Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Latvija, kas tiek minēta par piemēru parādu krīzes nomāktajām valstīm, tomēr tuvākajos gados saistību apmēru audzēs.

Piemēram, līdzekļi, kas nepieciešami centrālās valdības parāda atmaksai 2013.gadā - ap 576 milj. Ls - tiks iegūti, no jauna aizņemoties, turklāt, ņemot vērā paredzamo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu, paredzams, ka tuvākajos gados vēl turpinās pieaugt arī parāda kopapjoms.

«Lai nodrošinātu valsts parāda apjoma samazinājumu, neveicot jaunus aizņēmumus, ir jānodrošina valsts budžets ar pārpalikumu vai arī jārod papildu ieņēmumi, kas būtu saistīti, piemēram, ar valstij piederošu aktīvu realizāciju, mērķtiecīgi novirzot šos ieņēmumus valsts parāda atmaksai. Ņemot vērā, ka nākamgad valsts budžetā pārpalikums netiek plānots, valsts parāda saistības nākamgad būs jāturpina pārfinansēt ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos,» tā, paužot finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) nostāju, DB pavēstīja Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Vasaras periodā Latvijas tirgos gan ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu.

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) arī šogad pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās.

VID informē, ka tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju - piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un tām nav jāizmanto kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana, no 2015.gada 3.jūnija – arī parka vīngliemežu ieguve), ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tomēr šīm personām ir jāspēj pēc pircēja pieprasījuma izsniegt stingrās uzskaites kvīti, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datubāzē ir reģistrēti 12 jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši kases aparāti, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtu modeļi. Patlaban atbilstības pārbaudes tiek veiktas vēl 24 modeļiem, līdz ar to jau pavisam drīz uzņēmējiem būs krietni lielākas izvēles iespējas, informē VID Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. Taču tā kā sertifikācijas process joprojām aktīvi turpinās, VID jauno iekārtu nomaiņas procesā sola ievērot «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēties, sniegt atbalstu un konsultēt tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Lai noskaidrotu, vai konkrētais kases aparāts vai sistēma jau ir sertificēta vai arī ir to vidū, kam sertificēšana vēl tiek veikta, VID aicina sazināties ar sava uzņēmuma kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu. Gadījumā, ja kases aparāts vai sistēma nav to vidū, klients var aicināt apkalpojošo dienestu konkrētajam modelim veikt sertifikāciju.

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu.

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Nupat pēc Valsts kontroles veiktā pētījuma par pašvaldību infrastruktūras objektiem, kas izrādījušies dārgi, neefektīvi, dažviet nepiemēroti vai pilnveidojami, Saeimas deputāti taisīja lielas acis, bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs viedi secināja, ka pašvaldībās bijušas «naudas dzīres». Vai tiešām ir tā, ka pašvaldību naudas apetīte bijusi absolūti nepamatota? Neskarsim tās, kas tērējušas tikai savus līdzekļus, bet raudzīsimies vienīgi uz ES fondu naudas tērēšanu.

Atcerēsimies pašreizējā ES fondu plānošanas perioda sākumu. 2016. gada vidū no plānotajiem 4,4 miljardiem eiro Latvija vidēji bija apguvusi tikai 119 miljonus eiro. VARAM analītiskajā ziņojumā 2016. gada vasarā situāciju raksturo rezervēti: «Šis plānošanas periods ir tikai sākuma stadijā.» Pieņemu, ka Finanšu ministrijā jau bija sākusies klusa panika. 2017. gads nāca kā lēna atmoda. Valdības vīri, augsti ierēdņi, plānotāji reģionos jau skaļi un nepārprotami pašvaldībām norādīja uz to, ka nauda ir jāņem un neņemt naudu nav saprātīgi. Vai kāds miedza ar aci, ka projektus neskatīsies tik stingri? Neredzēju, bet pieļauju, ka bija arī šādi mājieni!

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

No visiem nekustamā īpašuma burbuļiem pēdējo gadu laikā neviens nav nodarījis tādu postu kā 2008. gada burbulis Baltijas valstīs. Patlaban biržā grasās ienākt jauns nekustamā īpašuma nozares uzņēmums, kas gatavo daudzus jaunus projektus, un tas liek uzdot jautājumu - vai sākas jaunas nekustamā īpašuma dzīres Baltijas valstīs, starptautiskā biznesa laikraksta Financial Times blogā raksta Business New Europe žurnālists Maiks Kolliers (Mike Collier).

Baltijas valstu nekustamā īpašuma burbuļa laikā tā cenas daudzos gadījumos pat divkāršojās, un daudzi investori solījās nekad vairs netuvoties Baltijas valstīm. 27. augustā izskanējušais paziņojums, ka lielākais pirmais publiskais piedāvājums (IPO) pēdējo piecu gadu laikā nāk no nekustamā īpašuma kompānijas, met izaicinājumu investoriem, kas guvuši pārliecību, ka Baltijas valstīs nevar notikt nekas cits kā vien augšupeja un spējš kritums, raksta žurnālists. Viņš minējis Igaunijas uzņēmumu Pro Kapital Grupp (PKG), kuras piedāvājums «izskatās ticams». Db.lv jau rakstīja, ka Pro Kapital Grupp (Pro Kapital) publicējusi publiskā piedāvājuma prospektu, kurā piedāvā akcijas publiski Igaunijā, Latvijā un Lietuvā un institucionālajiem investoriem citās valstīs, kā arī iesniegusi pieteikumu par akciju iekļaušanu NASDAQ OMX Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Pasaulē joprojām nav saredzamas mājokļu tirgus krituma beigas. Situācija pasliktinās arī Āzijā, bet parādu krīzes skartajās Eiropas valstīs mājokļu cenas gāžas dramatiski, liecina Global Property Guide cenu tendenču apskats.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, mājokļu cenas samazinājušās 25 valstīs (no 39 apskatītajām), bet augušas tikai 13 valstīs. ASV mājokļu tirgus uzrādījis neviennozīmīgi vērtējamus rezultātus.

Visstraujāk augošo mājokļu tirgu pirmajā desmitniekā iekļuvusi arī Rīga. Latvijas galvaspilsētu apsteigusi Igaunija. Gada laikā lielākais ieguvējs bijusi Brazīlijas pilsēta Sanpaulu.

Ar visu sarakstu iespējams iepazīties klikšķinot šeit.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(369).jpg

Nav noslēpums, ka Maksātnespējas likums Latvijā tiek izmantots visai primitīvi - lai piedzītu ilgi nemaksātus parādus no sava darījumu partnera. Parasti tas notiek diezgan vienkārši - tas, kuram ir parādā, vēršas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku, kurš tad nu attiecīgi vai nu atzīst savu maksātnespēju, vai arī aši vien samaksā prasīto summu, ko mēdz saukt par mierizlīgumu.

Tomēr izrādījies, ka galvenā problēma ir nevis kādas kopānijas maksātnespējā, bet gan mūsu likumu rakstītāju un pieņēmēju domāšanas mazspējā. Redz, laikā, kad Tieslietu ministrijā tika izstrādāta pašreizējā Maksātnespējas likuma versija, dažādi eksperti, juristi, uzņēmēji brīdināja, ka kādā brīdī var izveidoties totāli absurda situācija. Proti, uzņēmumam, kam ir pozitīva bilance, kam ir pietiekams naudas apjoms bankas kontā un kurš veiksmīgi strādā ar daudzu miljonu latu apgrozījumu, var tikt pieteikta maksātnespēja par dažu tūkstošu latu parādu, tadējādi to lielā mērā norokot. Proti, mūsu likumdošana, neraugoties uz ekspertu iebildumiem, ir veidota tā, ka uzņēmuma maksātnespēju var pasludināt, balstoties uz neliela parāda pamata, neraugoties uz attiecīgās kompānijas stabilo finansiālo situāciju.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Likuma, kas paredzēja ar likumdošanas palīdzību aizsargāt parādniekus, izskatīšanu pēc Finanšu ministrijas lūguma Ministru kabineta komiteja atliek uz nedēļu.

Parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai būs nepieciešama licence, paredz likumprojekts. Tas domāts, lai reglamentētu kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā, nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu, veicinātu parādu labprātīgu atmaksu, kā arī sekmētu iespēju trešajām personām novērtēt fiziskas personas uzņemto maksājuma saistību izpildi.

Viens no iemesliem, kādēļ šāds likumprojekts izstrādāts, ir sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaugošā neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību, turklāt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) tiek saņemtas arvien vairāk sūdzības, kurās patērētāji sūdzas par parādu atgūšanas procesu, nevis pašu preci vai pakalpojumu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijas valsts parāda apjoms 2015.gada otrā ceturkšņa beigās bija 35,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ceturtais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Zemākais valsts parāda līmenis otrā ceturkšņa beigās fiksēts Igaunijā - 9,9% no IKP, Luksemburgā tas sasniedzis 21,9%, bet Bulgārijā - 28,3%. Lietuvā valsts parāds bija 37,6% no IKP, kas ir piektais zemākais līmenis ES.

Savukārt augstākais valsts parāda līmenis otrajā ceturksnī reģistrēts Grieķijā - 167,8% no IKP, Itālijā - 136% un Portugālē - 128,7%.

Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni valsts parāda īpatsvars samazinājies 18 ES dalībvalstīs, bet desmit valstīs tas palielinājies.

Visstraujāk valsts parāda apjoms šajā periodā samazinājies Īrijā - par 2,6 procentpunktiem, Nīderlandē - par 2,2 procentpunktiem un Horvātijā - par diviem procentpunktiem, bet visstraujāk palielinājies Kiprā - par 2,9 procentpunktiem, Somijā un Ungārijā - par diviem procentpunktiem.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.