Mērs ir saņēmis arī fotouzņēmums, kuros mēneša garumā fiksēts zāliens teritorijā, kurā tika atļauta sēdēšana un akcijas Sēžam zaļi! organizatoru apkopotā informācija par akcijas norisi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks, tiekoties ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieku Jāni Geduševu un Rīgas pašvaldības aģentūras Dārzi un parki direktoru Agni Kalnkaziņu, iepazinās ar no 2. jūnija līdz 1. jūlijam notikušā eksperimenta par sēdēšanu pilsētas centra zālienos rezultātiem, Db.lv informē Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre Kristīne Liepa.

Visus saņemtos vizuālos un informatīvos materiālus Rīgas domes priekšsēdētājs jau tuvākajā laikā nodos Rīgas domes Vides komitejas deputātiem izvērtēšanai un konceptuāla lēmuma pieņemšanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: „Nav nekāds noslēpums, ka, uzsākot šo eksperimentu, mana nostāja jautājumā par sēdēšanu Rīgas zālienā nebija viennozīmīga. Taču mani novērojumi liecina, ka ne jau rīdzinieku prašana vai neprašana aiz sevis savākt atkritumus ir problēma; problēma drīzāk ir Rīgas zāliena kvalitāte un atkritumu urnu nepietiekamība vai pārāk reta to iztukšošana. Es esmu augstās domās par rīdzinieku spēju novērtēt Rīgas sakopto vidi un ar atbildību izturēties pret pilsētas zālienu.” „Eksperimenta laiks sakrita ar bezlietus periodu, tādējādi spilgti varēja redzēt zāliena kvalitātes problēmas un to, ka Kalnkaziņa kungam ir jādomā arī par zāliena laistīšanas organizēšanu. Latvijā sausā laika periodi vasaras sezonā kļūst arvien garāki. Ja zāliens nav pietiekami kvalitatīvs, tad jādomā par citu zāliena veidu, kas nav tik vārgs, lai tajā varētu atpūsties, piemēram, māmiņas ar saviem zīdaiņiem. Visticamāk sēdēšana zālienā tomēr nebūtu vēlama pilsētas kanālmalas nogāzēs. ”- tā Jānis Birks.

Rīgas domes deputāti, vēloties aizliegt sēdēšanu pilsētas centra zālienos, kļūdas dēļ to atļāvuši, liecina Rīgas domes dokumenti.

Sagatavotajā lēmumprojektā sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji varētu atrasties visos zālienos, izņemot kanāla nogāzes un vietas, kur to neatļauj attiecīgas zīmes.

Vides komiteja ierosināja izslēgt no lēmumprojekta punktu, kas aizliedza sēdēt zālienā, rezultātā tagad drīkstēs sēdēt zālienā jebkurā Rīgas parkā. Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns Db paskaidroja, ka tā noticis steigā, jo komitejā jautājums skatīts pavisam nesen. Tomēr viņš uz šo faktu lūkojās optimistiski un teica, ka tagad tauta varēs līksmot un sēdēt zālienā - tieši kā vēlējušies daļa rīdzinieku.

Komitejā gan bija nobalsots pret sēdēšanu zālienā.

Šovasar varēs sēdēt galvaspilsētas centra zālienos, aizliegts to darīt tikai kanālmalā un apstādījumos ar īpašu aizlieguma zīmi.

Tā tika nolemts 20. aprīļa Rīgas domes sēdē. Līdz šim sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedza sēdēt Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos. Zālienā bija atļauts uzturēties Ziedoņdārzā, Viesturdārzā un parkos ārpus Rīgas centra.

DB jau rakstīja, ka pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš uzskata, ka tūristiem un rīdziniekiem tas nebūs liels apgrūtinājums, ja tiks aizliegts uzturēties 1% Rīgas zaļās teritorijas. Iepriekš veiktie eksperimenti, atļaujot sēdēt Rīgas centra zālienos, esot beigušies ar izsmēķu, košļājamo gumiju un citu atkritumu klājienu. Turklāt šādā gadījumā ciešot arī augsne, un nepieciešami ieguldījumi, lai zālāju atjaunotu. Arī šogad noteikti nāksies tērēt papildu summas, lai saglābtu nostaigātos zālājus, pieļāva A. Kalnkaziņš.

Šovasar būs atļauts sēdēt Rīgas zālienos, tikai kanālmalā to nedrīkstēs darīt, LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis Rīga mērs Nils Ušakovs.

Šobrīd Rīgas centra zālienos ir aizliegts sēdēt. To atļauts darīt, piemēram, Ziedoņdārzā un Viesturdārzā, kā arī parkos, kuri atrodas ārpus Rīgas centra.

Pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki vadītājs Agnis Kalnkaziņš par šādu ziņu nav iepriecināts, bet – ja reiz pilsētas vadība tā lēmusi, nākšoties vien ar to samierināties. Viņaprāt, ja tiktu atļauts sēdēt kanālmalā, būtu visbriesmīgāk. Esot jau šāds eksperiments bijis, un visi zinot, pie kā tas novedis. Tas, ka savulaik tika aizliegts sēdēt galvaspilsētas zālienos, noticis ne jau tikai ar viņa ziņu, bet tāds bijis profesionāļu viedoklis. A. Kalnkaziņš arī pieļāva, ka šāds lēmums prasīs papildu izdevumus parku zālienu kopšanai.

Rīgas centrā vienu nedēļu no 2.jūnija līdz 6.jūnijam varēs sēdēt zālē.

Pērn Rīgas skolēnu dome un SIA Amigo kopīgi rīkoja akciju Sēžam zaļi!, kuras laikā četrās dienās jaunieši savāca vairāk nekā 7300 iedzīvotāju parakstus par aizlieguma atcelšanu. Iedzīvotāju vēlmi atpūsties Rīgas centra zaļajā zonā apstiprina arī SIA Euro Data šī gada maija sākumā veiktais pētījums, kurā tika noskaidrots, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% Rīgas iedzīvotāju uzskata, ka aizliegums atrasties galvaspilsētas zālienos, tajos sēdēt, gulēt vai atpūsties būtu jāatceļ.

Pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agris Kalnkaziņš vairākkārt noraidījis iespēju sēdēt centra zālienos, norādot, ka iedzīvotāju kultūras līmenis ir zems un viņi aiz sevis atstāj lielu nekārtību. Šobrīd aizlieguma attiecas uz Esplanādi, kanālmalas apstādījumiem, Rīgas pils skvēru, Kronvalda parku, Vērmanes dārzu, kā arī citiem apstādījumiem, kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma zīmes.

Diferencējot braukšanas maksas, jārēķinās, ka deklarēto skaita pieaugums var izrādīties minimāls, bet rīdzinieku kartes jau esošie deklarētie iedzīvotāji gan nepaslinkos izņemt.

Kārtējo reizi aktualizējies jautājums, ko un kā īsti darīt ar superīpašajām rīdzinieku kartēm jeb, pareizāk sakot, Nila Ušakova un Andra Amerika tandēma vadītās Rīgas domes vēlmi dalīt Latvijas iedzīvotājus uz pusēm – rīdziniekos un nerīdziniekos, katrai no šīm daļām piemērojot atšķirīgu braukšanas maksu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā.

Šim jautājumam ir divas daļas – politiskā un ekonomiskā. Attiecībā uz politisko daļu jāteic, ka rīdzinieku karšu idejas autori savu mērķi, visticamāk, būs sasnieguši – nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās liela daļa Rīgas iedzīvotāju varētu nospriest, ka viena konkrēta partija par viņiem izrāda rūpes, ļaujot par sabiedrisko transportu maksāt mazāk.

Jaunais laiks (JL) ir atkārtoti iesniedzis Rīgas domei lūgumu veikt grozījumus Sabiedriskās kārtības noteikumos, lai turpmāk atļautu Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem atrasties Rīgas parku zālienos.

Partijas Sabiedrisko attiecību konsultante Katrīna Leiškalne atgādina, ka Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma laikā jau Modris Jaunups (JL) iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja atļaut atrasties zālienā, izņemot pilsētas kanāla nogāžu apstādījumos un apstādījumos, kuros ir pašvaldības uzstādītas pagaidu zīmes, piemēram, zāliena atjaunošanas laikā vai liela sausuma laikā, tomēr tas tika noraidīts.

Ņemot vērā to, ka Rīgas dome aktīvi piedalās Rīgas tūrisma attīstības biroja rīkotajās akcijās, un ir ieinteresēta piesaistīt Rīgai arvien vairāk tūristu, JL uzskata, ka iesniegto grozījumu apstiprināšana būtu viens no veidiem, kā veicināt ārzemju viesu ieinteresētību vasaras periodā atpūsties Rīgas pilsētā. Kā zināms, ārzemēs viens no populārākajiem atpūtas veidiem pilsētā ir atpūta pilsētas parku zālienos.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja atbalstījusi Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšlikumu veikt grozījumus Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumos, nosakot, ka par transportlīdzekļu novietošanu zālienos vainīgās personas var tikt sodītas ar naudas sodu līdz 20 latiem.

Kā paskaidroja RPP priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš, šis grozījums nepieciešams, lai tiktu novērsta domes noteikumos pārkāpējam paredzētās atbildības neatbilstība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kas jau šobrīd paredz naudas sodu 20 latu apmērā. Spēkā esošā Rīgas domes saistošo noteikumu redakcija paredz par transporta līdzekļa novietošanu zālienos sodīt vainīgo personu ar naudas sodu 10 latu apmērā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Rīgas mērs Jānis Birks nolēmis 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanu rezultātus sagaidīt, sēžot zālienā.

Lai pašvaldības policija nevarētu mēru sodīt, viņš uzdevis SIA Rīgas dārzi un parki direktoram Agnim Kalnkaziņam līdz 7. aprīlim izvēlēties vietas, kur sēdēt zālienā būs atļauts. „Tagad atliek izsludināt pilotprojektu, atļaujot zālienos arī cept desiņas un dzert alu no pudelēm,” mēra nodomus atklāja kāda no viņa padomniecēm, kas lūdza savu vārdu neminēt.

Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka A.Kalnkaziņš varētu sabotēt J.Birka ieceri, izraugoties sēdēšanai nomaļus zālienus, piemēram, Spilves pļavās vai Getliņos.

Rīgas dome plāno atkārtoti iecelt Agni Kalnkaziņu pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora amatā uz pieciem gadiem.

Deputātiem jālemj par A.Kalnkaziņa atkārtotu iecelšanu, jo ir beidzies viņa pilnvaru laiks. Pirmo reizi amatā A.Kalnkaziņu iecēla 2004. gadā, kad Rīgas dārzus un parkus no pašvaldības bezpeļņas organizācijas pārveidoja par aģentūru. A.Kalnkaziņš šo organizāciju vada jau kopš 1997.gada.

Rīgas domes Vides komiteja par A. Kalnkaziņa atkārtotu iecelšanu aģentūras direktora amatā lems 24.martā. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

A.Kalnkaziņš ir arī Rīgas domes deputāts (TP) kopš 2001. gada un ir Vides komitejas loceklis. Pēdējā laikā A.Kalnkaziņš izcēlies, aktīvi iestājoties pret sēdēšanu zālienos, ko atbalstīja Rīgas mērs Jānis Birks.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis, kurš pagājušajā gadā aktualizēja cīņu ar materiālo vērtību bojāšanu ar grafiti un citiem zīmējumiem, ir neapmierināts ar Rīgas pašvaldības policijas veikumu šajā jomā.

„Pašvaldības policija ziņo, ka pusgada laikā viņi ir notvēruši veselus 33 grafiti zīmētājus. Manuprāt, tas liecina par policijas nespēju un arī nevēlēšanos kārtīgi strādāt. Vienkārši novērojumi par to, cik krāsu baloniņu ikdienā tiek pirkti veikalos un arī mūsu pilsētas ēku un citu objektu joprojām apzīmētās, „sacūkotās” sienas liecina par to, ka graffiti zīmētāju ir krietni vairāk un viņu dēļ namīpašnieki un pašvaldība turpina ciest ievērojamus zaudējumus,” norāda A. Ārgalis.

„Pašvaldības policijai no pilsētas budžeta tiek piešķirti milzīgi līdzekļi un šai iestādei būtu jārūpējas, lai pasargātu pašvaldību un tās iedzīvotājus no vandāļu izdarībām,” viņš turpina.

Vairums rīdzinieku apmierināti ar namu apsaimniekotāju darbu, bet galvenokārt sūdzas par sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 59,2 % rīdzinieku ir apmierināti ar apsaimniekotāja darbu («pilnīgi apmierināti» ir 11,3 % respondentu un «drīzāk apmierināti» – 47,9 % aptaujāto), liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS maijā veiktā aptauja par to, kā tiek apsaimniekoti rīdzinieku mājokļi. Grūti novērtēt apsaimniekotāja darbu bija 6,1 % Rīgas iedzīvotāju.

Uz jautājumu, kādā veidā tiek apsaimniekota māja, kurā viņi dzīvo, lielākā daļa aptaujāto jeb 77,5 % norādījuši, ka viņu «māja tiek apsaimniekota, piesaistot namu pārvaldi, apsaimniekotāju firmas u.tml.», bet 13,6 % respondentu atbildējuši, ka «māja tiek apsaimniekota pašu iedzīvotāju spēkiem». Jāatzīmē, ka 8,9 % rīdzinieku bija grūti pateikt, kādā veidā tiek apsaimniekota viņu māja.

Itālijas galvaspilsētas Romas varas iestādes ir noteikušas aizliegumu tūristiem sēdēt uz Spāņu kāpnēm, kas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Romas vēsturiskajā centrā.

Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs ziņoja, ka policisti otrdien ar svilpēm lika cilvēkiem, kas bija piesēduši uz Spāņu kāpnēm, piecelties un tās atstāt.

No marmora veidotās Spāņu kāpnes ir viens no Romas arhitektūras brīnumiem. Tā ilgu laiku bija populāra vieta, kur nogurušiem tūristiem apstāties un pavērot apkārtni, vienlaikus nobaudot kādu sviestmaizi vai saldējuma kokteili.

Mēģinot novērst tūristu nevīžību pret kultūras mantojumu, Romas pašvaldība šovasar pieņēma jaunus noteikumus, kas aizliedz jebkādu «apmešanos» vai «sēdēšanu» uz vēstures pieminekļiem, tai skaitā Spāņu kāpnēm un to pakājē esošās strūklakas.

Naudassods līdz 400 eiro var tikt piespriests par jebkādu pārkāpumu – sēdēšanu, atrašanos šajā vietā bez krekla, peldēšanos strūklakā vai čemodānu ar ritenīšiem vilkšanu pa vēsturiskajām kāpnēm.

2007. gadā ikdienas dzīvē vai darba vajadzībām datoru izmantoja 61% Rīgas iedzīvotāju, savukārt internetu lietoja 58% rīdzinieku, kas ir augstāks radītājs nekā iepriekšējos gados, liecina Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra un SKDS veiktais pētījums. 2004. un 2005. gadā datoru izmantoja attiecīgi 56% un 57% Rīgā dzīvojošo, savukārt internetu lietoja 48% un 51% respondentu, Db.lv informēja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību konsultants Gunārs Klēģers.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju paradumus datora un interneta lietošanā, kā arī izpētīt viņu iespējas un vēlmes attiecībā uz informācijas saņemšanu par Rīgas pašvaldību un elektronisko pakalpojumu izmantošanu. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā, plānojot un izstrādājot e-pakalpojumus un citus e-risinājumus, kas paredzēti Rīgas iedzīvotājiem.

Datora un interneta izmantošanas paradumi

Analizējot datus par datora un interneta izmantošanas paradumiem, pētījumā konstatēts, ka galvenie interneta izmantošanas nolūki bijuši dažāda veida informācijas meklēšana darbam, mācībām (to atzinuši 55% respondentu), dažādu dienas notikumu, jaunumu uzzināšana (55%), elektroniskā pasta un īsziņu nosūtīšana (51%).

Referenduma rezultāti esot nodemonstrējuši rīdzinieku attieksmi pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), kurš bijis aktīvs referenduma atbalstītājs, tādēļ Rīgas domes frakcijas Vienotība deputāti aicina Rīgas mēru atkāpties.

Savā paziņojumā viņi norāda: «Ņemot vērā, ka N.Ušakovs vienmēr sevi ir pozicionējis kā visu rīdzinieku mēru, rīdzinieki 18.februārī ir pauduši savu nostāju, tādējādi izsakot savu neuzticību Rīgas mēram Nilam Ušakovam”. Tādēļ frakcijas „Vienotība” deputāti aicina Rīgas domes priekšsēdētāju rīkoties atbilstoši rīdzinieku 18.februārī nodemonstrētajai attieksmei un atkāpties.»

Kā liecina provizoriskie referenduma rezultāti, Rīgā pret krievu valodu kā otru valsts valodu esot nobalsojuši 63,56 % balsstiesīgie rīdzinieki. Savukārt par nobalsojis krietni mazāks skaits rīdzinieku.

Jāmin gan, ka šī nav pirmā reize, kad opozīcijas deputāti lūdz Rīgas mēru atkāpties no amata. DB jau rakstīja, ka N.Ušakova paziņojums par vēlmi gaidāmajā referendumā balsot par krievu valodu, kā otru valsts valodu, izsauca neatkarīgo deputātu grupas neapmierinātību. Viņi uzsvēra, ka šis mēra paziņojums liek aizdomāties par N.Ušakova atbilstību valsts galvaspilsētas vadītāja amatam.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu komisija ar balsu vairākumu atbalstīja pašvaldības SIA Rīgas satiksme priekšlikumu par sabiedriskā transporta reisu skaita samazināšanu taupības nolūkos.

Komisija šo priekšlikumu izskatīja atkārtoti, jo pirmajā reizē tas tika noraidīts. Komisijas priekšsēdētājs Juris Zvirbulis (JL) izplatījis paziņojumu, ka neatbalsta uzņēmuma priekšlikumu. „Es nepiekrītu Rīgas satiksmes vēlmei taupīt uz rīdzinieku vajadzību rēķina, īpaši jau ņemot vērā, ka Rīgas dome uzņēmumam piešķīrusi 54 miljonu latu dotāciju. Rīgas satiksmei ir daudz citu veidu, kā taupīt, piemēram, pāriet uz mazākiem transporta līdzekļiem, palielināt maršrutu izbraukšanas grafiku, jo ielas tagad kļuvušas tukšākas, un dažādu transporta veidu reisus pārkārtot tā, lai tie savstarpēji nepārklātos,” norādījis J.Zvirbulis.

Rīgas satiksme piedāvāja samazināt reisu skaitu un palielināt intervālu starp sabiedriskā transporta reisiem, lai tādā veidā ieekonomētu 850 tūkstošus latu.

Šā gada februārī Rīgas dome sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica pētījumu par rīdzinieku apmierinātību ar dzīvojamo namu apsaimniekošanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Biežāk apmierināti bijuši aptaujātie, kuru dzīvojamos namus apsaimnieko privāta firma vai iedzīvotāju izveidota sabiedrība, bet neapmierinātību biežāk izrādījuši pašvaldības namu pārvalžu apsaimniekoto namu iedzīvotāji, tiesa, arī šajā grupā vairāk nekā puse bija apmierināti ar apsaimniekošanu.

"Minētais pētījums ļaus labāk izvērtēt iespējamo kapitāldaļu pārdošanu Rīgas pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumos," norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP).

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 62% rīdzinieku norādīja, ka viņiem pieder dzīvoklis, kurā viņi dzīvo, bet 37% atzīmēja, ka viņiem šis dzīvoklis nepieder.

Lielākā daļa rīdzinieku (66%) norādīja, ka namu apsaimnieko "pašvaldības namu pārvalde". To, ka apsaimniekotājs ir "privāta namu apsaimniekošanas firma", atzīmēja 17% respondentu, bet 5% minēja "iedzīvotāju izveidotu sabiedrību".

Novembrī Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) reitings nedaudz krities. Tomēr viņa vadītā Rīgas dome saņēmusi rīdzinieku visaugstāko vērtējumu kopš 1997.gada, kad tika uzsākti regulāri socioloģiskie pētījumi.

Mēra darbu pozitīvi šā gada novembrī vērtēja 76,7% rīdzinieku, 26,1% - ļoti pozitīvi, 50,6% - pozitīvi. Savukārt 13,4% Rīgas iedzīvotāju viņa darbu vērtē negatīvi un 5,2% - ļoti negatīvi. Iepriekšējā aptaujā, kas tika veikta augustā, N.Ušakova darbību pozitīvi vērtēja 82,3% rīdzinieku, bet negatīvi 12,1% pilsētnieku.

Pozitīvi domes priekšsēdētāja darbu vērtē 59,5% latviešu tautības rīdzinieku, 90,8% krievu tautības Rīgas iedzīvotāju un 81% citu tautību pilsētnieku.

Iedzīvotāju aptauju novembrī ir veicis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Ar vēl pieejamās Eiropas Savienības fondu naudas palīdzību vajadzētu risināt esošās rīdzinieku problēmas, nevis radīt jaunas

Visiem zināms frazeoloģisms «iet pāri līķiem». Uz Rīgas domes plāniem būvēt tramvaja līniju uz Skansti to var attiecināt ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Blakus diskusijai par to, vai tramvaja līnija uz topošo biroju un darījumu centru vispār ir nepieciešama, tiek lauzti šķēpi par sen mirušu rīdzinieku tiesībām dusēt mierā vai viņu pienākumu upurēt savu mieru pilsētas attīstības labā. Mūsu tautas dižgari un citas cienījamas personas, kas atradušas pēdējo atdusas vietu Lielo kapu drupeno pieminekļu pakājē, varbūt pat būtu gatavas ziedot savu pīšļu mieru jauna muzeja labā, bet par tramvaju līnijas nepieciešamību domas varētu dalīties arī mirušo pasaulē. Kamēr pie varas ir dzīvie, bumba ir viņu pusē. Tāpēc vēl pirms vietas atbrīvošanas sliedēm tieši šajā maršrutā gribētu gūt pilnīgu pārliecību par to, vai par naudu, ko iecerēts tērēt tramvajam uz Skansti, varētu uzbūvēt tikai šo vienu, bet varbūt apmierināt visas tramvaja maršrutu pagarināšanas ieceres vai citas pilsētas satiksmes vajadzības. Uz papīra pagaidām ir palikušas tramvaja līnijas gan uz Berģiem, gan Dreiliņiem un Rumbulu.