Valsts pārvaldē būtu iespējams atrast kādu lieku amatu, taču izdevumi tai būtu jāpalielina, nevis jāsamazina, jo algas ir pārāk zemas, un tas noved pie nekvalitatīviem lēmumiem, skaidro DnB Nord bankas analītiķis Pēteris Strautiņš.

P. Strautiņš biznesa portālam Nozare.lv norāda, ka patlaban budžeta bilanci stutē peļņas izņemšana no valsts uzņēmumiem, kā arī neatbilstoši lielais algas nodokļu slogs, kas dzen ekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotājus ārā no Latvijas. Turklāt pašreizējā situācija tikai samazina nākotnē sociālajām vajadzībām pieejamo naudu, tāpat kā pašreizējā kavēšanās ar sociālā budžeta izdevumu samazināšanu.

Savukārt par strukturālajām reformām, par kurām plaši runāts dažādos līmeņos, Strautiņš saka, ka tās ir vajadzīgas, taču tās nebūs īstermiņa naudas taupīšanas pasākums, jo sākotnēji prasīs izdevumus.

Strautiņa skatījumā pašlaik visiem par ekonomiku informētiem cilvēkiem ir skaidrs, ka bez sociālo izdevumu samazināšanas neiztikt, taču atzīt to esot ļoti grūti.

«Tas ir iemesls, bet ne attaisnojums [budžeta konsolidācijas novilcināšanai], jo neizlēmība budžeta jautājumā noved pie tā, ka jau pašlaik tiek atlikti investīciju plāni Latvijā, netiek paaugstināts valsts kredītreitings, kas nozīmē, ka samazinās nākotnes nodokļu ieņēmumi, bet pieaug nākotnes izdevumi par parādu apkalpošanu un bezdarba pabalstiem,» uzsver analītiķis.

Eksperts uzskata, ka esošajā situācijā šādā veidā tēlot kvēlu grūtdieņu aizstāvjus [iebilstot pret sociālā budžeta samazināšanu] ir augstākajā mērā liekulība, jo izdevumu nesamazināšana pašlaik nozīmē vēl lielāku izdevumu samazināšanu nākotnē.

«Tas, cik šogad izdosies atgūt no ēnu ekonomikas, cik vēl santīmus var sakasīt valsts pārvaldē, ir otršķirīgi jautājumi. Pats svarīgākais ir tas, ka ekonomikas produktīvā daļa nespēj nest tādu sociālo izdevumu slogu, kāds tai ir uzkrauts un kas radās, valdībai interpretējot trekno gadu īslaicīgo un pārejošo nodokļu ieņēmumu kāpumu kā ilgtspējīgu,» kritiski noskaņots ir Strautiņš, norādot, ka šādas politikas rezultātā pašlaik valsts speciālā budžeta izdevumi reālā izteiksmē ir par 80% lielāki nekā 2004.gadā, kamēr reālais iekšzemes kopprodukta (IKP) ir aptuveni 2005.gada otrās puses līmenī.

Kā ziņots, koalīcijas partiju sadarbības padome pirmdien vienojusies par šā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 27 miljonu latu apjomā, bet par pārējo nepieciešamo summu sarunas turpināsies.

Ieņēmumu palielināšanu plānots nodrošināt, realizējot efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu.

Finanšu ministrijas izstrādātais konsolidācijas priekšlikums piedāvā samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās) par 10%, tādējādi nodrošinot divu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā, kā arī par 1% samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā.

Tādējādi 10% samazinājums attiektos uz 9600 tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto, bet 21 000 valsts budžeta iestādēs nodarbināto netiks piemērota samazināšana.

Finanšu ministrija piedāvā jau 2010.gadā paredzēto, bet neieviesto PVN samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12% uz 22%. Realizējot šo pasākumu, plānots papildus ieņemt 1,6 miljonus latu. Patlaban samazinātā likme tiek piemērota tikai mājsaimniecībām, bet siltuma ražotājus tas neietekmē. Tiesa gan, koalīcija par šo pasākumu vēl nav vienojusies.

Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, tiek piedāvāts ieviest nodevu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai.

Lai saņemtu pirmreizējo licenci šādai uzņēmējdarbībai, būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 000 latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadējā nodeva būs 10 000 latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licencēšanu, papildus valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu.

Tāpat tiek piedāvāts pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī.

Tiek piedāvāts palielināt arī nodokli azartspēlēm, un konkrēti aprēķini šobrīd tiek veikti.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra