Krēslā visi kaķi pelēki, vēsta sena gudrība. Ekonomikas recesijas laiku droši vien var pielīdzināt diennakts laikam, kad, saulei rietot, visapkārt krēslo.
.jpg)
Nule kā atklātībā nonākušais Pasaules Bankas (PB) pētījums par ēnu ekonomiku šķietami apliecina visļaunākās aizdomas. Šajā pētījumā, kas attiecas uz ēnu ekonomikas īpatsvaru pasaules valstu tautsaimniecībā laika posmā no 1999. līdz 2007. gadam, Latvija izceļas kā valsts ar visaugstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru visā ES. 41,6% no oficiālā iekšzemes kopprodukta (IK) - tik liels, saskaņā ar PB aplēsēm, ir nelegālās ekonomikas īpatsvars Latvijā. Nedaudz augstāks nekā Igaunijā (40,3% no IK) un krietni augstāks nekā Lietuvā (31,9% no IK).
PB pētījuma sakarā pirmajā mirklī bilstamas vismaz divas ne īpaši patīkamas ziņas. Pirmā - pētījums skar laika posmu, kad Latvijā bija vērojama biznesa pāriešana legālajā zonā. Gados, kas sekoja Krievijas krīzei 1990. gadu nogalē, tika veiktas dažas nodokļu politikas reformas, kas sekmēja biznesa legalizēšanos - tika ieviesta vienota nekustamā īpašuma nodokļa likme, pakāpeniski par pieciem procentpunktiem samazināta sociālo iemaksu likme, savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa likme - par 10 procentpunktiem. Otrā - PB ekspertu aplēsēs minētais ēnu ekonomikas «svars» ir krietni tuvāks Latvijas Darba devēju konfederācijas un A.T. Kearney vērtējumam, ka nelegālās tautsaimniecības apmērs ir tuvu 40% no IK, nevis Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātajiem 12% no IK. Šīs ziņas ir nepatīkamas tādēļ, ka salīdzinājumā ar PB pētījumā minēto laika posmu mijkrēšļa zonā rosošos uzņēmēju skaits pēdējos gados, jo īpaši pērn un šogad, visticamāk, ir ievērojami pieaudzis. Latvijā plaukst un zeļ akcīzes preču kontrabanda un aplokšņu algas.
Tādēļ pirmajā brīdī, ieraugot apgalvojumu, ka relatīvi treknajos gados ēnu ekonomika veidojusi 41,6 % no IK, prasīties prasās pēc secinājuma, ka nu jau tās īpatsvars varētu sasniegt vismaz pusi no tautsaimniecības kopapjoma. Tomēr, lai arī PB eksperti savā pētījumā izmantojuši tādus būtiskus rādītājus kā tiešo nodokļu īpatsvaru kopējos nodokļu ieņēmumos, kopējo nodokļu sloga «smagumu», bezdarbu, IK pieaugumu, pārsteidzīgus secinājumus izdarīt nevajadzētu.
Tā, piemēram, ja varam ticēt CSP datiem, būvniecībā nodarbināto vidējā darba samaksa 2010. gada 1. ceturksnī bijusi lielāka nekā 2008. gada 1. ceturksnī. Ļoti interesanti, ja atceramies daudzu būvkompāniju vadītāju apgalvojumus, ka būvniecības buma laikā pat melnstrādnieki pelnījuši ar četriem cipariem rakstāmas algas un pēdējos gados būvniecības izmaksas ir ievērojami kritušās. Iespējams, šis paradokss liecina par sarukušu ēnu ekonomikas īpatsvari būvniecības nozarē, kas savulaik bija viens no nozīmīgākajiem IK divciparu pieauguma dzinējspēkiem.
Taču no PB pētījuma izriet secinājums, ka efektīva ēnu ekonomikas apkarošana slēpj sevī milzīgas iespējas palielināt valsts budžeta ieņēmumus, neceļot kopējo nodokļu slogu tiem, kas strādā legāli.
Sekojiet ziņām