglītotu speciālistu, ne arī konkurētspējīgu inovatīvu produktu. Un šie ir tikai pāris spilgtakie piemēri.
Tādējādi atliek secināt, ka uzslava Koķei tikusi, Dombrovskim iespaidojoties no iepriekšējā dienā notikušās tikšanās ar ZZS vadību. Proti, ZZS apsolījusi atbalstīt premjeru, bet valdības vadītājs — ZZS ministrus.
Tiesa, notiekošais finanšu sfērā īpaši neatpaliek no izglītības jomas. Interesanti redzēt, kā katra konkrētā Eiropas valsts reaģē, nonākot ekonomisko grūtību priekšā. Grieķija skaidrojas ar Eiropas Komisiju, bet neuzsāk sadarbību ar SVF, bez minētā fonda palīdzības iztiek arī mūsu kaimiņvalsts Lietuva, Ungārija paziņo, ka pārtrauc saņemt šāda veida finansējumu utt. Savukārt Latvija pat nodokļu politikas nostādnes turpmākajiem pieciem gadiem veido ar tādu apziņu, lai tās patiktu SVF, un mēs varētu saņemt nākamo naudas pārskaitījumu.
Turklāt neapskaužamākais ir tas, ka abu šo ministriju darbs ir cieši saistīts. Kamēr mums nebūs produktu, ar kuru palīdzību palielināt eksporta apjomu, kamēr nebūs izglītotu, spēcīgu profesionāļu, kas tādu varētu radīt, kā arī spēt apgūt jaunus tirgus, tikmēr Latvijas valsts to vien spēs, kā sēdēt uz dažādu aizdevumu «adatas» un pildīt Eiropas eksperimentālā trusīša lomu.
Tas nozīmē, ka valdībai ar steigu ir jāmeklē risinājumi izglītības un zinātnes finansēšanai. Kad tas tiks izdarīts, tad arī būs skaidrs, par ko tiek uzteikts izglītības un finanšu ministru darbs, bet pagaidām…
Sekojiet ziņām