Jaunākais izdevums

Anglijas Augstās tiesas Karalienes tiesas departaments devis rīkojumu iesaldēt gandrīz visus Oļega Stepanova aktīvus, raksta Neatkarīgā.

Laikraksts arī norāda Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pagājušā gada pašās beigās šo Anglijas tiesas rīkojumu atzinusi par pamatotu un nekavējoties izpildāmu Latvijas Republikas teritorijā.

Pērn oktobrī trīsdesmit vienas Maltā, Kiprā, Kaimanu salās un Libērijā reģistrētas kompānijas vārdā ticis iesniegts prasības papildinājums Anglijas tiesai pret O. Stepanovu par zaudējumu atlīdzību. Prasītāji lūdz atzīt zaudējumus 135 milj. ASV dolāru jeb 71,55 milj. Ls apmērā, kurus nodarījušas piecas ārzonā reģistrētas kompānijas un O. Stepanovs personīgi kā šo kompāniju īpašnieks un labuma guvējs.

Tiesas dokumentos teikts, ka O. Stepanovs no 2002.gada 26.jūlija līdz 2005.gada 11.februārim ir bijis Latvijas kuģniecības (LK) padomes loceklis, savukārt katrs no prasības pieteicējiem ir LK koncernā ietilpstoša meitas sabiedrība. O.Stepanovs kā LK padomes priekšsēdētājs un trīs LK valdes locekļi noorganizējuši 63 frakts darījumus par mākslīgi zemām cenām, ar citiem LK neizdevīgiem noteikumiem saskaņā ar krāpniecisku shēmu.

Anglijas tiesa atzinusi, ka minētā shēma radīta, lai O. Stepanovs, izmantojot savā kontrolē esošo kompāniju RecoletosLimited un krāpšanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus.

Anglijas tiesa uzsvērusi, ka aresti «jo īpaši piemērojami» tādu kompāniju aktīviem kā SIA SSF Grupa, a/s Topmar Baltic Investments, a/s Topmar Holdings u.c. Tāpat iesaldēti O.Stepanova līdzekļi dažādās bankās un kredītiestādēs Latvijā un Šveicē. Arestēts arī O.Stepanova kompānijai Iolite Limited piederošais lidaparāts Cessna Model 525A Citation CJ2. Tā vērtība lēsta uz 5,8 milj. ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meroni noturējis ap 250 Kālija parka akcionāru sapulces, rīkojot tās katru darbadienu

Ieva Mārtiņa, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LatRosTrans pārsūdzējis tiesas lēmumu par cauruļvadam uzliktajiem ierobežojumiem

Ieva Mārtiņa, 22.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils naftas meitas uzņēmums LatRosTrans ir pārsūdzējis Daugavpils tiesas lēmumu, saskaņā ar kuru tika uzlikts aizliegums veikt darbības saistībā ar tehnoloģiskās naftas pārvietošanu no maģistrālā naftas cauruļvada Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā uz rezervuāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Topmar Baltic Investments valdē un padomē mainās amatpersonas

Elīna Pankovska, 25.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktas izmaiņas uzņēmuma a/s Topmar Baltic Investments padomē un arī valdē, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

No padomes atbrīvots tās priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Ovods, kurš turpmāk pildīs padomes locekļa pienākumus, un padomes locekle Māra Zepa. Par jauno padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Sergejs Gaidajs, bet par padomes priekšsēdētāju – Sergejs Kasins.

Savukārt a/s Topmar Baltic Investments valdē iecelts Aleksandrs Kuļikovs, kurš pildīs valdes priekšsēdētāja pienākumus ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem. Par valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem kļuvis arī Sergejs Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēja enerģijas ražotāji draud vērsties tiesā, ja neizdosies vienoties ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs

Žanete Hāka, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēja elektroenerģijas ražotājiem ir normatīvajos aktos noteiktas tiesības ražot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un pārdot to publiskajam tirgotājam, tomēr nepastāv tiesiskas attiecības starp ražotāju un publisko tirgotāju, jo tas nepārņem iepriekšējā publiskā tirgotāja, AS Latvenergo uzņemtās saistības.

Tā norāda Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības (VERS) valdes priekšsēdētājs Kristaps Stepanovs.

«Es patiesi ceru, ka tuvākajā laikā kopīgiem spēkiem spēsim rast risinājumu, kas abām līguma slēdzēja pusēm būs vienlīdz labvēlīgs un līdzvērtīgs, jo pretējā gadījumā vēja elektroenerģijas ražotāji būs spiesti vērsties ar prasību pret Latvijas valsti kā sākotnējo publisko personu par normatīvajos tiesību aktos noteikto pienākumu nepildi,» saka K. Stepanovs.

Šā gada 1. janvārī, stājoties spēkā likumam «Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā», tika veiktas izmaiņas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu maksājumu administrēšanā, mainot to personu, kas turpmāk veiks Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktos uzdevumus, un nosakot, ka no šī gada 1. aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pildīs līdzšinējā publiskā tirgotāja AS Latvenergo meitas sabiedrība - AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamā enerģija vairs nav tikai alternatīva, šobrīd jau var runāt par visu fosilo enerģijas veidu aizvietošanu vēl mūsu dzīves laikā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Eiropas Savienības mērķis ir panākt 20% atjaunojamās enerģijas izmantošanu gala patēriņā līdz 2020. gadam un 35% līdz 2030. gadam, taču šie mērķi tehnoloģiju attīstības iespaidā jau tiek uzskatīti par pārāk pieticīgiem,» atzīst K.Stepanovs, norādot, ka atjaunojamo energoresursu (AER) progresu virza ne tikai Eiropas Savienība (ES). «Kalifornija sasniegs 50% AER mērķi 2020. gadā, kas ir 10 gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots. Arī citi ASV štati izvirza, piemēram, 75% vai 100% mērķus noteiktā periodā. 20-30% līmenis jau kļūst par vakardienu,» pauž VEA valdes loceklis.

Tāpat K.Stepanovs norāda, ka attīstījušās ir arī AER tehnoloģijas. «Tehnoloģijas attīstība saules, vēja un biomasas izmantošanā būtiski palielina atjaunojamās enerģijas ražošanas efektivitāti, kā arī samazina pašizmaksu līdz konkurētspējīgam līmenim, ļaujot zaļajai enerģijai pietuvoties tirgus cenai,» atzīmē K.Stepanovs, aicinot atjaunojamo enerģiju neuztvert tikai kā iespēju sasniegt uzstādītos mērķus. «AER spēj nodrošināt arī zemāku elektroenerģijas cenu, apgādes drošību un kliedētās enerģijas attīstību,» uzsver VEA valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - No OIK varētu atteikties tuvāko triju gadu laikā

LETA, Db.lv, Armanda Vilcāne, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), trešdien žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.

Lai atceltu OIK, ministrija piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā, noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru.

Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, veidot izmaiņas tā administrēšanā, nosakot prasību stacijām iekļaut palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmai, tādējādi samazinot lietotāju maksājumus.

Tāpat EM rosina pārskatīt iekšējās peļņas normas (IRR) metodiku, kā arī ieviest zaļo sertifikātu modeli. EM skaidro, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām. Šāda atbalsta sistēma jau darbojas Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Polijā, Rumānijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka vēja elektrostaciju (VES) kopējā uzstādītā jauda Latvijā līdz 2028. gadam varētu sasniegt 267 megavatus (MW).

To, atsaucoties uz Latvijas Pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu, atklāj AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis, piebilstot, ka vējš ir viens no perspektīvākajiem atjaunojamo energoresursu (AER) veidiem elektroenerģijas ražošanas segmentā. Jau ziņots, ka Latvenergo tuvāko trīs gadu laikā ir iecerējis realizēt vēja parka pilotprojektu, bet ap 2025. gadu energokoncerns varētu sākt domāt arī par lielāku vēja parku izveidi. Nozares pārstāvji šo ieceri pagaidām vērtē piesardzīgi.

Gatavi ieguldīt

Racionāla VES jaudu integrācija kopējā Latvenergo ģenerācijas portfelī ir viens no konkurētspējīgas elektroenerģijas ražošanas pamatnosacījumiem, skaidro M.Balodis, atgādinot, ka uzņēmuma īpašumā jau šobrīd ir VES Ainažos. «Šajā stacijā uzstādītā jauda ir ap vienu megavatu. Arī pilotprojekta ietvaros esam iecerējuši izbūvēt salīdzinoši nelielas stacijas ar kopējo jaudu apmēram 10MW. Šobrīd plānots, ka stacijas tiks izvietotas Kurzemē, taču tiek izskatītas arī citas teritorijas. Tāpat pašlaik veicam ieguldāmo līdzekļu aplēsi un iespējamo risku novērtēšanu. Jāatzīmē, ka liela mēroga projektos, izmantojot aprobētas un plaši pielietotas tehnoloģijas, īpatnējās ražošanas izmaksas iespējams ievērojami samazināt, taču pilotprojekta gadījumā šīs izmaksas ir lielākas, jo, neraugoties uz augstu darbības efektivitāti, atdeves rādītāji var būt zemāki. Tajā pašā laikā, realizējot šādus projektus, tiek būtiski mazināti lielu investīciju riski,» pauž M.Balodis, uzsverot, ka uzņēmums sistemātiski pēta jaunu enerģijas ģenerācijas avotu izveides iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien AS Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulcē pārvēlēta jauna padome un tajā vairs nedarbosies Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un viņa nometnes pārstāvji, savukārt tajā ievēlēts ir Olafs Berķis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

VN padomē ievēlēti Vladimirs Egers, Kristofers Teopanis Matsakos, Mihails Dvoraks, Javeds Ahmeds, Rubils Jilmazs, Marks Morrels Vērs, kā arī no jauna ievēlētie Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Olafs Berķis un Ivars Bērziņš.

Padomē vairs nav ievēlēti Davids Anstis, Meroni, Jānis Hāze, Aivars Gobiņš un Davids Aleksandrs Šlafs.

Meroni nometnes pārstāvis Aivars Gobiņš pauda viedokli, ka izmaiņas VN padomē liecina, ka starptautiskais koncerns Vitol ir pakļāvies «Latvijas oligarhu interesēm» un ka šis uzņēmums esot gatavs iesaistīties no likumības viedokļa apšaubāmos darījumos, kādu uzņēmums esot īstenojis jau 2006.gada rudenī, «slēdzot slepenu vienošanos ar tiesājamā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītu personu grupu par VN privatizāciju».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs: Visu esmu deklarējis un tiesu darbi Anglijā mani nebiedē

LETA, 19.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publisko liecības par Šķēles, Savicka, Lemberga un Ventspils uzņēmēju kopīgu dalību LK privatizācijā

LETA, 25.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zariņš piedāvā risinājumu OIK afēras likvidācijai

Armanda Vilcāne, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Ventspils tranzīta karos munīcija beigusies

Egons Mudulis, 28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stepanovs atzīst savstarpējo strīdu neauglīgumu un zaudējumus.

Domāju, ka tie jau ir beigušies, par tā dēvētajiem Ventspils tranzīta kariem saka SS&F Group padomes priekšsēdētājs Oļegs Stepanovs, kuram joprojām saglabājušās intereses vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos. Viņš pats gan labprātāk runā par transporta, loģistikas, terminālu un stividoru pakalpojumu jomu, jo vārdam «tranzīts» esot negatīva pieskaņa. Savstarpējie uzņēmēju strīdi, kam pamatā bijusi Lemberga nespēja pieņemt citu uzņēmēju pēkšņo nepaklausību, kā arī pēdējo karstasinība, dārgi maksājusi visiem iesaistītajiem, kuriem pēdējais laiks sēsties pie sarunu galda.

Kādas šobrīd ir jūsu biznesa intereses un kas ir palicis pāri pēc teju 30 gadiem, kopš esat saistīts ar Ventspili, kā vērtējat savu situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijai ir potenciāls kļūt par vēja enerģijas lielvalsti

Armanda Vilcāne, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvija varētu nodrošināt šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam, intervijā DB atklāj Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

Šobrīd no visas Latvijā saražotās enerģijas vēja enerģija veido ne vairāk kā 2,5%, taču K. Stepanovs uzskata, ka tuvāko gadu laikā šo īpatsvaru varētu palielināt līdz pat 15%.

Fragments no intervijas

Kas būtu jādara, lai nākotnē Latvija patiešām kļūtu par vēja enerģijas lielvalsti?

Sākumā būtu jāsaprot, kādas ir Latvijas stiprās un vājās puses. Katru gadu no citām valstīm mēs iepērkam vairāk nekā divas teravatstundas elektroenerģijas, izmantojot iespēju iegādāties enerģiju lētāk. Tajā pašā laikā mēs šo enerģiju varētu ražot arī paši, akumulējot iegūtos līdzekļus Latvijas tautsaimniecībā.

Viena no iespējām ir attīstīt vēja elektrostacijas, kas nākotnē pēc saprātīga atbalsta termiņa beigām spētu realizēt elektroenerģiju pie jebkuras cenas. Tādējādi tirgū tiktu piedāvāts lielāks elektroenerģijas apjoms, un, pieaugot piedāvājumam, samazinātos gala cena. Šobrīd liels potenciāls ir energoinfrastruktūras projektam Kurzemes loks, kas izbūvēts, lai attīstītu vēja elektrostacijas. Diemžēl pašlaik pie tā vēl nav pieslēgta neviena stacija, līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka ir infrastruktūta, bet vēja elektrostaciju nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas izmantošanā Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, Dienas Bizness organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā uzsvēra Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis, tāpēc šī resursa izmantošana būtu jāatbalsta valstiskā līmenī.

Lietuvā šobrīd uzstādīts 521 MW vēja enerģijas jaudas, bet Igaunijā - 384 MW, kas ir attiecīgi 7,4 un 5,5 reizes vairāk nekā Latvijā, kur uzstādītā jauda ir 70 MW, informēja M.Kuņickis, uzsverot, ka nākotnē vēja enerģijas izmantošana pasaulē un Baltijā varētu attīstīties.

«Paredzams, ka Baltijā uzstādītās vēja enerģijas jaudas palielināsies - Igaunijā šis cipars varētu sasniegt 1825 MW, Lietuvā - 849 MW, bet Latvijā - 594 MW,» pauda M.Kuņickis. Tajā pašā laikā Latvenergo ražošanas direktors norādīja arī uz vairākām nepilnībām Latvijas likumdošanā, kas šo procesu varētu bremzēt. «Lielu vēja parku Latvijā uzbūvēt nevar, jo ir ļoti daudz dažādu ierobežojumu,» atzina M.Kuņickis, aicinot atbildīgās personas valstiskā līmenī domāt par vēja enerģijas resursa izmantošanas veicināšanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LatRosTrans turpina pētīt naftas cauruļvada Polocka - Ventspils pārveidošanas iespējas

Žanete Hāka, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LatRosTrans (LRT) ir pabeidzis naftas cauruļvada posma 250 kilometru konservāciju no Lietuvas robežas līdz Ventspilij un turpina izvērtēt iespējas tā funkcionālai pārveidošanai, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pilotprojekta ietvaros, kas tika uzsākts šā gada pavasarī, tika veikta speciāla 8,2 kilometru garā cauruļvada posma diagnostika un nepieciešamā uzlabošana hidrauliskajiem izmēģinājumiem, kuru rezultātā secināts, ka cauruļvads var izturēt līdz 48 bāru jaudu.

LRT vadītājs Igors Stepanovs norāda, ka šī gada uzņēmuma būtiskākais notikums ir Augstākās tiesas lēmums noraidīt Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba apelācijas sūdzību pret LRT par tās īpašuma tiesībām uz tehnoloģisko naftu, kas daļēji ir izspiesta no naftas cauruļvada un daļēji atrodas uzņēmuma naftas cauruļvados.

Šā gada deviņu mēnešu laikā uzņēmums kopumā tranportējis 4,6 miljonus tonnu naftas produktu. Savukārt LRT ieņēmumi deviņu mēnešu periodā sasniedza 9 miljonus latu, nedaudz pārsniedzot iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju (8,8 miljoni latu), bet uzņēmuma bruto peļņa sasniedza 1,09 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunojamās enerģijas entuziasti dibina Vēja elektroenerģijas ražotāju savienību

Gunta Kursiša, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerībā veicināt un atbalstīt pašpietiekamu atjaunojamās enerģijas attīstības virzību Latvijā, reģistrēta Vēja elektroenerģijas ražotāju savienība, liecina informācija Lursoft.

Tāpat Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības mērķis ir sniegt informāciju par Latvijas atjaunojamās enerģijas sektoru, iesaistot publiskās personas, veicināt sabiedrības informētību par atjaunojamajiem energoresursiem, īpašu uzmanību pievēršot vēja enerģijai, norādīts Lursoft.

Organizācijas dibinātājs ir elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma SIA Silfs V valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Savulaik K. Stepanovs bija arī apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Baltic Fashion Group, īpašnieks.

Jaundibinātās organizācijas juridiskā adrese ir Ziedleju iela 2, Mārupe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītā elektriskā jauda Latvijā pērn pārsniedza 1800 MW, eksperti jaudu pieaugumu sauc par nepamatoti lēnu

Vislielākās AER elektriskās jaudas Latvijā uzstādītas hidroelektrostacijās (HES), kas pērn saražoja 2431 GWh elektrības, bet vismazākās – saules elektrostacijās un biogāzes koģenerācijas stacijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēdējo desmit gadu laikā AER uzstādītā elektriskā jauda kopumā palielinājusies par 228 MW, bet piecu gadu periodā – vien par 25 MW. Enerģētikas nozares pārstāvji uzskata, ka niecīgais pieaugums neatbilst Latvijas potenciālajām iespējām.

AER jaudas attīstījušās viļņveidīgi, haotiski un neloģiski, atzīmē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Viņš skaidro, ka, lai nākotnē redzētu jaunu jaudu attīstību, ir nepieciešams detalizēts, uz aprēķiniem balstīts izvērtējums, kā arī valstiska mēroga stratēģija. «Tieši spēkā esoša stratēģija dos signālu, ka Latvijā tiks veicināti AER projekti un ka investori nozarē ir gaidīti. Nākotnē svarīgi būtu arī saprast, vai vēlamies tikai sasniegt Eiropas noteiktos mērķus vai arī kaut ko reāli attīstīt. Personīgi es domāju, ka mērķu sasniegšanai nebūtu jāprevalē pār elektroenerģijas patērētāju interesēm. Jaunām AER jaudām ir jābūt balstītām uz konkurences un tirgus prinicipiem,» pauž K.Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LatRosTrans apsver izmantot Polocka – Ventspils naftas vadu gāzes transportēšanai

Jānis Rancāns, 30.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LatRosTrans (LRT) sākusi sagatavošanas darbus naftas vada Polocka – Ventspils funkcionālai pārveidošanai par gāzes vadu, liecina kompānijas paziņojumums. Nākamā gada pavasarī plānotā pilotprojekta ietvaros tiks veidota speciāla 8,2 km gara cauruļvada posma diagnostika un sagatavošana tā izmantošanai par gāzes vadu.

Šā gada oktobrī LRT veica 43 tūkstošu tonnu naftas izspiešanas pasākumus no uzņēmuma piederošā Naftas cauruļvada Polocka – Ventspils. No naftas tika atbrīvots cauruļvada posms – no stacijas Džūkste līdz Ventspilij. Šajā cauruļvada posmā atradās aptuveni 43 tūkstoši tonnu naftas, kura tika pārdota par nepilniem 18 miljoniem latu, norāda uzņēmums.

«Diagnostikas veikšanas projekts mums ir ļoti svarīgs, jo, ņemot vērā ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, mēs apzināmies, ka pa šo cauruļvadu nafta nekad vairs netiks transportēta. Tādēļ mums ir jārod jauns pielietojums naftas transportēšanas infrastruktūrai, tehnoloģijām un uzņēmuma darbinieku profesionālajām zināšanām,» sacīja LRT vadītājs Igors Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai atstās destruktīvas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot iekšzemes kopproduktu (IKP) par vairāk nekā 1%, uzskata eksperti

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus, kam valsts atbalsts ir attaisnojams, no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Nozares eksperti EM centienus reformēt pastāvošo sistēmu sauc par bumbu ar laika degli, jo izstrādātais scenārijs, kas drīzumā tiks skatīts Ministru kabinetā (MK), var atstāt graujošas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas izsūknēšana no SIA LatRosTrans (LRT) piederošā cauruļvada ir nepieciešama, lai nodrošinātu cauruļvadu sistēmas drošu konversāciju.

To, reaģējot uz satraukumu, ko izraisījušas ziņas, ka SIA LatRosTrans sācis izsūknēt naftu no sev piederošā cauruļvada, paziņojis uzņēmums.

«Ja kādam patiešām rūp naftas tranzītbiznesa saglabāšana un attīstība Latvijā, tad satraukties vajadzētu nevis par naftas izsūknēšanu jeb izspiešanu no LRT cauruļvada, kas ir normāls tehnoloģisks process un vērsts uz uzņēmuma aktīvu saglabāšanu un attīstību, bet gan par vienīgo, Latvijā esošo uzņēmumu, kurš nodrošina naftas un naftas produktu transportēšanu pa maģistrāliem cauruļvadiem,» paziņojumā norādījis LRT valdes loceklis Igors Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru