Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.
Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.
Labas perspektīvas obligāciju tirgum
Parāda tirgum arī klājas labi, ASV Valsts kases 10-gadīgā parāda ienesīgumam samazinoties līdz 3,9%. Galvenais jautājums, ko tirgus uzdod, ir procentu likmju samazināšanas laiks un dziļums. Spriežot pēc Federālo rezervju sistēmas procentu likmju nākotnes līgumiem, tirgus sagaida pirmo procentu likmes samazinājumu 2024. gada martā, kas aizsāks mīkstākas monetārās politikas ciklu, kas ilgs līdz 2025. gada februārim. Tirgus sagaida, ka cikla beigās bāzes likme sasniegs 3,75%, t.i. 175 bāzes punktu zem pašreizējā līmeņa. Šādas gaidas ir labvēlīgas gan ASV prezidenta vēlēšanām, gan daudzām ASV korporācijām, kurām būs jāsāk refinansēt par zemām pandēmijas laika likmēm emitētie parādi. Ņemot vērā šo faktoru, tirgus gaidas attiecībā uz procentu likmēm šķiet diezgan pamatotas.
Zelta cenas nespēj noturēties jaunos maksimumos
Mēs redzējām, kā zelta cenas beidzot pārvarēja XAU/USD 2050 pretestību un Āzijas tirdzniecības stundu laikā “uzlidoja” līdz visu laiku rekordlīmenim – 2136 dolāri par Trojas unci. Tomēr rallijs izrādījās īslaicīgs, cenām ātri atkopjoties līdz jau minētai pretestības zonai. Laiks rādīs, vai šī izlaušanās bija “īsta”, vai arī tas bija tikai buļļu slazds, taču viens ir skaidrs – maz ticams, ka zelta cenas ilgi noturēsies pašreizējos cenu līmeņos.ASV dolāram pēdējās nedēļas ir diezgan grūtas. Pagājušajā reizē mēs minējām 1,0720 līmeni kā iespējamo “aktivizācijas punktu” nopietnākai EUR/USD pāra virzībai augšup, un tieši tas arī notika. Pārim pat izdevās pārbaudīt 1,1000 atzīmi, taču rudeni tas noslēdza nedaudz vājākos līmeņos. Nesenie notikumi nav mainījuši ilgtermiņa pozitīvās prognozes attiecībā uz dolāru, taču, protams, gribētos redzēt vairāk pierādījumu tam, ka esam uz pareizā ceļa. Jebkurš nedēļas / mēneša noslēgšanas līmenis zem EUR/USD 1,0500 tagad liecinātu, ka šis scenārijs atkal ir aktuāls.
Lielākās pasaules ekonomikas joprojām uzrāda viduvējus rezultātus
Pretēji gaidītajam Ķīnas ražošanas sektorā, novembrī bija vērojama pārsteidzoša atveseļošanās – Caixin ražošanas PMI indekss pieauga līdz 50,7 punktiem, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša 49,6 punktiem. Tomēr tas kontrastēja ar oficiālajiem valdības PMI datiem, kas atklāja ražošanas aktivitātes lejupslīdi. Nozīmīgs aktivitāti veicinošs faktors bija vietējo jauno pasūtījumu uzlabojums, jo tas daļēji mazināja joprojām vērojamo efektu no pieprasījuma problēmām ārējos tirgos. Tā kā dati liecina par neviennozīmīgu ainu, joprojām tiek aicināts sniegt papildu fiskālo atbalstu, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Gaidāms, ka arī novembrī Ķīnas eksports samazinājās – pēc 6,4% sarukuma oktobrī Ķīnas eksporta apjomi zaudēja vēl 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembra mēnesi.
No otras puses, bija manāma Ķīnas pakalpojumu sektora aktivitātes palielināšanās, kas pārspēja gaidīto un ļāva atgūties pēc gada sākumā novērotā palēninājuma. Būtiska nozīme vietējā pieprasījuma veicināšanā bija Pekinas konsekventai stimulējošo pasākumu piemērošanai, kas sekmēja šo pozitīvo tendenci – novembrī Caixin Ķīnas pakalpojumu sektora PMI indekss uzrādīja atveseļošanos, pieaugot līdz 51,5 punktiem (50,4 punkti oktobrī).ASV ražošanas tempi turpināja uzrādīt ierobežotu aktivitāti, ko raksturoja turpmāks nodarbinātības samazinājums rūpnīcās. Darbinieku pieņemšana palēninājās, un pieauga atlaišanas gadījumu skaits, sniedzot papildu pierādījumus tam, ka tautsaimniecība pēc spēcīgas izaugsmes iepriekšējā ceturksnī zaudē tempu. ISM ziņoja, ka tās ražošanas nozares iepirkumu vadītāju indekss nemainījās un bija 46,7. Tas ir jau 13. mēnesis pēc kārtas, kad PMI saglabājas zem 50, liecinot par ražošanas sektora sarukuma turpināšanos. Tikmēr ASV pakalpojumu sektorā bija vērojama augšupeja, ko veicināja paaugstināta uzņēmējdarbības aktivitāte. Tomēr jauno pasūtījumu apjoms joprojām stagnēja, un ražošanas resursu inflācijas rādītājs samazinājās, atspoguļojot augstāku procentu likmju novēloto ietekmi.
Eirozonas apstrādes rūpniecībā ir stingri iesakņojies lejupslīdes teritorijā – HCOB galīgais ražošanas nozares PMI novembrī sastādīja 44,2 (43,1 punkts oktobrī). Tas liecina, ka bloka tautsaimniecība kārtējā ceturksnī, visticamāk, atkal saruks – galvenokārt dominējošajā pakalpojumu nozarē joprojām pastāvošo problēmu dēļ. Inflācija trešo mēnesi pēc kārtas samazinājās vairāk, nekā gaidīts, pastiprinot spekulācijas par iespējamu likmju samazinājumu pavasara sākumā, kas ir pretrunā ar ECB sniegtajām (skaidrām) norādēm.
Bez darvas karotes medus mucā
Var teikt, ka tirgi Ziemassvētkus un Jauno gadu gatavi svinēt labā noskaņojumā un ar mēreni optimistiskām gaidām attiecībā uz 2024. gadu. Būtu loģiski, ja tuvākajās nedēļās būtu vērojama vismaz neliela korekcija. Ilgtermiņa ASV valdību parāda ienesīgums var atgriezties pie 4,50%, un S&P 500 indekss var pārbaudīt 4400-4500 atbalsta līmeni. Tajā pašā laikā svarīgs S&P 500 4630 punktu līmenis, par kuru rakstījām ikmēneša apskatos, nu ir pārvarēts, un buļļiem ir atvērts ceļš uz 5500+ līmeņiem, kaut gan seklas recesijas gadījumā indeksa kāpums līdz šādiem līmeņiem ir maz ticams. Stagflācijas gadījumā akciju tirgi būs sliktākā situācijā. Šādā scenārijā centrālās bankas būtu spiestas saglabāt likmes pašreizējā līmenī vai pat paaugstināt tās, kas negatīvi ietekmētu gan uzņēmumu peļņu, gan parāda apkalpošanas izmaksas. Tomēr šāds scenārijs joprojām ir maz ticams, un tas lielā mērā atkarīgs no izejvielu, galvenokārt naftas cenām, kuru kāpumu līdz šim, cita starpā, ierobežojis Ķīnas pieprasījuma samazinājums.
