Maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, netiks piemērots valsts amatpersonas statuss, savukārt pārējie maksātnespējas administratori no 1. janvāra strādās valsts amatpersonas statusā

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie tieslietu jomas speciālisti, vērtējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Izskanēja arī viedoklis, ka šajā jomā sāksies nevajadzīgs juceklis, kurā ieguvēji nebūs ne kreditori, ne sabiedrība, ne administratori, ne arī politiķi.

«Tā tas būs,» tā uz jautājumu, vai no 2016. gada 1. janvāra būs divas administratoru grupas, kur vienai – administratoriem, kas ir arī zvērināti advokāti – netiek piemērots valsts amatpersonas statuss, bet otrai tas tiek piemērots, atbild zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns, viens no sūdzības ST iesniedzējiem. Viņš uzskata, ka nevar būt situācija, kad valsts amatpersonas statuss attiecībā uz maksātnespējas administratoriem – zvērinātiem advokātiem darbotos kaut kādā ierobežotā apmērā. Pēc K. Novicāna sacītā, situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka tikai 2016. gada janvārī ST skatīs sūdzību, ko par šo pašu jautājumu ir iesnieguši maksātnespējas administratori, kuri nav zvērināti advokāti, bet grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu stāsies spēkā jau 1. janvārī. Jāņem vērā, ka līdz 1. janvārim arī tiem administratoriem, kuri nevēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāiesniedz attiecīgs paziņojums. «Situācija nav vienkārša, un no tās būs jāmeklē izeja,» lakonisks ir K. Novicāns.

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Maksātnespējas administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās jūnijā, kārtoja 62 administratori, informē Maksātnespējas administrācija.

Eksāmenu sekmīgi nokārtoja 53 administratori, kuri ar Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojumu iecelti administratora amatā, savukārt deviņiem administratoriem izbeigta sertifikāta darbība.

Kvalifikācijas eksāmena pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori, savukārt vienu pirmās daļas darbu eksaminācijas komisija nevērtēja, jo tas tika identificēts. Atbilstoši normatīvajam regulējumam eksaminācijas komisija nevērtē darbu, kurš identificēts, izdarot par to ierakstu darba vērtēšanas lapā. Līdz ar to kopā pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma septiņi administratori.

Otrajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori. Četri administratori saņēma negatīvu vērtējumu gan pirmajā daļā, gan otrajā daļā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Darba strīdu, tiesu varu pārstāvju disciplinārlietas, kā arī īrnieku un izīrētāju strīdus varētu izskatīt divās instancēs

Intervijā DB tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iezīmē aktualitātes tiesu reformā, to atslogošanā, kritizē maksātnespējas administratoru pārāk lielo skaitu, kā arī izsakās par sarunu procedūru ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD). Latvija teju kā saņēmusi pozitīvu OECD Pretkukuļošanas darba grupas atzinumu par gatavību pievienoties organizācijai. «Pretkukuļošanas sadaļa iestāšanās sarunās ir smagākā sadaļa. Galvenie virzieni šajā jautājumā ir sodu politikas maiņa pārrobežu kukuļošanas jautājumos, paredzēti ļoti bargi sodi fiziskām personām, vesela virkne pasākumu finanšu jomā, piemēram, komercbanku darbībā. Pamatā uzsvars tiek likts uz riska novēršanu,» saka ministrs.

Maksātnespējīgo uzņēmumu valdes locekļiem var nākties maksāt kreditoriem no sava maka par viņu vadītā uzņēmuma nesamaksātajiem parādiem, lēmumu pieņems tiesa.

Tādu iespēju pieļauj ne tikai vairāki DB aptaujātie uzņēmēji, bet arī ZAB Glimstedt un partneri veiktā Maksātnespējas likuma grozījumu (spēkā stāšanās īsi pirms gadumijas no 1. janvāra tika atlikta līdz 1.martam) analīze. Izmaiņas paredz, ka maksātnespējīga uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild par kreditoru prasījumiem, ja administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Pašlaik šādas normas nav. Tādējādi vairs nevajadzētu būt situācijām, kad grāmatvedības dokumentus izdevīgāk ir nobēdzināt vai iznīcināt nekā nodot administratoram. Administratori esot pieredzējuši situācijas, kad uzņēmuma dokumentus «aizpūtis» vējš, kas liedzot pārbaudīt prasījumu pamatotību un pierādīt tiesā, ka tie ir fiktīvi. Uzņēmēji piesardzīgi raugās uz jauninājumu un pieļauj, ka šī norma sāpīgi sitīs ne tikai blēžus, bet arī tos, kuri uzņēmušies augstāku risku, bet tas nav attaisnojies.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Maksātnespējas administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām neatrisinās problēmas maksātnespējas procesos, bet radīs tikai jaunas

Tā vakar Saeimā galīgajā lasījumā veiktos grozījumus Maksātnespējas likumā vērtē sertificēti maksātnespējas administratori.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (LSMPAA) savā paziņojumā norāda, ka ir nepatīkami pārsteigta, un pauž nožēlu par deputātu nespēju iedziļināties maksātnespējas procesa un pastāvošo problēmu būtībā, tādēļ pieļauj iespēju vērsties pie Valsts prezidenta un lūgt neizsludināt šodien parlamentā apstiprinātos grozījumus Maksātnespējas likumā.

Neprognozējamas sekas

«Ja kāds cer, ka, maksātnespējas administratorus – krīzes menedžerus – pielīdzinot valsts amatpersonām, atrisinās visas sasāpējušās problēmas, tad tie ir maldi, jo tas radīs jaunus sarežģījumus,» situāciju skaidro maksātnespējas administrators, LSMPAA valdes loceklis Andris Daugaviņš. Viņaprāt, šīs izmaiņas var radīt haosu visā maksātnespējas sistēmā. Proti, aptuveni trešdaļa maksātnespējas administratoru vienlaikus ir zvērināti advokāti, kuriem tagad var nākties izvēlēties, ko darīt tālāk. «Administrators kā valsts amatpersona, sākot darbu strādājošā uzņēmumā, nevarēs neko darīt bez Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām. Piemēram, veikala administrators nevarēs pirkt konkrētu preci no pastāvīgā piegādātāja. Šāda situācija var būt ļoti aktuāla arī ražošanas uzņēmumu administrēšanā,» stāsta A. Daugaviņš. Viņš norāda, ka administratoram kā valsts amatpersonai būs duāla loma gadījumos, kad administrējamā uzņēmuma kreditors būs Valsts ieņēmumu dienests. «Administrators kā valsts amatpersona nereti būs interešu konfliktā – bankā, kura ir nodrošinātais kreditors, vienlaikus ir administatora konts vai pat noguldījums, kredīts utt.,» problēmjautājumus turpina rādīt A. Daugaviņš. Viņš piebilst, ka valsts amatpersonas rīkojas ar valsts mantu, savukārt administratori – ar privātsubjektu īpašumu, turklāt administratori pilda tiesas lēmumus, bet valsts amatpersonas izdod lēmumus, kas ir saistoši visiem, savukārt administrators – tikai maksātnespējīgajam subjektam.

Līdz šim brīdim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 67 valsts amatpersonu deklarācijas, ko iesnieguši maksātnespējas administratori, DB uzzināja VID. Tas nozīmē, ka no 165 maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti, deklarācijas iesniegusi mazāk nekā puse.

«Šobrīd tiek izvērtēts jautājums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā,» DB norādīja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Viņa arī piebilda, ka maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti, tāpat kā pārējās valsts amatpersonas, iesniedz un aizpilda vienotas formas valsts amatpersonas deklarāciju stājoties amatā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā ir aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu deklarācijas.

DB jau rakstīja, ka Saeima nolēma, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz no šī gada 1. septembra.

Vairāk nekā simts maksātnespējas administratoru apstrīdējuši viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrija (TM) šā gada janvāra beigās un februāra sākumā saņēmusi 108 maksātnespējas procesa administratoru, kuri neapvieno administratora pienākumu pildīšanu ar advokāta profesionālo darbību, apstrīdēšanas iesniegumus. Administratori apstrīd Maksātnespējas administrācijas direktora Ervīna Ābeles lēmumu par viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, DB uzzināja ministrijā. Proti, E. Ābele, kā noteikts likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) valsts amatpersonu sarakstu, kurā iekļāva administratorus, kas nav advokāti. Līdz 1. februārim deklarācijas VID bija iesnieguši 43 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti. Savukārt uz 24. februāri deklarācijas ir iesnieguši 80 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šī gada 8.decembra sēdē izskatīšanai paredzētos grozījumus Maksātnespējas likumā, jo valsts amatpersonas statusa noteikšanai ir būtiska loma maksātnespējas jomas sakārtošanai valstī kopumā, informē biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB ieskatā valsts amatpersonas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem būtiski uzlabotu maksātnespējas procesa tiesiskumu, jo šīm amatpersonām būtu jāievēro visi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (IKNL) valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Tādējādi nodrošinot maksātnespējas administratoru kā valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot šo amatpersonu, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību, veicinātu maksātnespējas administratoru darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas administratoru darbībai.

Policijā par maksātnespējas problēmām galvenokārt sūdzas administratori, kreditori sūdzības iesniedz reti, jo tām neesot pietiekamas atdeves; būs jāmeklē risinājumi

Tāds ir Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdes darba rezultāts.

Pēc Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieces Ilzes Sokolovskas sacītā pērn kopumā saņemti 32,4 tūkst. iesniegumu, no kuriem 428 ir saistība ar maksātnespēju, savukārt no tiem par 41 ir sākts kriminālprocess, bet pārējos gadījumos pieņemts atteikums kriminālprocesa ierosināšanai. Tikai deviņos atteikuma gadījumos pēc ģenerālprokuratūras iesaistīšanās ierosināts kriminālprocess. Visvairāk policijā vēršas administratori, sūdzoties, ka parādnieka pārstāvji nepilda administratora noteiktās prasības. Administratori vēršoties arī policijā uz pieņēmumu pamata, neveicot grāmatvedības revīziju vai auditu, lai dokumentāli konstatētu uzņēmuma aktīvu piesavināšanos. Policija novērojusi, ka administratori piesavinās naudu, piemēram, pārdodot izsolēs nekustamo īpašumu, bet iegūto naudu nepārskaita kreditoriem.

Lielbritānijas mazumtirdzniecības uzņēmums BHS pārtrauks darbību, darbu zaudējot līdz 11 000 cilvēku, ceturtdien paziņoja kompānijas maksātnespējas administratori.

BHS, kas pārdod apģērbu, pārtikas produktus un mājsaimniecības preces, nav spējis konkurēt ar tādiem tradicionāliem uzņēmumiem kā Marks&Spencer un interneta gigantiem kā Amazon, piedzīvojot ievērojamu tirgus daļas kritumu.

Administratori norāda, ka 88 gadus vecā uzņēmuma 163 veikalos tuvāko nedēļu laikā tiks īstenota preču izpārdošana pirms to slēgšanas.

Kopumā apdraudēti 11 000 darba vietu, no kuriem 8000 ir BHS darbinieki, kas, visticamāk, tiks atlaisti.

Neskatoties uz administratoru un BHS vadības pūliņiem, vienošanos par biznesa pārdošanu nav izdevies panākt, vēsta administratori.

BHS pagājušajā mēnesī pieaicināja ārēju palīdzību, lai censtos glābt uzņēmumu no iespējamas likvidēšanas.

Maksātnespējas administratori seko tiesu izpildītājiem un no 2016. gada rīkos elektroniskās izsoles; prognozē atgūt vairāk naudas kreditoriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Startējot elektroniskajām izsolēm, būtiski mainījās izsoļu norise, to dalībnieki tās laikā nav zināmi, bet potenciālajiem dalībniekiem ir vajadzīgs savs īpašs konts (plašāk – 01.07.2015. DB). Jāatgādina, ka pie Izpildu lietu reģistra ir izveidots jauns modulis – elektronisko izsoļu vietne, kurā tiek paziņotas izsoles, reģistrēti dalībnieki, kā arī nodrošināta solīšanas norise.

«Visas izsoles, kas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētas līdz 31. decembrim, notiks pēc vecās kārtības (klātienē), savukārt tās, kuras izsludinātas šā gada janvārī, notiks jau elektroniski,» skaidro Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņš norāda, ka maksātnespējas administratori ir iepazinušies ar zvērinātu tiesu izpildītāju pieredzi elektronisko izsoļu rīkošanā un notikušas arī apmācības.

Lūdz pārtraukt atbildīgo valsts amatpersonu bezdarbību, kuras rezultātā patlaban Latvijā ar normatīvajiem aktiem nav nodrošināts maksātnespējas procesu tiesiskums

Par to intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Vēršanās pie ģenerālprokurora saistīta ar faktu, ka līdz ar Satversmes tiesas sprieduma interpretāciju un valsts amatpersonas statusa piemērošanu administratoriem normatīvā regulējuma pretrunas liedzot administratoriem īstenot tiesisku maksātnespējas procesu. Lai to nodrošinātu, no administratora pienākumu pildīšanas šobrīd būtu jāatkāpjas faktiski visiem praktizējošajiem administratoriem, paralizējot maksātnespējas procesu valstī. Tas saistīts ar faktu, ka līdz šim administratori darbojās privāttiesisko attiecību jomā, kam piemērojami pavisam citi principi nekā publiskajās tiesībās, kur tagad «ielikti» administratori kā valsts amatpersonas. Taču šīs pretrunas, pēc O. Cera sacītā, Tieslietu ministrija kā par maksātnespējas jomu atbildīgā nav ne risinājusi, ne novērsusi. Norma, kas paredz maksātnespējas procesa administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai, Saeimā tika pieņemta jau 25.09.2014., tātad ministrijas rīcībā bijis pietiekami ilgs laiks, lai parūpētos par šīs sistēmas praktisko jautājumu sakārtošanu.

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite

DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Valsts amatpersonas statusa dēļ maksātnespējas administratoru rindas kļuvušas retākas; iespējams, sagaidāms vēl otrais un trešais administratoru bēgšanas vilnis, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvos ir atļauts savienot zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora amatus, tomēr bažas par kontrolējošo iestāžu interpretāciju attiecībā uz to, ko drīkst un ko nedrīkst valsts amatpersona saistībā ar interešu konflikta novēršanas doktrīnu, zvērinātiem advokātiem spiež izdarīt izvēli. Kopumā uz jautājumu, vai viņi vēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāatbild aptuveni 140 zvērinātiem advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori.

Maksātnespējas administratora sertifikātu ir nolicis arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un zvērināts advokāts Olavs Cers. Kopumā kopš gada sākuma valsts amatpersonas statusa dēļ darbību maksātnespējas procesa administratora profesijā pārtraukušas 35 personas, no kurām 22 ir zvērināti advokāti, liecina minētās asociācijas dati, tostarp zvērināts advokāts Jānis Jurkāns, zvērināts advokāts Ainars Kreics, zvērināts advokāts Raivo Sjademe, zvērināts advokāts Andris Mālenders un citi.

Maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās 2019. gada 18. decembrī, sekmīgi nokārtojuši visi 25 administratori, kas to veica, informē Maksātnespējas kontroles dienestā.

Līdz ar to ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu šiem administratoriem pagarināts administratora amata apliecības derīguma termiņš.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam kvalifikācijas eksāmens sastāvēja no rakstveida teorētisko zināšanu pārbaudes (pirmā daļa) un rakstveida praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas (otrā daļa). Kvalifikācijas eksāmena darbus vērtēja eksaminācijas komisija. Kvalifikācijas eksāmens ir nokārtots, ja administrators eksāmena pirmajā daļā un otrajā daļā saņem vērtējumu, kas ir vienāds vai augstāks par sešiem punktiem. Ja administrators kādā no kvalifikācijas eksāmena daļām saņem vērtējumu, kas ir zemāks par sešiem punktiem, eksāmens nav nokārtots.