Zīme ar uzrakstu «Arbeit Macht Frei» kas atradās virs bijušās Aušvices nāves nometnes iebrauktuves vārtiem Polijā. Šī ir pirmā reize, kad zīme nozagta, ziņo BBC.

Zīme, kuru bija izgatavojuši ieslodzītie, šajā vietā tika uzstādīta 20. gadsimta četrdesmito gadu sākumā. Otrā Pasaules kara laikā Aušvices nāves nometnē nacisti nogalinājuši vairāk nekā miljons cilvēku, no kuriem aptuveni 90% bijuši ebreju tautības.

Nozagto zīmi dažkārt amatpersonas noņēmušas, lai veiktu tās saglabāšanas darbus. Patlaban virs iebrauktuves vārtiem uzlikta zīmes reprodukcija.

Holokausta laikā simtiem tūkstošu cilvēku izgājuši caur šiem vārtiem ar uzrastu «Arbeit Mact Frei», kas tulkojumā nozīmē «Darbs atbrīvo». Lielākā daļa šo cilvēku tika nogalināti, vai nostrādināti līdz nāvei.

Arbeit macht frei zīme, kas tika nozagta no bijušās Aušvicas nāves nometnes Polijas dienvidos, atrasta valsts ziemeļos un aizdomās par zādzību arestēti vairāki cilvēki, atsaucoties uz policijas sniegto informāciju, vēsta BBC.

Saskaņā ar policijas sacīto metāla zīme no galvenajiem vārtiem, kas daudziem simbolizē nacistiskās Vācijas zvērības, sadalīta trijās daļās.

Aizdomās par zādzību aizturēti pieci divdesmit līdz četrdemit gadus veci vīrieši, kuri aizvesti uz nopratināšanu Krakovā.

Zīme tika nozaga piektdien pirms rītausmas.

Vārti pirms un pēc zīmes nozagšanas (Foto: REUTERS/SCANPIX)Tās zādzība, kuras motīvs pagaidām netiek atklāts, izraisīja sašutumu Izraēlā un starp poļu politiķiem.

Arbeit macht frei zīmes no bijušās Aušvicas nāves nometnes Polijā zādzība bija pasūtīta no ārzemām, atsaucoties uz poļu prokurora sacīto, vēsta BBC.

Db.lv jau rakstīja, ka metāla zīme no galvenajiem vārtiem, kas daudziem simbolizē nacistiskās Vācijas zvērības, tika atrasta sadalīta trijās daļās. Par zādzību tika aizturēti pieci cilvēki.

Rajona prokurors Arturs Vrona informējis, ka zādzības pasūtītājs ir ārzemnieks, un Polijas policija vērsusies pēc palīdzības pie Interpola.

Taču izmeklētāji atteikušies komentēt plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju, ka zīme bijusi ceļā uz Zviedriju.

A. Vrona akcentējis, ka zādzība izgaismojusi drošības pasākumu trūkumu Aušvicā, jo zagļi notikuma vietā tajā naktī ieradušies vairākas reizes. Tad, kad viņi pirmoreiz gribējuši zagt zīmi, viņi atklājuši, ka trūkst vajadzīgo instrumentu. Tādēļ viņi pametuši Aušvicu, lai vietējā veikalā iegādātos uzgriežņu atslēgu.

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

Vecāki, izvēloties vasaras nometnes bērniem, aizvien rūpīgāk vērtē to satura kvalitāti, lai tās mazos piedzīvojumu meklētājus izglītotu, izklaidētu, rosinātu uz radošām izpausmēm un sportiskām aktivitātēm, teic DB aptaujātie nometņu organizatori.

Bērnu nometņu rīkotāju vidū konkurence ir ļoti liela, bet kvalitatīvam piedāvājumam vietas vēl pietiek, secina aptaujātie nometņu rīkotāji. Nometnes Zemūdens valstība organizētāja Zanda Lamba teic, ka kopumā ir pietiekami daudz tirgus dalībnieku. Katrā pilsētā un novadā ir vismaz viens vai vairāki nometņu organizētāji. Ir pieejamas gan slēgta tipa nometnes, kuras ir paredzētas konkrētas jomas bērniem (sporta nometnes, konkrēta pulciņa bērniem, mākslas nometnes mākslas skolas bērniem u.tml.), gan atvērta tipa, kuras var apmeklēt jebkurš bērns no visas Latvijas. Iespējams, ka brīva niša ir veidot kādas specializētas, nestandarta nometnes, piemēram, mātēm un meitām vai tēviem un dēliem.

Bērnu nometnes varēs organizēt klātienē grupās līdz 20 dalībniekiem, savukārt izlaidumi drīkstēs notikt klātienē ārpus telpām līdz 40 cilvēkiem vienas klases/grupas ietvaros. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas apstiprināti valdībā.

Klātienē ārpus telpām ir atļauts rīkot pasākumus pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā un izglītības dokumenta pasniegšanai pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes noslēgumā. Svinīgajā pasākumā vienas klases vai grupas ietvaros drīkst piedalīties līdz 40 cilvēkiem (izglītojamie kopā ar izglītības iestādes nodarbinātajiem). Pavadošās personas vienas mājsaimniecības ietvaros drīkst atrasties atstatus no svinīgā pasākuma norises zonas.

Izlaidumu norises laiks nedrīkst pārsniegt 2 stundas. Ja pasākuma laikā nav iespējams ievērot divu metru distanci, klātesošie lieto mutes un deguna aizsegus.

Izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu pasākuma norises vietā - labi redzamā vietā jābūt izvietotai informācijai par piesardzības un drošības prasībām, jānodrošina vismaz 2 metru attālums starp izglītojamo pavadošo personu mājsaimniecībām, jākontrolē un jāregulē pasākuma dalībnieku plūsma, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos ejās un novērstu pasākumu dalībnieku drūzmēšanos. Savukārt tuvinieki un draugi jauniešus sveic pēc svinīgā pasākuma daļas.

Inga Skrastiņa interjerus cenšas atdzīvināt, ienesot tajos baltu spēka zīmes un sakrālo ģeometriju. Māksliniece atzīst, ka var «peldēties enerģijā», ko zīmes dod.

Kā interjera dizainere un dekoratore Inga Skrastiņa strādā kopš 2003. gada. Sākotnējā izglītība ekonomikas jomā un projektu vadītājas amats arhitektu birojā, kur ik dienas nācies sadarboties ar dizaineriem, ļāvis I. Skrastiņai apjaust, ka patiesais aicinājums tomēr vairāk saistās ar mākslu. Dekoratīvās krāsas un apmetumi vienmēr viņai ir bijuši tuvi, un, kļūstot par interjera dizaineri, I. Skrastiņa tos centusies iedzīvināt dažādos veidos. Lai gan lielākā daļa cilvēku bieži domā, ka interjera dizainers darbu veic pie datora, tā nebūt neesot, un arī SIA Annalex dibinātājai tehniskā darba puse ļoti patīk. Kā savu stipro pusi viņa izceļ spēju gan izstrādāt dizainu, gan to tehniski realizēt, procesā gūstot prieku.

Interneta tirdzniecības gigants "Amazon" pārdošanai piedāvājis pudeļu atvērējus, datorpeļu paliktņus un citus produktus ar Aušvicas koncentrācijas nometnes attēliem.

Produktu vidū bijušas arī Ziemassvētku dekorācijas ar Aušvicas attēliem. Pēc tam, kad Aušvicas - Birkenavas memoriāls un muzejs ar produktu attēliem dalījās sociālajos tīklos, veicinot sašutumu visā pasaulē, svētdien, 1.decembrī, "Amazon" no pārdošanas produktus atsauca, ziņo "New York Times".

Vietnē "Twitter" muzejs pauda, ka pudeļu attaisāmais ar memoriāla attēliem ir nepiedienīgs, to raksturojot kā "drīzāk traucējošu un necienīgu" priekšmetu.

Pāris stundu laikā muzeja paustais viedoklis bija citēts tūkstošiem reižu, izraisot asu reakciju un jautājumus kādēļ "Amazon" pieļāvusi šādu produktu tirdzniecību savā platformā.

"Amazon" pārstāve paziņoja, ka produkti ir dzēsti no platformas un "visiem tirgotājiem ir jāseko līdzi tirdzniecības noteikumiem, savukārt, tie, kas to nedarīs, tiks ierobežoti".

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Zagļi vai zaglis ir izdemolējuši ne tikai laikraksta Neatkarīgā redakcija un izdevēja SIA Mediju nams telpas, bet arī blakus esoša uzņēmuma telpas.

Arī šajās telpās it kā kaut kas ticis meklēts, bet kriminālpolicija pagaidām neko vēl neesot apstiprinājusi un nekādu sīkāku informāciju par šo gadījumu nesniedz, Db pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāve Sigita Pildava.

Kā liecina informācija nra.lv zagļi ielauzušies uzņēmuma Pilsētas līnijas birojā, kur savandītas vairākas darbavietas un mēģinājis atlauzt uzņēmuma vadītājas kabinetā esošo seifu. Pagaidām gan nav zināms, vai kaut kas ir pazudis. Pilsētas līnijas darbinieki pieļauj, ka zaglis viņu biroju vandījis, domādams, kā tās ar ir Mediju nama telpas.

Db jau ziņoja, ka naktī uz sestdienu tika izlaupīta un izdemolēta laikraksta Neatkarīgā redakcija. Zagļi izdemolējuši arī izdevēja Mediju nams telpas, kas atrodas vienā ēkā ar avīze redakciju.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Baltkrievijā plānots uzsākt apjomīgu programmu, kuras ietvaros 14 līdz 18 gadus vecus jauniešus, vasarās būs iespējams nosūtīt ne tikai uz izglītojošām, bet arī uz speciālām darba nometnēm, lai atradinātos no «patērētāju kultūras».

Baltkrievijas ministru kabinetu sagatavoto likumprojektu jau parakstījis valsts premjers Mihails Mjasņikovičs, vēsta Gazeta.ru. Nometnēs jaunieši varēs strādāt, lai tādējādi sniegtu labumu ne tikai sabiedrībai, bet arī paši sev, pretēji dzīvei pilsētās, kur nereti kļūstot par slaistiem, sacījis viens no likumprojekta autoriem, Baltkrievijas Iedzīvotāju atveseļošanās centra direktors Nikolajs Mazurs.

Šādas nometnes tiktu izveidotas visā Baltkrievijas teritorijā, izņemot apgabalus, kas cietuši Černobiļas AES avārijas laikā. Nometnēs jauniešiem nāktos strādāt vairākas stundas dienā. Baltkrievijas likumdevēji norāda, ka tie lielākoties būtu viegli lauksaimniecības, celtniecības, vides aizsardzības un izglītības darbi. Dalība nometnēs būtu iespējama tikai ar vecāku atļauju, uzsver Baltkrievijas varasiestādes.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nozagta 421 automašīna, kas ir par 53 automašīnām vairāk nekā pērn šādā laika periodā, liecina Valsts policijas dati.

No tām 159 automašīnas bijušas ražotas laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam. Analizējot zādzības, redzams, ka zagļu pielietotās tehnoloģijas arvien attīstās – gada otrajā pusē zagļi iemanās nozagt pat tajā pašā gadā ražotas automašīnas. Šāda tendence tika novērota jau pagājušajā gadā, kad rudenī, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika nozagtas vairākas 2014.gadā ražotas automašīnas. Policija prognozē, ka tuvākajos mēnešos zagļi būs iemanījušies aizdzīt arī vairākus šogad ražotos auto – pagaidām Latvijā nozagtas divas 2015.gadā ražotas automašīnas, taču līdz gada beigām šis skaitlis varētu krietni pieaugt.

Naktī uz sestdienu izlaupīta un izdemolēta laikraksta Neatkarīgā redakcija. Zagļi izdemolējuši arī izdevēja SIA Mediju nams telpas, kas atrodas vienā ēkā ar avīze redakciju, vēsta nra.lv.

Neatkarīgās galvenā redaktore Anita Daukšte uzsvērusi: «Lai arī kādi bija zagļu nolūki, ielaušanās pamatīgi traucēs redakcijas darbu.» Zagļi izdemolējuši arī galvenās redaktores kabinetu, bet pagaidām nav zināms, kas konkrēti no tā pazudis.

Izdemolēti arī maketēšanas un grāmatvežu kabineti. Zagļi atlauzuši vairākus Mediju nama telpās esošus seifus, kā arī nozaguši dažus monitorus. Lai iekļūtu redakcijas telpās, zagļi, iespējams, izmantojuši elektronisko durvju karti. Savukārt vairākus aizslēgtus kabinetus zagļi nav atlauzuši, bet gan izsituši durvju stiklus. Patlaban redakcijā strādā policijas eksperti.

«Visvienkāršāk būtu pieņemt, ka zagļi ir meklējuši naudu. Tomēr, iespējams, tas ir mēģinājums iebiedēt redakciju, un kavēt redakcijas darbu,» piebildusi A. Daukšte.

18. «Basketball Without Borders» (BWB) jauno talantu nometne no 9.-12. jūnijam notiks Elektrum Olimpiskajā sporta centrā, Rīgā, informē Nacionāla basketbola asociācija (NBA), Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) un Latvijas Basketbola savienība (LBS).

«BWB Europe» 2019 pulcēs labākos basketbola spēlētājus un spēlētājas līdz 17 gadu vecumam no visas Eiropas, lai mācītos no NBA un FIBA spēlētājiem un treneriem un sacenstos pret labākajiem jaunajiem spēlētājiem reģionā. «BWB Europe» ietvers arī «NBA Cares» un Jr. NBA aktivitātes sadarbībā ar Rīgas organizācijām.

LBS pārstāvis Matīss Stasjuns biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka spēlētājus uzaicina NBA sadarbībā ar FIBA un nometnei nav iespējams pieteikties. «Parasti no katras valsts ir viens vai divi spēlētāji, bet rīkotāju vēlmes tiek respektētas un ir cerība, ka Latvijas pārstāvniecība būs lielāka. Mūsu gadījumā nometnes lielākais efekts ir nevis lielāka dalībnieku skaita iesaiste, bet gan tas, ka nometnes laikā ar NBA pārstāvju līdzdalību notiks treneru, tiesnešu un mārketinga semināri, kā arī sociālās atbildības pasākumi,» viņš sacīja.

Vismaz divdesmit Šveices likumsargu guvuši ievainojumus sadursmēs ar vardarbībā pāraugušas tehno mūzikas parādes dalībniekiem. Nekārtību laikā policija izmatojusi asaru gāzi, ūdensmetējus un aizturējusi 60 demonstrantus, no kuriem liela daļa pārstāvējusi Black Bloc anarhistu kustību.

Nemieri izcēlās svētdienas agrā rītā Šveices galvaspilsētā Bernē, kur norisinājās nesankcionēta tehno parāde Tanz Dich Frei (Dejo brīvs). Maskās tērpti parādes dalībnieki centās izlauzties cauri ap parlamentu esošajiem nožogojumiem. Šveices likumsargi novērsa mēģinājumu izlauzties līdz parlamentam, tomēr sadursmes turpinājās Bernes dzelzceļa stacijas tuvumā, kur demonstranti demolēja bankomātus, izsita logus bankām un veikaliem. Saskaņā ar policijas aplēsēm, vardarbīgajos nemieros radušies zaudējumi vairāku simtu tūkstošu Šveices franku apmērā.

Likumsargi norāda, ka nesankcionētajā parādē piedalījušies aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, lielākā daļa no kuriem bijuši miermīlīgi. Parādes dalībnieki nesuši plakātus ar pret kapitālismu, neliberālo ekonomiku un policijas brutalitāti vērstiem uzrakstiem.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Preču zīmju apstrīdēšana kļūst aizvien biežāka, līdz tiesai visi strīdi gan nenonāk

Kā liecina Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (Apelācijas padomes) sniegtā informācija, 2016. gadā 4,7 % no reģistrētajām preču zīmēm tika apstrīdētas iebildumu procedūrā, salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija 3,1 %. Līdz šā gada 15. novembrim iebildumu procedūrā tika apstrīdēti 4,2% preču reģistrēšanas gadījumu.

Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte atklāj, ka pēdējā laikā aizvien vairāk starptautiski pazīstamu kompāniju apstrīd reģistrētās preču zīmes. «Tie, kas ir reģistrējuši savas preču zīmes, pārējos grib turēt zināmā attālumā no tās. Jo lielāka ir kompānija, jo vēlme citus turēt zināmā attālumā ir lielāka,» stāsta Dace Liberte. Viņa nosauc vairākus piemērus, kad lielo zīmolu īpašnieki satraucas par līdzīgu preču zīmju izmatošanu. «Kompānija Apple kā ierauga ābolīti, tā viņiem liekas, ka tas viņus traucē. Red Bull, kā ierauga buļļa attēlu vai bulli, satraucas. Arī Orange, kad redz oranžo krāsu vai kaut ko, kas saistīts ar oranžo, liekas, ka viņiem tas traucē. Viņi kļūst uzmanīgi un skatās, kādas ir preces un pakalpojumi. Nav tā, ka preču zīmju aizsardzība darbojas uz jebkurām precēm – tā attiecas tikai uz tām, kurām preču zīme reģistrēta, turklāt ir gadījumi, kad reģistrācija notikusi jau sen, tad apstrīdētās zīmes īpašnieks var pieprasīt reģistrētās preču zīmes izmantošanas pierādījumus,» stāsta D.Liberte. Viens no vērtīgākajiem pasaules uzņēmumiem Apple ir līderis savas preču zīmes sargāšanā. Kā stāsta Dace Liberte, Apple cēlis iebildumus par ābolīša (kopā ar apzīmējumu Plush Apple) izmantošanu uz vingrošanas un sporta precēm, par vārda Apple izmantošanu uz somām un siksnām. Pašlaik Apple visā pasaulē ir strīds ar pulksteņu ražotāju Swatch, kurš reģistrējis divas preču zīmes – saukli, ko savulaik lietojis Stīvs Džobss, prezentējot katru jaunu Apple produktu – One more thing. Faktiski abām pusēm ir strīds par tā saucamajiem gudrajiem pulksteņiem, kur saduras abu kompāniju intereses. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome šajā strīdā ir lēmusi par labu Swatch, taču pretējā puse šo lēmumu pārsūdzējusi tiesā, kas gaidāma nākamā gada pavasarī. Kompānija Red Bull iebilda pret Stargorod preču zīmes reģistrāciju, kuras vizuālais tēls ir līdzīgs - tajā attēloti divi buļļi. Strīda rezultātā Stargorod preču zīmes reģistrācija tika dzēsta un pie restorāna vairs nav redzama izkārtne ar šo preču zīmi. Liberte arī stāsta, ka aktīvi savu preču zīmju sargāšanā ir alkoholisko dzērienu ražotāji. Kāds Latvijas uzņēmums bija reģistrējis uzņēmumu kampari18.lv, pret ko iebilda dzērienu ražotājs Campari, uzskatot, ka tas ir viņu tiesību pārkāpums. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome apmierinājusi Campari iebildumus. Lai aizliegtu savas preču zīmes izmantošanu, tad jāvēršas tiesā. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome var dzēst preču zīmes reģistrāciju, kas nozīmē, ka tiek anulētas uzņēmumam piešķirtās tiesības apkarot viņu preču zīmes atdarinātājus. Vēl viens gadījums – strīds starp Viagra un alkoholiskajiem dzērieniem reģistrētu preču zīmi Viaguara, kur iebildums tika apmierināts.

Intelektuālais īpašums ir tieši tas, kas uzņēmējdarbībā rada pievienoto vērtību. Tas atšķir vienu uzņēmumu no citiem uzņēmumiem, tāpēc konkurences apstākļos izvēršas strīdi.

Strīdu saistībā ar preču zīmēm Latvijā nav pārāk daudz. Tomēr no intelektuālā īpašuma strīdiem tie ir visizplatītākie. Latvijas tiesu statistika liecina, ka 2011.gadā pirmās instances tiesās saņemtas 19 lietas, kas saistītas ar preču zīmēm, pagājušajā gadā to skaits bija jau 28, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 12. Krietni mazāk strīdu tiesās ir par patentiem. Proti, 2011. gadā tādi bija trīs, bet pērn tiesā nav saņemta neviena šāda lieta. Tas pierāda, ka patentu tiesvedība Latvijā nav īpaši izplatīta. Līdzīgi ir arī ar strīdiem par dizainparaugiem – 2011. gadā šādas lietas pirmās instances tiesās netika saņemtas, bet pērn tādas bija divas.

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Pēdējā pusgada laikā par 30% pieaudzis kravas pārvadājumu apzagšanas gadījumu skaits, liecina apdrošināšanas sabiedrība Balta dati par kravu apdrošināšanu.

Pieaug kravu pārvadājumu apzagšanas tendence, turklāt zagļi kļūst arvien nekaunīgāki un veic zādzības pat no kustībā esoša transporta.

«Eiropas teritorijā, piemēram, Lietuvā, Lielbritānijā, Spānijā, Zviedrijā un Itālijā apzagšana notiek samērā tradicionāli: nakts laikā vai brīžos, kad autovadītājs nolēmis atpūsties, apstājoties ceļmalās esošās stāvvietas vai degvielas uzpildes stacijās,» stāsta Balta drošības dienesta vadītājs Egils Sīlis-Jaunsīlis.

Ceturtdaļa jeb 25% no apzagšanas gadījumiem ir notikuši Krievijā. Krievijas teritorijā arvien biežāk apszagšana notiek no braucoša transporta, turklāt kravas zādzība ir samērā sarežģīts process, jo bieži vien tiek zagta, piemēram, aparatūra, kas atrodas masīvās, atbilstoši nostiprinātās kastēs, stāsta Balta pārstāvis. Zagļi labi pārzina kravu pārvadātāju maršrutus, atsevišķu ceļa posmu stiprās un vājās vietas, kurās, sarūpējot piemērotu tehniku, zādzības paveic tā, ka šoferis to pat var nepamanīt.

Veikalu zagļi Baltijas valstīs mazumtirgotājiem šogad rada zaudējumus aptuveni 1,4% apmērā no to apgrozījuma. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropā aiz Krievijas, kur zagļi mazumtirgotājiem rada zaudējumus 1,61% apmērā no apgrozījuma, un Turcijas (1,52%), ziņo ERR.

Mazumtirgotāju veiktajā pētījumā konstatēts, ka visvairāk veikalu zagļi tīko pēc pārtikas, alkohola, cigaretēm, kosmētikas un elektroierīcēm.

Pozitīvais aspekts pētījumā ir tas, ka šogad, salīdzinot ar 2009. gadu zagļi mazumtirgotājiem rada par vidēji 4,4% mazākus zaudējumus, tādējādi Eiropas mazumtirgotājiem zagļu radītie zaudējumi šogad līdz šim samazinājušies līdz 29,5 miljardiem eiro.

No visiem zagšanas izraisītajiem mazumtirgotāju zaudējumiem lielāko daļu veido tieši veikalu zagļu darbības (47,8% gadījumu), taču aktīvi mazumtirgotājus «aptīra» arī paši darbinieki (29,8% gadījumu).

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.