Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Lauksaimniecības nozaru kompāniju grupa SIA Agrolats Holdings saņēmusi apgrozāmo līdzekļu finansējumu kopumā 4,1 milj. Ls apmērā. Jauno finansējumu uzņēmums plāno izmantot, lai palielinātu darbības apjomus gan Latvijā, gan eksporta tirgos.

Finansējumu veido trīs miljoni eiro, trīs miljoni dolāru un 500 tūkst. Ls, bet finansējumu piešķīrusi Swedbank, DB pastāstīja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Agrolats Holding ietilpstošās kompānijas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, pārstrādi, tirdzniecību un izejvielu iepirkšanu.

Agrolats līdzīpašnieks Jānis Paškausks norāda: «Attīstības pamatā ir laba komanda, kas plāno un īsteno grupas biznesa mērķus. Mūsdienās svarīga ir arī risku sadalīšana, ko palīdz sasniegt gan biznesa virzienu, gan tirgu dažādošana.»

Pērn Agrolats Holding apgrozījums jau otro gadu pēc kārtas pieaudzis gandrīz uz pusi. Agrolats grupas uzņēmumiem ir pieejamas ap 50 tūkst. tonnu graudu uzglabāšanas un apstrādes noliktavu un lauksaimniecības tehnikas nodrošinājums. Kopējais Agrolats grupas lauksamniecības zemju apstrādes apjoms sasniedz 5,5 tūkst. ha, norādīts paziņojumā.

Agrolats Holding tuvāko gadu laikā investīcijās ieguldīs miljoniem latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Agrolats Holding īpašnieki Paškausku ģimene, izmantojot banku finansējumu, attīsta lauksaimnieciskās un zivju produkcijas ražošanu, tirdzniecību, pirmapstrādi un uzglabāšanu, kā rezultātā holdingā ietilpstošo uzņēmumu apjoms būtiski pieaugs.

Agrolats Holding kopā ar sadarbības partneriem attīsta saldēto zivju rūpnīcas projektu Marokā. Rūpnīcas 1. kārta jau darbojas, bet 2. kārtas nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz šā gada beigām. Rūpnīcas kopējā jauda paredzētas 18 tūkstoši t saldētās zivju produkcijas - skumbrijas, sardīnes un sardinellas - gadā. Kopējās plānotās investīcijas ir pieci miljoni eiro, un projekts tiek realizēts, izmantojot vietējo banku kredītlīdzekļus un investoru finansējumu. Pēc rūpnīcas pabeigšanas tajā būs nodarbināti 130 - 150 strādājošie. Šobrīd rūpnīca strādā ar nepilnu jaudu, un saražoto produkciju iepērk gan ES, gan Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā un arī Latvijas uzņēmums SIA Karavela, kas ražo produkciju ar preču zīmi Kaija.

Swedbank ir palielinājusi lauksaimniecības nozaru kompāniju grupai Agrolats Holding apgrozāmo līdzekļu un krājumu finansēšanas limitu kopumā par 9,5 miljoniem latu.

Tā ietvaros SIA Agrolats limits ir palielināts par 10 miljoniem ASV dolāru, savukārt grupā ietilpstošajam graudu un minerālmēslojuma tirdzniecības uzņēmumam SIA Elagro Trade – par 5 miljoniem eiro.

Agrolats grupas uzņēmumi Swedbank piešķirto apgrozāmo līdzekļu un krājumu finansēšanas limitu palielinājumu izmantos graudu iepirkšanai un minerālmēslojuma pārdošanai lauksaimniekiem.

Agrolats Holding un Swedbank sadarbojas jau vairākus gadus.

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta energokompānija AS Latvenergo.

(Papildināts viss teksts.)

Latvenergo sesto gadu pēc kārtas ieņem pirmo vietu investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzējas AS Prudentia un biržas Nasdaq Riga kopīgi veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā TOP101.

Šogad Latvenergo vērtība noteikta 1,3 miljardi eiro, pirms gada vērtība tika lēsta 1,127 miljardu eiro apmērā.

Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs uzsvēra, ka Latvenergo ir valsts uzņēmums, bet valsts esam visi mēs. Žīgurs pauda pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas papildu kritikai ļāvuši uzņēmumam attīstīties par nopietnu komercuzņēmumu Baltijā. Šā gada pirmajā pusē aptuveni vienu trešdaļu elektroenerģijas Latvenergo pārdevis kaimiņvalstīs.

Agrolats Holding īpašnieki Paškausku ģimene, izmantojot banku finansējumu, attīsta lauksaimnieciskās un zivju produkcijas ražošanu, tirdzniecību, pirmapstrādi un uzglabāšanu, kā rezultātā holdingā ietilpstošo uzņēmumu apjoms būtiski pieaugs.

Agrolats Holding kopā ar sadarbības partneriem attīsta saldēto zivju rūpnīcas projektu Marokā. Rūpnīcas 1. kārta jau darbojas, bet 2. kārtas nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz šā gada beigām.

Bertolts Fliks izdara spiedienu

airBaltic teju 12,4% akciju par 9,66 milj. eiro iegādājusies finanšu kompānija; akcionāri tās varot izpirkt mēneša laikā.

Pārvadājumi

BAS izdevīgā pilotu noma

Agrolats Holding sastāvā ietilpstošais viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem Latvijā a/s Agrofirma Tērvete turpmākos investīciju plānus galvenokārt saista ar piena lopkopības attīstību un alus ražošanas paplašināšanu.

Jau nākamgad iecerēts palielināt govju skaitu divas reizes, šobrīd kopējais liellopu skaits ir 1300 – tajā skaitā slaucamās govis – 700. Plānots uzbūvēt jaunu fermu, ieviest jaunas tehnoloģiskās iekārtas, mainīt turēšanas un slaukšanas tehnoloģijas, kā arī uzbūvēt jaunu kūtsmēslu krātuvi un krātuvi lopbarībai. Jau iesniegts projekts ES finansējuma saņemšanai un tiek gaidīta atbilde no Lauku Atbalsta dienesta, lai varētu sākt darbus. Turpmāko divu gadu laikā apjomus vēl paredzēts kāpināt, sasniedzot 3000 slaucamo govju skaitu. Tā ir vīzija, taču esot jāskatās, kā attīstīsies piena nozares bizness gan Eiropā, gan pasaulē, stāsta Agrolats Holding līdzīpašnieks Vitauts Paškausks, atgādinot, ka pirms pāris gadiem bija situācija, kad par piena kg maksāja 12 santīmus, kas pat nesedza ražošanas izmaksas. Galvenais iemesls ražošanas attīstībai ir pasaulē augošais pieprasījums pēc pārtikas. V. Paškausks uzskata, ka šajā nozarē ir visas iespējas darboties rentabli, tiesa, rentabilitāte nebūšot ļoti augsta.

A/s Agrofirma Tērvete paplašinās alus ražotni, kas ļaus palielināt jaudu divas reizes.

Paredzēts investēt vecā alus pagraba rekonstrukcijā un jaunas alus vārītavas izveidē, kā arī iekārtu iegādē un loģistikas paplašināšanā. «Alus ražošanā plānojam jaunu vārītavu, papildus jaudu alus pagraba izveidē un jaunu loģistiku – noliktavas, kā arī būtisku lietu - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai mēs būtu videi draudzīgāki,» stāsta a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Investīcijas alus ražotnē paredzētas 3,5 miljonu latu apmērā. Sagaidāms, ka jauda pēc projekta pabeigšanas palielināsies divas reizes, kas balstīsies uz jauniem dabiski raudzētiem produktiem – kvasu, veselības dzērienu un citiem. Detalizētāku informāciju par jaunajiem produktiem D. Dominieks pagaidām neatklāj.

Nezināms pilsonis no Igaunijas Aleksandrs Lavrinenko nekaunīgi pārņēmis daļu Agrolats holding uzņēmuma.

Uzņēmumu reģistrs (UR) pēc A. Lavrinenko iesniegtiem dokumentiem veicis izmaiņas gan Agrolats holding ietilpstošā graudu un minerālmēslojumu tirdzniecības uzņēmuma SIA Elagro Trade dalībnieku sastāvā, gan valdē. Saskaņā ar izmaiņām šogad, 31.janvārī un 15. februārī, 1963. gadā dzimis Igaunijas pilsonis kļuvis par Elagro Trade, kas ar teju 40 milj. Ls apgrozījumu atrodas Dienas Biznesa TOP 500 lielāko Latvijas uzņēmumu sarakstā, valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kompāniju atsevišķi, aizstājot Mārtiņu Reinfeldu, kā arī ieguvis 112 jeb 22,4% uzņēmuma daļu 2240 Ls nominālvērtībā.

Pēc UR datiem, A. Lavrinenko ieguvis Elagro Trade daļas no M.Reinfelda, kurš par to savukārt uzzinājis vien pirms dažām dienām un DB apliecināja, ka savas daļas nav pārdevis A.Lavrinenko. Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš DB atzina, ka, visticamāk, notikusi krāpniecība lielos apjomos, jo UR reģistrējis viltotus dokumentus un dokumentus ar viltotiem visu Elagro Trade valdes locekļu parakstiem (tas gan vēl ir jāpierāda), un tāpēc lūgts policijā ierosināt krimināllietu par krāpšanu. «Vienīgais, kas, iespējams, atbilst patiesībai, ir A. Lavrinenko paša paraksts,» tā O.Legzdiņš. Viņš vienlaikus pauda sašutumu par šokējošiem, nenormāliem caurumiem likumdošanā, kas pieļauj tik klaju dokumentu viltošanu un to, ka «jebkurš cilvēks no malas» var tādējādi kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku.

Tieslietu ministrija plāno rast ātru risinājumu komercstrīdu izskatīšanas efektivizācijai un reiderisma izskaušanai. Tā tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes, valdes un biedru Kompetenču padomju pārstāvjiem, solījis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Uzņēmēji kā ļoti būtisku problēmu izceļ ilgstošo komercstrīdu risināšanas kārtību tiesu ceļā, diskusijā uzsvēris LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, paužot uzņēmēju rosinājumu komercstrīdu izskatīšanā noteikt īpašu kārtību, kardināli saīsinot lietu izskatīšanas termiņus.

G.Bērziņš apliecināja, ka Tieslietu ministrijā tiek strādāts, meklējot problēmsituācijas risinājumus. Pirmkārt, mediācija būtu nosakāma kā obligāts komercstrīda izšķiršanas process pirms tiesas, otrkārt - komercstrīdu izskatīšanas paātrināšanai lietu varētu izskatīt divās, nevis trīs tiesu instancēs kā līdz šim, norādija G.Bērziņš.

Mārtiņš Reinfelds atguvis nozagtos 22,4% kapitāldaļu SIA Elagro Trade, īpašnieku un valdes locekļu sarakstā vairs nav A. Lavriņenko.

To liecina Uzņēmumu reģistra ieraksti. «Valsts policijas ekspertīze konstatējusi viltotus dokumentus un parakstus, uz kuru pamata A. Lavriņenko tika reģistrēts kā SIA Elagro Trade valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kompniju atsevišķi. Viltoti ir arī dokumenti, kuros norādīts, ka A. Lavriņenko no M. Reinfelda iegādājies šīs kompānijas 22,4% kapitāldaļu. Tāpēc Uzņēmumu reģistrs ir nekavējoties anulējis valsts notāra ierakstus saistībā ar attiecīgo izmaiņu reģistrāciju,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš atzīst, ka uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku - amatpersonu, valsts policijas un ekspertu operatīvās darbības rezultātā taisnīgumu izdevies atjaunot vienas nedēļas laikā. «Jā, šī gadījuma sabiedriskā rezonanse, iespējamā ietekme, ja gadījumā A. Lavriņenko būtu kompānijas vārdā uzņēmies kādas saistības vai arī paspējis pārdot «it kā sev piederošas» kapitāldaļas kādai trešajai pesonai, pārējo uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku aktīvā rīcība ir devusi salīdzinoši ātru rezultātu,» tā uz jautājumu par to, kāpēc konkrēti šis skandāls ir relatīvi ātri noslēdzies ar iepriekš izdarīto ierakstu dzēšanu - anulēšanu Komercreģistrā, atbild R. Balodis. Viņš arī nenoliedz, ka ne visos gadījumos, kur kāda persona vēršas ar iesniegumu Uzņēmumu reģistrā un policijā par parakstu viltošanu, uzņēmuma kapitāldaļu nozagšanu pārņemšanu, - tik ātri tiek saņemts policijas ekspertīzes slēdziens un lūgums atcelt izdarītos ierakstus Komercreģistrā. Savukārt SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš atzina, ka krāpnieks ir apturēts, taču uzņēmums būs apmierināts tad, kad «viss būs vēsturiskajā patiesībā». Visi nepieciešamie dokumenti UR jau esot iesniegti, taču uzņēmējs pauda izbrīnu, ka «tas notiek tik ilgi».

Iespējams, jau no šā gada 1. jūlija kapitālsabiedrību īpašnieku maiņa būs jāapstiprina zvērinātam vai valsts notāram vai arī ar drošo elektronisko parakstu.

Tādu risinājumu paredzēts iestrādāt Komerclikumā un tādējādi ja ne novērst, tad vismaz minimizēt uzņēmumu reiderisma iespējas.

«Pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei ir piedāvājusi vairākus iespējamos grozījumus Komerclikumā, kas paaugstinātu kapitāldaļu īpašnieku maiņas drošību, kā arī dalībnieku strīdu ātrāku izskatīšanas kārtību,» skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Viņš norāda, ka kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas gadījumos obligāta būs abu - gan pircēja, gan pārdevēja - gribas patiesuma pārbaude. Kapitāldaļu darījumos uzņēmējiem būs iespējas izvēlēties, kas pildīs sarga pienākumus, - gribas patiesuma pārbaudi: - zvērināts notārs, valsts notārs vai arī drošais elektroniskais paraksts. «Katrs var rēķināt pats, kas ir izdevīgāk. Ja zvērināts notārs kādu iemeslu dēļ nav sasniedzams, īpašumtiesību maiņu var apliecināt kapitāldaļu pircējs un pārdevējs ar drošo elektronisko parakstu vai arī, abām personām ierodoties klātienē Uzņēmumu reģistrā (UR), un tad parakstus apliecinātu UR valsts notārs,» iespējamos risinājumus rāda G. Bērziņš. Viņš nepiekrīt, ka šāda prasība varetu kavēt kapitāldaļu darījumu norises ātrumu.

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

SIA Venta FM zivju miltu ražotne sākusi sertifikāciju tirdzniecībai Baltkrievijā.

Alsungas rūpnīcu pēc SIA Venta FM uzaicinājuma 12.septembrī apmeklēja Baltkrievijas Valsts Veterinārā centra Sertifikācijas nodaļas speciālisti, kas, balstoties uz redzēto, izvērtēs ražotnes un produkcijas atbilstību Baltkrievijas standartiem un sanitārajām prasībām.

SIA Venta FM mātes uzņēmums a/s Agrolats jau ilgstoši darbojas Baltkrievijas un citu NVS valstu tirgū, tāpēc arī Venta FM plāno realizēt Alsungā saražotos zivju miltus Muitas ūnijas valstīs, DB informēja Venta FM direktors un līdzīpašnieks Jānis Zoldners. «Gribam diversificēt realizācijas tirgus, lai varētu pārdot savu produkciju arī austrumos no Latvijas. Muitas ūnijas valstīs pieprasījums ir stabils, cenas nav zemākas kā Rietumeiropā,» lēmumu pamato uzņēmējs.

Latvijas bagātākā ģimene ir Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga Lembergi, kuru īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par desmit miljoniem latu, sasniedzot 140 miljonus latu, secināts Baltic Screen pētījumā.

Saraksta veidotāji norāda, ka Ventspils mēra ģimenei joprojām ir divi būtiski atšķirīgi īpašumu saraksti - viens, kas atrodams Aivara Lemberga amatpersonas deklarācijā un publisko reģistru datos par viņu pašu un bērniem Līgu un Anriju, - tajā redzams, ka ģimenes īpašumu kopvērtība nekādi nepārsniedz 10-12 miljonus latu (pašam ģimenes galvam oficiāli pieder seši nekustamie īpašumi Rīgā un Ventspils novadā, uz dēla vārda reģistrētas kapitāldaļas SIA Baltimar VT, AS VB Holdings un SIA LSF Holdings, kā arī 48 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Krimuldas novadā, bet uz meitas vārda ir 25 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Kuldīgas novadā).

SIA Elagro Trade Ventspils Grain Terminal marta beigās uzkrāvusi 63 000 t pārtikas kviešu Panamax kuģī, kuri tiks eksportēti uz Saūda Arābiju.

Tas ir pirmais Panamax tipa kuģis ar kravnesību virs 60 000 t, ko kompānija uzkrāvusi bez citu kompāniju līdzdalības, un ir pēdējais kuģis no 2012.gada rekordražas Exporta programmas, informē Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš.

Latvijā 2012. gadā kopumā izdevās izaudzēt rekordražu un arī SIA Elagro Trade šī bijusi veiksmīga sezona. Kopā uzņēmums Latvijā iepircis 390 000 t graudus un rapsi, no tiem vairāk nekā 300 000 t no vietējiem ražotājiem. Savukārt 335 000 tūkstoši tonnu ir eksportētas, alvenokārt kviešu saņēmēji bija Alžīrija, Irāna un Saūda Arābija. Rapsis realizēts Eiropas valstīs.

Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2012.gadā bija informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš, finanšu nozarē strādājošais Oļegs Fiļs un degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, kā arī žurnāla Kapitāls, SIA Lursoft IT un finanšu korporācijas Laika stars pētījums.

Riekstiņš, kurš ir līdzīpašnieks bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājā SIA Mikrotīkls, pērn nopelnījis 8,11 miljonus latu.

AS ABLV Bank līdzīpašnieks Fiļs pērn nopelnījis 7,2 miljonus latu. Savukārt 2011.gada saraksta līderis, uzņēmuma Kurzemes degviela saimnieks Lūsiņš pērn nopelnījis 6,75 miljonus latu.

Ceturtajā vietā ar nopelnītiem 6,72 miljoniem latu sarakstā ierindojies AS Rietumu banka līdzīpašnieks Leonīds Esterkins, piektajā vietā ar nopelnītiem 6,27 miljoniem latu ierindojies otrs ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 91 komercķīla, bet 125 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 260 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 246 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 179 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi lauksaimniecības SIA Agrolats – gandrīz 28 miljonu eiro vērtībā, kā parādnieku norādot SIA Agro Investment. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējis uzņēmums Future Capital Management LLP, kā parādnieku norādot mašīnu un iekārtu vairumtirgotāju - SIA Signāls-P-Šuja. Komercķīlas maksimālā nodrošinājuma prasījuma summa ir 16,6 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 61 komercķīla, bet 161 tika dzēsta, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 260 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi nekustamā īpašuma SIA Agrolats Nekustamie īpašumi, kā parādnieku norādot SIA Agro Investment. Komercķīlas maksimālā nodrošinājuma prasījuma summa ir 39 miljoni eiro.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Winergy, un tās ņēmējs bijusi Osauhing Firepower OU. Ķīlas vērtība ir 35 miljoni eiro.

Trešo lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi plastmasas izstrādājumu ražotāja SIA Tenapors – 13,2 miljonu eiro vērtībā, kā parādnieku norādot krāsu, laku ražošanas SIA Tenachem. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. Uzņēmumi reģistrējuši arī komercķīlu 8,4 miljonu eiro vērtībā.

Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet pārdevis Zemgales darījumu centru Jelgavā, Atmodas ielā 19. Īpašumu iegādājies uzņēmums SIA Agrolats nekustamie īpašumi.

Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks norāda - notikušais darījums apliecina, ka telpu nomas tirgus Jelgavā ir atdzīvojies, tas esot ieguvums visam Zemgales reģionam. Jelgavā ir koncentrējusies reģiona uzņēmējdarbība un pārsvarā tur atrodas uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības biznesa jomā.

Zemgales darījumu centrs ir lielākais biroju centrs Jelgavā, kas ekspluatācijā nodots 2008.gadā. Īpašums ietver 12 320 m2 lielu zemes gabalu, uz kura atrodas biroju centrs ar kopējo platību 9034 m2. Ēkas izmantojamo telpu kopējā jeb lietderīgā platība ir aptuveni 7500 m2. Biroju telpas ir izvietotas centra otrajā un trešajā stāvā, savukārt tirdzniecības telpas ēkas pirmājā stāvā. Ēkai ir vairākas ieejas un divi lifti.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(393).jpg

Latvijā tā jau ir ierasta situācija - daudzām būtiskām lietām netiek pievērsta uzmanība līdz brīdim, kamēr neatgadās kaut kas ārkārtējs.

Tam, vai sociālās aprūpes iestādēs vispār ir normālas uguns dzēšanas sistēmas, atbildīgās iestādes uzmanību pievērsa vien pēc traģiskā ugunsgrēka Reģos. Par izmaiņām referenduma rīkošanas kārtībā likumdevējs aizdomājās vien tad, kad kādam nepilsonim izdevās sarīkot tautas nobalsošanu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Un tieši tāpat stipri vien novēlota reakcija ir attiecībā uz uzņēmumu kapitāldaļu neleģitīmu pārņemšanu jeb reiderismu.

Graudu, sēklu, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu tirgotājs SIA Elagro Trade nākamo piecu gadu laikā Latvijā plāno uzbūvēt vēl vismaz 2-3 graudu pirmapstrādes punktus, informē uzņēmums.

«Vērtējot situāciju graudkopības nozarē, jāsecina, ka konkurence aizvadīto gadu laikā ir būtiski saasinājusies. Konservatīvajā un stabilajā Latvijas tirgū ienāk jauni spēlētāji ar agresīvu tirgus iekarošanas politiku, tai skaitā Lietuvas un Dānijas uzņēmumi. Tas vecajiem tirgus dalībniekiem liek būt modriem, inovatīviem, arvien uzlabot servisu un attīstīties,» saka Olavs Legzdiņš, SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs.

Lai konkurētu tirgū un piedāvātu labāku pakalpojumu kvalitāti, līdzās esošajiem graudu pirmapstrādes punktiem Elejā un Jēkabpilī Elagro Trade nākamo piecu gadu laikā plāno uzbūvēt vēl vismaz 2-3 šādus punktus arī citās Latvijas vietās, nodrošinot labākas graudu kaltēšanas, tīrīšanas, pārkraušanas un citas iespējas. Tas ļaus palielināt graudu iepirkuma apjomus un būt tuvāk uzņēmuma klientiem. Jāatgādina, ka no 2014.gada ražas Elagro Trade vietējā tirgū iepirka rekordlielu graudu un rapšu daudzumu - ap 400 tūkstošiem tonnu un vairāk nekā 300 tūkstošiem tonnu no tām tika eksportētas.