Citas ziņas

Ainārs Ščipčinskis kļuvis par "McCann - Erickson Baltic" valdes priekšsēdētāju

Andris Zeļenkovs [email protected], 15.04.2005

Jaunākais izdevums

Reklāmas aģentūras "McCann - Erickson Riga" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Ainārs Ščipčinskis kļuvis par jaunizveidotā uzņēmuma "McCann - Erickson Baltic" valdes priekšsēdētāju. Turpmāk reklāmas aģentūras "McCann - Erickson Riga" valdes priekšsēdētājs būs Aigars Ruņģis, kas līdz šim kompānijā pildīja biznesa attīstības direktora pienākumus. Pagaidām pārstrukturēšana un "McCann - Erickson Baltic" izveide notikusi reklāmas aģentūras "McCann - Erickson Riga" iekšienē. Juridiski jaunās kompānijas izveide vēl nav noslēgusies. Kā "Db" jau rakstīja, jaunais uzņēmums specializēsies Baltijas mēroga zīmolu (brendu) izstrādē. Jaunais uzņēmums tiek veidots, pārprofilējot un par bāzi izmantojot "McCann - Erickson Riga" meitasuzņēmumu SIA "Momentum Latvija", kas līdz šim bija pasākumu mārketinga aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

"Momentum Latvija" vietā būs "McCann - Erickson Baltic"

Andris Zeļenkovs [email protected], 09.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās mārketinga komunikāciju aģentūras "McCann - Erickson Riga" jaunizveidotā uzņēmuma, kas tiek veidots reorganizējot SIA "Momentum Latvija", nosaukums būšot "McCann - Erickson Baltic". Kā "Db" jau rakstīja, jaunais uzņēmums specializēsies Baltijas mēroga zīmolu (brendu) izstrādē. Jaunais uzņēmums tiek veidots pārprofilējot un par bāzi izmantojot "McCann - Erickson Riga" meitasuzņēmumu SIA "Momentum Latvija", kas līdz šim bija pasākumu mārketinga aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Strīdas par šņabja reklāmu

Imants Liepiņš [email protected], 12.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūra "McCann-Erickson Baltic" ir pārliecināta, ka Lietuvas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja "Stumbras" degvīna "Carskij Pokrov" reklāmas vizuāli atgādina viņu agrāk radītās alkohola "Kaznačeiskaja" reklāmas.Abu produktu reklāmās tiekot izmantotas militārpersonas un līdzīgi produkta vēsturiskās kvalitātes apraksti. "McCann-Erickson Baltic" nolēmusi vērsties Latvijas Reklāmas asociācijā, lai tā izskata un izvērtē šo problēmu no reklāmas profesionālās ētikas viedokļa. Tā kā "Kaznacheyskaya" reklāmas ir AS "Latvijas balzams" īpašums, tad arī uzņēmuma juristi pašlaik izskata šo jautājumu. "Stumbras" degvīna "Carskij Pokrov" reklāmas pasūtītājs ir degvīna vairumtirgotājs "Park MV", bet reklāmas autors - "Euro RSCG Riga". "Kaznacheyskaya" reklāmas kampaņa tika organizēta 2004. un 2005.gadā, "Carskij Pokrov" reklāmas kampaņa Latvijā norit no šā gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veicinās parlamentāro sadarbību

, 16.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.februārī Saeimā tika izveidotas desmit deputātu grupas, lai veicinātu Latvijas parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas parlamentiem, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

1.Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Ainars Latkovskis (JL), bet par vietnieci - Karina Pētersone (LPP/LC).

2.Latvijas un Grieķijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ērika Zommere (TP), bet par vietnieci - Sarmīte Ķikuste (JL).

3.Latvijas un Gruzijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dzintars Zaķis (JL), bet par vietnieci - Silva Bendrāte (JL).

4.Latvijas un Izraēlas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Boriss Cilevičs (SC), bet par vietnieku - Jakovs Pliners (PCTVL).

5.Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Turlais (LPP), bet par vietnieku - Nils Ušakovs (SC).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par šodien, 16.novembrī, Saeimā izveidotajām parlamentārās sadarbības grupām

, 16.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAPRESES DIENESTS

Jēkaba ielā 16, Rīga, LV 1811 Tālrunis: 708 7266 o Fakss: 708 7244

Ziņa presei

Ceturtdien, 16.februārī, Saeimā tika izveidotas desmit deputātu grupas, lai veicinātu Latvijas parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas parlamentiem.

1.Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Ainars Latkovskis (JL), bet par vietnieci - Karina Pētersone (LPP/LC).

2.Latvijas un Grieķijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ērika Zommere (TP), bet par vietnieci - Sarmīte Ķikuste (JL).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meklē karteli reklāmas nozarē

Andris Zeļenkovs [email protected], 16.06.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome pēc pašiniciatīvas, balstoties uz reklāmas nozares speciālistu izteikumiem presē, sākusi izmeklēšanu par iespējamo karteļa vienošanos starp reklāmas aģentūrām. Aģentūru pārstāvji ir pārsteigti par šo soli un noliedz jebkādas cenu vienošanās pastāvēšanu. Pagājušonedēļ Konkurences padome (KP) veikusi pārbaudes virknē reklāmas nozarē strādājošu uzņēmumu — reklāmas aģentūrās McCann - Erickson Riga, Metro Leo Burnett, DDB Latvija, TBWALatvija, kā arī mediju aģentūrā OMD Latvia. KP priekšsēdētāja v.i. Tatjana Jefremova Db apstiprināja, ka pārbaudes reklāmas aģentūrās veiktas tādēļ, ka padomei ir aizdomas par tā dēvētajiem karteļiem reklāmas biznesā. «Kartelis būtībā ir vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem,» paskaidroja T. Jefremova. Db aptaujātie reklāmas aģentūru pārstāvji pastāstīja, ka to birojos bez brīdinājuma ieradušās KP amatpersonas, kas, pamatojoties uz KP pilnvaru, pieprasījušas atsevišķus finanšu dokumentus, nopratinājuši aģentūru vadību, kā arī pārbaudijuši aģentūru vadītāju saraksti ar konkrētām personām — Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes locekļiem, kā arī lielāko reklāmas aģentūru vadītājiem. «KP amatpersonas pieprasīja uzrādīt arī pēdējo 2 gadu klientu līgumu kopijas, kā arī pārbaudīja elektronisko saraksti pēdējā pusotra gada laikā ar 8 konkrētām personām,» Db informē Metro Leo Burnett valdes priekšsēdētājs un LRA Komunikāciju aģentūru grupas vadītājs Ģirts Ozols. Aģentūru sarakste un dokumentācija esot pārbaudīta uz atsevišķiem atslēgas vārdiem, kā cena, vienošanās. Dažu KP apmeklēto aģentūru pārstāvji norādīja, ka pēc uzdotajiem jautājumiem bija noprotams, ka par pārbaudes iemeslu kalpojušas minēto aģentūru pārstāvju presē publicētie izteikumi par nepieciešamību kvalitātes noturēšanai celt aģentūru pakalpojumu cenas. KP priekšsēdētāja v.i. Tatjana Jefremova Db paskaidroja, ka iemesls aģentūru pārbaudēm ir KP pašiniciatīva. Savukārt, pašiniciatīvas pamatā varētu būt publikācijas presē, pieļāva T. Jefremova. Lietas izmeklēšana turpinās un izmeklēšanas interesēs viņa sīkākus komentārus nesniedza. McCann - Erickson Riga uzņēmumu grupas vadītājs Ainārs Ščipčinskis ir neizpratnē par viedokļa un domu apmaiņas interpretāciju no KP puses. «Jautājums ir par to, cik tieši un atklāti varam runāt par nozarē notiekošo. Ja likumu tulko burtiski, tad es nevaru sarunā ar konkurentu lietot vārdu cena,» pauž A.Ščipčinskis. Viņš ir neapmierināts, ka runājot presē par nozares problēmām, tiek traktēts par pārkāpēju. Par karteļa meklējumiem reklāmas nozarē, aģentūru pārstāvji ir pārsteigti, jo karteļa vienošanās reklāmas nozarē neesot iespējama dēļ lielā spēlētāju daudzuma. «Pat ja kādam industrijas dalībniekam būtu vēlme vienoties par cenu izlīdzināšanu jeb vienādošanu, tad tas nebūtu iespējams dēļ liela industrijas spēlētāju skaita un globāli/reģionāli konkurējošajiem gala īpašniekiem, kuri viennozīmīgi nosaka aģentūru finanšu politiku,» norāda Ģirts Ozols. Arī LRA prezidents un OMD Latvia direktors Henrijs Bukavs apgalvo, ka nekāda cenu vienošanās LRA aģentūru vai mediju aģentūru starpā nav bijusi. «Latvijā ir vismaz 100 reklāmas aģentūras, starp kurām nav reāli noslēdzams karteļa līgums. Šādas vienošanās meklējumi ir pilnīgi nepamatoti, jo mūsu aģentūras pakalpojumu cenas reāli nav cēlušās,» teic A.Ščipčinskis. Tiesa, reklāmas speciālisti norāda, ka cenu celšana būtu likumsakarīgs solis, lai noturētu reklāmas aģentūru pakalpojumu kvalitāti. Aģentūru cenas neesot mainījušās vairākus gadus, kaut arī ar iestāšanos ES un cenu telpas paplašināšanos reklāmas pakalpojumu cenām būtu jāpieaug atbilstoši citu valstu līmenim. «Karteļa vienošanās meklējumi ir nepamatoti, jo, piemēram, mūsu aģentūrā cenas nav mainījušās 5 gadus. Turpretī tirgū ir ļoti daudz dempinga gadījumu, kad cenas ir daudzkārt zemākas,» norāda DDB Latvija direktors Edgars Skulte. Db jau daudzkārt ziņoja, ka KP pārbaudīja arī degvielas tirgu un iespējamos karteļus tajā, bet pagaidām padome aizliegtās vienošanās nav konstatējusi. Karteli KP gada sākumā konstatēja

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Neziņa un draudi OlainMed darbiniekiem liek vērsties pie sabiedrības

Jānis Goldbergs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) ievēlēts par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju. Tādējādi A.Šleseram tiks dota iespēja īstenot priekšvēlēšanu solījumus par jaunu darbavietu radīšanu un ostas attīstību.

«Jau pirms vēlēšanām Ainārs Šlesers neslēpa, ka grib kļūt par brīvostas valdes priekšsēdētāju, un liela daļa viņa priekšvēlēšanu platformas bija saistīta ar ostas attīstību. Plānots palielināt ostas apgrozījumu no 30 miljoniem tonnu līdz 50 miljoniem tonnu gadā, rados tūkstošiem jaunu darbavietu. Lai to izdarītu, ostai būs jāīsteno ļoti agresīva politika, atņemot kravas Tallinas, Klaipēdas, arī somu un zviedru ostām,» norādīja A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe.

Jau ziņots, ka 1. jūlija vakarā Rīgas dome ievēlēja par brīvostas valdes locekļiem A.Šleseru, Andri Ameriku (LPP/LC), Mihailu Kameņecki un Vadimu Jerošenko (SC). Tā kā A.Ameriks un M.Kameņeckis jau bija brīvostas valdē, amatus valdē zaudēja bijušais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) un vicemērs, iepriekšējais brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ārgalis (TP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Sākas Spīdolas balvas ekonomikā laureātu balsojums

, 31.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 1. augustā tiek uzsākts sabiedrības balsojums par Spīdolas balvas ekonomikā 2008 kandidātiem.

Jau otro gadu pēc kārtas arī Latvijas sabiedrībai tiek piedāvāta iespēja izlemt šīs balvas likteni un paplašināt kandidātu loku, kas pamatoti spētu kandidēt uz šo valsts mēroga balvu ekonomikā.

Izvirzīt savu kandidātu vai nobalsot par kādu no jau nosauktajiem varēs Ekonomistu apvienības 2010 mājas lapā www.ekonomisti.lv, kā arī interneta portālos www.diena.lv un www.apollo.lv, izmantojot banerus ar norādi par balsojumu.

Šogad simtās, divsimtās un trīssimtās anketas aizpildītājs laimēs iespēju doties uz Briseli, ekskursijā uz Eiropas Parlamentu, ko nodrošina Spīdolas balvas ekonomikā atbalstītājs Valdis Dombrovskis, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas Latvijas delegācijas vadītājs. Spīdolas balvu ekonomikā ilggadējais atbalstītājs ir Hipotēku banka, savukārt informatīvo atbalstu sniedz laikraksts Diena un portāls Apollo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers apstiprināja, ka ir piekritis kandidēt par partijas priekšsēdētāju un apzinoties, ka partijas vadītājs ir arī premjera amata kandidāts.

Šlesers informējis valdi par saviem nosacījumiem, proti, tādā gadījumā viņš kongresā nominēs visus kandidātus valdei un tie būšot tikai cilvēki, kas ir guvuši vēlētāju uzticību Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, vēsta laikraksts Diena. Viņaprāt, valdē būs liels reģionu pārstāvju īpatsvars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ERGO maina valžu sastāvus

, 20.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olga Rezņika atstājusi ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes priekšsēdētājas amatu, Db.lv informēja AAS ERGO Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Karīna Lieģe.

Ar 28.03.2007 ERGO Baltijas valstu sabiedrību Valdē tiek veiktas sekojošas izmaiņas, tai skaitā ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes locekļu sastāvā:

ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību Valdes priekšsēdētāja Olga Rezņika pēc pašas vēlēšanās pirms termiņa beigām atstāj darbu Sabiedrību valdē. Rezņika strādāja Sabiedrību labā vairāk kā 16 gadu – sākotnēji kā BICO, BICO-Leks, vēlāk kā ERGO Kindlustuse AS un ERGO Elukindlustuse AS Valdes priekšsēdētāja, un visbeidzot 01.07.2004. viņa kļuva par ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību vienotās Valdes priekšsēdētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir piepildījies Db rakstītais, un Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma atstāj savu amatu. Aiziet arī viņas vietnieks Uģis Zemturis.

Uz jautājumu, kāpēc abi vadītāji nolēmuši Hansabanku pamest vienlaikus, viņi atbildēja, ka tas esot labākais veids - tādējādi uzreiz tiks atbrīvota vieta jaunai komandai.

Ceļš miglā tīts

Iepriekš izskanējis, ka I. Blūmai notiekot sarunas par darbu fiksēto sakaru uzņēmumā Lattelecom. Minēts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis. Taču Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa runas par I. Blūmas iespējamo darbu viņas pārstāvētajā uzņēmumā nedz noliedz, nedz apstiprina. "Nekāda vienošanās par amatiem panākta nav," apgalvo M. Celmiņa, šobrīd no plašākiem komentāriem atturoties. "Man nav bijuši nekādi piedāvājumi un par iepriekš izskanējušo neoficiālo versiju pati biju ļoti pārsteigta - tai nav nekāda pamata. Neeju no Hansabankas prom, lai strādātu kur citur," apgalvo I. Blūma. Lai arī tiek izteikti dažādi minējumi, ko viņa darīs turpmāk, tostarp izskanējis, ka I. Blūma varētu strādāt valsts aparātā vai ar to saistītā uzņēmumā, pati Hansabankas valdes priekšsēdētāja vairākkārt uzsver, ka viņai padomā neesot neviens konkrēts uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darina iemauktus banku sektoram

Jānis Lasmanis, Ieva Mārtiņa, Db, 06.02.2009

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš

Foto: Edmunds Brencis, Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku atbildības un iespējamo zaudējumu palielināšana - tādas ir Tieslietu ministra atbalsta programmas galvenās nostādnes hipotekāro kredītu ņēmējiem.

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis BērziņšJau vēstīts, ka arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers janvāra sākumā pauda viedokli, ka vajadzētu izstrādāt īpašu likumu, ar kuru bankām krīzes laikā liegt iespējas vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņš piedāvā pieņemt īpašu likumu, ar kuru tiktu noteikts trīs gadu moratorijs, kura laikā neviena banka nevarētu no mājokļiem izlikt nevienu cilvēku, kurš krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. LPP/LC Saeimas frakcija šobrīd arī strādājot pie grozījumiem jau esošajos likumos. Tie uzlabotu patērētāja tiesību nodrošināšanu attiecībās ar bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien SIA "Rīgas ūdens" padomes sēdē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Iepriekš, 8.septembrī, "Rīgas ūdens" dalībnieku sapulce no jauna izveidotajā uzņēmuma padomē ievēlēja AS "SEB atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāju Daci Ljusu un Kleinbergu.

Savukārt 19.janvārī tika ievēlēts arī trešais padomes loceklis - par to kļuva Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, akadēmiķis Tālis Juhna.

Līdz ar to padome varēja sākt darboties pilnā sastāvā.

LETA jau ziņoja, ka izsludināts arī konkurss uz "Rīgas ūdens" divu valdes locekļu amata vietām, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Konkurss izsludināts uz valdes locekļa amatu ar kompetenci "Rīgas ūdens" stratēģijas izstrādes un ieviešanas jomā, korporatīvās pārvaldības jomā, finanšu vadības jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā, kā arī uz valdes locekļa amatu ar kompetenci sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas jomā, ūdensvada un kanalizācijas tīklu un inženierbūvju uzturēšanas jomā un kompānijas drošības vadības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ainārs Ozols, šobrīd SEB Unibankas vecākais viceprezidents un valdes priekšsēdētāja vietnieks, no šā gada 2. jūlija kļūs par SEB Unibankas prezidentu un valdes priekšsēdētāju, Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Ainārs Ozols pārņems līdzšinējā SEB Unibankas prezidenta, valdes priekšsēdētāja Viestura Neimaņa pienākumus. Pēc 13 gadu ilgās darbības bankā, 3,5 no tiem SEB Unibankas prezidenta amatā, Viesturs Neimanis ir nolēmis pārtraukt darbu bankā. Viesturs Neimanis turpinās darbu esošajā pozīcijā līdz šā gada 2. jūlijam, savukārt pēc tam kļūs par SEB Unibankas prezidenta Aināra Ozola un SEB Unibankas valdes padomnieku, kā arī turpinās darbu SEB grupas uzņēmumu padomēs.

SEB grupas Retail Banking divīzijas vadītājs Bo Magnussons: "Viesturs Neimanis ir ļoti veiksmīgi šo gadu laikā vadījis SEB Unibankas grupu. Viesturam ir izdevies attīstīt un pilnveidot SEB Unibanku kā universālu banku ar plašu pakalpojumu klāstu, nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepieciešamos finanšu pakalpojumus un SEB grupas kompetenci. Esmu gandarīts, ka Viesturs ir piekritis kļūt par SEB Unibankas vadības padomnieku, jo viņa pieredze, zināšanas un kompetence ir nenovērtējama. Savukārt, Aināra Ozola padziļinātās zināšanas par SEB grupu un SEB Unibanku, šos gadus strādājot roku rokā ar bankas vadītāju, ir ļoti nozīmīgs faktors, lai tieši viņam uzticētu vadīt SEB grupu Latvijā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Circene vadīs deputātu grupu Parlamentārieši Āfrikai

, 07.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7.decembrī Saeimā izveidotas piecas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ungārijas, Japānas, Maķedonijas un Islandes parlamentiem, kā arī grupa Eiropas parlamentārieši Āfrikai (AWEPA), Db.lv informēja Saeima.

1.Deputātu grupa sadarbībai ar Ungārijas parlamentu. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Silva Bendrāte (JL), bet par vietnieku - Vitālijs Orlovs (SC).

2.Deputātu grupa sadarbībai ar Japānas parlamentu. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Porietis (TP), bet par vietnieku - Artūrs Rubiks (SC).

3.Deputātu grupa sadarbībai ar Maķedonijas parlamentu. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Silva Bendrāte (JL), bet par vietnieku - Leopolds Ozoliņš (ZZS).

4.Deputātu grupa sadarbībai ar Islandes parlamentu. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Silva Bendrāte (JL), bet par vietnieku - Uldis Ivars Grava (JL).

5.Deputātu grupa "Eiropas parlamentārieši Āfrikai (AWEPA)". Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ingrīda Circene (JL), bet par vietnieku - Staņislavs Škesters (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Nav skaidrs, kādēļ tiek steigta FKTK vadības maiņa un remontēts kompetentākais uzraudzības posms

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Prezidents izsludina FKTK darbu būtiski ietekmējošos grozījumus likumā

LETA, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidetnts Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī paredz kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniekam par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.

Parlaments šos grozījumus pieņēma 13.jūnijā.

Tie paredz, ja padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.

Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvos līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima atbalsta kompensāciju izmaksāšanu Putniņam un Razānei par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, - paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi FKTK likumā.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz: ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.

Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu, lai piesaistītu personāla atlases kompāniju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja atlases nodrošināšanai.

Iepirkuma ietvaros iecerēts, ka personāla atlases kompānija izraudzīsies FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentus, tostarp veiks tirgus izpēti, pretendentu piesaisti un novērtēs vadības kompetences.

Valsts kanceleja piedāvājumus gaidīs līdz šā gada 25.jūnijam.

FKTK priekšsēdētāja amata pretendentu atbilstību vakantajam iestādes vadītāja amatam izvērtēs komisija Valsts kancelejas direktora vadībā, Valsts kancelejai nodrošinot atlases komisijas sekretariāta funkcijas. Atlases procesā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

Lai nodrošinātu atbilstošu pretendentu dalību atlasē, FKTK priekšsēdētāja amata atlases veikšanai tiks pieaicināti neatkarīgi personālvadības speciālisti, kuriem ir gan teorētiskā, gan praktiskā sagatavotība, gan praktiskā pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas zelta menedžeri

Māris Ķirsons kopā ar Rudīti Spakovsku, 21.08.2007

SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāju Nilu Melngaili (attēlā) kopā ar a/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāju Adrianu Dāvi pēc Lursoft pētījuma varētu dēvēt par efektīvākajiem vadītājiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāju topā pēc nodarbināto skaita līderos ir uzņēmumi ar valsts kapitālu, taču privātie tos pārspēj pēc peļņas un apgrozījuma uz strādājošo.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2006. gada finansiālās darbības pārskatiem uzņēmumos. "Faktiski tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem analizēt uzņēmumu vadītājus, to darbību, kuri vada lielus darbinieku kolektīvus (1000 un vairāk)," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šis pētījums vairāk rada jautājumus nekā atbildes.

Rāda situāciju

Būtiski atšķiras ne tikai apgrozījums un peļņa uz vienu strādājošo, kā arī administrācijas izmaksu īpatsvars no uzņēmuma ieņēmumiem. "Augstākais rādītājs administrācijas izmaksām pret apgrozījumu bija 12.7 %, zemākais 0.8 - 1.1 %, tomēr vidēji tas svārstās ap 2.5 % un lielā mērā saistīts ar uzņēmuma darbības jomu, un arī ar īpašnieku struktūru," skaidro A. Brūvelis. Viņš arī uzsver, ka jebkuras komercsabiedrības mērķis ir gūt peļņu, tomēr pētījums rāda -augstas administratīvās izmaksas ne vienmēr to nodrošina. Viņam pārdomas raisa arī valdes locekļu vadīto kompāniju apgrozījums uz vienu strādājošo, kas labākajiem ir 50 000 - 100 000 Ls apmērā, bet vājākajiem - mazāk par 10 000 Ls. "Nezinu, vai ar apgrozījumu 3440 Ls uz vienu strādājošo ir iespējama normāla komercdarbība, ja pēc nodokļu nomaksas vidēji vienam darbiniekam tikko sanāk minimālā alga, ko izmaksāt uz rokas, pat optimistiski pieņemot nereālu situciju, ka apgrozījumu veido tikai ienākumi no pakalpojumu sniegšanas," uzsver A. Brūvelis. Viņaprāt, šajos gadījumos būtu jāvērtē, vai uzņēmums veic komercdarbību, vai nodarbojas ar sociālo funkciju veikšanu, kuras pamatmērķis ir samaksāt algas darbiniekiem. «Negribētos pieļaut domu, ka šādos lielos uzņēmumos varētu būtu iespējamas aplokšņu algas,» atzīst A. Brūvelis. Līdzīga diference ir vērojama arī attiecībā uz viena strādājošā nopelnīto 2006. gadā. Labākajos uzņēmumos darbinieki radījuši peļņu līdz pat 20 000 Ls gadā, kamēr citi strādā ar ievērojamiem zaudējumiem. Viņš arī secina, ka vairāku uzņēmumu darbinieku efektivitāte ir ļoti zema - apgrozījums uz 1 strādājošo gadā ir mazāk par 10 000 Ls, kas ir nekonkurētspējīgs ES tirgū

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru