Latvija runās ar Krievijas superkoncernu Gazprom par dabasgāzes cenu samazināšanu mūsu valstij, šā procesa iznākumu patērētāji varēs izjust nākamgad utt. Šādi gana skaļi paziņojumi publiskajā telpā ir dzirdami jau pietiekami ilgu laiku, mēģinot radīt iespaidu, ka mazajai Latvijai burtiski tūlīt izdosies izcīnīt vēsturisku uzvaru pār lielo Krieviju.
.jpg)
Tajā pašā laikā nevienā brīdī nav bijusi dzirdama atbilde uz būtisku jautājumu - kāpēc gan Gazprom vajadzētu izšķirties par labu mazākiem naudas ienākumiem un rūpēm par Latvijas tautu?! Šāda altruistiska parādība faktiski nekad nav novērota nedz abu valstu, nedz arī biznesa attiecībās.
Protams, var teikt, ka tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Francija un Nīderlande ir izdevies vienoties ar Gazprom par cenu aprēķināšanas metodoloģijas maiņu, kas ir ļāvis samazināt piegādātās gāzes cenu. Tomēr būtu jāņem vērā, ka visas trīs minētās valstis ir milzīgi tirgi, kas ik gadu patērē lielu dabasgāzes daudzumu. Savukārt Latvija Gazprom ir maziņš tirgus, turklat faktiski bez jebkādām iespējām to zaudēt. Pirmkārt, Gazprom ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs Latvijai. Otrkārt, gan šeit strādājošais dabasgāzes piegādes uzņēmums Latvijas gāze, gan pievadcaurules, gan arī Inčukalna pazemes krātuve principā ir vienu un to pašu Krievijas kompāniju rokās. Tātad Gazprom izrādīt kādu īpašu mīlestību pret Latviju, tās patērētājiem nav nekādas jēgas.
Vairāk šeit ir runa par noteiktu politiķu, kā arī politikai ļoti pietuvinātu cilvēku vēlmi izrādīties vēlētāju acīs pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kurš tad sāka pirmais izteikties par šādu gāzes cenu samazināšanas iespēju? Tas ir ekonomikas ministrs, deputāta amata kandidāts Artis Kampars (Vienotība). Protams, var teikt, ka arī Latvijas gāzes vadība ir apņēmības pilna doties uz Maskavu, lai runātu ar Gazprom līderiem par cenām. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka arī šā soļa rezultāts mums tiek solīts pēc vēlēšanām. Cenu samazinājuma prasītāju vidū ir arī Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks, uzņēmējs Juris Savickis, kurš ir zināms arī kā viens no galvenajiem Par labu Latviju! finansētājiem. Tādējādi šobrīd ļoti izskatās, ka līdz 2. oktobrim dažādos līmeņos vēl tiks kulstītas mēles par šo jautājumu, bet pēc tam jau nākamā valdība vai nu paziņos, ka Gazprom šādai cenu samazināšanai nepiekrīt, vai arī attiecīgo retoriku vienkārši nosauks par priekšvēlēšanu populismu.
Nenoliedzami ir skaidrs, ka Latvijā valsts līmenī ir jāstrādā pie tā, lai bez gāzes mums būtu arī citi energoresursi kaut cik ievērojamā apjomā, turklāt par patērētājiem pieņemamu cenu, ar to virziena šobrīd nopietni strādā gan Lietuva, gan Polija, gan vairākas citas valstis.
Taču tā vietā vairāk ir dzirdami sabiedrības ausīm tīkami stāsti par cenu samazinājumu gāzei, un to, kā Krievijas valsts budžeta teju galvenais naudas avots mums tuvākajā laikā gatavojas piekāpties. Ir jādomā reāli!
Sekojiet ziņām