AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Latvijas preču eksporta pieaugums šī gada pirmajos divos mēnešos liecina par noturīgu ekonomikas izaugsmes tempu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī Latvijas preču eksports faktiskajās cenās audzis par 11,6% salīdzinājumā ar pērnā gada februāri un kopā ar janvāri, kad eksports auga par 18,1%, šis Latvijas eksportētājiem ir labākais gada sākums kopš 2012. gada. Vienlaikus eksporta pieaugums februārī pārsniedza importa kāpumu un tādējādi nedaudz uzlabojusies arī Latvijas tirdzniecības bilance.
Labos eksporta rezultātus februārī nodrošināja graudaugu (3 reizes pret pagājušā gada attiecīgo periodu), koka izstrādājumu (+15%), mehānismu un iekārtu (+22,2%), transportlīdzekļu un to detaļu (+20,6%), optisko iekārtu (+61,9%), kā arī ķīmisko produktu (3 reizes) eksporta pieaugums. Šie pieaugumu vairāk vai mazāk atspoguļo pozitīvās tendences apstrādes rūpniecībā, taču interesanti, ka februārī par 40,1% audzis koksnes imports. Tas lielā mērā izskaidro, kādēļ pat pie nelabvēlīgiem laika apstākļiem un ierobežotas vietējo resursu pieejamības ziemas mēnešos ražošana kokapstrādē turpināja augt. Kopējo eksporta pieaugumu februārī uz leju gan pavilka dzelzs un tērauda, kā arī dārzeņu eksporta kritums par attiecīgi 25,3% un 66,9%.
Bez preču tirdzniecības Latvijā turpina veiksmīgi attīstīties arī pakalpojumu eksports, kas pērn audzis par 4,8%. To lielā mērā nodrošināja datorpakalpojumu un informācijas (+30,8% pret 2016. gadu), būvniecības (+38,3%), kā arī citu biznesa pakalpojumu (+9,7%) eksports. Kopējo pakalpojumu eksporta izaugsmi pērn gan uz leju pavilka 16,8% kritums finanšu pakalpojumos un 7,9% samazinājums ieņēmumos no dzelzceļa pakalpojumu eksporta. Līdz ar pēdējo mēnešu notikumiem ir skaidrs, ka šīs tendences turpināsies un austrumu-rietumu tilta biznesa modeļa iespējas kopumā šķiet šobrīd ir kļuvušas stipri ierobežotas.
Taču kopumā eksportējošie uzņēmēji Latvijā jūtas labi un to optimisma līmenis ir ievērojami augstāks, kā vietējā tirgū strādājošajiem uzņēmumiem, liecina jaunākā Citadele Index pētījumā rezultāti. Papildus tam pērnā gada nogalē pēc ilgāka laika atkal ir sākušas augt investīcijas apstrādes rūpniecībā, palielinoties par 21,2% pret 2016. gada pēdējo ceturksni. Tā ir laba ziņa par eksporta perspektīvām šogad un arī darbaspēka jautājums vēl nav tik būtisks, lai kavētu uzņēmumu attīstību. Lai arī 43% no visiem un 93% no lielajiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā ir saskārušies ar problēmām atrast sev nepieciešamo darbaspēku, darbaspēka nepieejamību kā galveno attīstību ierobežojošo faktoru norādījuši vien 15,9% uzņēmēju. Kā liecina Citadele Index pētījuma rezultāti, šogad vairāk nekā 60% no vidējiem un 79% no lielajiem uzņēmumiem plāno paplašināt savu darbību. Tostarp lielie uzņēmumi aktīvi meklē jaunus eksporta tirgus, plāno investīcijas attīstībā un darbaspēka jautājumu risina automatizējot darbību.
Eksporta attīstībai gan būtiskākie ir ārējie faktori un te signāli ir dažādi. Pasaules tirdzniecībā šis gads ir sācies ar vienu no straujākajiem pieaugumiem pēckrīzes periodā, taču ražotāju optimisms Eiropā pēdējos mēnešos ir kļuvis piesardzīgāks, lai gan tā līmenis joprojām ir ļoti augsts. Daļēji tas varētu būt saistīts ar neskaidrību par ASV tirdzniecības politiku un iespējamiem tirdzniecības tarifu pieaugumiem pasaulē. Latvijas eksporta apmēri uz ASV nelieli, tādēļ tirdzniecības tarifu tiešā ietekme uz mūsu ekonomiku būtu maza, taču ES kopumā ir apjomīga pozitīva tirdzniecības bilance ar ASV un tas nozīme, ka jebkādi tirdzniecības ierobežojumi bremzētu ES izaugsmi. To noteikti izjustu arī uzņēmēji Latvijā. Tomēr ja neskaita šos riskus, citi faktori un rādītāji drīzāk liecina par labu gadu Latvijas eksportā, kā arī rūpniecībā.
