Kopš ekonomikas krīzes sākšanās faktiski diendienā ir runāts par ražošanas apjomu samazināšanos Latvijas uzņēmumos, par nepieciešamību palielināt eksportu utt. Latvijas zivju pārstrāde ir viena no tām nozarēm, kuras produkcija tiek eksportēta.
.jpg)
Līdz ar to mulsinošs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) ierosinājums izvērtēt iespēju ierobežot zivju pārkraušanu nakts laikā.
Doma tam ir visai interesanta - veikt valsts budžeta konsolidācijas pasākumus uz jūras zvejas kontroles rēķina. Turklāt pati Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pat vēl nevar paskaidrot,cik liels tad būs fiskālais efekts, veicot šādus ierobežojumus. Toties jau tagad ir skaidrs, ka šāds solis būtu ļoti nopietns ierobežojums gan zvejniecības, gan arī zivju apstrādes nozarei.
Darba princips šajā jomā ir ļoti vienkāršs - kolīdz ir izzvejotas zivis, tās uzreiz tiek pārkrautas un nogādātas pārstrādes uzņēmumos. Kolīdz kāds no šiem posmiem apstājas, tā tiek bremzēts viss process kopumā. Jau sen labi zināms ir princips, ka ekonomikai ir jābūt ekonomiskai, un tam nevar nepiekrist. Savukārt Latvijas varas gaiteņos acīm redzami uzskati ir pilnīgi pretēji.
Diezgan droši var prognozēt, ka jau drīz vien VARAM aprēķinās, cik daudz naudas gadā valstij izdosies ieekonomēt, nefinansējot zvejas kontroles pasākumus naktīs. Būs interesanti uzzināt šo skaitli, lai gan jau tagad var lēst, ka budžeta samazināšanas 50 miljonu latu apmērā mērķa sasniegsanai minētais solis diez ko nepalīdzēs. Tomēr diez vai kāds šobrīd spēj izrēķināt, cik daudz naudas šāds lēmums var izmaksāt uzņēmumiem dīkstāves dēļ un attiecīgi - cik liela summa tādā veidā neieplūdīs valsts kasē nodokļu veidā. Uzstādot par galveno mērķi budžeta konsolidāciju, valdības jau ir pieņēmušas ne vienu vien kļūdainu lēmumu. To var attiecināt gan uz esošo nodokļu likmju palielināšanu, gan arī jaunu izdomāšanu un ieviešanu, iepriekš neizrēķinot gaidāmo fiskālo efektu un vēlamo ieguvumu uzdodot par reālo. Taču paradoksālākais šajā gadījumā ir atbildīgās ministrijas attieksme pret uzņēmējdarbību un tautsaimniecības attīstību valstī kopumā.
Nav nekāds noslēpums, ka, krīzei sākoties, Eiropas valstis vairāk vai mazāk atklāti dod priekšroku pašmāju uzņēmēju protekcionismam. Tāpat jau daudzus gadus Latvijas uzņēmēji cenšas panākt, lai viņu preces, it īpaši pārtikas produkciju, būtu iespējams eksportēt uz Krieviju, kur tām ir labs noieta tirgus. Tajā pašā laikā VARAM ierosina apsvērt iespēju pieņemt lēmumu, kas būtiski bremzētu vietējās uzņēmējdarbības attīstību.
Tādā garā turpinot, Latvijas valstij valsts budžetu vajadzēs konsolidēt arī nākotnē. Redz, neviena tautsaimniecība ilgstoši nespēj izturēt situāciju, kad nodokļu slogs tiek nepārtraukti palielināts, vienlaikus nevis ieviešot ekonomiku veicinošus, atveseļojošus pasākumus, bet gan to bremzējot.
